Ir Kandavas novads, ir pieredze un jautājumi

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros Latvijas pašvaldībām ar likumu ir noteikts īstenot reformu politiku, lai panāktu izmaiņas valsts vietējā pārvaldes sistēmā, kas sekmētu efektīvāku finansu līdzekļu izmantošanu, ievērojot Eiropas Savienības prasības. Vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī reformas ir pakļautas Administratīvi teritoriālās reformas likumam, kas pieņemts 1998.gada 21.oktobrī. Jau pirms likuma pieņemšanas Latvijā bija dzirdams par tiem, kas gaidāmās ATR ietvaros nolēmuši apvienoties un izveidot pirmo novadu Latvijā — Kandavas novadu. Tā veidošana pabeigta 1997.gadā, apvienojoties Kandavas pilsētai, Kandavas, Cēres, Matkules un Zemītes pagastiem. Novads atrodas Kurzemes austrumu daļā, kopējā novada teritorija ir 387 km2, administratīvais centrs — Kandavas pilsēta. Lai iegūtu objektīvāku priekšstatu par apvienošanās rezultātā gūtajām iespējām, "LV" viesojās Kandavā un Kandavas novadā

Dainis Rozenfelds, Kandavas novada domes priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā radās iecere veidot Kandavas novadu un kā notika pati apvienošanās?

— Vispirms par to tika spriests ieinteresēto pašvaldību vadītāju līmenī, tad — pilsētu domēs un pagastu padomēs. Diskusijas balstījās uz pašvaldību līdzšinējās ekonomiskās un finansiālās darbības analīzi. Galvenais arguments apvienošanās nepieciešamībā bija tas, ka katrai pašvaldībai atsevišķi bija nelieli gada budžeti un nepietiekama finansu līdzekļu koncentrācija, lai tos racionāli izmantotu.

Pirmās apvienošanās idejas radās 1994.gadā Kandavas pilsētas pašvaldībā. Pieredze rādīja, ka Kandavas pilsēta atrodas visai nelabvēlīgā situācijā, jo tai jāuztur infrastruktūra, ko izmanto apkārtējās pašvaldības. Aprēķini rādīja, ka apvienojoties varētu racionālāk risināt attīstības jautājumus un lietderīgāk izmantot esošos resursus. 1996.gada pavasarī apvienojās Kandavas pilsēta, Kandavas pagasts un Cēres pagasts, izveidojot administratīvi teritoriālo vienību — Kandavas pilsētu ar lauku teritoriju. Šajā procesā svarīgi bija informēt arī iedzīvotājus. Gan presē, gan dažādās sapulcēs tika skaidrota reformas nozīme. Manuprāt, ja iedzīvotājiem situācija tiek argumentēti izskaidrota un pašvaldību vadītāji vēlas strādāt, tad apvienošanos atbalstīs visi. Novadu veidošanu, vietējām pašvaldībām apvienojoties, vajadzētu ietvert likumā, kā obligātu nosacījumā, lai nodrošinātu iedzīvotāju labklājību. 1997.gada aprīlī Zemītes un Matkules pagasti pieņēma lēmumu par apvienošanos ar Kandavas pilsētu ar lauku teritoriju, izveidojot Kandavas novadu. Lai nebūtu jāmaina adresācija, pieraksti pasēs, jāpārreģistrē īpašumi un lai tiktu saglabāti pagasti kā kultūrvēsturiskas vienības, nolēma, ka Kandavas novada administratīvais dalījums ir šāds: Kandavas pilsēta un tās lauku teritorijas četras teritoriālas vienības — Cēres pagasts, Kandavas pagasts, Zemītes pagasts, Matkules pagasts, kuru robežas atbilst iepriekšējo administratīvo pagastu robežām. Liela vērība attīstības plānošanā tiek pievērsta administratīvo centru darbības pilnveidošanai katrā pagastā, jo pagasta administratīvās funkcijas tiek veiktas tieši administratīvajos centros un atrodas viena cilvēka kompetencē.

— Administratīvi teritoriālās reformas likums iesaka pašvaldībām administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvienoties vai sadarboties. Atbilstoši likumam apvienojušās pašvaldības saņem vienreizēju dotāciju no valsts budžeta 5% apmērā no apvienojušos pašvaldību gada budžeta kopapjoma, sadarbību veidojošās — 1%. Kā valsts finansiālo atbalstu izjuta Kandavas novads?

— Valdība pērn piešķīra Kandavas novadam paredzēto vienreizēju dotāciju — 38 000 latu, taču vairāk neko neesam saņēmuši. Tāpēc galvenais ir saprast, ka viss atkarīgs tikai no pašu ieguldītā darba. Kandavas novads ir starptautiski atzīts kā stabila administratīvi teritoriālā vienība, un nākotnē iecerēts īstenot vairākus starptautiski finansētus projektus. Katram no pagastiem atsevišķi nekad nebūtu izdevies iegūt ne šādu atbalstu, ne arī reālu finansējumu.

— Kā mainījusies administratīvā struktūra un pārvalde novadā pēc reformām?

— Pirms apvienošanās pagastus pārvaldīja 56 darbinieki, tagad novadā mēs esam 18. Ir stingri jānosaka, kas par ko ir atbildīgs — katram pašvaldības darbiniekam noteiktas funkcijas un atbildības sfēra. Līdz ar to samazinājušies arī administratīvie izdevumi — pēc aptuveniem aprēķiniem tiek taupīti 20 000 latu gadā uz piecu bijušo pagastu vadītāju algu rēķina vien, nemaz nerunājot par visas administrācijas izmaksām. Pašvaldības darbu ļoti atvieglo arī pašvaldības atbalstītie komunālie uzņēmumi, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas veic ikdienas pakalpojumus dažādās jomās un atrodas katrā pagastā.

Kandavas novada pagastos ir administratīvie centri, kuros atbildīgie sekretāri nodrošina pagasta iedzīvotājiem nepieciešamākās funkcijas: viņi veic dzimtsrakstu nodaļas, notariāta, norēķinu kases funkcijas, iekasē nodokļus, izsniedz izziņas, izdara izrakstīšanu un pierakstīšanu pagastā. Katra mēneša beigās administratori iesniedz Kandavā atskaites par savu darbu, taču iedzīvotājiem nav jābrauc uz Kandavu, jo visu iespējams nokārtot pagasta centros. Darbs vienam cilvēkam ir pietiekami apjomīgs, taču nav nepadarāms (to "LV" apstiprināja arī Kandavas novada Zemītes pagasta administratīvā centra darbiniece Vilma Gžibovska). Katrā pagastā pēc nepieciešamības darbojas arī konsultatīvās padomes septiņu cilvēku sastāvā, ko ievēlē paši iedzīvotāji. Padomēs izskata jautājumus, kurus nevar izlemt administratīvais darbinieks vienpersoniski, un pēc tam to pieņemtos lēmumus izskata domes deputātu komiteju un domes sēdēs. Domē darbojas novada domes komitejas, taču neuzskatu, ka tas ir labākais likumā noteiktais risinājums par darba organizēšanu domē. Jo neviens cilvēks nespēj būt kompetents visos novadam svarīgos jautājumos. Tāpat arī revīzijas komisijas darbs nav efektīvs, jo revīzijas, manuprāt, jāveic profesionāļiem, un darbs ir jādara katru dienu, lai spētu izsekot pašvaldību un finansu likumdošanai, turklāt tas prasa arī regulāras mācības.

— Kādas prioritātes tika noteiktas pēc apvienošanās? Vai ir līdzējusi kāda citur pētīta pieredze? Varbūt jūs paši izvērtējāt, kas varētu sekmēt Kandavas novada attīstību?

— Pieredze nāk no Dānijas. Vēl pirms Kandavas novada izveidošanās dāņu speciālisti Latvijā stāstīja par reformas gaitu viņu valstī. Dāņi pamatoja, kāpēc pašvaldībai jābūt lielai — lai tā varētu ekonomiski efektīvi saimniekot un nav arī jātērē līdzekļi liela administratīvā aparāta algošanai, jo tie ir daudz vajadzīgāki citās jomās. Tāpēc mēs pēc apvienošanās izvirzījām trīs prioritātes: izglītība, plānošana investīciju piesaistei un sociālā palīdzība.

— Kā jūs skaidrotu sabiedrībā iesakņojušos vispārējo negatīvo attieksmi pret administratīvi teritoriālo reformu?

— Politiskās partijas un politiķi negrib saprast administratīvi teritoriālās reformas būtību. Reforma domāta, lai saimnieciski un ekonomiski pareizi izlietotu līdzekļus, ko pašvaldības saņem nodokļu veidā. Un pašvaldību politiķiem visā valstī ir jāpieņem pareizi lēmumi, jo tieši no viņiem viss ir atkarīgs. Valdība šajā procesā ir tikai izpildītājs. Bet reformas nenotiek, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas — 2001.gada 14.marts, un pašvaldības gatavojas jaunam posmam — nav redzams mērķis, kāpēc sākt reformas tūlīt. Tomēr daudzi pašvaldību vadītāji būtu gatavi rīkoties, ja likumdevējs būtu noteicis ļoti konkrētus reformas termiņus — reforma ir laika ziņā ļoti "izstiepta", un šobrīd šķiet, ka vēl ir daudz laika un iespēju.

—Kādas ir Kandavas novada perspektīvas Kurzemes attīstības procesos?

— Mēs esam ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā — atrodamies pašā Kurzemes nomalē, salīdzinoši tuvu ir arī Rīga, tāpēc par attīstības plānošanu varam nopietni domāt visos virzienos. Plānošanā nepieciešams izvērtēt stratēģiski svarīgāko — saglabāt Kandavas novada pašreizējo tēlu, attīstīt tūrismu, sakārtot infrastruktūru. Man, kā pašvaldības vadītājam, ir svarīgi, lai tiktu pilnveidotas izglītības iespējas.

— Pašvaldībām ir likumā noteikta iespēja apvienoties vai veidot sadarbības apvienību. Kas, jūsuprāt, ir pozitīvs pašvaldību sadarbībai, arī tam, ka mazās pašvaldības apvienojas?

— Sadarbībā, iespējams tuvāk izpētīt ne tikai finansu dokumentus, bet arī iepazīt cilvēkus, ar kuriem kopā būs jāstrādā. Taču vislabāk, ja sadarbībai neilgst vairāk par diviem gadiem, pēc tam jāseko nākamajai pakāpei, kas ir daudz rezultatīvāka.

Apvienošanās ir galvenais līdzeklis, ar kura palīdzību iespējams piesaistīt finanses. Pieļauju arī domu par pagastu atdalīšanās iespēju nākotnē, kad ilgāku laiku pēc apvienošanās un investīciju piesaistes pagasts būs atspēries un spēs kļūt patstāvīgs. Līdzīgas tendences ir vērojamas Zviedrijā.

— Kāda var būt motivācija vairāku vāju pagastu apvienošanai vai tam, ka apvienojas bagātais ar nabadzīgo, izvelkot to no visām problēmām?

— Jā, tāds arguments ir bieži dzirdēts, taču esmu kolēģiem teicis — parādiet man tādu modeli dzīvē, un es pateikšu, ko darīt. Modeļi var būt ļoti dažādi, un nav nepieciešama nekāda izpēte pirms pašas apvienošanās, kas ir viena no pašreizējās valsts politikas ne īsti pareizām nostādnēm: apvienošanās projektu izpētē tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, taču paši projekti nav reāli nekur liekami lietā. Līdzekļi ir piešķirti no PHARE un citiem ārvalstu resursiem, bet žēl, ka tos nevar izmantot tur, kur tiešām būtu nepieciešams. Pašiem pašvaldību vadītājiem taču ir vislabāk redzams, cik naudas nepieciešams kādam savā teritorijā esošam objektam, un nav tāpēc nepieciešams mēnešiem ilgi izstrādāt projektus. Galvenais apvienošanās virzītājspēks vienmēr būs tas, vai pašvaldības vadītājs ir ieinteresēts attīstīt pagasta dzīves līmeni un apvienoties. Ja sanāks kopā vairāki nabadzīgu pagastu vadītāji un nolems apvienoties, viņiem nākotnē noteikti būs vairāk naudas, jo, saliekot naudu kopā palielinās iespējas iegūt kredītus un piesaistīt līdzekļus. Motivācija tātad būtu līdzekļu piesaistes iespējas, kas savukārt ļauj attīstīties mazajām pašvaldībām un līdz ar to arī valstij kopumā.

Liela mēroga reģioniem gan ir nepieciešams izstrādāt attīstības plānus, kas noteiktu, kāds valsts attīstības skatījumā ir konkrētais reģions, kādi ir attīstības stratēģiskie ceļi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdzīgus plānus ir izstrādājusi, taču šo informāciju esmu ieguvis kā politiķis, nevis kā pašvaldības vadītājs, un apšaubu, vai citiem pašvaldību vadītājiem šāda informācija ir pieejama. Nesakārtotais mehānisms informācijas izplatīšanā parāda, ka daudz kas tiek izstrādāts un vienkārši nolikts plauktā. Trūkst saiknes un sadarbības starp ministrijām un pašvaldībām.

— Vai jūs Latvijā redzat vēl kādu perspektīvu vietu, kur vairākas vietējās pašvaldības, izveidojot novadu, atrisinātu daudzas problēmas?

— Šajā gadā paredzēts sagatavot apvienošanās vai sadarbības projektus 50 izpētes procesā noteiktās pašvaldību grupās, tam ir atvēlēti arī līdzekļi. Domāju, ka tas ir īstenojams plāns. Process nav jāvirza ar varu, jo daudzu pašvaldību vadītāji ir sapratuši, ka reforma ir solis nākotnē. Bremzējošais faktors reformas procesā ir rajonu padomes. Šo struktūru funkcijas, manuprāt, ir neskaidras un administratīvās izmaksas ļoti lielas un nevajadzīgas. Turklāt nav arī atskaites mehānisma un atbildības iedzīvotāju priekšā, jo institūcija nav vēlēta, bet ir deleģēta pārstāvniecība no vietējām pašvaldībām. Kā varētu celt rajonu efektivitāti? Manuprāt visi rajona kompetencē esošie problēmjautājumi, kas skar vietējo pašvaldību teritoriju, jānodod kopā ar attiecīgo finansējumu tām pašvaldībām, kuru teritorijās tie pastāv. Rajona pašvaldībai līdz ar to paliktu reģionu koordinējošās funkcijas, piemēram, finansu atskaišu apkopošana vai ceļu satiksmes jautājumu koordinēšana, ko veiktu daži cilvēki, un līdz ar to samazinātos arī administratīvās izmaksas, un sadarbība ar ministrijām.

— Jūs esat teicis, ka turpinātu apvienoties ar vairākiem tuvākajiem pagastiem — Pūres, Jaunsātu, arī citiem, ja vien pagasti tam piekristu. Jūsu skatījumā, kāda ir teritorija, kas spētu turpināt strauji attīstīties un vienlaikus organizēs arī efektīvu pārvaldi?

— Galvenais pamatojums noteikta lieluma teritorijas izveidei ir infrastruktūras rādītāji, iedzīvotāju skaits varbūt ne lielāks par 20 000 — Latvijā tas ir ne vienmēr noteicošais rādītājs, teritorija — ap 100 000 hektāru zemes, protams, ņemot vērā arī vēsturiskos faktorus. Nekad nebūs tā, ka eksistēs tikai viens Kandavas modelis, jo var arī nebūt viens spēcīgs centrs novadā, kā mums, bet vairāki spēcīgi centri visā teritorijā.

Valsts ģeogrāfija arī ir svarīgs faktors, un ir jārēķinās ar kaimiņu reģionu centriem. Šim jautājumam vajadzētu meklēt risinājumu valsts līmenī. Daļēji šo plānošanas politiku valdība ir sākusi, pieņemot 2000.gada 4.aprīlī lēmumus par reģionālo administratīvi teritoriālās reformas koncepciju par piecu plānošanas reģionu izveidi. Es iesaku apturēt arī patvaļu, kas pašlaik vērojama pārvaldes institūciju veidošanā no ministriju puses, kur katrai sfērai tiek izveidota sava institūcija un katrai ministrijai ir atšķirīga darbība un institūciju sadalījums, kas darbojas teritorijās ar atšķirīgām robežām. Saeimai un valdībai jāvienojas par valsts ierēdniecības kompetences robežām reģionos. Pēc tam valstij jāpalīdz tām pašvaldībām, kurās ir aktīva darbība reformu jomā — projekti, investīciju piesaiste. Ar valsts investīcijām būtu iespējams ieinteresēt lielākās pašvaldību apvienības iesaistīt atpalikušākos pagastus kopīgos projektos, un iegūtu visi — gan bagātākie, gan nabadzīgākie. Valstij nepieciešama šāda vienota attīstības koncepcija.

— Raksturojiet vispārējo Kandavas novada pagastu stāvokli pirms apvienošanās. Vai prognozes par novada izveidošanas plusiem ir piepildījušās, un vai ir kāda joma, kurai apvienošanās tomēr nākusi par sliktu ?

— Sākotnēji mēs neapzinājāmies, ka situācija pagastos ir tik slikta, turklāt atšķīrās gan situācija pašos pagastos, gan starp pagastiem un Kandavu. Pagastu vispārējo situāciju ir grūti raksturot īsumā, jo to noteica gan ekonomiskie, gan citi rādītāji. Tādēļ apvienošanās nebija visu problēmu tūlītējs atrisinājums, bet tā radīja iespējas. Ir svarīgi lauku cilvēkiem skaidrot reformas nozīmi un to, kas tiks iegūts, veicot izmaiņas. Jau tagad esmu saņēmis no cilvēkiem pateicību par to, ka redzams ieguldījumu rezultāts. Neko no padarītā nevarēja izdarīt katrs pagasts atsevišķi. Labi ir tas, ka varam ieguldīt naudu novadā tajā jomā, kur tā visvairāk nepieciešama. Šogad vairāk esam pievērsuši uzmanību Zemītes pagastam— pārbūvēta bibliotēka, tiek atjaunota skola. Nākamajā gadā vairāk naudas investēsim citos novada pagastos. Mēs apvienojāmies, lai atrisinātu problēmas, un to ir izdevies panākt, tāpēc es nesaku, ka ir atrisinās viss, bet nevaru minēt arī nevienu jomu, kurai apvienošanās būtu nākusi par sliktu.

— Kādas jūs varētu minēt negatīvās iezīmes novada darbībā, kuras jūs izjutāt vai vēl izjūtat pašlaik?

— Pirmkārt, tas, ka trūkst naudas, taču tās trūkst ir visā valstī. Otrkārt, kad nebija konsultatīvo padomju, nebija saiknes starp pagastiem un novada centru. Tagad šī problēma, kā jau iepriekš minēju, ir atrisināta. Treškārt, svarīgas ir skolu un izglītības attīstības problēmas visas valsts izglītības politikas kontekstā. Ceturtkārt, speciālistu trūkums — trūkst idejām bagātu cilvēku un jaunā darbaspēka, jo daudzi pēc studijām paliek Rīgā. Kandavas novadā piesolītais atalgojums nespēj konkurēt ar Rīgas algām. Arī Kandavas novadā algas noteikti kļūs lielākas, tikai jābūt pacietībai šo brīdi sagaidīt. Un ir, protams, ikdienas problēmas, kas ir katrā pašvaldībā.

— Viena no politikas prioritātēm ir sociālā palīdzība. Kandavas novadā šajā jomā ir visspilgtāk redzamas lielas administratīvās teritorijas priekšrocības. Vai sociālais līmenis novadā cēlies, kā tiek nodrošināta sociālā palīdzība cilvēkiem, kam tā ir nepieciešama?

Ints Leitars, Kandavas novada Sociālās palīdzības centra vadītājs:

Veidojot sociālās palīdzības centru, tika īstenots pirmprojekts Latvijas labklājības reformas ietvaros. Projekta ietvaros tika izveidots paraugs, kā pašvaldībām jānodarbojas ar sociālo palīdzību. 1996.gadā Labklājības ministrija izsludināja konkursu par iespējām īstenot pirmprojektu sociālajā palīdzībā. Galvenais kritērijs, kāpēc uzvarēja Kandavas pilsēta ar lauku teritoriju, bija tas, ka turpinājās reformas un maza teritoriālā vienība nespētu viena īstenot šādu projektu un pēc tam uzturēt centru. Projekta mērķis bija veicināt vienotas naudas pabalstu sistēmas izveidošanu, attīstīt efektīvu personāla izmantošanu un izstrādāt ērtākus un efektīvākus alternatīvos pakalpojumus. Galvenais pirmprojekta uzdevums ir attīstīt alternatīvās aprūpes formas un pilnveidot informācijas plūsmu, lai cilvēks būtu informēts par iespējām saņemt kvalitatīvu palīdzību, bet atteikuma gadījumā būtu iespējama jautājuma demokrātiska pārsūdzība.

Līdzdalība projekta finansēšanā ir šāda:

- Pasaules bankas aizdevums —

Ls 255 372

- Latvijas investīcijas — Ls 83 260

- Zviedrijas grants — USD 527 329

- Pašvaldība — Ls 30 000

- Pašvaldība katru gadu finansē centra darbību un sociālās palīdzības pabalstus.

Sociālās palīdzības centrā ir piecas nodaļas. Informācijas un pabalsta nodaļā var saņemt informāciju, kas saistīta ar pabalstu izsniegšanu un palīdzību, mājas aprūpes nodaļa uzrauga 38 aprūpētāju darbu, strādājot ar 45 aprūpējamajiem, uzrauga arī sociālo māju un veco ļaužu namu. Mājas aprūpe ir trīspakāpju — atkarībā no aprūpes intensitātes. Sociālās rehabilitācijas nodaļas pārraudzībā ir visi smagi slimie cilvēki, invalīdi un cilvēki ar īpašām vajadzībām, par pamatmērķi izvirzot šo cilvēku atgriešanos sabiedrībā. Ģimeņu atbalsta nodaļa palīdz ģimenēm dažādu jautājumu risināšanā, bet dienas centrs palīdz veciem cilvēkiem un personām ar garīgās attīstības traucējumiem.

Sociālās palīdzības centrs pašvaldības budžetam izmaksā 18–19% jeb 150 000 latu, visvairāk naudas tiek ieguldīts mājas aprūpē, pabalstiem un pansionāta vietu apmaksai. Centra darbībā palīdz no Zviedrijas puses apmaksāti konsultanti, kas māca mūsu darbiniekus.

Sociālās palīdzības datu analīze 1999.gadā

Kandavas Zemītes Matkules Cēres Kopā

pag. un pilsēta pag. pag. pag.

Ģimeņu skaits 2024 390 341 213 2968

Nepilnas ģimenes 169 22 25 13 229

Nelabvēlīgās (ģimenes

ar problēmām) 63 12 8 25 108

Invalīdu skaits 274 46 31 351

Pensionāri: 140 116 211 139 606

t.sk. vientuļie 13 19 37 13 82

vientuļi dzīvojošie 140 71 138 42 391

Mājas aprūpe

aprūpējamie / aprūpētāji 40 / 30 — 2 / 2 — 42 / 32

Aizbildnība 65 / 45 27 / 18 5 / 4 — 97 / 67

Pabalstu skaits (1.ceturksnī) 700 164 23 887

Cik ģimenēm palīdzēts 547 150 23 — 720

(1.ceturksnī) % no ģim. skaita 37,0 26,0 14,8 — 41,2

Maznodrošināto ģimeņu skaits 160

Piešķirtas brīvpusdienas

(256 ģimenēm) 413

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"