Karstā bula tveicē, pirms vēlēšanu cīņām

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Tikko beidzās Saeimas Prezidija sēde, ko kā aizvien vadījāt. Kā tad mūsu parlamenta vadība strādā šajā sesiju starplaikā, pārciešot šīsvasaras tveici?

— Neraugoties uz to, ka pēdējā laikā ne no valdības puses, ne no opozīcijas puses nav bijuši ierosinājumi sasaukt kādu Saeimas ārkārtas sesiju, Saeimas Prezidijs tomēr sanāk uz sēdi katru nedēļu. Jo arvien ir apspriežami un izlemjami dažādi aktuāli jautājumi. Piemēram, šodien nodevām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai izvērtēšanai četras kandidatūras Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam, jo viena no tās loceklēm, pārstāvot Sociāldemokrātu savienības kandidātu sarakstu 8. Saeimas vēlēšanās, ir zaudējusi savas pilnvaras. Līdz ar to ir atbrīvojusies viena vakanta vieta Centrālajā vēlēšanu komisijā. Tāpat šodien saskaņā ar Saeimas Kārtības rullī izdarītajiem grozījumiem apstiprinājām virkni lēmuma projektu par kompensācijas piešķiršanu deputātiem dzīvojamo telpu īres, viesnīcas īres vai transporta izdevumu segšanai. Kā parasti izskatījām arī jautājumu par komandējumu apstiprināšanu. Tiesa, vasaras mēnešos komandējumu uz ārzemēm nav daudz. Tātad, neraugoties uz to, ka ir atvaļinājumu laiks un gaisā virmo pirmsvēlēšanu gaisotne, mums, Prezidija locekļiem un Saeimas darbiniekiem, pastāvīgi jānodarbojas ar it kā ikdienišķiem darba jautājumiem.

Paredzu, ka augusta beigās, kad būs apstiprināti un publiskoti deputāta kandidātu saraksti 8. Saeimas vēlēšanām, jau varētu tikt sasaukta kāda ārkārtas sesija. Bet 3. septembrī atsāksies darbs 7. Saeimas pēdējā rudens sesijā.

— Kā šajā starpsesiju laikā strādā Saeimas komisijas un deputātu frakcijas?

— Jāatzīst, ka komisijas šajā laikā diez cik aktīvi nav strādājušas. Dažām komisijām ir bijušas īpašas sēdes, kas saistītas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja kandidatūru izvirzīšanu. Ņemot vērā to, ka šīs amatpersonas apstiprināšana ir aizkavējusies, bija nepieciešams vienoties par attiecīgām izmaiņām likumdošanas aktos, lai paildzinātu Valsts ieņēmumu dienesta pilnvaras vairāku funkciju veikšanai. Lai gan, kā es saprotu, ar to vien būs par maz, jo ir problēmas ar finansējumu šo funkciju veikšanai.

Bet deputātu frakcijas uz sēdēm sanāk regulāri. Piemēram, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija nupat sanāca kopā, lai apspriestu atsevišķas problēmas, kas skar valdības darbu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa kandidatūru.

— Laikam gan tuvojošās rudens sesijas norise būs sadalāma divos krasi atšķirīgos mēnešos — mēnesis pirms vēlēšanām un mēnesis pēc tām līdz 8. Saeimas ievēlēto deputātu sanākšanai uz pirmo sēdi novembra sākumā. Vai tajā mēnesī pirms vēlēšanām, jūsuprāt, pašreizējai Saeimai nevajadzētu atturēties no pārlieku radikālu lēmumu pieņemšanas, sagādājot lielas grūtības to izpildē nākamajai Saeimai?

— Jā, patiešām, gan piektā, gan sestā Saeima pēdējā brīdī, kā mēdz teikt, savārīja tādu putru, ka to ar lielām pūlēm nācās izstrēbt nākamajai Saeimai. Diemžēl tāda nevēlama tradīcija pie mums ir ieviesusies. Tāpēc es jau pavasarī izvirzīju priekšlikumu parlamentam septembrī nesanākt uz kārtējām sēdēm, taču vairākums, īpaši opozīcija, šo ierosinājumu neatbalstīja. Jo, neapšaubāmi, pēdējā mēnesī pirms vēlēšanām deputāti grib izmantot Saeimas tribīni, kas ir gluži loģiski un saprotami, bet daudz sarežģītākas situācijas izveidojas, ja tiek ierosināts pieņemt kādus pavisam populistiskus lēmumus, kam, kā jau tas nereti ir pieredzēts, finansiālais segums ir grūti sagādājams. Šādi pārsteidzīgi soļi pēc tam rada smagas ilgtermiņa problēmas, kuras tūdaļ pēc vēlēšanām nākas risināt nākamajai valdībai. Gribas cerēt, ka šoreiz tā nenotiks, taču īstas pārliecības par to nav.

— Jūs kā deputāta kandidāts esat aktīvi piedalījies Saeimas pirmsvēlēšanu kampaņā gan 1993., gan 1995., gan 1998. gadā. Ar ko šī pirmsvēlēšanu kampaņa, pēc jūsu domām, būtiski atšķiras no iepriekšējām?

— Manuprāt, īpašu atšķirību nebūs. Šajā pirmsvēlēšanu kampaņā tāpat kā iepriekšējā jūtami iezīmējas jauns politisks spēks, ar ko liela sabiedrības daļa saista savas cerības. Laikam gan arī šoreiz pirms vēlēšanām tāpat kā agrāk daļa politiķu neizcelsies ar augstu politisko kultūru un droši vien būs daudz samazgu liešanas un tā saukto kompromatu mētāšanas citam pret citu. Tas, protams, visiem kopumā godu nedarīs.

— Rodas gan iespaids, ka vismaz pagaidām tā samazgu liešana ir mazāk izjūtama salīdzinājumā ar iepriekšējām reizēm.

— Bet vēl jau diezgan daudz laika ir priekšā, un pat pēdējā brīdī var pamanīties uzliet sāncenšiem pamatīgu netīrumu spaini.

— Saeimā savulaik tika liktas lielas cerības uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību. Diemžēl 1. augustā, kā bija paredzēts, tas darbu nav sācis. Varbūt šajā diezgan saspringtajā politiskajā gaisotnē būtu saprātīgāk atstāt galavārdu attiecībā uz biroja vadītāja iecelšanu nākamās Saeimas ziņā?

— Manuprāt, visas tās aktivitātes, kas notiek ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darba uzsākšanu, nav diez cik sekmīgas. Tam viens no iemesliem ir šī pirmsvēlēšanu cīņa. Bet otrs iemesls neapšaubāmi ir tas, ka pieņemtais likums nosaka biroja vadībai ļoti atbildīgas un ietekmīgas funkcijas. Līdz ar to dažādi politiskie vai ekonomiskie grupējumi vēlas ievirzīt biroja vadītāja amatā sev piemērotu kandidātu. Es gan nedomāju, ka pēc vēlēšanām būs citādāk. Šī cīņa tāpat turpināsies. Bet starptautiskā mērogā mēs slikti izskatītos, ja pēc diviem bez rezultāta sarīkotiem konkursiem mēs vēl aizkavētos sakarā ar trešo konkursu. Ņemot vērā to, cik nozīmīgi mums būs šā gada pēdējie mēneši virzībā uz Eiropas Savienību un NATO un cik liela uzmanība būs pievērsta mūsu valstij arī korupcijas izskaušanas jomā, manuprāt, mēs nedrīkstam kavēties ar galīgā lēmuma pieņemšanu.

— Vai šī trešā konkursa kārta, jūsuprāt, varētu būt rezultatīva?

— Domāju, ka šoreiz konkurss varētu būt rezultatīvs.

— Kādas Saeimas ārpolitiskās aktivitātes paredzētas tuvākajā laikā?

— Man pašam pagaidām nav ieplānotas nekādas oficiālas vizītes ārzemēs. Augusta vidū Rīgā ir paredzēta Baltijas valstu valdību vadītāju tikšanās, ar ko arī Saeima daļēji ir saistīta. Turklāt augusta vidū notiks Igaunijas Republikas parlamenta jeb Riigikogu kancelejas direktora vizīte Rīgā. Septembra vidū paredzama Armēnijas parlamenta priekšsēdētāja oficiālā vizīte Latvijā. Bet vasaras mēnešos, kā jau parasti, ārpolitiskās aktivitātes mazliet apsīkst, jo arī citās valstīs parlamentiem ir brīvdienas.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors