Vakar, 17.maijā, preses konferencē mākslas muzejā "Arsenāls": Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ģenerālsekretārs Antonio Mario Kosta, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām, ERAB sanāksmes organizēšanas uzraudzības komitejas priekš-sēdētājs Roberts Zīle, Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis un SIA "Birojs 2000", ERAB sanāksmes koordinācijas centra Rīgā vadītāja Selga Laizāne       Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Rīgas Latviešu biedrības nams gaida

Rīgas Kongresu nams gaida

Preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Finansu satricinājumi Viduseiropā un Austrumeiropā savā sliktākajā izpausmē ir pagājuši, un 2000. gads ir tas, kad investori sāk domāt, kādas ir iespējas attīstīt biznesu šajā reģionā. Tāpēc Rīgai ir lieliska iespēja sevi spoži parādīt uz šās augšupejošās ekonomiskās attīstības līknes šajā reģionā un iegūt no tā vēl vairāk, nekā mēs varētu cerēt, ja attīstība nebūtu tik strauja un dinamiska.

Es izsaku pateicību visai sabiedrībai, jo sabiedrība šajā pasākumā ir ieguldījusi savu artavu - nodokļu maksātāju naudu no valsts budžeta, kas ir valsts investīciju programmā paredzētie 3,5 miljoni latu sešu vēsturisko namu atjaunošanā, un vēl papildu ieguldījumu tiešos konferences organizēšanas izdevumos. Es no rīkotāju puses varu teikt, ka mēs mēģināsim izdarīt visu, lai rīdzinieki un Latvijas sabiedrība kopumā justu šo pasākumu kā viņiem svarīgu un labvēlīgu notikumu, kas dod iespēju iegūt jaunas darbavietas nākotnē caur jaunām investīcijām Latvijā.

ERAB ģenerālsekretārs

Antonio Maria Kosta:

- Es šeit jūtos ļoti labi, un tas nav sauklis. Es domāju, ka arī pilnsapulces laikā tā tas būs. No ERAB puses par šās sanāksmes organizēšanu varu apstiprināt, ka viss tiešām ir vislabākajā kārtībā un viss ir ticis izdarīts, lai sanāksme ritētu veiksmīgi. Gribu izmantot gadījumu, lai novērtētu un izteiktu pateicību visiem, kas ir paveikuši šo lielo darbu - Robertam Zīlem, Jānim Naglim, Selgai Laizānei, arī Ministru kabinetam un premjerministram par sniegto atbalstu un aktīvu iesaistīšanos darbā. Roberts Zīle teica, ka lēmums no ERAB pilnvarnieku puses par sanāksmes organizēšanu Rīgā tika pieņemts pirms gandrīz trim gadiem. Pieņemot šo lēmumu, pilnvarnieki ņēma vērā trīs aspektus. Pirmām kārtām, tas bija politisks lēmums - ar to mēs apstiprinājām, ka Baltijā ir atgriezusies demokrātija. Otrs aspekts - ekonomiskais, tātad pāreja no valsts ekonomikas uz tirgus ekonomiku Latvijā ir notikusi, un tā veiksmīgi ir notikusi arī Igaunijā un Lietuvā. Trešais ir institucionālas dabas aspekts. ERAB rīko šīs sanāksmes dažādās Eiropas daļās - gan Austrumeiropā, gan Viduseiropā, gan Krievijā. Un, mūsuprāt, bija pienācis laiks to rīkot Baltijas reģionā. Un ar to es domāju ne tikai trīs Baltijas valstis, bet visas desmit valstis, kas atrodas ap Baltijas jūru. Šās sanāksmes mērķis arī ir institucionāls. Šeit tiks pieņemti dažādi formāli lēmumi, bet presei es gribētu teikt, ka mūsu pamatmērķis ir no jauna atklāt šo reģionu, atklāt Rīgu, atklāt Latviju.

Pēc trim dienām sāksies sanāksme, un, kā jau teicu, viss liecina, ka sanāksme ir noorganizēta ļoti labi. Rīkot šādu lielu pasākumu, protams, nav vienkārši - šeit ieradīsies vairāk nekā 2500 pārstāvju, kas darbosies dažādās vietās. Es vēlētos jūs uzaicināt apmeklēt un apskatīties, kā rit sanāksmes darbs, kā strādā žurnālisti, kā strādā drošības dienesti, kā darbojas citi pasākuma elementi. Kā jau teicu, manuprāt, visi elementi ir sagatavoti labi, un mēs gaidām, kā tas viss izskatīsies kopumā. Ceru, ka viss notiks ļoti labi.

Protams, ir sava veida neskaidrības - Rīga nav īpaši liela, tajā dzīvo mazāk nekā viens miljons cilvēku. Un divu līdz trīs tūkstošu ļoti svarīgu viesu ierašanās, protams, var radīt zināmas problēmas. Vērosim, kā tas notiks.

Runājot par infrastruktūru, ar sanāksmi būs saistītas dažādas lietas. Sākot jau ar to, ka ieradīsies daudz cilvēku, un lielākā daļa ieradīsies ar lidmašīnām. Viņi, protams, lidostā negribēs ilgi gaidīt pie pasu kontroles un muitas. Tālāk - transports uz pilsētu, apmešanās vietas Rīgā, cik zinu, visas viesnīcas ir izpārdotas un brīvu vietu vairs nav. Es vēl varētu runāt par sakaru apjomu - būs apmēram desmit reižu lielāka sakaru slodze nekā līdz šim. Un, protams, var rasties transporta problēmas pašā pilsētā. Tomēr ceru, ka viss ritēs labi.

Noslēgumā gribu teikt dažus vārdus par pašu sanāksmi. Tā ir viena no svarīgākajām sanāksmēm, kāda ir notikusi pēdējos gados. Pirms gada, kad sanāksme notika Londonā, pasaulē, īpaši Eiropā, bija lielas ekonomiskas grūtības, ko lielā mērā noteica Krievijas krīzes sekas. Pašlaik šajā reģionā ir jūtams ekonomiskais kāpums, un mums ir informācija, ka 2000. gadā visās šā reģiona valstīs būs pozitīvs ekonomikas pieaugums. Kapitāls atgriežas šajā reģionā, pirms diviem gadiem tas no šejienes aizplūda. Un ir nostiprinājusies arī politiskā stabilitāte. Krievijā notika ļoti demokrātiskas prezidenta vēlēšanas. Es zinu, ka arī jūsu valstī atkāpās valdība, taču ir sastādīta jauna valdība uz apmēram tādas pašas koalīcijas pamata. Tātad es domāju, ka šis reģions ir gatavs jaunām iespējām.

Visbeidzot gribu pieminēt to, ka te, Rīgā, tiks izvēlēts jauns ERAB prezidents. Viņš tiks ievēlēts pirmdien, 22. maijā, pēcpusdienā. Es domāju, ka tas ir visai nopietns notikums.

Rīgas domes priekšsēdētājs

Andris Ārgalis:

- No pilsētas līdzekļiem namu atjaunošanā ieguldīti 2,3 miljoni latu - lai varētu sakārtot trīs vēsturiskus un kapitālus Rīgas namus - Kongresu namu, Mazo Ģildi un Mākslas muzeju, nevis uzbūvēt pagaidu celtnes tikai viena pasākuma īstenošanai. Un vēl 3 miljonus latu dome ir ieguldījusi apkārtnes sakopšanā un pārējo nepieciešamo jautājumu risināšanā. Visi objekti ir tādā kārtībā, lai var godam uzņemt augstos viesus.

ERAB gada sanāksmes koordinācijas centra vadītāja,

SIA "Birojs 2000" direktore

Selga Laizāne:

- Viss projekts kopumā īstenots, sadarbojoties gan ERAB pārstāvjiem, gan uzraudzības komitejai Roberta Zīles vadībā, gan "Birojam 2000", kas veica visus praktiskos darbus. Tika izsludinātas pavisam 23 izsoles par tiesībām veikt konkrētus pakalpojumus saistībā ar ERAB pilnvarnieku sanāksmi. Sanāksmes sagatavošanā ir iesaistītas ļoti daudzas organizācijas, līdz ar to ir nodrošināts darbs daudziem cilvēkiem. Neskaitot to organizāciju darbiniekus, kuri uzvarēja izsolē, tiešā veidā nodarbinātais personāls ir apmēram 1,5-2 tūkstoši cilvēku. Pašā birojā pašlaik sākotnējo trīs cilvēku vietā strādā apmēram trīsdesmit, neskaitot līgumdarbiniekus konkrētiem uzdevumiem. Jo ir darīts viss nepieciešamais labai sanāksmes organizācijas nodrošināšanai. Apzinoties iespējas, kādas Latvijai kā valstij dod šādu pasākumu rīkošana, sanāksmes viesiem tiek piedāvāta arī plaša programma no "neobligāto" darbu saraksta - koncerti, izstādes, īpašs izdevums par Latviju gan grāmatas veidā, gan CD formātā. Vienlaikus notiks Baltijas biznesa konference, lai izmantotu iespējas Baltijas valstīm parādīt sasniegumus un attīstību dažādās nozarēs - apmēram 80 investīciju projektu gaitu.

Latvijas Privatizācijas

aģentūras ģenerāldirektors

Jānis Naglis:

- Vispirms es gribētu pateikties jums, žurnālisti, par ļoti svētīgo darbu, par labajām vēstīm, ko jūs noraidījāt gan Latvijas sabiedrībai, gan sabiedrībai visā pasaulē: to, ka mēs esam atvērta, miermīlīga, viesus cienoša zeme. Jūsu darbu nav iespējams novērtēt naudā, jo tas ir milzīgs devums Latvijas popularizēšanā.

Bet tagad par pašu galveno notikumu - par iespēju Rīgai būt pasaules biznesa centram nākamajās četrās piecās dienās. Man ir prieks, ka valdība, pašvaldības, sabiedrība nežēloja līdzekļus un investēja stabilās celtnēs, kurās notiks ne tikai šī ERAB sanāksme, bet arī nākamie biznesa un kultūras pasākumi mūsu valstī. Prieks par to, ka mums izdevās pārvarēt ideju pārveidot Rīgu par telšu pilsētiņu un Daugavu par kuģu piestātni uz četrām piecām dienām. Un mūsu ieguvums, pilsētas ieguvums, šīs pilsētas rotas nav veidotas tikai par valsts un pašvaldības naudu. Šeit ieguvumu devuši arī privātie investori.

Mēs esam viesmīlīgi saimnieki, un esmu pārliecināts, ka ikviens rīdzinieks piecietīs dažas neērtības - sastrēgumus ielās, piecietīs pasākumus, kas saistīti ar drošības noteikumu ievērošanu notikuma laikā. Esmu pārliecināts, ka mūsu pacietība un viesmīlība tiks gandarīta ar viesu smaidiem un - ko tur slēpt - arī ar viņu patukšotajiem naudas makiem. Domāju, ka šādas tikšanās laikā tiks parakstīti arī nozīmīgi līgumi. Piemēram, ERAB varētu sākt realizēt savu investīciju projektu Rīgas lidostā, ir pienācis laiks, un varbūt šī ir tā vieta, kur līgumu parakstīt.

Nobeigumā - divas mazas lietas. Domāju, ka tā bija vienkārši ģeniāla ideja izveidot Privatizācijas aģentūras meitas struktūru "Birojs 2000", kas veica visus praktiskos sanāksmes sagatavošanas darbus. Un varu tikai noliekt galvu biroja - čaklo bitīšu un tranu, jo kāds vīrietis arī tur ir - priekšā, kas veikuši tiešām milzīgu darbu. Un - ko darīt? - Rīga iegūs arī kārtējo krusttēva vārdu, jo mēs kļūsim krusttēvi jaunajam ERAB prezidentam. Ar to arī es jūs apsveicu! Sirsnīgs paldies ikvienam, kurš ieguldīja darbu pasākumu sagatavošanā!

Atklājot mākslas

muzeju "Arsenāls"

Vakar, 17. maijā, atklāja mākslas muzeja "Arsenāls" atjaunotās telpas. Pasākumu rotāja mūsdienu latviešu mākslas (1984-2000) izstādes "Turpinājums sekos 1" un ERAB gada pilnvarnieku sanāksmei veltītā informatīvā izdevuma "Latvija" prezentācija.

Izstādei veltītajos izstādes kuratores Elitas Ansones ievadvārdos teikts, ka pēdējos gados latviešu mākslā līdztekus tradicionālajiem mākslas veidiem norisinās arī instalācijas, akcijas, objektu perfomances, "land art" attīstība, kas bija pilnīgi neiespējama laikā pēc Otrā pasaules kara. Izstādei "Turpinājums sekos 1" gaidāma arī otrā daļa - kā teātra izrādei, kurai pēc starpbrīža sekos arī nākamais cēliens. Latvijai aizvien, tāpat kā padomju diktatūras laikos, arī kā neatkarīgai valstij, joprojām ir tieksme pēc harmoniskas dzīves komplektā - pēc sociālās un personīgās harmonijas. Daļa mākslinieku savos darbos veido mājīgi intīmu vidi, cilvēciskas attiecības jeb to harmoniju, kas nav atrodama brūkošajās padomju impērijās.

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle atzina, ka šī lieliskā "Arsenāla" ēka, Rīgas rota, ir ieguvusi pilnīgi jaunu izskatu. Un būtiski, ka šī ēka atjaunota saistībā ar ERAB pilnvarnieku sanāksmi Rīgā. Atjaunošana veikta ātri un kvalitatīvi. Tas ir apliecinājums, ka finanses un kultūra ir roku rokā radījusi labu auru šai ēkai, atzina Roberts Zīle.

Latvijas Mākslas muzeju apvienības ģenerāldirektore, "Arsenāla" direktore Ilze Konstante izteica prieku, ka finansu foruma viesi būs šajās telpās, redzēs izstādi. Māksla un kultūra ir vistiešākais un veiksmīgākais saskarsmes veids, kāds iedomājams starp cilvēkiem.

Kultūras ministre

Karina Pētersone,

kad sarunas vērpās ap kultūras un finansu pasaules tuvināšanos, "Latvijas Vēstnesim" sniedza arī nelielu interviju.

- Vai, jūsuprāt, latviešu mākslinieku izstāde šobrīd - vienlaikus ar ERAB pilnvarnieku sanāksmi - tiek atklāta īstā laikā un vietā?

- Es domāju, ka noteikti, jo šī nav vienīgā izstāde. Valsts Mākslas muzejā ir izstāde, kas apkopo periodu no 1945. gada līdz 1980. gadam, un šī izstāde "Arsenālā" ir tāds kā skats nākotnē, jo ataino pēdējo 15 gadu posmu ar apsolītu turpinājumu rudenī. Mēs ERAB viesiem varbūt mazliet netradicionāli - atšķirībā no citām valstīm - piedāvājam tiešu saskarsmi ar Latvijas kultūru, lai viņi labāk izprastu mūsu domāšanu, mūsu vēsturi, to, kas mēs esam. Un te vislabākā sarunas forma ir mūzika vai vizuālā māksla, kas nav jātulko.

- Tagad daudzi uzņēmēji sponsorē konkrētus mākslas veidus, māksliniekus, kolektīvus. Vai, jūsuprāt, pienāks brīdis, ka Latvijā būs lieli mecenāti, kas atbalstīs kultūru, jo tas ir ļoti, ļoti nepieciešams?

- Šodien Rīgas Doma koncertzālē notiek pateicības koncerts, ko rīko Kultūras ministrija visiem tiem, kas 1999. gadā ir atbalstījuši kultūru gan galvaspilsētā, gan novados. Pavisam iepriekšējā gadā tādu bija 423 uzņēmumi - tie snieguši informatīvo un finansiālo atbalstu, un ir arī mecenāti. Mecenātisms mazliet atšķiras - tā ir tradīcija, kas tomēr sāk iesakņoties Latvijā, bet tā no fragmentāra atbalsta atšķiras jau ar ilglaicīgu un sistēmisku atbalstu. Es varu minēt vairākas bankas un vairākus lielus uzņēmumus, kas atbalsta ne tikai operu kā vienu institūciju, bet visu muzikālo izglītību - arī horeogrāfiju, mūzikas skolas. Te mēs varam runāt par mecenātismu, ja iegulda mācībās, ne tikai atsevišķu projektu īstenošanā. Par to Latvijā varam šobrīd droši runāt, un arī atbalsts no privātās sfēras ļauj mums kultūru redzēt visā savā daudzveidībā, ne tikai tajā, ko var atļauties valsts vai pašvaldība.

- Vai mecenātisms Latvijā ir "ielikts" likumu rāmjos?

- Tā tas ir. Ir atvieglojumi uzņēmumiem no peļņas nodokļa saskaņā ar likumu "Par uzņēmuma ienākuma nodokli". Bet Kultūras ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā tā saukto jumta likumu par labdarību, kas mazliet precīzāk definē ziedotāju un ziedojuma saņēmēju pienākumus un tiesības, radikāli nemainot esošo valsts atbalsta formu.

"Lai nu izdodas!"- jāvēl visiem, kas ERAB pilnvarnieku sanāksmes laikā saskatīs latviešu mākslas un kultūras vērtības izstāžu zālēs un koncertos. Lai veidojas bezvārdu kopības sajūta - tāpat kā tā veidojas, dziedot Rīgas Doma zēnu korim, kā tā veidojas, raugoties mākslinieces Ilzes Avotiņas gleznā "Saruna".

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Mākslas muzeja un izstādes atklāšanā 2000.gada 17.maijā: Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone un Lielbritānijas vēstnieks Stīvens Nešs