Par teritoriju pievilcību, caurbraucot un paliekot uz dzīvi

Oļģerts Krastiņš, profesors, Valentīna Locāne, pētniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums —

“LV” Nr.113, 06.08.2002.

“Pievilcīgas” un “nepievilcīgas” pilsētas un pagasti

Minētie raksturojumi no loģikas viedokļa daudz piemērotāki būtu pagastiem nekā rajoniem un pilsētām. Rajoni un pilsētas ir tik lielas teritorijas, ka katrā no tiem var atrast gan pievilcīgas, gan nepievilcīgas vietas. Piemēram, lai spodrinātu Latvijas tēlu, visiem tūristiem rāda Vecrīgu un bulvāru (vēstniecību) rajonu, no kā arī rodas zināmie secinājumi. Kuram tiek rādīta tā Latgales priekšpilsētas daļa, kuru tautā sauc par “Maskavas forštati”?

Pagasti kā mazas teritorijas ir daudz vienveidīgāki. Taču pievilcības indeksa aprēķināšana pagastiem pagaidām ir problemātiska. Ir gan precīzi dati par dzimušajiem un mirušajiem katru gadu katrā pagastā, bet, kā jau minējām, nav datu par starppagastu migrāciju, ja tā notikusi viena rajona ietvaros.

Tādēļ nosacītu pagastu pievilcības indeksu var aprēķināt, vienīgi vadoties no kopējā iedzīvotāju skaita izmaiņām pagastos. No tā var tieši izskaitīt to daļu, kura radusies dzimstības mirstības bilances rezultātā. Pārējo daļu kā starpību attiecinājām uz migrāciju, precīzāk — uz migrācijas saldo (4.tabula). Tādēļ pēdējais jāvērtē kā aprēķinu, nevis tiešo novērojumu rezultāts.

Saraksta augšgalā nonāk Rīgas rajona Garkalnes un Carnikavas pagasts, kur iedzīvotāju blīvums jau tā samērā liels: 2001.gada sākumā attiecīgi 22,5 un 59,2 uz kvadrātkilometru (vidēji valstī 36,6, bet lauku teritorijā (pagastos) — 12,1). No pilsētām iedzīvotājus piesaistījusi Jaunjelgava. Iedzīvotājus piesaistījuši arī samērā biezi apdzīvotie Ozolmuižas un Ozolaines pagasti tiešā Rēzeknes pilsētas pievārtē. Arī tajos jau esošais iedzīvotāju blīvums nav mazs. Ogresgala pagasts atrodas tiešā Ogres pilsētas tuvumā utt. Tātad iedzīvotājus parasti piesaista tie pagasti, kas atrodas lielo vai vismaz vidēji lielo pilsētu tiešā tuvumā.

No pilsētām vislielākos relatīvos iedzīvotāju skaita zudumus laikā no 1996. līdz 2000.gadam ir cietušas Priekule un Strenči. Priekuļu apkaimē arī vairāki pagasti ir kartē iezīmēti kā “baltie plankumi”, t.i., pagasti ar ļoti mazu iedzīvotāju blīvumu uz kvadrātkilometru (Priekules, Embūtes, Nīkrāces pagasti). Vairāki mazapdzīvotie pagasti atrodas uz austrumiem no Strenčiem. Arī daži citi dzīvesvietai “nepievilcīgi” pagasti izceļas ar ļoti mazu iedzīvotāju blīvumu: teritoriāli plašais Liezēres pagasts Madonas rajonā, Nirzas pagasts Ludzas rajonā. Taču visos gadījumos tā nav. Ir arī relatīvi biezi apdzīvoti pagasti, kuri zaudē savus iedzīvotājus.

Kādi faktori teritoriju padara pievilcīgu dzīvošanai un kādi ne, tas vēl jāpētī. Šķiet, ir skaidrs, ka iedzīvotājus piesaista pilsētu tuvums, labi ceļi, lai uz pilsētām nokļūtu, un otrādi. Taču tie nebūs vienīgie faktori. 2000.gada tautas skaitīšana deva diezgan daudz datu arī par atsevišķu pagastu iedzīvotājiem. Dažus no tiem parādīsim kādā no turpmākajiem rakstiem. Arī problēma, kuri rādītāji atspoguļo teritorijas pievilcību radošos cēloņus un kuri ir tās sekas, nav tik vienkārši risināma. Saimnieciskai dzīvei globalizējoties, pat mikrovides ietvaros ir vērojams zināms atgriezenisks ķēdes veida process, ko raksturo bībeliskais sakāmvārds: kam ir, tam taps vēl dots, bet, kam nav, no tā tiks ņemts … Saprotams, ka tas atspoguļo ne vien sociālo nevienlīdzību, bet apdraud arī teritorijas vienmērīgu apdzīvotību un līdz ar to ilgtspējīgu attīstību.

4.tabula

Desmit teritorijas ar vislielāko un vismazāko iedzīvotāju skaita izmaiņu pēdējo piecu gadu laikā

Teritorijas sakārtotas pēc pēdējās ailes datiem dilstošā secībā.