"Šis pie mums, Zviedrijā, ir Baltijas valstu gads"

Vakar, 17. maijā, Rīgā uzturējās Zviedrijas Karalistes ārlietu ministre Anna Linda

Vakar, 17.maijā, pulksten 9.00, valdības ēkā: Zviedrijas Karalistes ārlietu ministre Anna Linda un Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš

Vakar, 17.maijā, pulksten 11.45, Ārlietu ministrijā: Zviedrijas Karalistes ārlietu ministre Anna Linda un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 17.maijā, Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Annu Lindu.

Tikšanās gaitā Ministru prezidents pateicās Zviedrijai par sniegto atbalstu mūsu valstij, īpaši Eiropas Savienības politikas īstenošanā. A.Bērziņš izteica cerību, ka Zviedrijas prezidentūras laiks Eiropas Savienībā būs izšķirošs Latvijai ES integrācijas procesos.

Zviedrijas ārlietu ministre izteica atzinību Latvijai par jaunās valdības izveidošanu un nemainīgajām valdības prioritātēm. Tikšanās gaitā Ministru prezidents informēja A.Lindu par valdības darbības aktualitātēm — perspektīvām administratīvajā un reģionālajā reformā.

Sarunas nobeigumā abas amatpersonas pauda pārliecību, ka turpināsies sekmīga abu valstu sadarbība, ko apliecina arī jūnijā paredzētā Zviedrijas Karalistes premjerministra Jorana Pērsona darba vizīte Rīgā.

Valdības preses departaments

Saeimas komisijās

Vakar, 17.maijā, Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Annu Lindu.

Tika pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības paplašināšanās procesu un Latvijas virzību uz iestāšanos ES.

Zviedrijas Karalistes ārlietu ministre A.Linda sarunas ievadā uzsvēra, ka starp abām valstīm izveidojušās labas attiecības un Eiropas Savienības paplašināšanās procesā sadarbība Latvijas un Zviedrijas starpā varētu kļūt vēl ciešāka. A.Linda kā būtisku akcentēja ES institucionālo reformu, bet, atbildot uz Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Guntara Krasta jautājumu par kandidātvalstu uzņemšanas procedūru, viņa norādīja, ka katras valsts virzība uz ES atkarīga no tās progresa, nevis piederības pirmajai vai otrajai grupai. "Ir svarīgi, lai dalībvalstu uzņemšanas procesā tiktu saglabāti objektīvi kritēriji," sacīja A.Linda.

Zviedrijas ārlietu ministri interesēja Latvijas paveiktais sabiedrības informēšanā par ES. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns pastāstīja, ka problēmas rada nepietiekamais finansējums, kas atvēlēts sabiedrības informēšanai un izglītošanai šajos jautājumos. Tomēr šis darbs tiek veikts, un kā piemēru E.Inkēns minēja pagājušajā piektdienā notikušo semināru par masu mediju un parlamenta sadarbību ES integrācijas procesā, kurā daudzu izdevumu pārstāvji sprieda, kas darāms, lai sabiedrība tiktu informēta iespējami sekmīgāk.

Tikšanās noslēgumā abas puses bija vienisprātis, ka Latvija un Zviedrija varētu sadarboties informācijas tehnoloģiju un izglītības jomā.

Saeimas preses dienests

Preses konferencē Ārlietu ministrijā

Vakar, 17. maijā, beidzot savu darba vizīti Latvijā, Zviedrijas Karalistes ārlietu ministre Anna Linda kopā ar mūsu valsts ārlietu ministru Induli Bērziņu atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Preses konferenci ar namatēva tiesībām ievadīja Indulis Bērziņš:

— Man allaž ir patiess prieks, kad ciemos ierodas labi kolēģi no draudzīgām valstīm. Un, neapšaubāmi, Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda ir šāda viešņa.

Zviedrija sadarbojas ar Latviju un palīdz mūsu valstij ne vienmēr vieglajā ceļā uz Eiropas Savienību. Es nosaukšu svarīgākos mūsu sadarbības un mūsu sarunu aspektus. Tas ir Zviedrijas valdības pasludinātais Baltijas gads un sadarbība šī projekta ietvaros. Pozitīvās tendences ekonomiskajā sadarbībā, tajā skaitā Zviedrijas investīciju pieaugums pēdējā laikā. Un ļoti konkrēta, Latvijai ļoti svarīga sadarbība mūsu bruņoto spēku nostiprināšanā. Tāpat sadarbība trešā pīlāra ietvaros. Es ceru, ka jaunā tieslietu ministre turpinās to, ko iesāka iepriekšējais tieslietu ministrs, sadarbojoties ar Zviedriju šajā ļoti svarīgajā jomā. Tas ir arī Zviedrijas atbalsts latviešu valodas mācīšanas kursiem. Mēs ceram uz Zviedrijas atbalstu sabiedrības informēšanā ES jautājumos.

Bet mūsu draudzīgā saruna lielākoties bija par Eiropas Savienību, īpaši par Francijas prezidentūru un Zviedrijas prezidentūru, kas būs nākamā gada pirmajā pusē, par to, kā mūsu valstis varētu sadarboties šajā jomā un kā izskatās kopējais ES paplašināšanas process.

 

Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda teica:

— Man ir prieks būt Rīgā. Mēs ar Latvijas ārlietu ministru jau dažas reizes esam tikušies, bet ir ļoti interesanti turpināt mūsu sarunas. Gan par mūsu valstu divpusējo sadarbību, kas ir ļoti laba, gan par ES paplašināšanas procesu. ES paplašināšana Zviedrijai būs pirmā prioritāte mūsu valsts prezidentūras laikā ES 2001. gada pirmajā pusē. Tāpēc arī esmu šeit. Mēs vēlamies iespējami labāk sagatavoties Zviedrijas prezidentūrai. Savas prezidentūras laikā mēs centīsimies atvērt pēc iespējas vairāk jaunu sarunu sadaļu un virzīt kandidātvalstis, tajā skaitā Latviju, uz priekšu, cik ātri vien iespējams. Protams, daudzējādi tas būs atkarīgs no ES sasniegtā iepriekšējo divu ES dalībvalstu — Portugāles un Francijas — prezidentūras laikā. Neapšaubāmi, tas būs atkarīgs arī no pašu kandidātvalstu spējas adaptēt ES izvirzītās prasības. Šodien mums bija ļoti auglīga saruna. Es redzu, ka Latvijā ir gūts liels progress ceļā uz Eiropas Savienību. Ja Latvija turpinās strādāt šādā labā tempā, tad jūsu valsts Zviedrijas prezidentūras sākumā būs tikusi jau ļoti tālu.

Šis Zviedrijā ir Baltijas valstu gads, un arī tā ir mūsu sagatavošanās darba sastāvdaļa. Tās nozīmē, ka mēs strādāsim ne vien pie divpusējās sadarbības jautājumiem, bet centīsimies arī darīt iespējami daudz, lai informētu dažādas valstis, īpaši Dienvideiropā, par Baltijas valstīm.

Tāpat arī domāsim par Baltijas valstu sabiedrības informēšanu ES jautājumos. Vēl ir daudz darāmā, taču ceru, ka nepaies pārāk ilgs laiks un mēs kopīgi būsim Eiropas Savienībā.

"Latvijas Vēstnesis":

— Ministres kundze, kāds ir jūsu viedoklis par Krievijas oficiālo nostāju un ārlietu ministra Ivanova nesenajiem paziņojumiem sakarā ar kara noziegumos apsūdzētā sarkanā partizāna Vasilija Kononova lietu, un par šo tiesas procesu kopumā?

A.Linda:

— Atļaujiet man neiedziļināties šī procesa detaļās. Taču gribu teikt, ka uzskatu par absolūti nepieņemamu gan toni, gan saturu, kā Krievija mēģina runāt par Latviju. Mēs jau esam Krieviju par to brīdinājuši. Tā ir vulgāra valoda, kas nav pieņemama. Šie paziņojumi nav arī patiesi. Mēs esam lūguši Eiropas Savienību paziņot tālāk Krievijai, un Portugāles prezidentūras laikā ES jau ir divas reizes aicinājusi Krieviju nelietot šādu valodu pret Latviju, uzsverot, ka šāda valoda ir nepieņemama. Domāju, tas ir arī ļoti būtisks veids, kā Eiropas Savienība parāda savu solidaritāti ar kandidātvalsti.

— Ministres kundze, Zviedrijas valdība šo gadu pasludinājusi par Baltijas gadu. Vai jūs varētu minēt dažus šī gada zīmīgākos pasākumus?

A.Linda:

— Tie ir visdažādākie projekti, vispirms jau mūsu valstu divpusējo attiecību jomā. Viens zīmīgs piemērs ir reģionālā sadarbība. Piemēram, reģions, kurā es dzīvoju, — Sērlande — sadarbojas ar Jelgavu. Būtisks šī gada programmas elements ir arī Dienvideiropas valstu informētības padziļināšana par Baltijas valstīm. Šajā programmā paredzēti semināri. Viens jau notika Portugālē, tagad gatavojam semināru Francijā, pēc tam būs Grieķijā un vēl citās Dienvideiropas valstīs. Šādus seminārus uzskatām par labu iespēju sniegt vairāk informācijas par Baltijas valstīm un stāvokli tajās. Šī gada ietvaros notiks arī reģionu dienas un daudzi citi saistoši pasākumi, par ko jūs vislabāk varēs informēt Zviedrijas vēstniecība Latvijā.

Valdības ēkā: Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda sarunā ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu; Ārlietu ministrijā: Zviedrijas vēstnieks Hanss Magnusons, Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda un Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors