Par tīro, svēto ceļu uz Aglonu

Svētā Jēkaba katedrāles zvaniem skanot, nesot Latvijas karogu un ziediem rotātu koka krustu, trešdien svētceļojumā uz Aglonu devās apmēram sešdesmit cilvēku liela grupa. Vidēji dienā viņiem jānoiet vismaz trīsdesmit kilometru. Svētceļnieku galamērķis - Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonas bazilikā 15. augustā.

Svētceļniece Ilga, kura šogad beidza 9. klasi, stāsta - svētceļojumā ejot jau trešo reizi. Abas iepriekšējās gan gājusi nepilnu ceļu no Rīgas līdz Aglonai, šoreiz sadūšojusies iet no paša sākuma. Ilgai vissvarīgākais, ejot svētceļojumā, ir «satikšanās ar Dievu, Dieva slavēšana kopā ar citiem jauniešiem».

Rīgas Metropolijas Romas Katoļu kūrija kanclers, monsinjors tēvs Smelters vēlēja, lai svētceļnieki viens otram biežāk uzsmaida, tad visiem būs vieglāk mērot ceļu. Viņš solīja, ka galvaspilsētā palikušie draudzes locekļi lūgšanās pieminēs svētceļniekus.

«Eju jau no pirmā gada, kad Latvija atguva neatkarību,» stāsta jau daudzus svētceļojumus pieredzējusī Zenta. Svētceļojums viņai ir svarīgs kā garīgas atjaunošanās līdzeklis, ceļš, kā nokļūt tuvāk pie Dieva. Ceļojumā viņa lūdzas gan par sevi pašu, saviem tuviniekiem, gan par Latviju.

Pērn ar kājām ceļu uz Aglonu mēroja vairāk nekā 1700 cilvēku, bet kopumā Dievmātes svētkus Aglonā apmeklēja vairāki simti tūkstošu cilvēku. Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki pulcē dažādu konfesiju pārstāvjus, kā arī interesentus un tūristus, kas nepieder nevienai reliģiskajai kopienai. Šos svētkus finansiāli atbalsta arī valsts - šogad februārī svētku organizēšanai un Aglonas bazilikas remontam no valsts budžeta paredzēts piešķirt 65 200 latu. Finansējumu paredzēts izlietot saimnieciskajiem izdevumiem - sanitāro mezglu uzturēšanai, kārtējiem remontiem bazilikā un svētku pasākumu nodrošināšanai: sabiedriskajai kārtībai un drošībai, medicīniskajai apkalpošanai, apsardzei, svētku norises translācijai televīzijā, apskaņošanai, sakaru iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”