Par valsts īpašuma apsaimniekošanu

Valsts nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektors Kalvis Bricis:

Mērķi mums bija lieli - panākt, lai aģentūra kļūtu par pilntiesīgu nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku. To varēja panākt, pārkārtojot aģentūras darbību atbilstoši privāta uzņēmuma darbības principiem, kas sākas ar nomas maksas noteikšanu atbilstoši tirgus apstākļiem. Patlaban mūsu nomas līgumi maz atšķiras no tiem, ko jūs slēgtu Valdemāra centrā vai Sola Bukingolta uzņēmumā. Kādreiz lielai daļai uzņēmēju valsts īpašums asociējās ar nolaistām telpām, kas tāpēc bija lētas, bet tagad tā ir tikai izņēmuma gadījumos - mēs izīrējam labas telpas par pieklājīgu cenu.

Par spīti īpašuma apjoma samazinājumam privatizācijas un citu iemeslu dēļ, piemēram, atbrīvojoties no neizdevīgiem īpašumiem, aģentūras apgrozījums pastāvīgi palielinās. Tas panākts, pateicoties nomas maksas paaugstināšanai un dažādu pakalpojumu sniegšanai gan ēku apsaimniekošanā, gan nekustamo īpašumu tirdzniecībā. Nākotnē mēs orientēsimies uz lielu, kvalitatīvu objektu celtniecību vai rekonstrukciju valsts institūciju vajadzībām. Šobrīd piemēri tam ir Tiesu nama rekonstrukcija un topošais projekts - Iekšlietu ministrijas administratīvā ēka Gaujas ielā.

Protams, valstij nevajadzētu aizrauties ar piļu būvniecību. Igati un Mežotni mēs saņēmām mantojumā, un to atjaunošanā jau bija ieguldīta nauda. Pilis bija nerentablas - aģentūra dotēja šos objektus. Varējām izvēlēties: vai nu pārdot pilis un zaudēt ieguldījumus, vai arī ieguldīt vēl nedaudz līdzekļu un apsaimniekot tās paši, mēģinot pelnīt. Šobrīd abas pilis ir patstāvīgas saimnieciskas vienības, kas atpelna ieguldījumus, iznomājot telpas. Šajā gadījumā mēs mēģinājām arī radīt paraugu, kā ēku ar kultūrvēsturisku vērtību nomaļā vietā tomēr var saglabāt un dot labumu sabiedrībai.

Rīgas pili varam rekonstruēt tikai tādā gadījumā, ja atrodam pašreizējiem iemītniekiem citu vietu. Patlaban ir sagatavota koncepcija, ka pilī pēc rekonstrukcijas atradīsies Latvijas Vēstures muzejs un Valsts prezidenta rezidence. Raiņa Literatūras, mākslas un mūzikas muzejs, kā arī Ārzemju mākslas muzejs pārcelsies uz pastāvīgu dzīvi citviet. Ministru kabinetam ir jāizlemj, kurus no mūsu iesniegtajiem minēto iestāžu pārvākšanās piedāvājumiem pieņemt.

Ministru kabinets noteiks, kādas būs mūsu funkcijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībā. Attiecīgo noteikumu projektu izstrādā Kultūras ministrija. Ja noteikumi saglabās tagadējo projektu saturu, tad aģentūra slēgs līgumus ar projektētājiem un celtniekiem, atsavinās zemes gabalus un izmitinās nojaucamo ēku īrniekus. Šādā gadījumā lielāko daļu no bibliotēkas celtniecībai paredzētajiem miljoniem pārvaldīs aģentūra.

Es domāju - ļoti daudz cilvēku gribētu celt Nacionālo bibliotēku! Ko man atbildēt? Vai es tieku šantažēts, vai ierakstu savas telefona sarunas, vai atskatos, kad eju pa ielu? Nē! Es to nedaru.

Katrs augsts amats valsts pārraugāmā uzņēmumā ir raksturīgs ar to, ka nav pasargāts no dažādiem vējiem. Ar to ir jārēķinās, un es kopš pirmās dienas jūtos pietiekami nedrošs. Tādiem kā man gan prese, gan tauta, kā arī priekšniecība vienmēr var kaut ko pārmest. Visi jūtas pietiekami kompetenti un pilnvaroti izteikt savu viedokli, ko šeit dara un ko nedara pareizi. Kaut gan jāatzīst - pārāk apvainots es nejūtos.

Mans priekštecis Jānis Motte vēlējās kļūt par visa valsts nekustamā īpašuma valdītāju. Tā īstenībā ir ļoti pareiza doma, bet šobrīd ir pārāk daudz iebildumu no dažādiem citu valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem. Ir pārāk maza vēlēšanās šo jautājumu sakārtot. Darba grupa, kas nodarbojas ar šo lietu, strādā jau trīs gadus. Tā ir mainījusi gan sastāvu, gan pakļautību no Finanšu ministrijas uz Ekonomikas ministriju. Patlaban šī darba grupa varbūt pussolīti ir spērusi vēlamajā virzienā.

“RĪGAS BALSS”