Ministru kabineta noteikumi Nr.345
Rīgā 2002.gada 6.augustā (prot. Nr.33, 17.§)
Valsts farmācijas inspekcijas nolikums
Izdoti saskaņā ar Farmācijas likuma 3.pantu
1. Valsts farmācijas inspekcija (turpmāk – inspekcija) ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura veic farmācijas uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu kvalitatīvu, drošu un iedarbīgu ārstniecības līdzekļu ražošanu, ievešanu no ārvalstīm un izplatīšanu, kā arī novērstu iespējamos farmaceitiskās darbības riska faktorus.
2. Inspekcijai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu inspekcijas nosaukumu.
3. Inspekciju izveido un reorganizē vai likvidē Ministru kabinets.
4. Inspekcija veic šādas funkcijas:
4.1. lai nodrošinātu farmācijas uzraudzību un kontroli, apmeklē ar farmaceitisko darbību saistītās juridiskās personas – aptiekas, zāļu lieltirgotavas, zāļu ražošanas uzņēmumus, ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes institūcijas, kā arī fiziskās personas, kuras darbojas farmācijas jomā;
4.2. uzrauga un kontrolē ārstniecības līdzekļu, arī vakcīnu, ražošanas, ievešanas un izplatīšanas noteikumu ievērošanu;
4.3. nodrošina zāļu reklāmas uzraudzību;
4.4. atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē zāļu klīniskās izpētes kvalitātes nodrošināšanu;
4.5. kontrolē ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtības ievērošanu pārbaudāmajos objektos;
4.6. novērtē pārbaudāmo objektu telpu, aprīkojuma, personāla un dokumentācijas atbilstību noteiktajām prasībām;
4.7. uzrauga un kontrolē konfiscēto un no aprites izņemto ārstniecības līdzekļu uzglabāšanu un likvidāciju.
5. Inspekcijas amatpersonas ir inspekcijas vadītājs, vadītāja vietnieki, vecākie inspektori un inspektori. Inspekcijas amatpersonu tiesības nosaka Farmācijas likums.
6. Inspekciju vada inspekcijas vadītājs.
7. Inspekcijas vadītājs:
7.1. ir atbildīgs par inspekcijas darbību kopumā;
7.2. plāno un nosaka inspekcijas struktūru un struktūrvienību funkcijas, kā arī apstiprina inspekcijas struktūrvienību nolikumus un nosaka inspekcijas ierēdņu un darbinieku uzdevumus;
7.3. vada un plāno inspekcijas darbu;
7.4. saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ieceļ amatā un atbrīvo no amata inspekcijas ierēdņus, kā arī saskaņā ar darba tiesības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem pieņem darbā un atlaiž no darba inspekcijas darbiniekus;
7.5. saskaņā ar apstiprināto ierēdņu un darbinieku skaitu un darba samaksas fondu apstiprina inspekcijas štatu sarakstu un izdara tajā grozījumus;
7.6. pārstāv inspekcijas viedokli un intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībās ar nevalstiskajām organizācijām un fiziskajām personām;
7.7. atbilstoši kompetencei pārstāv inspekcijas viedokli un intereses starptautiskajās institūcijās, kas saistītas ar farmaceitisko darbību;
7.8. izstrādā un iesniedz priekšlikumus un ierosinājumus par normatīvo aktu pilnveidošanu farmācijas kontroles jomā;
7.9. atceļ inspekcijas amatpersonu lēmumus, ja tie ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, vai izdara grozījumus tajos;
7.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkojas ar inspekcijai piešķirtajiem valsts budžeta finansu līdzekļiem.
8. Inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem, pildot dienesta pienākumus, kā arī pēc valsts civildienesta attiecību izbeigšanās vai gadījumos, ja tiek izbeigtas darba attiecības ar inspekciju, aizliegts izpaust šādu informāciju:
8.1. inspekcijā izskatāmo iesniegumu un sūdzību lietu materiālus;
8.2. komercnoslēpumus par pārbaudāmo objektu darba procesiem, kas tiem kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus;
8.3. ziņas par personām, kuras inspekciju informējušas par farmāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.
9. Inspekcijas vadītāja lēmumus var apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
10. Inspekcijas valdījumā ir tai nodotā valsts manta.
11. Inspekcija tiek finansēta no valsts budžeta.
Ministru prezidents A.Bērziņš
Labklājības ministrs V.Jaksons
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 10.augustu.