Par vēja pelnītu naudu

Latvijas firma WEA izgudrojusi, saņēmusi patentu un uzbūvējusi jaunas paaudzes vēja enerģētisko iekārtu - rotora režģoto vēja dzinēju, kam pasaulē nav analoga.

Izgudrojuma idejas autori ir trīs: Leonīds Ņikitins, Mihails Stecurins un Aleksandrs Ščerbina. Zinātnieku kolektīvā, kas patlaban nodarbojas ar jaunās iekārtas pilnveidošanu, ir 20 cilvēku. Firmas ģenerāldirektors Aleksandrs Ščerbina teic, ka pirms astoņiem gadiem, kad tika sākti fundamentālie pētījumi iekārtas izveidošanai, zinātnieki izvirzīja uzdevumu radīt tādu vēja iekārtu, kas pēc parametriem pārspētu līdzšinējās iekārtas, ko ražo pasaules vadošās kompānijas, būtu vienkāršāka arī ekspluatācijā un, galvenais, lētāka, bet elektrības ražošanas lietderības koeficients būtu ievērojami lielāks nekā zināmajām iekārtām. Pasaulē patlaban pazīst divu veidu vēja enerģētiskās iekārtas. Propelleru iekārtu elektrības ražošanas lietderības koeficients ir līdz 0,45, rotoru tipa iekārtām 0,34-0,37. A. Ščerbina: “Vispirms sagatavojām teorētisko pamatojumu, tad veicām modeļu izmēģinājumus un nonācām pie šādas shēmas: lietderības koeficients rotora iekārtai pieaug, ja tiek likts vesels lāpstiņu bloks, režģis. Ja katram no diviem blokiem ir četras vēja lāpstiņas, darbība ir optimāla. Patlaban lietderības koeficients ir 0,82. Spārnu griešanās sākas no vēja ātruma 0,5 m/sek. Elektroenerģijas ražošana notiek vēja stipruma diapazonā no 2 līdz 24 m/sek.”

WEA vēja dzinēja mazo izmēru dēļ tā darbībai ir vajadzīga divas reizes mazāka zemes platība. Ļoti svarīgs ir ekoloģiskais faktors, kam Eiropas Savienībā pievērš lielu uzmanību. Latvijas zinātnieku izgudrotā iekārta atšķirībā no līdz šim pasaulē zināmajām iekārtām darbojas bez trokšņa, to var uzstādīt putnu migrācijas ceļos. Iekārta ir paredzēta 30 gadu kalpošanai.

Iekārtas pārdošanas cena būs vismaz par 20% mazāka par patlaban pasaulē esošajām cenām, jo tā izgatavošanai vajag mazāk materiālu. Tas nozīmē, ka šī vēja iekārta pie parastā nevis dubultā elektroenerģijas iepirkšanas tarifa Latvijā sevi atpelna sešos gados. Citviet pasaulē ražotās iekārtas Latvijā sevi atpelnītu tikai 15 gados. Visas vēja enerģētiskajai iekārtai nepieciešamās detaļas jau tiek un arī turpmāk tiks ražotas Latvijā. Izņēmums ir vienīgi spārnu profili, kas jāizgatavo sertificētā aviācijas rūpnīcā, tos pasūta Lietuvā. Saimniekam nevajag būvēt iekārtu ar 100 vai 600 kilovatu jaudu, to var izgatavot ar jaudu, kāda pasūtītājam nepieciešama. Par uzstādītā viena kilovata jaudu ir jāmaksā 1000 dolāru. Pastāv iespēja iekārtu pirkt uz līzinga noteikumiem.

A.Ščerbina: “Nīderlandē pēc vēja iekārtu plašas lietošanas strauji uzplauka siltumnīcu saimniecība, jo saražotā elektrība bija “zaļa” - vidi saudzējoša - un lēta. Nīderlande ar saviem dārzeņiem varēja uzreiz veiksmīgi konkurēt ar dienvidu valstīm, kurās ražu novāc atklātā laukā. (..) Mūsu izgudrojumā un izmēģinājumos līdz šim ir izmantota tikai firmas un tās darbinieku nauda. Ja valsts mūs neatbalstīs, būsim spiesti veidot kopuzņēmumu ar citu valstu uzņēmējiem. Šādu piedāvājumu, tāpat kā uzaicinājumu piedalīties daudzos konkursos par iekārtu izgatavošanu jau patlaban ir ļoti daudz.”

Patlaban pēc saskaņošanas ar Ekonomikas ministriju tiek gatavotas divas vēja enerģētiskās iekārtas - ar 60 un 150 kilovatu jaudu. Tās kalpos reklāmas nolūkam. Latvijas Attīstības aģentūras Enerģētikas departamenta vadītājs Valdis Krēgers atzina, ka būtu jādara viss, lai labumu no šā izgudrojuma gūtu gan Latvijas valsts, gan arī paši izgudrotāji. Firma WEA ir iecerējusi pārdot savas iekārtas ne tikai Latvijā, viņu piegāžu svarīgākais virziens ir Eiropas Savienība un valstis, kas attīsta vēja enerģētiku. Tomēr pirms iekļūšanas tirgū, arī lai izvērtētu to izturību pie dažādām slodzēm, iekārta vismaz vienu gadu būtu jāpārbauda darbībā. Pēc visoptimistiskākajām prognozēm, šo iekārtu sērijveida ražošanu varētu sākt ne agrāk kā pēc diviem gadiem.

Vēja iekārtu speciālisti uzskata, ka elektrības ražošana no vēja enerģijas pasaulē attīstās ļoti strauji. ES valstīs 2010. gadā no visas saražotās elektrības 22% ir jābūt ģenerētai no atjaunojamiem energoresursiem. Šo nozari uzskata par otru ienesīgāko aiz naftas biznesa.

“LAUKU AVĪZE”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti