Likumprojekts

"Grozījumi Satversmes tiesas likumā"

Satversmes tiesas sagatavots

un 2000. gada 11. aprīlī iesniegts

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Juridiskajā komisijā

Satversmes tiesas likuma spēkā esošā redakcija	Likumprojekts "Grozījumi Satversmes tiesas likumā"
	Izdarīt Satversmes tiesas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
	Ziņotājs, 1996, 14. nr.; 1997, 20. nr.) šādus grozījumus:
	1. Aizstāt visā likumā vārdus "institūcija vai amatpersona, kas izdevusi aktu, kurš
	tiek apstrīdēts" ar vārdiem "institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu".
4. pants. Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšana	2. Aizstāt 4. panta otrajā daļā vārdus "piecus gadus" ar vārdiem

"desmit gadus".

(1) Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas

tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma,

divus - pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus - pēc Augstākās

tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes

tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

(2) Par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kam ir

augstākā juridiskā izglītība un vismaz piecus gadus ilgs darba stāžs

juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē

zinātniskajā vai augstākajā mācību iestādē. Par Satversmes tiesas tiesnesi

nedrīkst apstiprināt personu, kura nevar būt par tiesneša amata kandidātu

saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 55. pantu.

(3) Iesniegumam par Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru pievienojami šādi

Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta parakstīti dokumenti:

1) piekrišana kandidēt Satversmes tiesas tiesneša amatam;

2) apliecinājums, ka uz viņu neattiecas likuma "Par tiesu varu" 55. pantā

minētie ierobežojumi.

(4) Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūras ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to

iesniegšanas Saeimas Prezidijam publicējamas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot:

1) kandidatūru iesniedzējus;

2) šādas ziņas par katru Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu:

a) vārds, uzvārds,

b) dzimšanas gads un vieta,

c) dzīvesvieta (rajons vai pilsēta),

d) kādas augstākās mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

e) darbavietas un ieņemamie amati.

7. pants. Satversmes tiesas t iesneša pilnvaru termiņš	3. Papildināt 7. panta trešo daļu un 8. panta pirmo daļu ar vārdiem
(1) Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi no dienas, kad viņš	"izņemot šā likuma 11. panta trešajā un ceturtajā

daļā paredzētos gadījumus".

atbilstoši šā likuma 5. pantam sācis pildīt Satversmes tiesas tiesneša amata

pienākumus.

(2) Savu pilnvaru laikā, izņemot šā likuma 10. pantā noteiktos gadījumus,

Satversmes tiesas tiesnesis ir neatceļams.

(3) Viena un tā pati persona nevar ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu

ilgāk par desmit gadiem pēc kārtas.

(4) Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināta persona, kas saskaņā ar likumu

"Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma,

tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties

iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai

noteikto maksimālo vecumu.

8. pants. Satversmes tiesas tiesneša amata atstāšana pirms pilnvaru

termiņa izbeigšanās

(1) Neatkarīgi no Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātā laika Satversmes

tiesas tiesnesis atstāj amatu, kad viņš ir sasniedzis 70 gadu vecumu.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās var atstāt

amatu pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot Satversmes tiesai.

 

 

 

II nodaļa. Satversmes tiesas kompetence

 

9. pants. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru apturēšana	4. Aizstāt 9. pantā vārdu "Saeima" ar vārdiem "Satversmes tiesa". (1) Ja Saeima ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi, šā tiesneša pilnvaras ir apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai attiecīgā krimināllieta tiek izbeigta. (2) Ja ierosināta disciplinārlieta sakarā ar to, ka Satversmes tiesas tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību, Satversmes tiesa var apturēt šā tiesneša pilnvaras līdz disciplinārlietas izskatīšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu mēnesi. 10. pants. Satversmes tiesas tiesneša atbrīvošana vai atlaišana no amata 5. 10. pantā: (1) Pēc Satversmes tiesas nolēmuma Saeima Satversmes tiesas tiesnesi var izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: atbrīvot no amata, ja viņš nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ. "(1) Ja Satversmes tiesas tiesnesis nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ, (2) Satversmes tiesas tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma viņu atbrīvo no amata ar Satversmes tiesas lēmumu. Šā lēmuma pieņemšanai izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā. nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums."; (3) Pēc Satversmes tiesas nolēmuma Saeima Satversmes tiesas tiesnesi var izteikt trešo daļu šādā redakcijā: atlaist no amata, ja viņš ir pārkāpis šā likuma 34. panta prasības, pieļāvis "(3) Satversmes tiesas tiesnesi, ja viņš ir pārkāpis šā likuma 34. panta prasības, apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, vai sistemātiski pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, vai nepilda savus darba pienākumus un viņam par to uzlikts disciplinārsods. sistemātiski nepilda savus darba pienākumus un viņam par to uzlikts disciplinārsods, var atlaist no amata ar Satversmes tiesas lēmumu. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums."   11. pants. Kārtība, kādā apstiprināms jauns Satversmes tiesas tiesnesis, 6. 11. pantā: ja ir izbeigušās iepriekšējā tiesneša pilnvaras uzskatīt līdzšinējo tekstu par pirmo daļu; Satversmes tiesas tiesneša pilnvarām izbeidzoties, Saeima pēc tās pašas papildināt ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: institūcijas priekšlikuma, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts tiesnesis, "(2) Gadījumos, kad Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras izbeidzas sakarā ar kura pilnvaras izbeigušās, apstiprina citu tiesnesi. pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu, Saeima ne vēlāk kā mēnesi pirms tiesneša pilnvaru izbeigšanās apstiprina citu tiesnesi, kurš stājas pie savu amata pienākumu pildīšanas pēc tam, kad iepriekšējā tiesneša pilnvaras izbeigušās. (3) Ja Saeima nav apstiprinājusi citu tiesnesi tāda Satversmes tiesas tiesneša vietā, kura pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu, šāda Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras uzskatāmas par pagarinātām līdz brīdim, kamēr Saeima viņa vietā apstiprinājusi citu tiesnesi, un tas nodevis tiesneša zvērestu. (4) Satversmes tiesas tiesnesis, kura pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu, līdz sprieduma pasludināšanai turpina veikt Satversmes tiesas tiesneša pienākumus Satversmes tiesas lietās, kuru izskatīšana tiesas sēdē uzsākta ar viņa piedalīšanos."
16. pants. Satversmes tiesā izskatāmās lietas	7. Izteikt 16. panta tekstu šādā redakcijā:
Satversmes tiesa izskata lietas par:	"Satversmes tiesa izskata lietas par:
1) likumu atbilstību Satversmei;	1) normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām;
2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei;	2) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja
3) Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;	un Ministru prezidenta aktu atbilstību likumam, izņemot administratīvus aktus;
4) Ministru kabineta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī	3) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs
Ministru kabinetam pakļauto institūciju vai amatpersonu izdoto

normatīvo

aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

5) Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību

Satversmei un citiem likumiem;

6) citu Saeimas apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto

normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

7) pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu, ka arī citu normatīvo

aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

8) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais

ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu;

9) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem

starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

 

ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu."
17. pants. Tiesības iesniegt pieteikumu	8. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:
(1) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu atbilstību	"17. pants. Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu
Satversmei (16. panta 1.punkts), Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko	(1) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par normatīvo aktu vai to
līgumu atbilstību Satversmei (16. panta 2.punkts), kā arī Saeimas lēmumu	daļu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām (aktiem) (16. panta 1. punkts) ir:
atbilstību Satversmei un citiem likumiem (16. panta 3.punkts) ir:	1) Valsts prezidentam;
1) Valsts prezidentam;	2) Saeimai;
2) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;	3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;
3) Ministru kabinetam;	4) Ministru kabinetam;
4) Augstākās tiesas plēnumam;	5) ģenerālprokuroram;
5) ģenerālprokuroram;	6) Valsts kontroles padomei;
6) Valsts kontroles padomei.	7) pašvaldības domei (padomei);
(2) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Ministru kabineta	8) Valsts cilvēktiesību birojam;
aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī Ministru kabinetam	9) tiesai, izskatot administratīvo lietu, civillietu vai krimināllietu;
pakļauto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei,	10) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai
citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem (16. panta 4. punkts) ir:	ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
1) Valsts prezidentam;	11) personai Satversmē noteikto pamattiesību

aizskāruma gadījumā.

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Augstākās tiesas plēnumam;

5) ģenerālprokuroram;

6) pašvaldības domei (padomei);

7) Valsts kontroles padomei;

8) Valsts cilvēktiesību birojam.

(3) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Valsts prezidenta,	(2) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas,
Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei	Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta
un citiem likumiem (16. panta 5. punkts) ir:	aktu atbilstību likumam, izņemot administratīvus aktus (16. panta 2. punkts), ir:
1) Valsts prezidentam;	1) Valsts prezidentam;
2) Saeimai;	2) Saeimai;
3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;	3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

5) Augstākās tiesas plēnumam;

6) ģenerālprokuroram;

7) Valsts kontroles padomei.

(4) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas

apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu

atbilstību Satversmei un citiem likumiem (16. panta 6.punkts) ir:

1) Saeimai;

2) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

3) Augstākās tiesas plēnumam;

4) ģenerālprokuroram;

5) pašvaldības domei (padomei);

6) Valsts kontroles padomei;

7) Valsts cilvēktiesību birojam.

 

(5) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par pašvaldības domes

(padomes) izdoto saistošo noteikumu, kā arī citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei,

citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem (16. panta 7.punkts) ir:

1) Ministru kabineta pilnvarotajam ministram;

2) Augstākās tiesas plēnumam;

3) ģenerālprokuroram;

4) Valsts kontroles padomei.

4) Ministru kabinetam;	4) Ministru kabinetam.
(6) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma	(3) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību
atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis	likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības
pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu (16. panta 8.punkts),	domes (padomes) pieņemto lēmumu (16. panta 3. punkts), ir attiecīgajai domei

(7) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Latvijas nacionālo

tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem,

kuri nav pretrunā ar Satversmi (16. panta 9.punkts), ir:

1) Valsts prezidentam;

2) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

3) Ministru kabinetam;

4) Augstākās tiesas plēnumam;

5) ģenerālprokuroram.

 

ir attiecīgajai domei (padomei).	(padomei)."
19. pants. Pašvaldības domes (padomes) pieteikuma pieņemšanas sevišķie noteikumi	9. 19. pantā:
(1) Pašvaldības domes (padomes) pieteikums saskaņā ar šā likuma 17. panta otrās	izteikt nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:
daļas 6.punktu un ceturtās daļas 5.punktu tiek pieņemts tikai tad, ja pašvaldība	"19. pants. Pašvaldības domes (padomes) pieteikums
uzskata, ka tie Ministru kabineta noteikumi vai citi normatīvie akti,	(1) Pieteikumu saskaņā ar šā likuma 17. panta pirmās daļas 7. punktu pašvaldības
kas reglamentē pašvaldību darbību, ir pretrunā ar Satversmi, likumu	dome (padome) var iesniegt tikai tad, ja apstrīdētais akts aizskar attiecīgās
"Par pašvaldībām" vai citiem likumiem.	pašvaldības tiesības.";
(2) Pašvaldības domes (padomes) pieteikums saskaņā ar šā likuma 17. panta	aizstāt otrajā daļā vārdus "sesto daļu" ar vārdiem "trešo daļu".
sesto daļu tiek pieņemts likuma "Par pašvaldībām" 49. pantā noteiktajā kārtībā.
	10. Papildināt likumu ar 19.1 un 19.2 pantu šādā redakcijā:
	" 19.1 pants. Tiesas pieteikums un zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pieteikums
	(1) Pieteikums iesniedzams, ja:
	1) vispārējās jurisdikcijas tiesa, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo
	lietu pirmajā instancē, apelācijas vai kasācijas kārtībā, uzskata, ka norma, kas būtu
	jāpiemēro šajā lietā, neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai (aktam);
	2) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to
	saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro,
	neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai (aktam).
	(2) Pieteikums formulējams motivēta lēmuma veidā. Lēmumu pieņem un paraksta
	tiesa, kas izskata attiecīgo civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu, vai
	zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kas veic nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to
	saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
	(3) Tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumam pievieno dokumentus, kas
	pamato pieteikumu. Ja nepieciešams, pievieno arī attiecīgo civillietu, krimināllietu
	vai administratīvo lietu.
	(4) Vairāku aktu apstrīdēšana tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumā
	pieļaujama gadījumos, kad visus šos aktus nepieciešams piemērot vienas civillietas,
	krimināllietas vai administratīvās lietas vai nostiprinājuma lūguma izskatīšanā.
	19.2 pants. Konstitucionālā sūdzība (pieteikums)
	(1) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesā var iesniegt ikviena
	persona, kas uzskata, ka tai ir aizskartas Satversmē noteiktās pamattiesības,
	piemērojot normatīvo aktu, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai.
	(2) Konstitucionālo sūdzību var iesniegt tikai tad, ja ir izsmeltas visas iespējas
	aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sūdzība
	augstākai institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums
	vispārējās jurisdikcijas tiesā u. c.) vai arī tie nepastāv.
	(3) Konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc
	pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.
	(4) Konstitucionālās sūdzības iesniegšana neaptur tiesas nolēmuma izpildi, izņemot
	gadījumus, kad Satversmes tiesa lēmusi citādi.
	(5) Papildus šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajam pieteikuma saturam
	konstitucionālajā sūdzībā jāpamato, ka:
	1) pieteikuma iesniedzējam ir aizskartas Satversmē noteiktās pamattiesības;
	2) ir izsmelti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tie nepastāv.
	(6) Konstitucionālajai sūdzībai pievieno:
	1) paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai;
	2) dokumentus, kas apliecina, ka izsmelti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi,
	gadījumos, kad tie pastāv."
20. pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu	11. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:
(1) Saņemot pieteikumu, Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa norīkots	"20. pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu
tiesnesis pārliecinās, vai:	(1) Pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai (16. pants);	lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā.
2) pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu (17. pants);	(2) Kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu
3) pieteikums atbilst vispārīgajām (18. pants) un sevišķajām (19. pants)	vairākumu uz vienu gadu.
pieteikuma pieņemšanas prasībām.	(3) Kārtību, kādā Satversmes tiesas priekšsēdētājs norīko kolēģijas izskatīt pieteikumus,
(2) Ja lieta ir piekritīga Satversmes tiesai, pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs	kā arī kārtību, kādā tiek aizstāts tiesnesis, kuru veselības stāvoklis vai citi objektīvi
iesniegt pieteikumu un pieteikums atbilst vispārīgajām un sevišķajām pieteikuma	apstākļi kavē piedalīties kolēģijas sēdē, nosaka Satversmes tiesas reglaments.
pieņemšanas prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu.	(4) Izskatot pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu gadījumos, kad:
(3) Ja lieta nav piekritīga Satversmes tiesai vai iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt	1) lieta nav piekritīga Satversmes tiesai;
pieteikumu, vai pieteikums neatbilst vispārīgajām vai sevišķajām pieteikuma	2) iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu;
pieņemšanas prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu.	3) pieteikums neatbilst šā likuma 18. vai 19.-19.2 panta prasībām;
(4) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu tiesnesis	4) pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu.
pieņem mēneša laikā, skaitot no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās	(5) Izskatot konstitucionālo sūdzību, kolēģija var atteikties ierosināt lietu arī
lietās Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā ar lēmumu šo termiņu	gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami
var pagarināt līdz diviem mēnešiem.	nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
(5) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:	(6) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu kolēģija
1) lēmuma noraksts tiek nosūtīts lietas dalībniekiem;	pieņem mēneša laikā, skaitot no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās
2) institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts,	lietās Satversmes tiesa šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.
tiek nosūtīts pieteikuma noraksts;	(7) Kolēģijas lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav
3) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, uzaicina	pārsūdzams.
Satversmes tiesas tiesneša noteiktajā laikā iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas	(8) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:
faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;	1) lēmuma noraksts tiek nosūtīts lietas dalībniekiem;
4) lēmuma noraksts tiek nosūtīts publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".	2) institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, tiek nosūtīts
(6) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā	pieteikuma noraksts;
pieņemšanas lēmuma noraksts tiek nosūtīts pieteikuma iesniedzējam,	3) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, uzaicina Satversmes
bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit	tiesas tiesneša noteiktajā laikā iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu
Saeimas deputātu, - to pilnvarotajam pārstāvim.	izklāstu un juridisku pamatojumu;
	4) publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek nosūtīta informācija par lietas
	ierosināšanu, kurā norāda kolēģiju, kas lietu ierosinājusi, pieteikuma iesniedzēju
	un lietas nosaukumu.
	(9) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā
	pieņemšanas lēmuma noraksts tiek nosūtīts pieteikuma iesniedzējam,
	bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu,
	- to pilnvarotajam pārstāvim."
21. pants. Kārtība, kādā pārsūdzams lēmums par atteikšanos

ierosināt lietu

1) Lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu divu nedēļu laikā pēc tā noraksta

saņemšanas pieteikuma iesniedzējs var pārsūdzēt Satversmes tiesā.

(2) Sūdzību Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā mēneša laikā no sūdzības

saņemšanas dienas un pieņem lēmumu par tās apmierināšanu un lietas ierosināšanu

vai par sūdzības noraidīšanu.

(3) Ja pieņemts lēmums par sūdzības apmierināšanu un lietas ierosināšanu,

triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) lēmuma noraksts tiek nosūtīts lietas dalībniekiem;

2) institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts,

tiek nosūtīts pieteikuma noraksts;

3) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, uzaicina

Satversmes tiesas noteiktajā laikā iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko

apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) lēmuma noraksts tiek nosūtīts publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Ja pieņemts lēmums par sūdzības noraidīšanu, triju dienu laikā pēc tā

pieņemšanas lēmuma noraksts tiek nosūtīts sūdzības iesniedzējam,

bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit

Saeimas deputātu, - to pilnvarotajam pārstāvim.

12. Izslēgt 21. pantu.
22. pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai	13. Izteikt 22. panta tekstu šādā redakcijā:
(1) Kad lieta ierosināta, Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzdod vienam	"(1) Kad lieta ierosināta, Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzdod
no tiesnešiem to sagatavot izskatīšanai.	vienam no tiesnešiem to sagatavot izskatīšanai.
(2) Lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams:	(2) Lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams:
1) pieprasa papildu paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja,	1) pieprasa papildu paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja,
no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, ka arī	no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras
no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas;	valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas;
2) pieaicina lietpratējus (ekspertus) atzinuma došanai.	2) nosaka pieaicinātās personas un pieprasa tām izteikt viedokli;
	3) lemj par ekspertīzes noteikšanu lietā.
	(3) Par pieaicināto personu ar tiesneša lēmumu var atzīt ikvienu personu, kuras
	viedokļa uzklausīšana var sekmēt lietas vispusīgu un objektīvu izskatīšanu.
	(4) Pieaicinātās personas viedoklis, eksperta (lietpratēja) atzinums, pieprasītie pas
	kaidrojumi un citi dokumenti iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.
	(5) Par lietas dalībnieku lūgumiem, kas pieteikti, sagatavojot lietu izskatīšanai, lemj
	tiesnesis. Ja tiesnesis lūgumu daļēji vai pilnībā noraida, viņš par to pieņem lēmumu.
	Lēmuma noraksts (kopija) tiek nosūtīts lietas dalībniekam, kas lūgumu pieteicis.
	Lēmums par lūguma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu nav pārsūdzams.
	(6) Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, pieļaujama divu vai vairāku
	lietu apvienošana vienā lietā, kā arī vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās.
(3) Lieta sagatavojama ne ilgāk kā triju mēnešu laikā. Īpaši sarežģītās lietās	(7) Lieta sagatavojama ne ilgāk kā triju mēnešu laikā. Īpaši sarežģītās lietās
Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā ar lēmumu ir tiesīga šo termiņu	Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā ar lēmumu ir tiesīga šo termiņu
pagarināt, bet ne vairāk kā par diviem mēnešiem.	pagarināt, bet ne vairāk kā par diviem mēnešiem.
	(8) Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sagatavojot atzinumu. Ja tiesnesis uzskata,
	ka lieta izskatāma rakstveida procesā, viņš atzinumā ietver priekšlikumu par to.
(4) Lietas sagatavošana noslēdzama ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja lēmumu	(9) Lietas sagatavošana noslēdzama ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja lēmumu par
par lietas nodošanu izskatīšanai un Satversmes tiesas sēdes laiku un vietu.	lietas nodošanu izskatīšanai, tiesas sastāvu un rīcības sēdes laiku un vietu.
	(10) Rīcības sēdē tiesa lemj par:
	1) rakstveida procesa noteikšanu, ja attiecīgu priekšlikumu izteicis tiesnesis, kas
	sagatavojis lietu izskatīšanai;
	2) tiesas sēdes laiku un vietu;
	3) citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
(5) Tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts	(11) Tiesas sēde nosakāma ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā trīs mēnešus
lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai.	pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesas sēdes laiku un vietu.
(6) Ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes:	(12) Ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos,
1) sēdes laiku un vietu paziņo lietas dalībniekiem;	ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes:
2) paziņojumu par sēdes laiku un vietu nosūta publicēšanai laikrakstā	1) sēdes laiku un vietu paziņo lietas dalībniekiem;
"Latvijas Vēstnesis".	2) paziņojumu par sēdes laiku un vietu nosūta publicēšanai laikrakstā
	"Latvijas Vēstnesis".
	(13) Ja lietā noteikts rakstveida process, par to paziņo lietas dalībniekiem."
23. pants. Pārstāvība Satversmes tiesā	14. 23. pantā:
(1) Lietas dalībnieks - pieteikuma iesniedzējs, kā arī institūcija vai amatpersona,	papildināt otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:
kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, - var procesuālās darbības	"Gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu,
Satversmes tiesā veikt pats vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.	deputāta pilnvaru izbeigšanās vienam vai vairākiem no viņiem neliedz izdarīt
(2) Ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, viņi ir	ar pieteikumu saistītās procesuālās darbības.";
uzskatāmi par vienu procesuālo personu. Procesuālās darbības viņi var	papildināt ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:
izdarīt tikai ar viena pilnvarotā pārstāvja starpniecību. Pirmais, kas parakstījis	"(3) Ja tiek apstrīdēta tāda akta atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normai,
pieteikumu, uzskatāms par pilnvaroto pārstāvi, ja Saeimas deputāti nav vienojušies	ko pieņēmusi vai izdevusi institūcija vai amatpersona, kura vairs nepastāv un kurai
citādi. Šādu pilnvarojumu apliecina Saeimas Kanceleja.	nav tiesību pārņēmēja, lietas dalībnieka tiesības tiesas procesā ir institūcijai
(3) Lietas dalībnieki var izmantot zvērināta advokāta palīdzību. Zvērinātam	vai amatpersonai, kas tiesīga atzīt par spēku zaudējušu vai grozīt apstrīdēto aktu.";
advokātam tiesas sēdē ir visas lietas dalībnieka tiesības, izņemot tiesības atsaukt	uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.
pieteikumu. Zvērināta advokāta pilnvaras apliecina orderis. Lietas dalībnieks
var uzticēt zvērinātam advokātam arī pilnvarotā pārstāvja pienākumus.
Šāds pilnvarojums apliecināms ar rakstveida pilnvaru.
25. pants. Tiesas sastāvs	15. 25. pantā:
(1) Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata lietas par:	izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
1) likumu atbilstību Satversmei;	"(1) Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata lietas par:
2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei;	1) likumu atbilstību Satversmei;
3) Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;	2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei;
4) Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu	3) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem
atbilstību Satversmei un citiem likumiem;	starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi;
5) Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu	4) Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;
atbilstību Satversmei un citiem likumiem.	5) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja
(2) Lietas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, Satversmes tiesa izskata	un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvus aktus, atbilstību likumam.
triju tiesnešu sastāvā.	(2) Lietas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, tiek izskatītas triju tiesnešu
(3) Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi Satversmes tiesas	sastāvā, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.";
tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties	papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "tiesas priekšsēdētājs" ar vārdiem
tiesas sēdē. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk

par pieciem

Satversmes tiesas tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs

vai viņa vietnieks.

(4) Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā, šos tiesnešus nosaka

Satversmes tiesas priekšsēdētājs, bet tiesas sēdes priekšsēdētāju

šie tiesneši ievēlē no sava vidus.

(5) Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu.

"Reglamentā noteiktajā kārtībā".
26. pants. Lietu izskatīšanas procesuālā kārtība	16. Izteikt 26. panta tekstu šādā redakcijā:
Lietu izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka šis likums un Satversmes tiesas	"(1) Lietu izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka šis likums un Satversmes tiesas
procesa likums.	reglaments. Likumā un Reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus izlemj
	Satversmes tiesa.
	(2) Lietas dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kuri neprot tiesvedības
	valodu, ir tiesības izmantot tulka pakalpojumus. Izdevumus par tulka pakalpojumiem
	sedz attiecīgais lietas dalībnieks."
27. pants. Satversmes tiesas sēdes atklātums	17. Izteikt 27. panta tekstu šādā redakcijā:
(1) Satversmes tiesas sēdes notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā	"(1) Satversmes tiesas sēdes notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā
ar valsts noslēpuma sargāšanas interesēm. Lēmumu par lietas izskatīšanu	ar valsts noslēpuma, komercnoslēpuma, kā arī personas privātās dzīves
slēgtā tiesas sēdē pieņem Satversmes tiesa.	neaizskaramības sargāšanas interesēm.
(2) Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.	(2) Tiesas sēdē klātesošās personas drīkst izdarīt rakstveida piezīmes un audio
Tiesas spriedumu jebkurā gadījumā pasludina publiski.	ierakstus, neatstājot publikai paredzētās vietas. Videoieraksti, fotouzņēmumi,
	kā arī audioieraksti ārpus publikai paredzētajām vietām tiesas sēdes laikā izdarāmi
	tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja piekrišanu un tā, lai pēc iespējas netraucētu
	tiesas sēdes norisi.
	(3) Lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē pieņem Satversmes tiesa. Lietas
	izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas
	spriedumu jebkurā gadījumā pasludina publiski."
(3) Tiesas sēžu zālē neielaiž personas, kas jaunākas par 16 gadiem,
ja tās nav liecinieki izskatāmajā lietā.
28. pants. Satversmes tiesas sēde	18. Izteikt 28. panta tekstu šādā redakcijā:
	"(1) Lēmumus tiesas sēdes gaitā tiesa pieņem ar tās sastāvā esošo tiesnešu balsu
	vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Ja lēmumu pieņem ap
	spriežu istabā, balsošanas laikā šai istabā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas
	sastāvā. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust. Ja lēmums pieņemts
	apspriežu istabā, tiesas sēdes priekšsēdētājs šo lēmumu paziņo pēc tam, kad tiesa
	atgriezusies tiesas sēdes zālē.
(1) Satversmes tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo	(2) Satversmes tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo tiesas
tiesas sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas	sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas un pārbauda
un pārbauda to personību un pilnvarojumu.	to personību un pilnvarojumu.
	(3) Ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona nav ieradusies, tiesas sēdes
	priekšsēdētājs noskaidro, vai šai personai pienācīgi paziņots par tiesas sēdi un vai
	ir zināmi tās neierašanās iemesli.
	(4) Ja nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, kam pienācīgi paziņots par tiesas
	sēdi, tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu. Ja nav ieradusies
	pieaicinātā persona, liecinieks, lietpratējs (eksperts) vai tulks, tiesas sēdes
	priekšsēdētājs aptaujā lietas dalībniekus, vai var uzsākt lietas izskatīšanu bez šā
	liecinieka, lietpratēja (eksperta) vai tulka klātbūtnes. Pēc lietas dalībnieku viedokļa
	uzklausīšanas tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu.
(2) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu.	(5) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu.
(3) Pēc ziņojuma lietas dalībnieki izklāsta lietas faktiskos apstākļus un juridisko	(6) Pēc ziņojuma lietas dalībnieki izklāsta lietas faktiskos apstākļus un juridisko
pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vārdu dod pirmajam.	pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vārdu dod pirmajam.
(4) Pēc tam, ja nepieciešams, tiek uzklausīti ekspertu atzinumi un pratināti liecinieki.	(7) Pēc tam, ja nepieciešams, tiek uzklausītas pieaicinātās personas, ekspertu atzinumi
	un pratināti liecinieki.
(5) Pēc tam seko tiesas debates.	(8) Pēc tam seko tiesas debates un replikas.
(6) Satversmes tiesas sēde beidzas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu	(9) Satversmes tiesas sēde beidzas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to,
par to, kad tiks pasludināts spriedums.	kad tiks pasludināts spriedums.
(7) Satversmes tiesas sēdes norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo	(10) Satversmes tiesas sēdes norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo
stenogrammu. Stenogrammu pievieno protokolam. Protokolu paraksta visi tiesneši,	stenogrammu. Stenogrammu pievieno protokolam. Protokolu paraksta tiesas sēdes
kas piedalījušies Satversmes tiesas sēdē.	priekšsēdētājs un sekretārs."
	19. Papildināt ar 28.1 un 28.2 pantu šādā redakcijā:
	" 28.1 pants. Rakstveida process
	(1) Gadījumos, kad lietai pievienotie dokumenti ir pietiekami, lai izspriestu lietu
	rakstveida procesā, tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos var nerīkot. Lietas
	izspriešanu rakstveida procesā nosaka šā likuma 22. panta desmitajā daļā noteiktajā
	kārtībā.
	(2) 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida
	procesā, lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un rakstveidā
	izteikt savu viedokli par tiem.
	(3) Lietu rakstveida procesā izskata un spriedumu taisa apspriežu istabā.
	28.2 pants. Procesuālās sankcijas
	(1) Šajā pantā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:
	1) brīdinājumu;
	2) izraidīšanu no tiesas sēdes zāles;
	3) naudas sodu.
	(2) Brīdinājumu tiesas sēdes priekšsēdētājs var izteikt personai, kas traucē kārtību
	lietas iztiesāšanas laikā.
	(3) Izraidīšanu no tiesas sēdes zāles var piemērot gadījumos, kad persona, kurai
	izteikts brīdinājums, atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā. Klātesošās
	personas, kas nav lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona, izraida tiesas
	sēdes priekšsēdētājs. Lietas dalībniekus - tiesa. Ja lietas dalībnieka - valsts institūcijas
	vai amatpersonas - pārstāvis izraidīts no tiesas sēdes zāles, par to paziņo institūcijai
	vai amatpersonai, kuru viņš pārstāv.
	(4) Tiesa var uzlikt naudas sodu šādos gadījumos un apmēros:
	1) ja lietas dalībnieks, pieaicinātā persona, lietpratējs (eksperts), liecinieks vai
	tulks neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojo
	šiem - naudas sodu līdz simts latiem;
	2) ja lietas dalībniekiem vai cita lietā iesaistītā persona, kurai izteikts brīdinājums,
	atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.
	(5) Tiesas lēmuma norakstu (izrakstu no protokola) par naudas soda uzlikšanu
	nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts.
	(6) Persona, kurai uzlikts naudas sods, 10 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta
	(izraksta no protokola) saņemšanas var lūgt Satversmes tiesu atbrīvot šo personu
	no naudas soda vai samazināt tā apmēru.
	(7) Naudas sodu piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā."
29. pants. Tiesvedības izbeigšana	20. 29. pantā:
(1) Tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai	papildināt pirmo daļu ar 4.-6. punktu šādā redakcijā:
ar Satversmes tiesas lēmumu:	4) ja spēku ir zaudējusi norma (akts), atbilstība kurai tiek apstrīdēta;
1) pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida lūguma;	5) ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu;
2) ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku;	6) citos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.";
3) ja Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu	papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:
neatbilst šā likuma 20. panta pirmās daļas prasībām.
(2) Ja pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā, triju dienu laikā	"(2) Pārmaiņas vēlētas institūcijas sastāvā vai amatpersonas nomaiņa pēc tam,
pēc tā pieņemšanas lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekiem un	kad iesniegts pieteikums, nav pietiekams pamats atteikt ierosināt lietu vai izbeigt
publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".	tiesvedību lietā."; uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.
30. pants. Satversmes tiesas sprieduma pieņemšana	21. 30. pantā:
(1) Pēc Satversmes tiesas sēdes notiek tiesnešu apspriede, kurā tiek taisīts	papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:
spriedums Latvijas Republikas vārdā.	"Balsošanas laikā apspriežu istabā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas
(2) Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai	sastāvā."
"par" vai "pret".	izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
(3) Balsīm sadaloties līdzīgi, tiesa taisa spriedumu, ka apstrīdētā tiesību norma	"(4) Spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes.
(akts) atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.	Ne vēlāk kā trīs dienas pēc sprieduma pieņemšanas to nosūta lietas dalībniekiem.
(4) Spriedums pasludināms ne vēlāk kā 15 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes.	(5) Spriedumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs."
Ne vēlāk kā trīs dienas pēc pasludināšanas spriedums tiek nosūtīts lietas dalībniekiem.
(5) Spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies Satversmes tiesas sēdē.
(6) Tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, izsaka rakstveidā
savas atsevišķās domas, kuras pievieno lietai, bet tiesas sēdē tās nepaziņo.
31. pants. Satversmes tiesas sprieduma saturs	22. 31. pantā:
Satversmes tiesas spriedumā norādāms:	papildināt ar jaunu 12. punktu šādā redakcijā:
1) sprieduma taisīšanas laiks un vieta;	"12) ja nepieciešams, citi tiesas nolēmumi;";
2) Satversmes tiesas sastāvs un tiesas sēdes sekretārs;	uzskatīt

līdzšinējo 12. punktu par 13. punktu.

3) lietas dalībnieki (norādot pieteikuma iesniedzēju);

4) šā likuma norma, uz kuras pamata Satversmes tiesa izskatījusi lietu;

5) tiesību norma (akts), kas tiek apstrīdēts;

6) Satversmes tiesas konstatētie apstākļi;

7) argumenti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti Satversmes tiesas secinājumi;

8) argumenti un pierādījumi, ar kuriem Satversmes tiesa noraida tos

vai citus pierādījumus;

9) Satversmes norma vai cita tiesību norma, no kuras vadījusies Satversmes tiesa,

novērtējot apstrīdētās tiesību normas (akta) atbilstību augstāka juridiska

spēka tiesību normai;

10) Satversmes tiesas nolēmums par to, vai apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst

vai neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai;

11) brīdis, ar kuru apstrīdētā tiesību norma (akts) zaudē spēku, ja Satversmes tiesa

nospriedusi, ka apstrīdētā tiesību norma (akts) neatbilst augstāka juridiskā

spēka tiesību normai (aktam);

12) norāde, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

32. pants. Satversmes tiesas sprieduma spēks	23.

32. pantā:

(1) Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(2) Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību

institūcijām, iestādēm un amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskajām

un juridiskajām personām.

(3) Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu	aizstāt trešajā daļā vārdus "no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīža"
augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes	ar vārdiem "no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas".

tiesas sprieduma pasludināšanas brīža, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

(4) Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas

parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, Ministru kabinetam ir pienākums

nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu,

tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu.

 

33. pants. Satversmes tiesas sprieduma publicēšana	24. Izteikt 33. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
(1) Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā	"(1) Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas
pasludināšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sprieduma lemjošā	publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izdevumā "Latvijas Republikas
daļa tiek publicēta arī izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas

un Ministru

Kabineta Ziņotājs".

(2) Satversmes tiesa reizi gadā publicē Satversmes tiesas spriedumu krājumu,

kurā pilnībā ietverti visi spriedumi un lietām pievienotās tiesnešu atsevišķās domas.

Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs"".
35.pants. Satversmes tiesas tiesneša neaizskaramība	25. Izteikt 35. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
(1) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa	"(1) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa
apcietināšana nav pieļaujama bez Saeimas piekrišanas.	apcietināšana nav pieļaujama bez Satversmes tiesas piekrišanas. Šā lēmuma
(2) Satversmes tiesas tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana	pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu

vairākums."

kratīšanai var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu. Šos jautājumus

Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) Par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem Satversmes tiesas tiesnesi

var saukt pie disciplinārās atbildības.

2) ierosināt Satversmes tiesas tiesneša atlaišanu no amata atbilstoši šā likuma

10.panta trešajai daļai;

3) izbeigt disciplinārlietu.

36.pants. Satversmes tiesas tiesneša disciplinārā atbildība	26. 36. pantā: (1) Satversmes tiesas tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par: 1) šā likuma 34.pantā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu; 2) darba pienākumu nepildīšanu; 3) necienīgu rīcību; 4) administratīvu pārkāpumu. (2) Disciplinārlietu var ierosināt Satversmes tiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai ne mazāk kā trīs Satversmes tiesas tiesneši. (3) Disciplinārlietu izskatīšanai sagatavo Satversmes tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka norīkots tiesnesis. (4) Disciplinārlietu izskata Satversmes tiesa pilnā sastāvā, piedaloties visiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. (5) Lēmumu disciplinārlietā Satversmes tiesa pieņem ar balsu vairākumu. Balsīm papildināt piekto daļu pēc vārda "vairākumu" ar vārdiem "izņemot 10. panta trešajā sadaloties līdzīgi, disciplinārlieta tiek izbeigta. daļā paredzēto gadījumu"; (6) Izskatot disciplinārlietu, Satversmes tiesa var: izslēgt sestās daļas 2.punktu; 1) uzlikt disciplinārsodu; uzskatīt sestās daļas līdzšinājo 3. punktu par 2. punktu;
(7) Disciplinārsodi, kurus Satversmes tiesa var uzlikt tiesnesim, ir šādi:	papildināt septīto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:
1) piezīme;	"4) atlaišana no amata atbilstoši šā likuma

10.panta trešajai daļai."

2) rājiens;

3) amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz

20 procentiem no amatalgas.

(8) Disciplinārsoda uzlikšana neizslēdz Satversmes tiesas tiesneša kriminālo

un materiālo atbildību.

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz Satversmes tiesas procesa likuma spēkā stāšanās dienai lietu izskatīšanas	27. Pārejas noteikumos:
procesuālo kārtību regulē šis likums un Satversmes tiesas reglaments.	izslēgt 1., 2. un 5. pārejas noteikumu;
2. Pirmās Satversmes tiesas pirmo sēdi sasauc tieslietu ministrs triju dienu laikā	uzskatīt līdzšinējo 2. un 3. pārejas noteikumu attiecīgi par 1. un
pēc tam, kad pie amata pienākumu pildīšanas stājušies vismaz

pieci Satversmes

tiesas tiesneši. Tieslietu ministrs vada pirmās Satversmes tiesas sēdes līdz

Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja ievēlēšanas brīdim, bet, ja pirmās

Satversmes tiesas sēdes sanākšanas brīdī pie amata pienākumu pildīšanas stājušies

visi Satversmes tiesas tiesneši, - līdz Satversmes tiesas priekšsēdētāja ievēlēšanas brīdim.

3. Ja pirmās Satversmes tiesas pirmās sēdes sanākšanas brīdī pie amata pienākumu

pildīšanas stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, Satversmes tiesa ievēlē

Satversmes tiesas priekšsēdētāju šā likuma 12. pantā noteiktajā kārtībā, bet,

ja šajā brīdī pie amata pienākumu pildīšanas nav stājušies visi Satversmes tiesas

tiesneši, Satversmes tiesa ar vienkāršu balsu vairākumu no to Satversmes tiesas

tiesnešu skaita, kuri stājušies pie amata pienākumu pildīšanas, ievēlē Satversmes

tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas

izpildītāju var būt tikai Satversmes tiesas tiesnesis, kurš stājies pie

amata pienākumu pildīšanas.

4. Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājam ir visas Satversmes tiesas

priekšsēdētāja tiesības līdz brīdim, kad tiek ievēlēts Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

5. Ministru kabinets sniedz visu nepieciešamo palīdzību Satversmes tiesas

darbības uzsākšanai. Satversmes tiesa nodrošināma ar telpām ne vēlāk kā

mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

2. pārejas noteikumu.