Par attīrīšanās laiku biznesā

“Baltic Media Facts” valdes loceklis Aldis Pauliņš:

9. jūlijā notikušais uzbrukums Kasparam Ulstam, “Baltic Media Facts” (BMF) direktoram, patiesi ir ārkārtējs gadījums ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules mērogā, kas liek apsvērt pētniecības nozares pārstāvju drošību. Aptaujājot kolēģus “Taylor Nelson Sofres” tīklā, kas aptver desmitiem valstu, noskaidrojām, ka līdzīga gadījuma nevienā no tām līdz šim nav bijis.

Esmu pārliecināts, ka uzbrucējus neinteresēja pats BMF bizness, jo nauda, kas apgrozās pētniecības biznesā, nav tik liela, lai kāds vēlētos to vēl kaut kādā veidā pārdalīt. Taču BMF pētījumu datiem ir tieša projekcija uz to naudu, kas apgrozās reklāmas biznesā, un tie ir vairāk nekā 30 miljoni latu gadā. Acīmredzot kāds no mediju tirgus spēlētājiem mēģināja panākt, lai reklāmas tirgus naudas apjoms pārdalās viņam par labu - kaut nedaudz. Pat nelielas svārstības šajā gadījumā nozīmē ievērojamas naudas summas. Tas arī ir galvenais jebkura spiediena mērķis.

Tomēr šis šokējošais gadījums, manuprāt, ir diezgan simptomātisks. Pēdējā laikā uzņēmējdarbības vide Latvijā bija zināmā mērā stabilizējusies, arvien straujāk samazinoties “melnā”, kriminalizētā biznesa sektoram, kura uzplaukums bija vērojams deviņdesmito gadu sākumā.

Šī melnā biznesa pārstāvji mūsdienās nonāk sev neierastā vidē. Panākumus viņi guvuši nevis ar darbu, talantu un zināšanām, bet ar spēju pārkāpt morālās un likumu normas, zemo ētikas slieksni. Civilizēta biznesa apstākļos šie cilvēki izrādās nekonkurētspējīgi.

Mēs atkal esam tajā periodā, kad biznesā notiek savdabīga pārdale: resursi pāriet zinošo un strādājošo cilvēku rokās, bet melnās zonas pārstāvji pamazām tiek izstumti. Indivīda līmenī tā ir diezgan nopietna dzīves traģēdija - savulaik viņi ātri guva naudu, ātri pierada pie noteikta, pat pārspīlēti augsta dzīves līmeņa un prasību latiņas. Tagad pēkšņi izrādās, ka ienākumu avoti zūd un virsroku pakāpeniski pārņem legālais, sakārtotais bizness.

Gudrākie sāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem, taču dažu indivīdu reakcija kļūst asa, neprognozējama un pat neadekvāta. Rodoties problēmām, viņi neatrod citus, civilizētus instrumentus savu mērķu sasniegšanai un bieži vien rīkojas tikai emociju līmenī - pat neracionalizējot.

Līdz ar to šis laiks, ko var nosaukt par attīrīšanās periodu biznesā, ir zināms risks visai sabiedrībai, kad melnā biznesa publika visiem spēkiem vēl mēģina atgriezties pie savas bijušās ietekmes un deviņdesmito gadu sākuma paņēmieniem, kas toreiz deva lielus augļus. Diemžēl mums jābūt gataviem, ka kaut kas līdzīgs var notikt arī citās nozarēs, turklāt visnegaidītākajos aspektos.

Kopš šā notikuma mūsu - Kaspara, viņa ģimenes un kolēģu - dzīve vairs nebūs tāda kā līdz šim. Varbūt tas ir brīdinājums jebkurai nozarei - novērtēt to risku, ko apšaubāmas morāles cilvēki, kuri sevi iedomājas par biznesmeņiem, var radīt apkārtējiem, saviem biznesa partneriem, klientiem vai citiem.

Barjera varētu būt vispārējā attieksme uzņēmējdarbībā. Ja apkārtnē redzam kādu, kas mēģina ievazāt biznesā deviņdesmito gadu sākuma stilu, šādi gadījumu jāuztver ļoti nopietni. Momentāni jāatsakās no jebkāda veida sadarbības ar šādām struktūrām un jāinformē savas nozares pārstāvji, kā arī tiesībsargājošās iestādes. Ja biznesa vide asi un bez minstināšanās iestājas pret jebkurām šāda veida izpausmēm - šantāžu, draudiem -, tā pasargā sevi no kriminālo elementu un metožu ievazāšanas.

“DIENA”