Par Mažeiķu scenāriju Ventspilī

Foto: A.F.I.

“Ekonomiskās apvienības 2010” prezidents Ojārs Kehris:

“LUKoila” interese par Ventspili izsenis bijusi liela. Tādēļ nebrīnītos, ja šī kompānija pašlaik plānotu pielavīties VN. Vēl vairāk, Krievija ievērojami palielina naftas ieguvi, tādēļ par galveno problēmu kļūs tās transportēšana. Tajā skaitā arī uz ASV. Dabīgi, ka Krievijas ostas strādās ar pilnu slodzi, teorētiski tam pašam vajadzētu notikt arī Ventspilī. Taču uz pārējo Baltijas valstu fona mēs atrodamies visnožēlojamākajā stāvoklī - sevišķi ievērojama ir Tallinas ostas attīstība, un arī Mažeiķu, pateicoties ārzemju investīcijām. Apstākļos, kad nozare attīstījās pilā sparā, Latvija izdarīja muļķības kā naftas pārsūknēšanas tarifu, tā arī investīciju politikas ziņā. Vajadzēja visu intelektuālo potenciālu koncentrēt VN attīstībai - sadarboties ar naftas piegādātājiem, vienalga, no kurienes - no Krievijas, Kazahstānas utt. Bet Ventspils bizness sāka sadrumstaloties - apavu ražošana, prese, Latvijas kuģniecība - tas viss prasa palielinātu uzmanību un profesionalitāti. Uz šī pamata mums savulaik ar Lembergu radās domstarpības.

Manuprāt, ideāls VN sadalīšanas variants būtu šāds: būtisku daļu atdot valstij, līdzvērtīgu naftas ieguvējsabiedrībai un daļu - starptautiskai bankai vai ārzemju, piemēram, amerikāņu naftas kompānijai. Taču amerikāņi nekādu interesi neizrāda. Lai to izraisītu, jāstrādā, nevis jāsēd saņemtām rokām.

Ja Ventspils tranzītnieki būtu gribējuši saglabāt monopolu, tad vajadzēja pastiprināti nodarboties ar naftas biznesu - piemēram, ieguldīt līdzekļus naftas ieguvē, benzīntanku tīklā. Bet iznāca padomju ražošanas tradīcijās, kad uzņēmumiem piederēja savi kolhozi, bērnudārzi, sanatorijas. Naftiniekiem un apavniekiem taču ir pilnīgi dažādi noieta tirgi, tāpat kā naftiniekiem un kuģīpašniekiem. Lūk, un tagad iznāk, ka Latvija sēd uz savas trubas un gaida, kad tai piedāvās izdevīgu sadarbību, bet tajā pašā laikā Tallina mūs apsteidz visos rādītājos.

Ventspils ostai ir tehniskas iespējas simttūkstoštonnīgu tankkuģu piepildīšanai, taču tagad tur nav neviena tāda. Kāds ir aprēķinājis, ka visam jāpieder viņam un jāizmanto Latvijas tankkuģi - ne paši tie labākie un dārgāki. Tādēļ naftas transportēšana šobrīd var sadārdzināties. Vai tad nav vienalga, kam būtu piederējuši tie tankkuģi - arābiem, amerikāņiem vai lietuviešiem? Jebkurā gadījumā naftas pārvadājumi būtu lētāki. Tagad rodas draudi, ka tranzīta apjomu samazināšanās negatīvi ietekmēs visu valsts ekonomiku.

Sabiedrībai “Ventspils nafta” pašai nemaz nav tik liela vērtība, galvenais - tās ir stabilas attiecības ar piegādātājiem. Izskatās, ka drīz vien Ventspilī atkārtosies Mažeiķu scenārijs. Krievi nogrieza lietuviešiem naftu, kad tie negribēja dalīties “nacionālajā īpašumā”. Rezultātā lietuvieši tomēr bija spiesti dalīties, kaut arī ar amerikāņu starpniecību. “Mažeiķi” šobrīd pārkrauj divreiz vairāk naftas nekā Ventspils.

“TEĻEGRAF”