Par māku saprast Eiropu

AS “Latvijas dzelzceļš” ģenerāldirektors Andris Zorgevics:

Foto: A.F.I

Tas, ka nevaram izvēlēties citu ceļu, ir vairāk nekā skaidrs. Diemžēl esam zaudējuši 50 gadus, kad bijām izslēgti no starptautiskās darba dalīšanas. Šodien, atgriežoties tajā, mums ir tiesības paģērēt sapratni un pretimnākšanu no tiem, kuri klusējot pieņēma Latvijas inkorporāciju Padomju savienībā: lai mums būtu pietiekami ilgs laiks sagatavoties konkurencei Eiropas Savienībā. Kāds bija, piemēram, Somijai, kas ES iegāja ar telekomunikāciju monopolu. Bet Latvija bez kurnēšanas citu pēc citas slēdz sarunu sadaļas ar ES.

Eiropa noveco, zaudē savas pozīcijas pasaulē, kurā tai jākonkurē ar citām sistēmām - ASV un Japānu. Tāpēc tai ir izdevīgi paplašināt savienību. Tai steidzīgi vajadzīgas jaunas smadzenes. Savukārt mums ir vajadzīga Eiropa, kurā tiek realizēta sociālā tirgus ekonomika. Lai pastāvētu un pieaudzinātu savas iespējas, mūsdienās nekaro ar bruņmašīnām, bet ar naudas plūsmām. Pašizolēšanās nevienam laimi nav nesusi. Mums ir jābūt gataviem izmantot tās iespējas, ko dos Eiropas sistēma.

Ja tā atklāti - vēl nevar skaidri pateikt, ko “Latvijas dzelzceļa” transporta sistēmai dos iestāšanās Eiropas Savienībā. Ir pārāk daudz pretrunīgu faktoru. Dzelzceļa tehnoloģiju un to savietojamību ziņā esam krietni priekšā ES valstu dzelzceļiem. Mums nekas nav jāmaina, jo esam kopējā sistēmā ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju un NVS valstīm. Toties Eiropas valstīm apvienojoties, radās problēmas, kam joprojām tērē milzīgus līdzekļus, lai visu šo dažādību saliktu kopā. Katrā valstī bijušas savas dzelzceļa tradīcijas, tehnoloģijas (atšķiras elektroapgādes, signalizācijas, sakaru veidi). Atšķirīgie sliežu platumi Eiropā un Latvijā mūs varētu tieši skart tad, ja tiks īstenoti ātrgaitas vilcienu maršrutu projekti, kā, piemēram, “Rail Baltica”. Latvijas dzelzceļš no tā varētu tikai iegūt. Tā kā ES un Latvijas attiecības vairāk jāskata politiski ekonomiskā plāksnē.

Ja kravas plūsma palielināsies, tas arī mums dos papildu darbu un peļņu. Domāju, ka Latvijas priekšrocība - kombinētā transporta iespēja (jūra, sauszeme, dzelzceļš) - kravu sūtītāju acīs saglabās pievilcību. Ģeogrāfiski tā ir ekselenti uzzīmēta un gadiem pierādījusi savu izdevīgumu. Pēc pievienošanās ES caur Latviju varētu tikt sūtītas arī vērtīgās preces, ko pašreiz uz Austrumiem sūta caur Somiju. Tas Rietumu partneriem ļaus samazināt kravu nogādes izmaksas un laiku.

Baltijas priekšrocības ir pietiekami laba infrastruktūra, drošības un kravu apstrādes līmenis. Bet būs jādomā, kā palielināt strādājošo algas - Eiropā vidējā alga nozarē ir 6-7 reizes augstāka nekā Latvijā. Cik ilgi cilvēki pārtiks no kefīra pudeles un skābēta gurķa… Bet grūti pateikt, kā uz izmaksu palielināšanu reaģēs Rietumu uzņēmēji.

Jā, autotransports Eiropā savas iespējas ir izsmēlis - ceļus platākus neuzbūvēs, lielākas mašīnas arī. Bez pārslogotajiem ceļiem u.tml. lietām, ES pašlaik lēš ārējās izmaksas, kas tiek rēķinātas pēc nodarījumiem videi un sabiedrībai. Tās summējas miljardos. Piemēram, uz 1 miljardu nosacīto transportvienību: lietojot mašīnas, gājuši bojā 140 cilvēki un 8500-10 000 ievainoti, lietojot dzelzceļa transportu - 17 bojāgājušo un 41 ievainotais. Transporta līdzekļi izmet gaisā ļoti kancerogēno vielu - oglekļa dioksīdu: 1 kg rodas, ja vilciens nobrauc 40 km, auto un lidmašīna - jau pēc 5 km. No ārējām izmaksām 92% gulstas uz autotransportu, uz dzelzceļu - tikai 4%. Aprēķināts, ka pašreizējā transporta sistēma nespēs absorbēt pieprasījumu kravu pārvadājumiem jau tuvākajos 20-30 gados. Eiropā ir izlemts atjaunot dzelzceļa lomu tautsaimniecībā. Ja arī Latvijā to saprastu (nodokļu likumdošanas, transporta politikas izstrādē), es būtu tikai priecīgs. Pašlaik Latvija grib uzkāpt uz tā paša grābekļa, ko Rietumos izbauda, sēžot satiksmes korķos un elpojot izplūdgāzes. Šeit to nejūt tikai tāpēc, ka ceļu kvalitāte nav laba vai arī relatīvi zemā dzīves līmeņa dēļ - mašīnu nav daudz. Tos mīnusus to patiesajā lielumā izjutīs mūsu bērni.

Es uzskatu, ka pārkārtojot valsts filozofiju, saskatot, ko pasaules globalizācija varētu dot mums, varam sekmīgi strādāt ES. Esam gatavāki par gataviem.

“PERONS”