Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Ziņojums. Rīga, 2002. gada jūnijs

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.1.1. Attīstības tendences un struktūra

Kopš deviņdesmito gadu vidus valstī vērojama izaugsme. Laika periodā no 1996. līdz 2001. gadam IKP ir palielinājies par 35,4% jeb vidēji gadā par 5,2%. Tomēr izaugsme nav bijusi vienmērīga, jo Krievijas finansiālās krīzes ietekmes dēļ, samazinoties ārējam pieprasījumam, 1998.-1999. gadā izaugsmes tempi bija minimāli.

Kopš 1999. gada vidus Krievijas ekonomiskās krīzes negatīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību tiek pārvarēta. 2000. un 2001. gadā ievērojami palielinājās ekonomiskās aktivitātes gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs. 2001. gada IKP apjoms salīdzināmajās cenās par 7,7% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni (skatīt 3.1. zīmējumu).

Procentuāli lielākais ieguldījums IKP pieaugumā 2001. gadā bija trim nozarēm – apstrādes rūpniecībai, tirdzniecībai un transportam un sakariem.

Neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes tempu samazinājumu pasaules ekonomikā, 2001. gads bija veiksmīgs Latvijas preču eksportētājiem. Eksporta apjomi jūtami palielinājās gan uz ES valstīm, gan uz Krieviju, kā arī uz tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, kas galvenokārt noteica rūpniecības straujo izaugsmi.

Gads bija labvēlīgs arī tranzītpakalpojumiem – palielinājās autotransporta kravu apgrozība, kā arī kravu apgrozība ostās, par 1/4 daļu palielinājās pa cauruļvadiem transportētās naftas un to produktu apjomi. Tas viss nodrošināja transporta un sakaru nozares izaugsmi.

Jau vairākus gadus pēc kārtas turpinās tirdzniecības strauja attīstība, palielinās mazumtirdzniecības apgrozījums un vairumtirdzniecības darījumi.

Arī visās pārējās tautsaimniecības lielākajās nozarēs bija vērā ņemama izaugsme. Jāatzīmē lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomu palielinājums, galvenokārt lopkopības ražošanas apjomu pieauguma dēļ.

3.1. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukts nozaru griezumā

(procentos)

* 2002. gada 1. ceturksnis pret 2001. gada 1. ceturksni

Raksturīgākās izmaiņas Latvijas tautsaimniecības struktūrā pēdējo divu straujās izaugsmes gadu laikā parādītas 3.2. tabulā. Šo divu gadu laikā vislielāko ieguldījumu pieaugumā veidoja apstrādes rūpniecība (par 3,9%), tirdzniecība (par 3,1%) un transports un sakari (par 2,8%).

Šajā periodā produktivitāte ir palielinājusies par 15%, turklāt preču ražošanas nozarēs straujāk nekā pakalpojumu. Tomēr kopumā salīdzinājumā ar citām ES kandidātvalstīm Latvijas tautsaimniecības produktivitāte ir viena no zemākajām. 2000. gadā tā bija 14 tūkst. PPS1 uz vienu strādājošo, kas ir gandrīz divas reizes zemāka nekā Čehijā, Slovākijā un Slovēnijā. Tā atpaliek arī no Igaunijas (18 tūkst. PPS uz vienu strādājošo) un Lietuvas (16 tūkst. PPS uz vienu strādājošo) rādītājiem2.

3.2. tabula

Latvijas tautsaimniecības struktūras izmaiņas 1999.-2001. gadā

(procentos)

Kaut arī apstrādes rūpniecības izaugsme pēdējo divu gadu laikā ir straujāka nekā tautsaimniecībā vidēji, tomēr tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā samazinās. Tas saistīts ar nelabvēlīgām cenu izmaiņām šajā nozarē.

Kā rāda starptautiskie salīdzinājumi, Latvijai ir viszemākais apstrādes rūpniecības īpatsvars starp ES kandidātvalstīm. Piemēram, 2000. gadā Igaunijā tas bija 17,9% no IKP, Ungārijā – 25,2%, Čehijā – 26,3%, Lietuvā – 21,1%, Polijā – 21,1 procents3.

Analizējot IKP izlietojuma komponentes, ir jāsecina, ka ikgadējo pieauguma tempu vislielākā svārstību amplitūda ir vērojama investīcijām (izdevumiem kopējā pamatkapitāla veidošanai). 1999. gadā pieprasījuma krīzes ietekmē tās samazinājās. Savukārt 2000. un 2001. gadā investīcijas atkal strauji palielinājās (skatīt 3.3. tabulu). Privātā patēriņa pieauguma tempi nedaudz atpaliek no IKP pieauguma tempa, tomēr kopējais ieguldījums izaugsmē ir vislielākais.

3.3. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta izlietojums

(procentos)

3.1.2. Prognozes

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vidēja termiņa periodam (līdz 2007. gadam) divus attīstības variantus atkarībā no ārējā pieprasījuma svārstībām – lēnākas izaugsmes variantu (1. variants) ar mazākām eksporta paplašināšanas iespējām un dinamisko variantu (2. variants), kad eksporta pieaugums var būt straujāks labvēlīgākas ārējās konjunktūras gadījumā.

Izvērtējot Latvijas ekonomikas līdzšinējās izaugsmes tendences un tās stiprās un vājās puses, jāsecina, ka arī tuvākajos gados izaugsmes galvenais potenciāls jāsaista ar rūpniecības attīstību, tās produkcijas eksporta iespēju paplašināšanu kā ES, tā citu valstu tirgos, t.sk., Krievijas, Lietuvas un Igaunijas.

Prognozēs ir vērtētas arī tranzītbiznesa attīstības iespējas, jo arī tas ir būtisks eksporta ienākumu avots. 1. variantā iespējas ir ierobežotākas, bet dinamiskajā variantā pieņemts, ka tās var palielināties sakarā ar labvēlīgāku ekonomisko situāciju Krievijā un uzlabojumiem naftas produktu tirgos. Izaugsme Krievijā neapšaubāmi veicinātu arī Latvijas rūpniecības izlaides pieaugumu.

Perioda ikgadējā izaugsme tiek prognozēta 5-7% apmērā. 2002. gadam ir aplūkots tikai variants 5% apjomā, kas ir nedaudz lēnākos tempos nekā bija iepriekšējā gadā. Tas saistīts ar eksporta iespēju sašaurināšanos uz ES valstīm vājā pieprasījuma dēļ, it īpaši Vācijā. Daļēji situāciju gadā uzlabos eksporta palielināšanās uz Krieviju un citām NVS valstīm.

Tā kā ASV ekonomika jau 2002. gada 1. ceturksnī sasniegusi labus izaugsmes rādītājus, sagaidāms, ka jau 2002. gada otrajā pusē uzlabosies arī situācija ES valstīs. Tas radīs lielāku importa pieprasījumu no šīm valstīm, kas labvēlīgi atsauksies uz Latvijas eksporta iespējām.

Labas izaugsmes iespējas ir vairākām Latvijas rūpniecības nozarēm, tādām kā vieglā rūpniecība, metālapstrāde un mašīnbūve, kokapstrāde, kuru preču eksports uz ES valstīm pēdējos gados regulāri paplašinās. 2001. gadā sekmīgi palielinājās arī Latvijas pārtikas produktu, vieglās rūpniecības, ķīmijas preču eksports uz Krieviju, kā arī uz Lietuvu un Igauniju. Turpinoties šīm tendencēm, izaugsme var būt strauja.

Būvniecībai prognozēti strauji pieauguma tempi, jo tautsaimniecībā saglabāsies augsts investīciju īpatsvars.

Arī turpmāk sagaidāms, ka saglabāsies tendence pakalpojumu nozarēm kopumā attīstīties nedaudz straujākos tempos nekā preču ražošanai. Bet to attīstība būs līdzsvarotāka, jo tirdzniecības apjomu palielinājums salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem būs mērenāks, savukārt finanšu starpniecība, dažādi komercpakalpojumi var attīstīties straujāk.

Kā jau atzīmēts, transporta nozares izaugsmes pamatā būs tranzītpakalpojumu attīstība. Šajā jomā turpmākajos gados sagaidāms konkurences pieaugums, it īpaši tas saistās ar naftas produktu tranzītu caur Baltijas jūras ostām. Pieaug konkurence no Igaunijas un Lietuvas puses, kā arī jāņem vērā Krievijas vēlme un iespējas arvien vairāk eksportēt naftu un naftas produktus caur savām ostām.

3.4. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta prognoze nozaru griezumā

(reālais pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu)

* skaitītājā – 1. variants, saucējā – 2. variants

Prognozējot IKP un tā struktūru līdz 2007. gadam, tika pieņemti šādi nosacījumi, kas balstīti uz aprakstītajām tendencēm:

– investīcijas pieaugs straujākos tempos nekā IKP. Ekonomisko aktivitāšu palielinājums uztur uzņēmēju pozitīvos paredzējumus, gadu no gada uzlabojas uzņēmējdarbības vide, attīstās finansu sektors, paplašinās hipotekārā kreditēšana. Sagaidāms, ka pozitīvi investīciju procesu ietekmēs Latvijas iestāšanās ES un NATO;

– privātā patēriņa pieauguma tempi būs līdzvērtīgi IKP izmaiņām vai nedaudz zemāki, izņemot 2002. gadā, kad privātā patēriņa izaugsme var būt straujāka nekā IKP pieaugums, jo saglabāsies iepriekšējā gada tendence;

– sabiedriskā patēriņa reālais pieaugums būs ievērojami mazāks par IKP pieauguma tempiem;

– dinamiskajā attīstības scenārijā samazināsies eksporta-importa negatīvais saldo, eksportam pieaugot straujāk nekā importam.

Turpmāk — vēl