Valsts prezidente:

— darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga aizvakar, 16.maijā, Ņujorkā tikās ar ASV nevalstisko organizāciju, tajā skaitā Kārnegī fonda, Sieviešu līderu padomes, vairāku ārpolitisko NVO, Atvērtās sabiedrības fonda pārstāvjiem. Tika apspriestas Latvijas un starptautisko NVO aktualitātes: sadarbības iespējas, kā arī NVO darbības prioritārie virzieni. Tika akcentēta sociālā integrācija, likumdošana, kas regulē NVO darbību, un cilvēktiesību jautājumi.

V.Vīķe–Freiberga, uzrunājot Amerikas NVO pārstāvjus, uzsvēra, ka nevalstiskās organizācijas ir pamats valsts un tās sabiedrības modernizācijā. Viņa atzinīgi novērtēja līdzšinējos sakarus starp Latvijas un ASV NVO. Pēc Valsts prezidentes sacītā, NVO ietekme Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē aizvien pieaug. V.Vīķe–Freiberga atzina, ka valdība varētu būt atvērtāka sadarbībai ar NVO. Viņa pauda atbalstu NVO aktivitātēm, kuru mērķis ir iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā un rosināt sabiedrībā diskusiju par aktuāliem tematiem, tika pārrunātas iespējas veicināt lielāku NVO iesaistīšanu valsts politiskajā procesā un likumdošanas aktu apspriešanā. Valsts prezidente aicināja ASV NVO atbalstīt Latvijas nevalstiskās organizācijas.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aizvakar, 16.maijā, Ņujorkā tikās arī ar uzņēmēju Džordžu Sorosu. Sarunā par Latvijas virzību uz demokrātisku, atvērtu sabiedrību V.Vīķe–Freiberga, detalizēti skaidroja, kā Latvija izprot atvērtu sabiedrību, un atzīmēja, ka valstij ir būtiski tie paši mērķi, ko savā fonda darbībā ir deklarējis uzņēmējs. Viņa uzsvēra, ka Latvijas attīstībā būtiska ir atvērta sabiedrība, tiesiskas valsts izveidošana, izglītības attīstības veicināšana, korupcijas novēršana, sociālā integrācija. Kā sacīja Valsts prezidente, Latvijai ir svarīgs katrs tās iedzīvotājs, kas ciena savu valsti un kam rūp tās sabiedrības nākotne. V. Vīķe-Freiberga teica, ka, piemēram, Latvijas hokeja izlase ir konkrēts apliecinājums tam, sports ir lielisks sabiedrības sekmīgas integrācijas paraugs Latvijā.

V.Vīķe–Freiberga un Dž.Soross apsprieda turpmākās sadarbības iespējas. Valsts prezidente mudināja Dž.Sorosu pievērst uzmanību problēmām Latvijas cietumos. Tās var risināt, ieviešot, piemēram, alkoholisma rehabilitācijas programmas, kādas jau sekmīgi darbojas Polijā. Dž.Soross apliecināja interesi apsvērt, kā Polijā īstenotās programmas piemērot Latvijai. Viņš informēja V.Vīķi–Freibergu, ka, ņemot vērā Latvijas progresu, viņa vadītā fonda finansējums Latvijā nākamgad varētu tikt pārtraukts.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga aizvakar Ņujorkā tikās arī ar Amerikas Ārpolitikas komitejas locekļiem un teica runu, kurā atzīmēja Latvijas un visa Baltijas reģiona vēsturiskos, mūsdienas un rītdienas attīstības akcentus. Kā teica Valsts prezidente, jaunā gadsimta Eiropai jābūt atvērtai, kurā svarīgas ir Eiropā gadsimtu gaitā attīstītās vērtības un kurā katrai valstij ir vienlīdzīgas iespējas piedalīties reģionam kopīgu lēmumu pieņemšanā.

Runājot par Latvijas centieniem iestāties ES un NATO, Valsts prezidente uzsvēra Baltijas valstu vienotības un sadarbības nozīmību. Raksturojot Baltijas valstu reģionu kā mierīgu un stabilu, Valsts prezidente informēja par Latvijas un Baltijas valstu kopīgiem pūliņiem aizsardzībā. Viņa minēja BALTDEFCOL koledžu Tartu un Baltijas valstu piedalīšanos miera uzturēšanas spēku vienībās. Valsts prezidente pateicās ASV par principiālo atbalstu demokrātijas stiprināšanā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 17.maijā, tikās ar Hārvarda universitātes prorektoru Ričardu Hantu. Sarunā tika uzsvērta izglītības nozīme valstu attīstībā. Valsts prezidente un prorektors apsprieda Hārvarda universitātes un Latvijas Universitātes sadarbības iespējas. R.Hanta apliecināja, ka studentiem no Latvijas ir iespējams iegūt stipendijas Hārvarda universitātē un arī izrādīja interesi par šīs mācību iestādes profesoru vieslekciju iespējām Latvijas augstskolās.

V.Vīķe–Freiberga iepazīstināja ar Latvijas augstskolām un to specifiku, stāstīja par Latvijas Universitātes vēsturi un šodienu. Valsts prezidente arī uzsvēra mūsdienīgas izglītības attīstību Latvijā. Viņa minēja nesen izveidotās starptautiskās augstskolas Latvijā — Rīgas Juridisko augstskolu, Rīgas Biznesa institūtu u.c. V.Vīķe–Freiberga tāpat stāstīja par reģionālo augstskolu nozīmi Latvijas attīstībā un programmām šajās augstskolās, kas atbilst attiecīgā reģiona attīstības specifikai.

Valsts prezidente stāstīja par Latvijas attīstību desmit neatkarības gados, par attīstību tieslietās, sociālajā integrācijā un, runājot par nozarēm, kas varētu būt daudzsološas Latvijai nākotnē, viņa akcentēja arī informācijas tehnoloģiju attīstību. Tāpat tika atzīmēta tūrisma attīstība, nepieciešamība veicināt infrastruktūru attīstību Latvijā, tika spriests par prāmju satiksmes veicināšanu, par viesnīcu celtniecību, par iespējām, ko Latvija var piedāvāt ekoloģiskajā tūrismā.

Hārvarda universitātes prorektors apliecināja personīgu ieinteresētību apmeklēt Latviju un atzinīgi izteicās par mūzikas dzīves augsto kvalitāti Latvijā. Sarunā īpaši tika akcentēta Baltijas valstu vienotība un sadarbība. V.Vīķe–Freiberga apliecināja, ka starp Baltijas valstu prezidentiem norit ļoti aktīvs dialogs un domu apmaiņa, un Baltijas valstis cieši sadarbojas arī izglītības un citās nozarēs. Tāpat tika apliecināts, ka cieša sadarbība izveidojusies arī baltiešu kopienām Amerikas Savienotajās Valstīs.

V.Vīķe–Freiberga pateicās ASV par Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu sešdesmit gadu garumā. Tika runāts arī par ASV investīcijām Latvijā. Latvijas puse informēja par uzņēmumiem, kas jau aktīvi darbojas mūsu valstī, un iespējām, ko Latvija var piedāvāt, gan modernizējot ostas, gan tūrisma attīstībā, gan informācijas tehnoloģiju jomā un citur.

Valsts prezidenta preses dienests