Ventspils karogs un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs savos un savu līdzpilsoņu svētkos

Ventspilnieki, ja reiz svin svētkus, tad ar vērienu. Pagājušās nedēļas nogalē, no 2. līdz 4.augustam, šīs pilsētas ielas, laukumi, parki, Ventmala un liedags bija pilni ļaužu — gan pašu pilsētas, gan atbraucēju — tūristu, ciemiņu, radu un draugu. Kā visā Latvijā, tā arī šeit veidojas savdabīga tradīcija— jūlijs un augusts kļūst par pilsētu, novadu un pagastu svētku laiku. Gluži vai žēl, ka nevar vienlaikus būt kaut vai netālajos Līvu svētkos Mazirbē, Moricsalas svinībās Usmā un reizē neizlaist kaut ko no ventiņu triju dienu svētkos piedāvātā.

Pilsēta laikā, laiks pilsētā

Ar šādu devīzi bija iecerēta pirmā Ventspils pilsētas svētku diena. Viens no centrālajiem notikumiem todien bija ziedu pulksteņa atklāšana vienā no pilsētas centrālajiem ielu krustojumiem. Puķu pulkstenis ir vēl viena no Ventspils galvenā dārznieka Didža Ošenieka idejām. Šķiet, ar ziediem nevienu Ventspilī vairs nevar pārsteigt- tie rotā pilsētu dažādās kompozīcijās. Un tomēr! Tas nav senču saules pulkstenis puķu dobē, bet interesants un sarežģīts projekts, kura uzbēruma, laistīšanas sistēmas un apgaismojuma veidošanā no divarpus tūkstošiem ziedu savu roku un prātu pielikuši gan SIA “Projekts 3” darbinieki, gan bijušais ventspilnieks SIA”Santeko” direktors Ģirts Mitenbergs, gan Tukuma ainavu arhitekte Aivita Milta. Divarpus metrus garo rādītāju griešanās mehānismu izgatavojusi vācu firma “Perriot Tornuhren”— pasaulē slavenākā baznīcas torņu pulksteņu izgatavotāja. Pulksteņa mehānisms var atskaņot arī baznīcas zvanu skaņas un dažādos ritmos mainīt gaismu spēli. Tā kā pulkstenis darbosies arī ziemā, kad tā rota tiks mainīta, tas var kļūt par ventspilnieku jaunā gada sagaidīšanas līdzdalībnieku, jo tā sekunžu rādītājus precizē satelīta vadības sistēma.

Jaunā laikrāža tikšķiem atbalsojoties pilsētas mūros, tā atklāšanas lentīti pārgrieza Ventspils mērs Aivars Lembergs, Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks un Labiekārtošanas kombināta direktora vietnieks Gaitis Celms.

Lielās balvas laureāts Imants Sarmulis; Lielās balvas laureātu kolektīva vadītāja — “Ventas Balss” galvenā redaktore Edīte Melngalve

Moderno tehnoloģiju ienākšana ventspilnieku dzīvē saistījās arī ar pilsētas interneta portāla (www.ventspils.lv.) atklāšanu Livonijas ordeņa pils mūros. Šai sakarā A.Lembergs sacīja: “Bieži vien problēmas rodas no informācijas trūkuma vai dažāda informētības līmeņa. Jaunajā Ventspils portālā katram, kurš to vēlēsies, būs iespēja tikt pie nepieciešamās informācijas un tā atrisināt daudzas problēmas. Šis portāls tapis projektā “e- Ventspils.” ietvaros, un līdz ar to mēs esam iegājuši jaunā kvalitātē.” Uzņēmuma “Microsoft” Baltijas pārstāvniecības vadītājs Torbens Andersens savukārt priecājās par sadarbību ar Ventspils domi, piebilstot, ka portālā izmantotas vismodernākās tehnoloģijas. Ventspils portāla vadītāja Aija Gaile informēja, ka portālu papildinās sadaļa “Pašvaldība”, kurā būs iespējams iedzīvotāju dialogs ar pašvaldības vadību un ierēdņiem. Tā būs lieliska informācijas apmaiņa starp pilsētniekiem, viesiem un vietējo varu. A.Lembergs piebilda: “Atšķirībā no interneta mājaslapas portāls būs kā savdabīgs referendums. Mēs kļūsim zinošāki — mēs uzzināsim, ko ventspilnieki domā par tiem lēmumiem, ko mēs gatavojamies pieņemt.”

Ar šiem svētkiem Ventspils svinēja savu 712. dzimšanas dienu. Sākot ar 710. jubilejas reizi, pilsētā iedibinātas atzinības balvas, kas ar Apbalvošanas komisijas lēmumu tiek piešķirtas par nozīmīgu ieguldījumu pilsētas ekonomiskajā attīstībā, kultūrā, izglītībā, cilvēku savstarpējās attiecībās vai kādā citā jomā, kā arī par Ventspils labā vārda popularizēšanu. Pretendentus domes balvām varēja izvirzīt Ventspils iedzīvotāji un kolektīvi. Šogad Lielo balvu saņēma: Ventspils Brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Imants Sarmulis — par ieguldījumu pilsētas galvenā ekonomiskā balsta — ostas — pozīciju nostiprināšanā Baltijas jūras reģionā, par Ventspils vārda nešanu pasaulē; laikraksta “Ventas Balss” redakcija — par ilggadējo ieguldījumu Ventspils novada dzīves dokumentēšanā, humānisma un demokrātijas ideju iedzīvināšanā. Ventspils pilsētas domes balvu saņēma: Ventspils galvenā arhitekte Daiga Dzedone — par radošu, oriģinālu pieeju harmoniskas pilsētvides veidošanā; Ventspils Attīstības aģentūras direktore Lilita Seimuškāne — par ieguldījumu Ventspils atpazīstamībā un pilsētas vārda popularizēšanu Latvijā un ārzemēs; dārznieks Jānis Ante — par mūža ieguldījumu Ventspils dārzu kultūras veidošanā un aktīvu sabiedrisko darbību; Ventspils Hidrometeoroloģiskā biroja vadītāja, ģeogrāfijas doktore Ludmila Gavriša — par ieguldījumu Ventspils vides politikas plāna izveidē un pētniecisko darbību cilvēkam draudzīgas vides veidošanā; mājsaimniece Tatjana Bražņika — par nesavtību, palīdzot integrēties sabiedrībā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un likteņa pabērniem; uzņēmēja Ilga Vinciune — par panākumiem mazā biznesā pilsētai nozīmīgās jomās; basketbola kluba “Ventspils” direktora vietnieks Armands Krauliņš — par ieguldījumu basketbola kluba “Ventspils” panākumu kaldināšanā; Andrejs Šulcs — par Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja izveidošanu un ilggadēju vadīšanu.

Livonijas ordeņa pilsmuzejs cauri laikiem, pie šodienas cilvēkiem

Aivars Lembergs, atklājot pilsētas svētkus un sveicot balvu saņēmējus, sacīja: “Siltums šodien jūtams visā pilsētā, tas kļūst jūtamāks arī ikdienā. Mēs ar katru gadu kļūstam lepnāki, ka esam ventspilnieki, ventiņi. Mēs ar katru gadu ar lielāku pašapziņu uzņemam radus, draugus, paziņas Ventspilī, jo ar katru gadu mēs kļūstam darbīgāki, sakoptāki, rezultatīvāki. Katrs no mums gūst gandarījumu, viens lielāku, otrs mazāku, gandarījumu par to, ka bērni aug, mācās, dzīvē izcīna, un tik tiešām šodien ir jāizcīna, kādu labāku pozīciju. Izcīna ar zināšanām un darbu. Gandarījumu par to, ka mums ir, kur pavadīt brīvo laiku. Mēs kļūstam patrioti — ar katru dienu lielāki. (..) Šajā svētku reizē sveiksim ventspilniekus, kuri Ventspilī ir darbojušies, kurš — visu mūžu, kurš — atnācis un dzīvojis jau ilgi. Arī tādus, kuri atnākuši salīdzinoši nesen, bet atstājuši aiz sevis reālus darbus. Šajā svētku reizē padomāsim, ko mēs katrs ar savu darbu esam devuši sev un savai pilsētai. Mēs visi rūpējamies par to, lai pilsēta būtu labāka. Ja tā būs labāka, arī mēs visi būsim labāki, jo tad mēs labāk dzīvosim.”

Jānis Ante pēc balvas saņemšanas sacīja: ”Šis darbs nav veikts vienā dienā. Tas ir smags darbs gadu gadiem. Es te esmu izskrējis kā puika visus stūrus un ieliņas. Daudzās vietās, arī mana dārza vietā, Ventspilij raksturīgais vējš reiz dzenāja smiltis. Šodien es vairs savu pilsētu nepazīstu. Tas skaistums, kas uzplaucis mūsu kopīgajā darbā, lai ir ceļa rādītājs tam, ka mēs katrs varam kļūt par mūsu pilsētas skaistuma cēlāju.”

Daiga Dzedone “Latvijas Vēstnesim” sacīja: “Šajos nepilnajos četros gados vislielāko gandarījumu man sagādājis pats darbs, un tā nav ne retorika, ne uzspēle. Neveiksmes? Nav tāda darba, kur viss iet gludi. Lai nonāktu līdz rezultātam, ceļš ir ļoti grumbuļains. Ventspilī prasības ir ļoti augstas.”

Armands Krauliņš: “Ir jau patīkami, ka tavu darbu, vēl dzīvam esot, nevis reizē ar nekrologu! Nopietni sakot, Ventspils balva man būs kā dopings strādāt vēl centīgāk, jo Ventspilī slikti strādāt vienkārši nevar, un arī negribas nevienu piekrāpt.”

Pilsēta krāsu, smaržu un skaņu viļņos

Kad pirms gada, atklājot Piejūras kempingu, Aivars Lembergs runāja par tā tālāko paplašināšanu, par tūristu piesaistes un sabiedriskās ēdināšanas problēmām pilsētā, radās zināma skepse — vai nu tūristi te maz tik aktīvi brauks. Šaubas izkliedēja aizvadītie svētki — kempingā nav brīvu vietu, pie jaunā ūdens parka — rindas, pludmalē — kā Majoros, pēc svētku uguņošanas — mašīnu sastrēgumi. Ventspilī ir ko redzēt, Ventspilī ir ko darīt, ventspilnieki prot pārsteigt. Uz Ventspili brauc ne tikai pie radiem un draugiem un ne tikai svētkos.

Savu arhitektes talantu Ventspilī realizējusi Daiga Dzedone, un citi

Bez acis priecējošiem floristu darbiem Ventmalā, apetīti rosinošiem konkursiem, pasākumiem un jautrībām dažādām gaumēm Tirgus laukumā, visur skanošām, lēkājošām, jokus bārstošām grupām un vienpatņiem, kāds akadēmiski noskaņots viesis arī svētku laikā varēja atrast sev tīkamu vidi Livonijas ordeņa pils vēsajos mūros. Ārpusē pēc Kurzemes hercoga Jēkaba komandas nogranda pa lielgabala būkšķim sakarā ar hercogistes 440. gadadienas atzīmēšanu, sitamo instrumentu virtuozs Nils Īle ar perkusijām uzbūra Tobago vīzijas, bet aiz biezajiem mūriem gluži mierīgi varēja iesēsties “laika mašīnā”, lai atgrieztos vissenāko — ap piectūkstoš gadu un senāk — Ventspils novada apdzīvotāju dzīves vidē. Gan skolēnam, gan vēsturniekam interesantas bija izstādes “Kurzeme pasaules kartēs” un “Senā ostas pilsēta”, kas uzbūra tos tālos laikus, kad hercoga Jēkaba kuģi no Ventas grīvas devās okeānu plašumos, lai atvestu sev līdzi tajos laikos neparastas lietas — kafiju, tabaku, kartupeļus, šokolādi, smalkus audumus, kā arī gluži neticamus stāstus par zemi, kur valda mūžīga vasara. Muzejā varēja izpētīt, ar kādu lāpstiņu mūsu senči “klopējuši” ezerriekstus, kas tikuši plaši lietoti uzturā. Varēja pāršķirt arī pagaidām vēl Latvijā mazpazīstamās digitālās ekspozīcijas “lapas”.

Vēlā vakarā mazs un liels steidza uz svētku uguņošanu, bet, ja pēc tādas dienas vēl ir kripatiņas enerģijas, tad — uz Reņķa dārzu un “Līvu” ritmos līdz rītam. Ja jau svin, tad svin!

Pilsēta — es piederu tev

Svētku noslēguma diena, 4.augusts, aizritēja ar devīzi —“ Pilsēta — es piederu tev”. Tā sākās pieklusinātos toņos Piejūras brīvdabas muzejā, pilsētai pamazām mostoties no “Līvu” koncerta un svētku programmai atkal uzņemot apgriezienus. Vējdzirnavu pakājē, kuras atguvušas jaunus spārnus pēc vētras nedarbiem, rosījās Ievas Pīgoznes–Brinkmanes Senās vides darbnīcas rotkaļi, raušu cepējas, graudu grūdējas, audējas. Šajā darbnīcā apvienojušies jaunieši, kuri ne vien seno tautu un latviešu paražas un tradīcijas, bet paši vasaras apmetnēs izbauda viņu dzīvesveidu. Netālu vecajā smēdē rībēja lakta, bet pie zvejnieku būdām... Tā bija sen nesajustā Ostgala smarža — “Kūpnats buts”! Sen senā ventiņu delikatese.

Citur podnieces Baibas Dumpes komanda lauž vaļā Kurzemes podnieku cepļa ķieģeļus. Einārs Dumpis stāsta kādu Kurzemes jūrmalas podnieku knifu — vajagot jūrā atrast norūsējušu enkuru, nokasīt no tā rūsu, kuru pievienot glazūrai. Tad tik būšot podi! Bet kamēr viesi brīnās, kādi podi sanākuši Dumpjiem, pie dzirnavām Rīgas danču klubs lustīgā dejā ierauj vācu tūristus, kuriem vēlāk pievienojas grūtāk iekustināmie latvieši.

Dzird arī runājam, ka Ventspils domnieki pieņēmuši prātīgu lēmumu — piešķīruši papildu zemi Piejūras brīvdabas muzejam. Kur nu vēl labāku vietu atrast, lai saglabātu kādu daļiņu no līvu un latviešu zvejniekciemu eksotikas. Citādi var iznākt kā ar Ventspils–Kolkas–Talsu mazbānīti. Kādreiz bija.

Svētki un darbadienas

Zied Ventspils laiks Foto: Andris Kļaviņš — “LV”

Svētki nosvinēti. Ventspilnieki iet savās ikdienas darba gaitās.

Pilsētas ekonomika ir atkarīga no ostas. Uzņēmumos, kas saistīti ar ostu un tās apkalpošanu, strādā puse no Ventspils ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Bet ostas darbība atkarīga no eksporta preču apjoma, ko piegādā galvenokārt Krievija. Vērtējot pirmā pusgada rezultātus, a/s “Ventspils nafta” padome konstatējusi, ka uzņēmums pārkrāvis par 2,4 miljoniem tonnu mazāk naftas un naftas produktu, nekā līdzīgā laikposmā iepriekšējā gadā. Kaut arī uzņēmuma vadība jau iepriekš prognozēja šādus rezultātus sakarā ar konkurences izmaiņām naftas tranzīta tirgū Baltijas reģionā, no tā vieglāk nekļūst, jo mazinājusies peļņa. Tādēļ priecē, ka pilsētas vadība tālredzīgi strādā, lai mazinātu pilsētas ekonomisko atkarību tikai no ostas, attīstot citas nozares, piemēram, tūrismu un ar to saistīto apkalpošanu.

Pilsētas dienvidrietumu nomale pakāpeniski tiek pārvērsta par atpūtas un tūrisma zonu. Ventspils iesaistījusies programmā “Pilsētu alianse”, kuru atbalsta Pasaules banka, un pilsētas partnere programmas realizācijā būs sadraudzības pilsēta Vestervīka.

Vasaras vidū Ventspils lidlaukā savus lidaparātus demonstrēja amerikāņu kompānija “Piper”— viens no pasaules vadošajiem mazo lidmašīnu būves uzņēmumiem.

Tiek projektēta Ventspils pasažieru lidostas būve... Kas zina, varbūt tieši Ventspilī atdzims mūsu mazo lidmašīnu būve. No ventspilniekiem visu ko var sagaidīt. Ne tikai skaistus svētkus vien.

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”