Par ārstu “kukuļiem” un pelnītlikumību

Labklājības ministrija noraida trešdien, 31.jūlijā, Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) ziņās izskanējušo informāciju, ka Viktora Jaksona un Latvijas Ārstu biedrības tikšanās laikā abām pusēm esot bijis kopīgs viedoklis, ka ”kukuļu problēmu varētu novērst, legalizējot maksājumus ārstiem” (citāts LNT).

Viktors Jaksons, runājot ar žurnālistiem pēc tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrību, uzsvēra, ka viņam kā labklājības ministram ir tikai viens viedoklis — pacients, kam ir apdrošināšana, ir tiesīgs saņemt tos pakalpojumus, kas ir apdrošināšanas pakalpojuma grozā valsts pasūtījuma ietvaros, nemaksājot par tiem vēl papildus. Šis viedoklis tika korekti atspoguļots citos masu medijos.

Labklājības ministrija atgādina, ka ministrijas piedāvātie soļi naudas izspiešanas un nelegālo maksājumu riska mazināšanai ir: pirmkārt, mediķu algu paaugstināšana. Algu pielikums, kas ir paredzēts no 2002. gada 1.oktobra, ir jāturpina daudz straujāk 2003. gadā, piesaistot papildu finansējumu. Otrkārt, slimnīcu menedžeriem ir jārada kvalificētiem ārstiem iespēja nopelnīt legālā veidā, skaidri atdalot tos pakalpojumus, kas ir valsts garantēti, un tos, kas ir par maksu. Tas novērstu izspiešanas risku lielās, vēl padomju gados veidotās slimnīcās, kur ir vājš slimnīcu menedžments, bet strādā augstas klases ārsti profesionāļi un ir pieejama moderna un dārga medicīnas tehnoloģija. Treškārt, medicīnisko tehnoloģiju izmantošanai ir jākļūst par pastiprinātas kontroles objektu, iekļaujot pārbaudes mehānismā ārpusslimnīcas kontroles institūcijas, ja nepieciešams, arī Ekonomisko policiju. Ceturtkārt, slimnīcās reāli jādarbojas ētikas komisijām. Sabiedrībā varētu tikt diskutēts par neatkarīgas ombuda institūcijas izveidi slimnīcās. Piektkārt, pacienti jāturpina izglītot par savām tiesībām, bet tiesībsargājošām institūcijām savukārt jāmeklē iespējas, kā vērsties pret šādām darbībām, ja nepieciešams, strādājot arī pie likuma normu mainīšanas.

LM Sabiedrisko attiecību daļa