Uz valsti, kam īpaša loma Latvijas liktenī

11.augustā Valsts prezidente dodas valsts vizītē uz Islandes Republiku

Jau svētdienas vakarā, tūdaļ pēc ierašanās Reikjavīkā, Vaira Vīķe–Freiberga sniegs interviju Islandes sabiedriskajai televīzijai un tiksies ar Latvijas uzņēmēju delegāciju. Vizītes oficiālā programma sāksies pirmdienas rītā ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju pie Islandes prezidenta rezidences. Šajā pilī notiks arī abu valstu prezidentu saruna un preses konference. Dienas vidū paredzētas Islandes Republikas prezidenta Olafura Ragnāra Grimsona rīkotas pusdienas par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freibergam. Pēcpusdienā Vaira Vīķe–Freiberga tiksies ar Islandes premjerministru Davidu Odsonu. Pēc tam Nacionālās kultūras namā notiks apaļā galda diskusija ar Islandes politiķiem un zinātniekiem “Mazo nāciju loma NATO”. Pievakarē Latvijas Valsts prezidente iepazīsies ar Sāgu krātuvi Arni Magnusona institūtā. Dienu noslēgs Islandes Republikas prezidenta rīkota dineja par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freibergam.

Nākamā vizītes diena sāksies ar uzņēmējdarbības semināru, ko organizē Islandes Tirdzniecības kamera, Tirdzniecības padome un Ārzemju uzņēmējdarbības birojs. Pēc tam Vaira Vīķe–Freiberga apmeklēs Draudzības birzi un Islandes Veco parlamentu, bet dienas vidū piedalīsies pusdienās, ko rīkos Islandes premjerministrs Davids Odsons. Pēcpusdienā mūsu prezidente Reikjavīkas lielākajā tirdzniecības centrā “Kringlan” atklās Latvijas modernās glezniecības izstādi. Izstādes atklāšanā piedalīsies arī folkloras kopa “Iļģi”. Vizītes programmu noslēgs Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga rīkota pieņemšana Reikjavīkas teātrī.

Vakar tiekoties ar žurnālistiem, Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs uzsvēra Islandes īpašo lomu Latvijas jaunākajā vēsturē, —1991. gada augustā Islande pirmā no pasaules valstīm atzina mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanu. A.Pildegovičs akcentēja arī Islandes nozīmīgumu NATO paplašināšanas procesā, kā arī sekmīgo Latvijas un Islandes ekonomisko sadarbību.

Islandei Latvijas jaunākajā vēsturē bijusi īpaša nozīme — tieši šī mazā valsts 1991. gada augustā pirmā atzina Baltijas valstu neatkarību. Liela nozīme abu valstu attiecību attīstībā bija Islandes Republikas prezidenta Olafura Ragnāra Grimsona valsts vizītei Latvijā 1998. gada jūnijā un toreizējā Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizītei Islandē 1999. gada aprīlī.

Diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm tika nodibinātas jau 1991. gada 26. augustā. Šobrīd mūsu valsts intereses Islandē pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Aivars Baumanis, kas rezidē Kopenhāgenā. Savukārt Islandi Latvijā pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Korneliuss Sigmundsons, kura rezidence ir Helsinkos.

Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes priekšvakarā der atcerēties Islandes prezidenta Olafura Ragnāra Grimsona vārdus 1999. gada pavasara intervijā “Latvijas Vēstnesim”: “Islande ir maza valsts, kurai pašai bijis ilgi un neatlaidīgi jācīnās par savu neatkarību. Tāpēc arī mēs labāk par citām tautām sapratām, cik svarīgs un steidzams ir atbalsts jūsu cīņā par neatkarību. Mazai nācijai iespēja palīdzēt kādai citai tautai atgūt neatkarību ir arī ļoti saviļņojoša pieredze. Mazai tautai ir svarīgi parādīt citai tautai savas simpātijas un palīdzēt tai atgūt neatkarību.” (“LV” nr. 1587/1588, 27.04.1999.)

Kornēlijs Sigmundsons, Islandes vēstnieks Latvijā, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Svētdien, 11. augustā, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ieradīsies valsts vizītē Islandē. Kāda, jūsuprāt, būs šīs vizītes nozīme?

— Nu jau vairāk nekā desmit gadus starp Latviju un Islandi pastāvējušas teicamas attiecības gan politiskā, gan ekonomikas aspektā. Mums Islandē ir patiess prieks un gods atbalstīt Latviju tās centienos atgūt suverenitāti un atrast savu vietu NATO un Eiropas Savienībā. Drīzā valsts vizīte vēl vairāk nostiprinās labās attiecības starp mūsu valstīm un tautām un dos papildu stimulu abu valstu uzņēmējiem. Mēs arī ceram mūsu valstis padarīt vēl labāk pazīstamas, lai arī tūristu plūsma pieaugtu abos virzienos.

— Kā jūs raksturotu mūsu valstu pašreizējās attiecības?

— Kā jau teicu, mūsu divpusējās attiecības ir teicamas. Daudzi Islandes uzņēmumi investējuši Latvijā, un kopumā ir apmierināti ar rezultātiem. Mūsu investīcijas gadu no gada ir pieaugušas, un savām kompānijām Latvijā mēs redzam gaišu nākotni. Mēs ceram, ka arī Latvijas uzņēmēju delegācija, kas pavadīs Latvijas Valsts prezidenti drīzajā valsts vizītē Islandē, atradīs labas sadarbības iespējas.

— Kā jūs vērtējat Latvijas virzību uz NATO — organizāciju, kuras dalībvalsts ir Islande?

— Izskatās, ka NATO militāro standartu apgūšanas process Latvijā noritējis visnotaļ veiksmīgi, pateicoties lielajām investīcijām, ko Latvijas valsts veltījusi šai jomai. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedē Latvija saņems ielūgumu pievienoties šai organizācijai.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Aivars Baumanis, Latvijas vēstnieks Islandē, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Kā jūs raksturotu Latvijas Valsts prezidentes drīzās valsts vizītes nozīmīgumu?

— Sākšu ar to, ka šis gads vispār ir ļoti intensīvs Latvijas un Islandes divpusējo attiecību nostiprināšanā un attīstībā. Jāatceras, ka maijā Reikjavīkā notika NATO dalībvalstu ārlietu ministru apspriede, kurā visai nepārprotami tika pateikts, ka arī Baltijas valstis tiks uzņemtas NATO. Pēc tam jūnija sākumā oficiālā vizītē Islandē bija mūsu Ministru prezidents Andris Bērziņš. Šī vizīte bija ļoti piesātināta, pārrunājot ar Islandes premjerministru Davidu Odsonu tieši NATO lietas. Kā zināms, Islande pati gan nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču tā ir ļoti labvēlīgi noskaņota pret Baltijas valstu centieniem iestāties šajā organizācijā, jo no tā iegūs, bez šaubām, arī mūsu divpusējās attiecības ar Islandi, kā arī reģionālā attīstība.

Šī valsts vizīte būs zīmīga arī ar to, ka mūsu prezidenti ar Islandi jau kopš Starptautiskās sieviešu konferences 1999. gadā Islandē, kurā Vaira Vīķe–Freiberga piedalījās, saista arī personiskas simpātijas. Toreiz mūsu prezidente Islandē iepazinās arī ar šīs valsts prezidentu Olafuru Ragnāru Grimsonu, kā arī ar Islandes bijušo prezidenti Vigdisu Finbogadotiru, no kuras rokām viņa saņēma diplomu, kas apliecina, ka viņa tiek uzņemta Pasaules sieviešu līderu klubā. Interesanti, ka gan mūsu prezidente, gan Vigdisa Finbogadotira ir valodnieces un abas ir ārkārtīgi aktīvas mazo valodu saglabāšanas jautājumos. Vigdisa Finbogadotira ir arī ANO īpašā sūtne mazo valodu jautājumos, un viņām abām atradās ārkārtīgi daudz kopīga, ko pārrunāt.

Es domāju, ka šī valsts vizīte būs nozīmīga arī ar to, ka Islande vēlreiz valsts vizītes līmenī apliecinās savu stingro un nepārprotamo atbalstu Latvijas uzņemšanai NATO. Otrkārt, tas būs viena cikla noslēgums procesā, kas sākās 1991. gada 26. augustā, kad Islande pirmā no visām pasaules valstīm atzina Baltijas valstu neatkarību, un tūdaļ pat Islandes parlaments ratificēja šo lēmumu, nekavējoties atjaunojot arī diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm. Šī valsts vizīte būs vairāk nekā desmit gadus ilgas sekmīgas sadarbības cikla noslēgums, kas labi raksturo abu valstu draudzīgās un lietišķās attiecības. Protams, Islande ir, bija un būs Latvijai īpaša valsts tieši tā iemesla dēļ, ka tā pirmā nebaidījās visai pasaulei pateikt — jā, Latvija, Lietuva un Igaunija atkal ir neatkarīgas valstis. Šāds, es teiktu, ļoti drosmīgs mazas valsts solis bija stimuls pārējām valstīm sekot Islandes piemēram. Jau nākamajā dienā to pašu izdarīja Dānija, un tad sekoja ķēdes reakcija — gan mazas, gan lielas valstis atzina Latvijas atjaunoto neatkarību. Es domāju, šis Islandes solis ieies gan Latvijas, gan Islandes, gan abu mūsu valstu attiecību vēsturē. Tāpēc šī valsts vizīte būs ļoti nozīmīga divu, kaut ģeogrāfiski patālu, bet ļoti draudzīgu mazu valstu attiecībās.

Es gribu arī uzsvērt, ka ļoti veiksmīgi attīstījusies mūsu valstu ekonomiskā sadarbība. Islande ir vienīgā valsts, ar kuru Latvijai ir pozitīva ārējās tirdzniecības bilance, proti, mēs uz Islandi eksportējam vairāk, nekā ievedam no Islandes. Šis straujais pagrieziens noticis tieši pēdējos gados. Piemēram, veiksmīgs sadarbības paraugs ir firma “BICO-LAT”. Tas ir viens no lielākajiem kokapstrādes uzņēmumiem Islandē, kam tagad jau ir trīs cehi Latvijā. Tas ražo mēbeles, mēbeļu sagataves, celtniecības sagataves un citus priekšmetus, un šī sadarbība attīstās ļoti sekmīgi. Nākamā sadarbības joma ir zvejas rīku ražošana — sfēra, kuras attīstībā Islande mūsu valstij ļoti daudz palīdz. Un šādu veiksmīgu sadarbības jomu ir ļoti daudz. Zīmīgi, ka valsts vizītes programmā pēc mūsu Valsts prezidentes ierosinājuma ir iekļauta apaļā galda diskusija ar Islandes politiķiem un mācībspēkiem, kurā Vaira Vīķe–Freiberga runās par mazo valstu lomu NATO.

Šī vizīte iezīmēsies arī ar to, ka tajā piedalīsies neparasti liels skaits Latvijas uzņēmēju. Viņiem būs organizēta īpaša programma, kurā mūsu uzņēmēji varēs ar saviem islandiešu partneriem apspriest jau esošo sadarbību un rast jaunus impulsus nākotnei. Islandes investīcijas Latvijā pašlaik ir četras reizes lielākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Tik liels Latvijas uzņēmēju “desants” Islandē būs pirmoreiz. Arī tas liecina, ka, par spīti attālumam, mūsu valstis vieno kopīga ideja. Tā ir vēlēšanās parādīt pārējai pasaulei, ka arī mazās valstis var ietekmēt pasaules procesus un pasaules attīstību — gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā.

— Kas, jūsuprāt, pašlaik vislabāk raksturo Latvijas un Islandes divpusējās attiecības?

— Es domāju, tās vislabāk raksturo mūsu kopīgā vērtību izpratne, reģionālā piederība, kopīgas intereses un nostāja Eiropas ekonomiskās un politiskās integrācijas, kā arī drošības jautājumos.

Latvija augstu vērtē Islandes skaidro nostāju NATO paplašināšanās jautājumos. Kaut gan Islandespati nav ES dalībvalsts, tā izteikusi savu atbalstu arī Latvijas centieniem iestāties ES. Izteikusi tādā apmērā, cik vien to pieļauj ES nedalībvalsts statuss, un varbūt pat nedaudz pārkāpjot šī statusa robežas.

Foto: A.F.I.

— 1999. gadā valsts vizītes laikā Islandē man ļoti zīmīga šķita Islandes savdabīgā attieksme pret drošības jautājumiem. Piemēram, kad ierados prezidenta Grimsona rezidencē uz interviju, es tur nesastapu nevienu apsardzes darbinieku. Kad intervijā prasīju par to Islandes prezidentam, viņš teica, ka tāda kārtība Islandē būšot arī turpmāk. Taču 1999. gada aprīlī ne prezidents Grimsons, ne kāds cits nevarēja paredzēt, ka būs 2001. gada 11. septembris. Vai Islandes attieksme pret drošības pasākumiem nav mainījusies?

— Islande ir stingri paziņojusi, ka atbalsta cīņu pret starptautisko terorismu. Kā zināms, Keflavīkā atrodas lielā NATO kara bāze. Šogad līgums par bāzes atrašanos ir jāpagarina, un es domāju, ka tas arī tiks pagarināts. Tā kā šajā bāzē atrodas pieci tūkstoši NATO militārpersonu, Islandei ar 275 tūkstošiem iedzīvotāju nav lielas vajadzības uzturēt savu armiju. Toties Islandei ir ārkārtīgi augsti attīstītas krasta apsardzes tehniskās iekārtas.

— Ko varam sagaidīt no šīs valsts vizītes?

— Jebkura valsts vizīte ir robežpunkts divu valstu attiecībās un sākums jaunam posmam šo valstu attiecību paplašināšanā. Otrs pragmatiskais ieguvums būs Latvijas uzņēmēju tiešie kontakti ar islandiešu kolēģiem, kas vēl vairāk paplašinās Latvijas un Islandes ekonomisko sadarbību. Īpaši jāuzsver Islandes un Latvijas ciešā sadarbība kultūras jomā. Islandē pieaug interese par mūsu literatūru, mākslu un mūziku. Vairas Vīķes–Freibergas vizītes laikā Reikjavīkas lielākajā tirdzniecības centrā “Kringlan” tiks atklāta latviešu mākslinieku darbu izstāde. Šo centru ik dienu apmeklē tūkstošiem islandiešu, un nav šaubu, ka mūsu mākslinieku darbi rosinās aizvien vairāk islandiešus pašu acīm redzēt Latviju, jo viens no svarīgākajiem nākotnes uzdevumiem ir tieši tautas diplomātija, cilvēku savstarpējo attiecību veicināšana. Es ceru, ka arī aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju vēlēsies iepazīt šo brīnišķo, unikālo zemi un tās stipro un lepno tautu.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors