Lai vieglajai rūpniecībai Latvijā un Lietuvā vieglāk

Vasaras svelme daudzus piespiež doties dienas gaitās aizvien pieticīgākā tērpā: nu jau šķiet, ka daļai sabiedrības pietiek pat ar dažām simboliskām vīģes lapām, lai cilvēks justos ērti un pieklājīgi apģērbies. Bet nekas nav mūžīgs — kā arvien pēc augusta savu kārtu gaida rudens. Un 11. septembrī Viļņā skatītājiem durvis vērs 11. starptautiskā izstāde “Baltijas tekstils un āda”, lai atgādinātu, cik dažādus risinājumus ikvienam piedāvā mūsdienu modes noteicēji un tērpu ražotāji. Kaut, protams, izstādes mērķis ir daudz plašāks — pulcināt tekstila un ādas izstrādājumu ražotājus Baltijas valstīs un viņu kolēģus no Eiropas, Āzijas un citiem reģioniem, lai iepazīstinātu pircējus ar vieglās rūpniecības jaunākajiem izstrādājumiem un radītu iespējas Baltijas valstu firmām atrast jaunus sadarbības partnerus. Līdzdalība izstādē ļaus uzņēmumiem salīdzināt savu preču konkurētspēju un palielināt eksporta apjomus.

Par šiem un citiem jautājumiem Lietuvas vēstniecībā Rīgā sarunā ar žurnālistiem sprieda Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds, Lietuvas apģērbu un tekstila uzņēmumu asociācijas ģenerāldirektors Vidmants Vikšraitis un šīs pašas asociācijas direktors Lins Lasjausks.

Lai gan Latvija un Lietuva ir kaimiņzemes, tomēr nozares attīstībā katrai priekšplānā ir izvirzījušās atšķirīgas problēmas.

Guntis Strazds: — Latvijā vieglajā rūpniecībā strādājošo skaits pēdējos piecos gados ir nemainīgs — 20 tūkstoši nodarbināto. Jā, padomju laikos nozarē strādāja uz pusi vairāk cilvēku. Tad bija daži lieli uzņēmumi, tagad ir daudz mazu firmu. Ir arī prāvāki ražotāji — divdesmit firmu gada apgrozījums pārsniedz miljonu latu. Lielākie uzņēmumi ir “Lauma” un “Ogre”, kuru gada apgrozījums ir apmēram 20 miljoni latu, bet eksporta apjoms — apmēram 17 miljoni latu.

Starp Latviju un Lietuvu mūsu nozarē ir samazinājusies savstarpējā preču apgrozība — gan imports, gan eksports patlaban nedaudz pārsniedz septiņus miljonus latu gadā, jāatzīst, ka tas ir ļoti maz.

Ja pārtikas ražotāju domstarpības Baltijas valstīs ir reizēm pieņēmušas tāda nosacīta reņģu vai olu kara raksturu, tad tekstila nozarē nekāds krūšturu vai citu apģērbu karš nākotnē nav sagaidāms. Jo Lietuvas audumu un apģērbu ražotāji mūsu valstī aizņem tikai to tirgus daļu, kas ir brīva. Savukārt mūsu “Lauma” piedāvā izstrādājumus, kam Lietuvā nav konkurentu.

Galvassāpes Latvijas ražotājiem sagādā muitas darbs, procedūras uz robežas bieži vien prasa pārlieku daudz laika. Turklāt, ja kāds izejvielu vedums iestrēgst muitas punktā, uzņēmumam uzreiz draud dīkstāve. Jo mūsdienās nevienam ražotājam vairs nav tādu rezervju, kuru pietiktu, lai ražotne varētu bez raizēm strādāt mēnesi vai pat pusgadu. Tagad izejvielu noliktavā lielākoties pietiek trīs līdz četru dienu darbam. Tāpēc muitā labi zina, ka prece tiks savākta un muitas nodeva nomaksāta bez tielēšanās. Jā, firmai būs tiesības šo naudu atgūt, kad sašūtie izstrādājumi tiks vesti atpakaļ. Tomēr nauda jau netiek atmaksāta uzreiz, bet pēc laika — jāgaida mēnesis vai pat vairāk. Turklāt, kamēr firmas nauda atrodas valsts rīcībā, uzņēmumam netiek maksāti nekādi procenti. Šāda attieksme veicina to, ka uzņēmēji meklē iespējas ražotnes izvietot citās valstīs — Krievijā, Ukrainā. Bet, kā jau teicu, Latvijā šajā nozarē vēl arvien strādā 20 tūkstoši cilvēku.

Īpaša tēma, par ko derētu palauzīt galvu, — kas notiks pēc iestāšanās Eiropas Savienībā? Apgalvo: vai, cik būs labi! Tikai jautājums: kam labi? Ne jau visiem ražotājiem būs labi. Jā, būs ieguvumi — nebūs robežu, nebūs muitas. Tomēr neviens neļaus Latvijai vai Lietuvai krasi palielināt eksportu uz Vāciju vai kādu citu attīstītu Eiropas Savienības valsti. Un arī ievērojamas investīcijas rūpnieciskajā ražošanā nav gaidāmas. Līdz šim Latvijas tekstilrūpniecībā, sākot ar 1994. gadu, ir investēti 25 miljoni latu, no tiem 14 miljoni — Valmieras stikla šķiedras ražotnē. Bet šūšanas nozarē šajos gados ir investēti pieci miljoni latu. Tas taču ir nieks. Kaut gan esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienībā vienlaikus tiks uzņemtas visas trīs Baltijas valstis. Ja arī pēc tam Baltijas valstis būs vienotas, mums klāsies vieglāk. Ja savā starpā atkal sāksim kādu olu vai reņģu karu, nekas labs nav paredzams.

Ir bijušas pārrunas ar 15 Latvijas firmām par līdzdalību izstādē “Baltijas tekstils un āda” Lietuvā. Lai nevārītos paši savā sulā, lai būtu atvērti jaunajām idejām, piedalīties izstādē ir nepieciešams. Jo jebkurā izstādē var daudz mācīties no kaimiņiem, pētīt modes tendences. Jā, var pat teikt, ka tā ir rūpnieciskā izlūkošana, kur iegūst visi.

Vidmants Vikšraitis: — Lietuvā tekstilrūpniecība un apģērbu šūšana pēc nodarbināto skaita apstrādājošajā rūpniecībā ir pirmajā vietā, bet otrajā — pēc saražotās produkcijas apjoma. Mūsu valstī darbojas 559 tekstila un apģērbu ražošanas uzņēmumi (šai skaitā nav iekļauti individuālie uzņēmumi), kuros strādā 56 554 darbinieki — 27 procenti visu rūpniecībā strādājošo. Kopumā valstī apģērbu ražošanas apjoms aug, liela daļa no saražotā tiek eksportēta. Šā gada pirmajā pusē Lietuva eksportēja preces par 1,68 miljardiem litu, kas ir piektā daļa no visas valsts eksporta, turklāt 83 procenti apģērbu un tekstilražojumu tiek eksportēts uz Eiropas Savienības valstīm. Galvenie mūsu tirdzniecības partneri ir Vācija, Dānija, Lielbritānija, Zviedrija, Amerikas Savienotās Valstis, Itālija.

Turpretī tirdzniecība ar Latviju ik gadu samazinās. Salīdzinot ar 1998. gadu, eksports uz Latviju ir samazinājies par 36,2 procentiem, bet imports — par 42,4 procentiem. Protams, gan Lietuvai, gan Latvijai ir izdevīgi paplašināt tirdzniecības sakarus ar kaimiņiem, tāpēc Latvijas firmas, piedalīdamās starptautiskajā specializētajā izstādē “Baltijas tekstils un āda”, speciālistiem varēs ne tikai celt priekšā savu produkciju un iespējas, bet arī atrast jaunus sadarbības partnerus.

Pagaidām savu līdzdalību izstādē ir apstiprinājušas desmit Latvijas firmas.

Kāpēc mēs esam tik ieinteresēti jūsu uzņēmumu līdzdalībā izstādē Viļņā? Sen zināms, ka Rietumeiropā Baltijas reģions tiek uzlūkots kā veselums, tāpēc arī turienes speciālistiem daudz pievilcīgāka un interesantāka būs skate, kur ar saviem izstrādājumiem piedalās visu trīs Baltijas valstu ražotāji.

Lins Lasjausks: — Patlaban savu līdzdalību izstādē ir apstiprinājušas 210 firmas no 18 valstīm (Lietuva, Latvija, Igaunija, Baltkrievija, Ukraina, Somija, Dānija, Vācija, Beļģija, Spānija, Turcija, Indija, Polija, Itālija, Francija, Uzbekistāna, Austrija, Lielbritānija). Ir iecerēts, ka izstādē piedalīsies aptuveni 300 firmas no 24 valstīm. Pērn šādu izstādi apmeklēja 20 600 interesentu no 50 valstīm, tostarp 7100 speciālistu un komersantu. Četrās izstādes dienās apmeklētājiem tiek piedāvāta plaša programma — starptautiska konference “Tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas attīstības perspektīvas”, modes skate, seminārs “Jaunumi apģērba un tekstila ražošanas tehnoloģijā” un vēl daudz kas cits.

Bet tas viss — septembrī. Patlaban ir augusta sākums un Latvijas firmām vēl mazliet laika, lai sagatavotos izstādei Viļņā. Jo, kā apgalvo Guntis Strazds, tā ir izlūkošana ar kauju, kur uzvarētāji ir visi.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors