Otrdien, 6. augustā, Ministru kabineta sēdē

6.augusta Ministru kabineta sēdē pieņemts lēmums par grozījumu veikšanu Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmā 2002.gadam.

Lēmums pieņemts sakarā ar vasaras mēnešos izveidojušos situāciju piensaimniecības nozarē. Vasarā Latvijā zemniekiem pienu iespējams saražot vislētāk, līdz ar to šajā laikā palielinās piena ražošanas apjomi un pieaug saražotās produkcijas apjomi pārstrādes uzņēmumos, veidojas piena uzkrājumi, un to glabāšanas izmaksas pieaug. Lai nesamazinātu piena iepirkuma cenas un lai negatīvi neietekmētu piena ražotāju saimniekošanas iespējas, bija nepieciešami papildu līdzekļi un jāveic papildu grozījumi subsīdiju valsts programmā.

6.augustā pieņemtais lēmums paredz atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra sēdes protokollēmuma (Nr.1 19.§) “Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2002.gadam” 1.punktu: “Akceptēt Zemkopības ministrijas iesniegto “Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2002.gadam” ”. Savukārt 3.janvāra protokollēmuma 3.punktā teikts, ka zemkopības ministram A.Slakterim jāiesniedz atkārtoti apstiprināšanai Ministru kabinetā Lauksaimniecības subsīdiju programmu 2002.gadam, ja pamatprogrammā paredzētais līdzekļu sadalījums gada laikā tiek grozīts.

Saskaņā ar Eiropas Savienības pirmsstrukturālās palīdzības programmu lauku un lauksaimniecības attīstībai (SAPARD) 2002.gada finansu līdzekļu neizlietojumu no programmas “Līdzfinansējums SAPARD programmai”, proti, 2000 lati, pārdalāms un 1000 lati attiecīgi piešķirami programmai “Lopkopības attīstība”. Programma “Lopkopības attīstība” paredzēta lopkopības nozares attīstībai, lai veicinātu lopkopības produkcijas konkurētspējas paaugstināšanu.

Akceptēts Valsts farmācijas inspekcijas nolikums. Nolikums izdots saskaņā ar Farmācijas likumu.

Nolikumā noteikts, ka Valsts farmācijas inspekcija ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura veic farmācijas uzraudzību un kontroli. Paredzēts, ka inspekcija nodrošinās kvalitatīvu, drošu un iedarbīgu ārstniecības līdzekļu ražošanu, ievešanu no ārvalstīm un izplatīšanu, kā arī novērsīs iespējamos farmaceitiskās darbības riska faktorus.

Farmācijas inspekcijai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu inspekcijas nosaukumu. Inspekciju izveido un reorganizē vai likvidē Ministru kabinets.

Noteiktās inspekcijas funkcijas: inspekcijas pārstāvji apmeklē ar farmaceitisko darbību saistītās juridiskās personas — aptiekas, zāļu lieltirgotavas, zāļu ražošanas uzņēmumus, ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes institūcijas, kā arī fiziskās personas, kuras darbojas farmācijas jomā. Inspekcija uzrauga un kontrolē ārstniecības līdzekļu, arī vakcīnu, ražošanas, ievešanas un izplatīšanas noteikumu ievērošanu. Valsts farmācijas inspekcija nodrošina zāļu reklāmas uzraudzību, atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē zāļu klīniskās izpētes kvalitātes nodrošināšanu, kā arī kontrolē ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtības ievērošanu pārbaudāmajos objektos; novērtē pārbaudāmo objektu telpu, aprīkojuma, personāla un dokumentācijas atbilstību noteiktajām prasībām; kā arī — uzrauga un kontrolē konfiscēto un no aprites izņemto ārstniecības līdzekļu uzglabāšanu un likvidāciju.

Nolikumā noteikti inspekcijas vadītāja un inspekcijas darbinieku, ierēdņu tiesības un pienākumi. Inspekciju vada inspekcijas vadītājs.

Noteikumu noslēgumā noteikts, ka inspekcija tiek finansēta no valsts budžeta.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas delegāciju Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas un Starptautiskā valūtas fonda gadskārtējā pilnvarnieku sanāksmē Vašingtonā”.

Rīkojumā noteikts izveidot Latvijas delegāciju, kas piedalīsies Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas un Starptautiskā valūtas fonda gadskārtējā pilnvarnieku sanāksmē Vašingtonā šī gada septembrī šādā sastāvā: G.Bērziņš — finansu ministrs, Latvijas Republikas pilnvarotais Starptautiskajā valūtas fondā, I.Bojāre — Finansu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas konsultante, R.Grava — Latvijas Bankas Valūtas operāciju pārvaldes vadītājs, A.Kalvītis — ekonomikas ministrs, Latvijas Republikas pilnvarotā vietnieks Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā, E.Krastiņš — finansu ministra padomnieks, A.Kužnieks — Finansu ministrijas Strukturālo instrumentu departamenta direktors, I.Rimšēvičs — Latvijas Bankas prezidents, Latvijas Republikas pilnvarotā vietnieks Starptautiskajā valūtas fondā, A.Ruselis — Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, A.Sekacis — Ārlietu ministrijas Starptautisko ekonomisko organizāciju nodaļas vadītājs, I.Sudraba — Finansu ministrijas valsts sekretāra vietniece, V.Šnore — ekonomikas ministra palīdze, I.Šteinbuka — Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja, I.Vasaraudze — Finansu ministrijas valsts sekretāra vietniece, A.Veiss — Valsts kases pārvaldnieks, un R.Zīle — īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām, Latvijas Republikas pilnvarotais Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā.

Saskaņā ar Darba likumu akceptēti noteikumi par darbiem jomās, kurās darba līgums netiek slēgts uz nenoteiktu laiku.

Šīs jomas un darbi:

• Kultūra: teātra, operas, baleta un cirka izrāžu un koncertu mākslinieciskā sagatavošana un norises nodrošināšana; kino un videofilmu veidošana; izstāžu veidošana; fotogrāfiju veidošana; kultūras un atpūtas pasākumu plānošana, organizēšana un vadīšana.

• Bankas, finanses un tirdzniecība: investīciju, vērtspapīru un obligāciju starpniecība; īpašumu pārvaldīšana.

• Sports: nodarbošanās ar sportu (sportists, profesionāls sportists); sportistu trenēšana; sporta sacensību un citu sporta pasākumu tiesāšana (sporta tiesnesis); sporta sacensību un citu sporta pasākumu organizēšana un vadīšana.

• Īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzība un apsaimniekošana: parku, skvēru un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju objektu apsaimniekošana; mežsaimnieciskie darbi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās; dabas aizsardzības darbi zivju nārsta laikā.

• Izglītība: ar izglītības programmu vai tajā ietverto mācību priekšmetu, kursu, praktisko mācību vai prakšu īstenošanu saistīts darbs, ja tā īstenošanai pilnā apjomā kopējais ilgums ir tikai noteikti gada mēneši (ne vairāk kā seši mēneši); viesmācībspēku darbs; pusaudžu un jauniešu darbs profesionālās apmācības laikā.

• Citas darbības: izstāžu, gadatirgu, kongresu un semināru organizēšana; projektu izstrādāšana un īstenošana; meža ugunsapsardzība; tērpu un preču demonstrēšana, pozēšana fotogrāfiem, skulptoriem, gleznotājiem un citiem māksliniekiem; ministra palīga darbs; ministra padomnieka darbs; ekskursiju vadīšana; darbs tirgos un gadatirgos, kā arī izbraukuma tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā; nekustamā īpašuma kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes darbi.

Pieņemts zināšanai informatīvs ziņojums par kapitāla daļu pārvaldes iespējām valsts pensiju speciālajā budžetā un akceptēta Labklājības ministrijas piedāvātā pieeja jautājuma risināšanai.

Ziņojuma ievadā teikts, ka privatizācijas procesa rezultātā valsts pensiju speciālajam budžetam ir nodotas kapitāla daļas privatizētajos valsts un pašvaldību uzņēmumos. Ziņojumā izvērtēts pašreiz normatīvajos aktos iestrādātais mehānisms rīcībai ar privatizācijas procesā valsts pensiju speciālajam budžetam nodotajām kapitāla daļām, kā arī sniegti priekšlikumi normatīvo aktu projektu izstrādei, lai paaugstinātu ieņēmumus valsts pensiju speciālajā budžetā.

Ziņojumā ieskicēta valsts īpašuma privatizācijas vēsturiskā attīstība, norādot, ka 1992.gadā pieņemta virkne lēmumu saistībā ar valsts īpašuma nodošanu privatizācijai.

Ziņojumā aprakstīts regulējums pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos. Proti, šobrīd saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai tiek pārskaitītas dividendes par valsts pensiju speciālajam budžetam nodotajām kapitāla daļām. Tie arī pašlaik ir vienīgie ienākumi, ko Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra var gūt no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotajām kapitāla daļām.

Vēl ziņojumā ir informācija par pašreizējām kapitāla daļu pārvaldes iespējām valsts pensiju speciālajā budžetā un to ekonomiskie rādītāji. Proti, 2001.gada 26.oktobrī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārvaldībā atradās kapitāla daļas 160 valsts un pašvaldību uzņēmumos par kopējo nominālvērtību 8 456 301 lats. Lielākās no tām ir a/s “Valmieras stikla šķiedra” (Ls 575 000), a/s “Ogre” (Ls 458 917) a/s “Liepājas metalurgs” (Ls 425 000), a/s “Latvijas balzams” (Ls 333 845), a/s “Lauma” (Ls 299 000), a/s “Rīgas dzirnavnieks” (Ls 280 000), a/s “Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca” (Ls 272 114).

Laikā no 1996.gada beigām līdz 2001.gada beigām uzņēmumu skaits, kuru kapitāla daļas nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam, pieaudzis par 83, bet nominālvērtība — par 5,89 milj. latu.

Labklājības ministrija izstrādājusi rīcības modeli kapitāla daļu pārvaldes optimizēšanai un sniegusi priekšlikumus. Labklājības ministrija izstrādājusi arī kapitāla daļu pārvaldes optimizēšanas stratēģiju. Proti, kapitāla daļu pārvaldes mērķis ir paaugstināt ieņēmumus valsts pensiju speciālajā budžetā. Tādējādi tiks iegūti papildu ieņēmumi, kurus varētu novirzīt valsts nefondēto pensiju shēmas (1.līmeņa) saistību izpildes nodrošināšanai.

Kapitāla daļu pārvaldes optimizēšanai nepieciešama likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” pieņemšana. Tālāka stratēģija tiek iedalīta divos posmos, kas norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcības soļus pirms privatizācijas procesa pabeigšanas, kā arī papildu kapitāla daļu realizācijas iespēju pēc privatizācijas procesa pabeigšanas. Pēc privatizācijas procesa pabeigšanas VSAA ir vairākas iespējas, kā efektīvāk pārvaldīt valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās kapitāla daļas.

Pirmās rīcības solis — pakāpeniska kapitāla daļu pārdošana atkarībā no kapitāla tirgus konjunktūras. Otrās rīcības solis — visu kapitāla daļu pārdošana, pamatojoties uz to kopējo vērtību un tādējādi piešķirot vērtību arī faktiski bezvērtīgajām kapitāla daļām, kas uzsākams tikai pēc privatizācijas procesa pabeigšanas, kad papildu kapitāla daļas valsts pensiju speciālajam budžetam nav nodalāmas. Tāpat nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, kā arī — izstrādāt jaunus normatīvos aktus.

Akceptēts grozījums instrukcijā “Kārtība, kādā valsts institūcijas ievieto informāciju internetā”.

Saskaņā ar grozījumu Aizsardzības ministrijas mājaslapas adrese internetā ir http://www.mod.gov.lv. Saīsinājums “mod” — Ministry of Defence — angļu val. (Aizsardzības ministrija). Iepriekšējā variantā paredzētā adrese bija http://www.aim.gov.lv, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “mērķis”, un tam nepiekrīt Aizsardzības ministrija. Savukārt Aizsardzības ministrijas darbinieku elektroniskā pasta adrese saskaņā ar grozījumu būs attiecīgā darbinieka vards.uzvards@mod.gov.lv.

Akceptēta Jaunas ķīmiskās vielas importēšanas, pieteikšanas un riska novērtēšanas kārtība. Šie noteikumi izdoti saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu. Noteikumos ietverti vispārīgie jautājumi. Proti, noteikta jaunas ķīmiskās vielas pieteikšanas, kā arī vides un cilvēka veselības riska novērtēšanas kārtība un kārtība, kādā reģistrējami patērētāji, kuru skaits ir ierobežots. Juridiskai personai, kas plāno importēt jaunu ķīmisko vielu eksperimentālajai ražošanai, rakstveidā jāiesniedz Latvijas Vides aģentūrā virkne dokumentu, kas uzskaitīti šajos noteikumos.

Akceptētajā kārtībā noteikts, ka jaunas ķīmiskās vielas importē precīzi formulētiem eksperimentālās ražošanas mērķiem. Tāpat tiesību aktā noteikta jaunas ķīmiskas vielas pieteikšanas kārtība; jaunās ķīmiskās vielas pieteikuma un vides un cilvēka veselības riska novērtēšanas kārtība.

Akceptēti noteikumi par nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu īstenošanu.

Tie izdoti saskaņā ar Nacionālās drošības likumu un ietver vispārīgus jautājumus, proti, nosaka nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu. Saskaņā ar akceptētajiem noteikumiem nacionālajai drošībai svarīgos valsts objektus iedala: valsts līmeņa sevišķi svarīgos objektos, kuru iznīcināšana vai funkciju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu, sabiedrības drošību un valsts aizsardzību, un — valsts līmeņa svarīgos objektos, kuru iznīcināšana vai funkciju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības drošību un valsts aizsardzību.

Noteikumos ietverta arī nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu plānošana. Paredzēts, ka Ministru kabinets izveido Starpinstitūciju komisiju, kas izvērtēs nacionālajai drošībai svarīgus valsts objektus. Tās mērķis ir izvērtēt un pilnveidot nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu pārskata un drošības pasākumu sistēmu. Komisijas izveide ir viens no drošības pasākumiem.

Akceptētajos noteikumos noteiktas šīs komisijas funkcijas: regulāri izvērtēt, klasificēt un precizēt nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu un katra minētā objekta aizsardzības (apsardzības) režīmu reizi gadā; informēt pašvaldības par to teritorijā esošajiem nacionālajai drošībai svarīgiem valsts objektiem; informēt par izmaiņām nacionālajai drošībai svarīgajos valsts objektos par šo objektu drošību atbildīgās amatpersonas; akceptēt par nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu drošību atbildīgas amatpersonas; akceptēt nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu aizsardzības (apsardzības) plānus miera laikam, rīcībai ārkārtas situācijās, izņēmuma stāvokļa un kara gadījumā.

Akceptētajos noteikumos komisijai noteiktas šādas tiesības: pieprasīt un saņemt bez maksas tās darbam nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām par nacionālajai drošībai svarīgiem valsts objektiem; uzaicināt uz komisijas sēdēm nepieciešamos speciālistus; pārbaudīt nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu aizsardzības plānus un to īstenošanu miera laikam, rīcībai ārkārtas situācijās, izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā; pieprasīt no amatpersonām, kas atbildīgas par nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu drošību, informāciju par objektu aizsardzības organizāciju miera laikā, ārkārtas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā; sagatavot priekšlikumus par grozījumiem tiesību aktos, kas saistīti ar nacionālajai drošībai svarīgiem valsts objektiem, un noteiktā kārtībā iesniegt tos Ministru kabinetā.

Noteikumos noteikts, ka komisijas sastāvā iekļautas pilnvarotas amatpersonas no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Īpašu uzdevuma ministra valsts reformu lietās sekretariāta, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Bankas, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts kontroles, kā arī — no Krīzes kontroles centra.

Komisijas sastāvu apstiprina Ministru kabinets, komisijas priekšsēdētājs ir Aizsardzības ministrijas pilnvarota amatpersona, un tās locekļiem jābūt otrās kategorijas speciālām atļaujām pieejai valsts noslēpuma objektiem. Savukārt komisijas sēdes notiek ne retāk kā četras reizes gadā.

Noteikumi paredz, ka komisijas dalībniekam jāatbilst vairākiem kritērijiem. Piemēram, jābūt Latvijas Republikas pilsonim, nedrīkst būt saukts pie kriminālatbildības un citi kritēriji. Attiecīgās personas atbilstības pārbaudi komisijas locekļa statusam organizē Aizsardzības ministrija tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Noteikumu noslēgumā noteikts valsts līmeņa sevišķi svarīgu un valsts līmeņa svarīgu objektu aizsardzības režīms un iekļauti pārejas noteikumi. Tie paredz, ka līdz 2002.gada 1. septembrim komisijai noteiktā kārtībā Ministru kabinetā apstiprināšanai jāiesniedz pārskatīts nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopums, kā arī noteikti citi uzdevumi.

Akceptēti grozījumi noteikumos “Par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos”.

Grozījumi noteikumos izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu. Grozījumi paredz, ka tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecībā un izbraukumos nevarēs pārdot autortiesību un blakustiesību objektus, kas reproducēti personiskām vajadzībām (audiokasetes, diskus u.tml.). Lēmums ir nozīmīgs solis intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā.

Akceptēts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2003.–2012.gadam.

Par plāna izpildes koordināciju ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Šī ministrija reizi gadā iesniedz Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par plāna izpildi. Ziņojums jāsniedz, sākot no 2003.gada, līdz katra gada 1.augustam.

Izstrādāti vairāki dokumenti, kas reglamentē atkritumu apsaimniekošanas plānošanu. Ir novērtēts, ka Latvijā ik gadus rodas 600 000 – 700 000 tonnu sadzīves atkritumu. Lielākā savāktā atkritumu daļa tiek apglabāta izgāztuvēs bez iepriekšējas apstrādes. Lai arī pārstrādes iespējas ir attīstījušās kopš 1997. gada, pašlaik Latvijā ir ierobežotas iespējas veikt vairāku veidu izlietotā iepakojuma materiālu pārstrādi, tāpēc tiek atbalstīta izlietotā iepakojuma eksportēšana pārstrādei uz citām valstīm.

Minētais plāns sagatavots, pamatojoties uz Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju Latvijai (1998.–2010.gads) un uz Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju (1999.–2004.gads), kā arī uz esošajām un plānotajām Latvijas un ES likumdošanas prasībām. Pieņemot šo plānu, paredzēts turpināt minēto dokumentu izpildi, kā arī realizēt specifisku direktīvu ieviešanas plānu realizāciju attiecībā uz atkritumu poligoniem, bīstamajiem atkritumiem (to skaitā baterijām un akumulatoriem, naftas produktu atkritumiem un polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturošiem atkritumiem) un iepakojumu un iepakojuma atkritumiem.

Plāns nodrošina ES Atkritumu apsaimniekošanas pamatdirektīvas, Bīstamo atkritumu direktīvas, Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvas un Atkritumu poligonu direktīvas prasību ieviešanu. Plānā ir noteikti atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķi, rīcības virzieni, uzdevumi un prognozējamie rezultāti atkritumu apsaimniekošanā noteiktajā laika periodā, aprakstīti pasākumi izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanai; noteikti termiņi pasākumu īstenošanai. Plānā ir informācija par pasākumu izpildei piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumu, noteiktas par pasākumu realizāciju atbildīgās institūcijas un pārskata par plāna realizāciju sniegšanas un novērtēšanas kārtība.

Sagatavojot šo plānu, notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām — darba grupā piedalījās pārstāvji no nevalstiskām organizācijām: Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Iepakojuma asociācijas un Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbinieki piedalījās 11 reģionālās sanāksmēs ar pašvaldībām, aptverot visu Latviju, kur informēja pašvaldības par plāna projektu un uzklausīja pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju pārstāvju viedokļus.

Realizējot plānu, palielināsies atkritumu radītāju (iedzīvotāji, rūpniecības uzņēmumi u.c.) maksājumi par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, taču vienlaikus palielināsies to iedzīvotāju skaits, kuri saņems kvalitatīvus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. Likuma normu ieviešana pozitīvi ietekmēs nodarbinātību — varētu paplašināties arī otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumi un palielināties nodarbināto skaits atkritumu dalītā vākšanā un pārstrādē. Pilnībā tiks izveidota bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēma, tādējādi samazināsies bīstamo atkritumu ietekme uz vidi.

Paredzēts, ka akceptētā plāna realizācija palielinās investīciju piesaisti, piemēram, no ES fondiem, atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudu attīstīšanai. Plāns veicinās ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā un realizēs vidi saudzējošu politiku, tātad tiks racionāli izmantoti resursi un izejvielas, kas ir būtisks tautsaimniecības aspekts. Plāna ieviešana veicinās atsevišķu tautsaimniecības nozaru, piemēram, atkritumu pārstrādes attīstību.

Valsts kancelejas  Komunikāciju departaments