“Pret likumiem jāizturas ar visaugstāko atbildību”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio pirmdien,5.augustā:

Intervija Latvijas Radio 5. augusta raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Mūsu saruna jāsāk, es pat nezinu, kā to īsāk pateikt, ar tādu diezgan nepatīkamu un tomēr kuriozu faktu. Laikā, kad diezgan daudz tiek runāts par pilsētvides atveseļošanu, kad sabiedrība tiek aicināta diskutēt gan par alkohola tirdzniecības ierobežošanu, gan par jauniem kārtības noteikumiem, Vides departamenta direktoram Janitas kungam gadās braukt dzērumā, izraisīt avāriju. Ja nemaldos, bija arī mēģinājums atstāt notikuma vietu. Jūsu reakcija? Pagaidām, es saprotu, jūs esat atstādinājis Janitas kungu no pienākumu pildīšanas līdz laikam, kamēr pilsētas vadība saņems no policijas oficiālu apstiprinājumu viņa vainai avārijas izraisīšanā, braucot dzērumā. Vai jūs esat jau saņēmis šo apstiprinājumu?

Gundars Bojārs: — Nē, šis apstiprinājums nav saņemts, un tādēļ arī nekādas tālākās darbības nav likumīgas vai iespējamas, jo mums ir nepieciešams šis oficiālais policijas apstiprinājums, un mēs nevaram diemžēl balstīties uz presē izskanējušo informāciju. Jautājums tik tiešām varbūt ir kuriozs un kutelīgs, jo Janitas kungs neko nav pārkāpis saistībā ar saviem darba pienākumiem, tomēr viņš ir augstu stāvoša domes amatpersona un arī attiecībā pret sabiedrībā pieņemtajiem noteikumiem, pret likumiem viņam ir jāizturas ar visaugstāko atbildību. Līdz ar to šobrīd notiek izmeklēšana, jebkurā gadījumā jebkādi domes lēmumi saistībā ar Janitas kunga atrašanos amatā ir jāizskata domes komitejās, konkrēti — Vides komitejā. Vides komiteja tad arī to vai citu lēmumprojektu virzīs vai nevirzīs izskatīšanai visiem 60 domes deputātiem.

— Cik es saprotu, pašvaldības policija gandrīz jau ir tikusi pie jauna priekšnieka.

G.Bojārs: — Jā, pagājušonedēļ sanāca komisija, speciāli izveidota komisija, kurā piedalījās galvenokārt Drošības un kārtības jautājumu komitejas deputāti, kā arī Krasovska kungs — Valsts policijas vārdā, un tika izvēlēts, manuprāt, labākais pretendents — Jānis Geduševs. Bija ļoti grūti salīdzināt visus pretendentus, jo katram bija savas priekšrocības.

Viņi visumā bija diezgan līdzīgi, taču komisijas vairākums — septiņi no desmit cilvēkiem — uzskatīja, ka Geduševa kungs būtu vispiemērotākais šī amata pildīšanai. Pēc šī komisijas lēmuma pieņemšanas es sazvanījos ar iekšlietu ministru Mareku Segliņu, jo saskaņā ar likumu viņam ir jāapstiprina, jāsaskaņo pašvaldības policijas priekšnieka amata kandidāts. Segliņa kungs arī bija personīgi ticies ar šiem kandidātiem, arī ar Geduševa kungu. Geduševa kungs izraisīja pietiekami lielu pārliecību, ka viņš tiks galā ar saviem pienākumiem. Vēl paliek formālais — saņemt šo formālo rakstisko saskaņojumu un balsot domes sēdē.

— Tātad tikai pēc domes atgriešanās no atvaļinājuma varētu būt šis apstiprinājums un stāšanās amatā?

G.Bojārs: — Diemžēl Segliņa kungs arī ir atvaļinājumā. Viņš būs atpakaļ 20. augustā, un pēc viņa mutiska solījuma dome varētu otrdien no rīta saņemt šo rakstisko apstiprinājumu un tad arī balsot, tieši 20. augusta domes sēdē.

— Šodien pilnvarnieki izbeiguši darba līgumu ar 1.slimnīcas direktoru Jāni Ozolu, tātad tiks izsludināts konkurss par jaunu kandidātu šim amatam. Jau zinu, ka jūs to nekādi nevēlaties saistīt ar politiku, bet Ozola kungs gan šai faktā saskata tikai un vienīgi politiskus motīvus.

G.Bojārs: — Nu, tā nu gluži nav, pirmkārt, ar Ozola kungu pilnvarnieki nevis izbeidz līgumu, bet viņam beidzas šis līgums, līdz ar to ir jāskata, vai nu projekts par viņa līguma pagarināšanu, vai arī jāizsludina konkurss uz šo amatu, kas arī tika darīts. Jāsaka, ka ar politiku šeit ir visai maz sakara, to līdzšinējā pašreizējās domes darbība ir pierādījusi — Attīstības departamentu vada “Latvijas ceļa” pārstāvis. Arī citu partiju pārstāvji, kas ir profesionāļi, turpina darbu savos amatos vai arī tiek nozīmēti jaunos augstos amatos. Diemžēl, manuprāt, šeit vairāk bijušas tieši Ozola kunga personīgās dabas īpašības. Šo jautājumu ir skatījusi Sociālo jautājumu komiteja, arī Veselības jautājumu apakškomiteja Rīgas domē, un šis lēmums šobrīd ir Ozola kungam nelabvēlīgs. Jāsaka, ka tie ārsti, kas ir gan Saeimā — visvairāk pārstāvētā profesija —, gan arī Rīgas domē, strādājot ne vienmēr spēj veiksmīgi apvienot šo savu profesiju — slimnīcas vadītāja darbu — ar politiķa darbu, un mēs redzam, ka veselības sfērā visai maz kas ir pavirzījies uz priekšu. Tātad Ozola kungam būtu arī jāpārdomā, ko viņš vēlas turpmāk, kam viņš vairāk vēlas pievērsties. Es negribu apgalvot, ka viņš ir neprofesionāls slimnīcas vadītājs, un tomēr tāda nozīmīga sfēra, tāds nozīmīgs uzņēmums kā Rīgas pašvaldības 1.slimnīca laikam prasa lielāku atdevi.

— Tas nozīmē, ka kaut kādu konkrētu dokumentu vai sūdzību par konkrētām Ozola kunga darbībām jūsu rīcībā nav.

G.Bojārs: — Nē, ir gan. Ir pietiekami daudz sūdzību. Man kā sociāldemokrātam ir nepieņemams viens, manuprāt, būtisks pārkāpums, lai arī es esmu saņēmis tādu atrunu vai atrakstīšanos, tātad paskaidrojumu no Ozola kunga, ka viņš aizliedzis saviem darbiniekiem piedalīties nozaru arodbiedrības streikā. Tās ir vienas no jebkura darbinieka pamattiesībām, un es tās aizstāvēšu līdz galam. Tas ir viens konkrēts gadījums, kas mani personīgi aizskāra, es uzskatīju to par nepieņemamu. Ir saņemtas arī citas sūdzības, šīs sūdzības, protams, ir jāizvērtē, bet es vēlreiz atkārtoju — šim gadījumam nav nekāda sakara ar politiku, un Ozola kungam ir visas tiesības piedalīties konkursā uz šo vakanto vietu.

— Kā šodien pusdienlaika ziņu programmā Latvijas Radio stāstīja Ozola kungs, patiesībā interese esot daudz tālāka, proti, vai tiešām arī jums ir nācies sastapties ar kādu no potenciālajiem investoriem, kuru interesēs būtu šeit vispār slimnīcas darbību izbeigt.

G.Bojārs: — Nu, Ozola kungs ir aizrunājies krietni par tālu. Es arī esmu dzirdējis tādas baumas, ka Ozola kungs pats tāda veida procesā ir ieinteresēts. Tādēļ es labāk baumas nekomentēju, es komentēju tos faktus, kas ir manā rīcībā, un Ozola kungam es ieteiktu ar šādiem paziņojumiem nesteigties.

— Preses rakstītajā par samaksu, lai panāktu Dobeļa kunga uzstāšanos, kas liecina par iespējamo apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK reklāmu, prokuratūrai būtisks šķita fakts, ka uzstāšanos nav apmaksājusi ne “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ne Dobelis, bet, iespējams, maksāts no pašvaldības līdzekļiem. Cik es saprotu, domes Revīzijas komisija jau šo faktu ir noskaidrojusi.

G.Bojārs: — Jā, šis fakts ir konstatēts, un, pēc pēdējās informācijas, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK gatavojas atmaksāt šos izdevumus, līdz ar to saistības pret Rīgas pilsētu būtu nokārtotas. Jautājums ir par šo amatpersonu atbildību, bet arī šīs amatpersonas jau ir atstādinātas no saviem pienākumiem par tādu un līdzīgu pārkāpumu izdarīšanu.

— Un jūsu viedoklis ir tāds, ka ar to pietiek, lai šajā viskarstākajā priekšvēlēšanu laikā kaut kas līdzīgs neatkārtotos?

G.Bojārs: — Es tā ceru. Es ceru, ka šādi atklāti gadījumi priekšvēlēšanu kampaņas laikā būs arvien biežāki un tas arī atturēs jebkuru pozīciju, kas strādā Rīgas domē, līdzīgus mehānismus izmantot. Kampaņai ir jābūt tīrai. Arī sociāldemokrātiem ir ar ko palielīties, arī mūsu koalīcijas partneriem ir ar ko palielīties par paveiktajiem darbiem Rīgas domē, un tādā veidā ir jāpopularizē sava partija un savas partijas programma.

— Kā vēsta prese, aptuveni 200 firmai “Eiro AWK Rīga” piederošie reklāmas stendi Rīgā vēl pirms gada ir rezervēti kādas politiskās partijas reklāmas kampaņai, bet dome mēnesi pirms vēlēšanām grib izvietot šajos stendos sociālo reklāmu. Varbūt komentējiet mazliet plašāk šo situāciju.

G.Bojārs: — Situācija tiešām ir kurioza. Varbūt ir kādas atsevišķas partijas, kuras ir iepirkušas, tā teikt, reklāmas laukumus milzīgā apjomā, teiksim, 80 procentu apjomā no visiem reklāmas laukumiem Rīgā.

—Kas ir šīs partijas?

G.Bojārs: — Es šobrīd negribētu varbūt tam pieskarties. Situācija ir citāda. Pirmkārt, laikam rīdziniekiem īpaši nav vēlēšanās atkal vērot visas šīs skaistās sejas un skaistos solījumus, ko politiķi mēģina mums pirms vēlēšanām pasniegt. Rīgas domei ir līgums ar firmu “Eiro AWK Rīga” par to, ka ik gadus Rīgas dome var izvietot šai firmai piederošajos reklāmas laukumos reklāmu kopā par 500 tūkstošiem vācu marku, kas šobrīd būtu jāpārrēķina citās vienībās, un Rīgas domei šādas tiesības ir. Mums ir nepieciešams izvietot sociālo reklāmu, un mēs vēlētos šo metodi arī izmantot, lai varbūt nedaudz arī samazinātu šo priekšvēlēšanu ažiotāžu.

— Tieši tāpēc ir izvēlēts šis priekšvēlēšanu laiks?

G.Bojārs: — Ne tikai. Ir arī cita veida pamatojums. Sākas skolas laiks, līdz ar to visi negadījumi, kas saistīti ar bērnu pārvietošanos uz skolu un atpakaļ. Saasinās problēmas, kas saistītas ar narkomāniju, ar alkohola lietošanu, un septembris no reklāmas viedokļa ir vislabākais laiks. Tādēļ dome šobrīd izvērtē iespēju ne jau varbūt pilnībā izmantot šo sev pienākošos laiku, taču daļēji mēs noteikti gribēsim samazināt šo politiskās reklāmas apjomu.

— Un ko tas īsti nozīmē firmai “Eiro AWK”? Vai jūs lauzīsiet līgumu vai pastāvēsiet uz saviem noteikumiem, kā tas notiks?

G.Bojārs: — Katrā ziņā pastāvēsim uz saviem noteikumiem. “Eiro AWK “ ir investējusi pietiekami lielus līdzekļus Rīgas pilsētā, sabiedriskā transporta pieturu labiekārtošanā, soliņu izvietošanā un tā tālāk. Mums ir tiesības šāda veida reklāmu izvietot. Es ceru, ka “Eiro AWK” būs korekti. Protams, būs diskusijas, mēģināsim vienoties par kādu pieņemamu variantu. Taču, ja mēs tā pavisam rupji uzskaitām, tad šobrīd “Eiro AWK” mums ir parādā divu gadu sociālās reklāmas apjomu, ko mēs neesam īstenojuši.

— Televīzijas jaunā vadība sākusi sarunas ar pašvaldības un valsts finansēto raidījumu producentiem par sadarbību ar televīziju, līdzatbildību par programmu saturu un tā tālāk. Pagaidām, es saprotu, nav rasta vienošanās ar domes apmaksāto raidījumu “Runā Rīga” producentiem. Kas sekos?

G.Bojārs: — Es domāju, ka šī sadarbība ir pietiekami normāla ar Latvijas Televīziju. Stājusies pie darba jauna televīzijas vadība, un mums ir bijušas vairākas sarunas saistībā ar Eirovīzijas organizēšanu. Es ceru, ka šī jaunā Latvijas Televīzijas vadība būs tāda lojālāka un arī mēģinās rast iespēju Rīgas domei, kas pārstāv Latvijas galvaspilsētu, paust iedzīvotājiem nepieciešamo informāciju. Es negribētu to izmantot politisko mērķu sasniegšanai, taču ir pietiekami daudz iedzīvotājiem būtiskas informācijas, kas viņiem būtu jādzird.