Par gatavību Ziemeļatlantijas aliansei

Lielbritānijas vēstniecības militārais atašejs, Rīgas militāro atašeju asociācijas vadītājs Endrū Tagi:

NATO ir organizācija, kas spēj garantēt mieru Eiropā un visā pasaulē uz daudziem gadiem. Tā visu laiku attīstās, evolucionē. Mēs sagaidām, ka pēc Prāgas samita notiks vēl nebijusi alianses paplašināšanās. Mūsu kļūs daudz. Jaunajiem locekļiem jābūt gataviem piedalīties NATO misijās un kolektīvai atbildei uz izaicinājumiem. Šādu pieredzi tie jau ir guvuši, līdzdarbojoties programmā “Partnerattiecības mieram”. Kandidātvalstis jau vairākus gadus piedalās alianses starptautiskajās humānajās akcijās. Mūs, britus, piemēram, ļoti prasmīgi un zinoši atbalsta latviešu kolēģi Kosovā. Mūsu medicīniskais personāls un militārās policijas spēki sekmīgi līdzdarbojas daudznacionālajos miera uzturēšanas spēkos. Tas veicina operācijas panākumus, jo mums medicīnisko darbinieku nepietiek. Tā ir tieši tā līdzdalība, kas mums nepieciešama.

Mēs praktizējam transatlantisko un transeiropeisko sadarbību ar Kanādu un ASV, lai visur nodrošinātu mieru un stabilitāti. Eiropas aizsardzības politika nav šķirama no NATO aizsardzības politikas. Mums nekas nav jādala. Kā NATO, tā ES ir vieni un tie paši draudi, un mēs Eiropas Savienībā arī attīstām pretspara stratēģiju un taktiku. Tas viss ir savstarpēji saistīts, tādēļ mēs atbalstām NATO aizsardzības spēkus un necenšamies ar tiem konkurēt. Es pats neesmu manījis pat mazākos NATO struktūru mēģinājumus ignorēt ES aizsardzības stratēģiju. Skaidrs, ka katra valsts kā ES, tā NATO robežās attīsta pati savu transaizsardzības politiku. Bet tās visas atrodas kopīgā saistībā un papildina cita citu.

Tas, kas tika paveikts Romā, prasa vēl tālāku pilnveidošanu un attīstību. Mēs vēl paši pilnīgi precīzi nezinām, kā notiks jauno locekļu uzņemšana. Mums tā sīki jāizplāno, un tas būs kandidātvalsts individuālā sagatavošanas plāna nākamais raunds. Pusgadu pēc Prāgas samita plānojam sākt iestāšanās otro fāzi. Es pat nevaru iedomāties, cik šo raundu būs – varbūt četri, varbūt pieci... Tas tiks izlemts, kad kļūs zināms iestāšanās procesa pabeigšanas datums.

Es pie jums esmu jau gandrīz trīs gadus un ļoti cieši kontaktējos ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā. Visās valstīs redzams liels progress, jums sekmējas kā militārā budžeta veidošana, tā bruņoto spēku restrukturizācija, taču arī darāmā vēl daudz. Cilvēki jūsu aizsardzības resorā tur vārdu, ir gatavi aktīvi piedalīties NATO darbībā – skaidri redzams, ka pieaug jūsu bruņoto spēku spēja līdzdarboties kopīgās operācijās. Viss izskatās ļoti pienācīgi.

Man zināms, ka dažādās aptaujās 63% iedzīvotāju izteikušies par. Tas taču ir jūsu valsts lēmums – pievienoties NATO. Latvija lūdza, lai to uzņem NATO, nevis alianse, lai Latvija kļūtu par tās locekli. Taču noteikumi ir tādi, ka nevienā zemē nevarat rīkot referendumu jautājumā par iestāšanos NATO. Starp citu, tā ir jūsu valsts demokrātijas problēma. Ja tauta tomēr grib referendumu, tad jāsavāc noteiks skaits parakstu, un tad jūs, droši vien, varētu to rīkot... Taču ja jau jūs paši esat ievēlējuši savu valdību, tad esat arī tai deleģējuši pilnvaras pieņemt tādu lēmumu. Dalība aliansē – tas ir nacionālās izvēles jautājums. Jo to taču nodrošina pati tauta.

Es neparedzu, ka attiecībās ar Krieviju būs kādas lielas problēmas. Visi NATO locekļi ir “20 padomes”, Krievijas–NATO padomes locekļi. Tas nozīmē, ka tad, ja jūs tiksit uzņemti, jūs kļūsit par pilntiesīgiem šīs padomes locekļiem.

“ČAS”