Par kaitīgo pierobežas atmosfēru

Netālu no Latvijas robežas esošie Lietuvas uzņēmumi “Mažeiķu nafta”, Naujoji Akmenes cementa rūpnīca un Reiviču dzelzceļa mezgls rada gaisa piesārņojumu, kas Nīgrandes, Ezeres, Zaņas un citu pagastu iedzīvotāju dzīvi padara neciešamu. Lietuvieši visus savus lielākos rūpniecības objektus ir sacēluši Latvijas robežas tuvumā. Šeit varētu minēt Ignalinas atomelektrostaciju, Mažeiķu naftas kombinātu un arī Būtiņģes naftas terminālu. Šo uzņēmumu darbības dēļ rodas dažādi blakusprodukti, kas parasti ir videi un cilvēkiem kaitīgi. Mažeiķos naftas pārtvaicēšanas procesā rodas daudz dažādu indīgu vielu, un, kā var novērot Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes (VHP) interneta mājaslapā, valdošie dienvidu vēji parasti šos ķīmiskos savienojumus atdzen uz Latviju. Nenovēršami šis piesārņojums skar Mažeiķiem tuvāko Latvijas pagastu iedzīvotājus.

Sēra dioksīds, kas visbiežāk tiek minēts Mažeiķu dēļ, ir tipiska viela, kas rodas, sadedzinot cieto un šķidro kurināmo. Šī viela organismā iekļūst elpojot. Īslaicīgas iedarbības rezultātā tā izraisa elpošanas orgānu saslimšanu un nelabvēlīgi ietekmē vielmaiņas procesus organismā. Savukārt benzolu, kas arī tiek saņemts no Mažeiķiem, Eiropā uzskata par koncerogēnu vielu un tā koncentrācijas kontrole atmosfērā ir obligāta. Šīs nav vienīgās vielas no Mažeiķu naftas kombināta, ar kurām ikdienā saskaras pierobežas iedzīvotāji.

Labklājības ministrija un Sabiedrības veselības departaments (SVD) ir lietas kursā par situāciju pierobežā, bet SVD direktore Gita Rūtiņa atklāja, ka joprojām nav pietiekamu pierādījumu, lai vainotu Mažeiķus Saldus rajona iedzīvotāju veselības problēmās. Tuvākajā laikā iecerēts veikt aptauju, kas varētu ieviest skaidrību piesārņojuma lietā. Ir bijis arī pieteikts projekts Pasaules veselības organizācijā, bet tas noraidīts, jo citur pasaulē nav izdevies pierādīt rūpniecības uzņēmumu kaitīgo ietekmi uz dabu un iedzīvotājiem. Ārlietu ministrijā pašlaik nekādas konkrētas darbības sakarā ar Mažeiķu jautājumu netiek veiktas. Jau vairāku gadu garumā ir notikušas sarunas pašā augstākajā līmenī starp abu kaimiņvalstu valdībām, bet nekādi konkrēti risinājumi nav panākti.

Lai mērītu iespējamo piesārņojumu, netālu no Lietuvas robežas VHP ir uzstādījusi gaisa kvalitātes kontroles staciju. No pagājušā gada augusta tā bija izslēgta nepietiekamā finansējuma dēļ un mērījumi netika veikti, bet no šā gada marta stacija atkal darbojas, un katrs interesents var internetā (www.meteo.lv) iepazīties ar mērījumu rezultātiem. Līdz šim gan kritiskais kaitīgo vielu koncentrācijas līmenis atmosfērā nav pārsniegts, bet vietējo iedzīvotāju sūdzības liecina pretējo. Bieži no Mažeiķu puses nāk sēra izmešu mākoņi ar neizturamu vecu olu smaku.

Pie pašas robežas dzīvojošie nīgrandieši pastāstīja, ka tagad vasarā dažkārt pat pagalmā nevar normāli sauļoties - asā smaka liek uzturēties istabā. Nīgrandes pagasta padomes priekšsēdētāja Indra Rassa atklāja, ka Mažeiķu kombināts viņas pagasta iedzīvotājiem tiešām rada diskomfortu. Neciešamās smakas, kas vietējos vajā vairākas reizes mēnesī, nodara arī materiālu kaitējumu - neviens atpūtnieks nevēlēsies atvaļinājumu pavadīt smakojošā vidē. Tāpēc Nīgrandē nevar veiksmīgi nodarboties ar perspektīvo eko un lauku tūrismu.

Vietējie iedzīvotāji atzīmēja, ka cilvēki nav vienīgie cietēji - Mažeiķu radītā piesārņojuma dēļ apkārtējos mežos ir iznīkuši kadiķi, ķērpji un nav vairs sastopamas čūskas. No ozona, ko arī izdala Mažeiķu skursteņi, vietējām eglēm atmirst skujas, tāpat samazinās kultūraugu (rudzu, kviešu u. c.) raža. Arī sēņu mežos nav tik daudz kā agrāk.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”