Vēlreiz par jaunajām Latvijas pasēm
Kopš pirmā jūlija, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka izsniegt jaunā parauga pases – gan pilsoņu, gan nepilsoņu —, PMLP teritoriālajās nodaļās saņemti 27 410 iesniegumi jauno personas apliecinošo dokumentu saņemšanai. 20 456 iesniegumi saņemti no Latvijas pilsoņiem un 6937 – no nepilsoņiem, bet 17 bezvalstnieki lūguši izsniegt jaunā parauga ceļošanas dokumentus. Kā liecina PMLP izplatītā informācija, mēneša laikā izsniegtas 11 424 jaunās pases — 8529 pilsoņu pases, 2887 nepilsoņu pases un 8 bezvalstnieku ceļošanas dokumenti.
Lai arī PMLP aicināja iedzīvotājus nesteigties ar pasu maiņu un darīt to tikai tad, ja tas patiešām ir nepieciešams, proti, ja pases nav vispār, ja beidzies tās derīguma termiņš vai mainījusies pasē ierakstītā informācija, interese par dokumentu maiņu nav bijusi maza. Vislielākais cilvēku pieplūdums PMLP teritoriālajās nodaļās bijis jūlija sākumā. Pēdējā laikā situācija ir normalizējusies un rindas kļuvušas mazākas, tomēr katru nedēļu tiek pieņemti vidēji 5000 iesniegumu, kas ir vairāk nekā parasti. Taču PMLP ir gatava darīt visu, lai pieteikumu iesniedzēji saņemtu jaunā parauga dokumentus noteiktajā laikā un iedzīvotājiem nebūtu jāstāv garu garajās rindās, teikts PMLP informācijā presei. Parastā kārtībā pase tiek izsniegta 30 kalendāro dienu laikā, bet dokumentu iespējams saņemt arī paātrinātā kārtībā — 2 vai 4 darbadienu laikā. Valsts nodeva par pases izsniegšanu parastā kārtībā ir 5 lati, paātrinātā kārtībā — 15 (četru darbadienu laikā) vai 30 lati (divu darbadienu laikā). Valsts nodeva par pases izsniegšanu var būt lielāka, ja pase tiek izsniegta atkārtoti. Piemēram, ja pase nozaudēta jau otro reizi divu gadu laikā, valsts nodeva par tās paātrinātu saņemšanu var maksāt pat 50 latus. Taču gadījumos, ja pase nozagta, ja beidzies tās derīguma termiņš, arī tad, ja pasē vairs nav vietas jauniem ierakstiem, ja mainīts personas uzvārds sakarā ar laulībām vai laulības šķiršanu, valsts nodeva par jaunas pases izsniegšanu parastajā kārtībā paliek nemainīga — 5 lati.
Pašreizējā likumdošana, kas attiecas uz personu apliecinošiem dokumentiem, paredz, ka pases ir ceļošanas dokuments, bet personas apliecināšanai iekšzemē tiek lietotas personas apliecības — iepriekš sauktas arī par identifikācijas kartēm. Taču līdz laikam, kad personas apliecības iekšzemē kļūs obligātas — tas varētu būt ne ātrāk kā 2004.gadā —, pases būs derīgas lietošanai arī Latvijā. Izbraucot ārpus valsts, vecā parauga pase būs derīga tikai tad, ja tai nav beidzies derīguma termiņš. Nederīga ceļošanai ārpus Latvijas pase kļūst gadījumos, ja mainīts uzvārds, vārds, tautība vai kāda cita informācija. Tiklīdz šo faktu izmaiņas tiek fiksētas Iedzīvotāju reģistrā, nepieciešama jauna pase.
PMLP atgādina, ka iesniegums par jaunas pases saņemšanu jāiesniedz tās teritorijas PMLP nodaļā, kur ir personas dzīvesvieta. Pasi saņemt iedzīvotājiem jādodas uz to pašu PMLP nodaļu. Visu pasu personalizācija (informācijas iedrukāšana pasē) notiek Rīgā, PMLP Pasu centrā. Ja pasi nepieciešams saņemt paātrināti, bet to nav iespējams izdarīt teritoriālajā nodaļā, visas formalitātes pases saņemšanai var nokārtot un pasi saņemt Rīgā. Iespējams arī tāds variants, ka dokumenti pases saņemšanai tiek iesniegti PMLP teritoriālajā nodaļā, bet pase izsniegta Rīgā.
Jūlija vidū presē un ziņu aģentūrās parādījās informācija, ka robežkontroles punktos nav iespējams nolasīt visu informāciju, kas iestrādāta jaunā parauga pasēs. Jau tobrīd PMLP pārvalde kopā ar Latvijas Valsts robežsardzi norādīja, ka vienīgās problēmas varētu rasties ar divdimensiju svītru koda nolasīšanu, taču šis kods tiek lietots tikai kā papildu drošības elements pret pases viltojumiem un tiek pārbaudīts vienīgi ārkārtas gadījumos, ja rodas pamatotas aizdomas par viltojumu. Kā apliecināja PMLP preses sekretāre Inga Saleniece, divdimensiju svītru kodus pagaidām var nolasīt ne visi Valsts robežsardzes rīcībā esošie pasu lasītāji (Kanādā ražotie var, Vācijā ražotie — ne), taču nepieciešamības gadījumā šādu pārbaudi iespējams veikt citur. Līdz augusta vidum būs zināmas tehniskā risinājuma iespējas, lai divdimensiju svītru kodu varētu nolasīt visos robežkontroles punktos. Taču jaunā parauga pasu mašīnlasāmajā zonā ievietotā informācija, kas tiek pārbaudīta, šķērsojot valstu robežas, ir atbilstoša starptautiskajiem standartiem un automātiski nolasāma gan uz Latvijas, gan citu valstu robežām.
Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore