Kad kartupeļi briest un nāk galdā

Dr.oec.Visvaldis Pirksts — “Latvijas Vēstnesim”

Ziedošās kartupeļu vagas priecē acis Foto: Visvaldis Pirksts — “Latvijas Vēstnesim”

2001.gada rudens kartupeļu cienītājiem sagādāja nepatīkamus pārsteigumus: pēc agro kartupeļu cenu pieauguma jūnijā un jūlijā, kas bija loģisks un gaidīts, tam sekojošā maksas lejupslīde augustā un septembrī tirgos un veikalos apstājās daudz augstākā līmenī nekā iepriekšējos rudeņos. 2002.gada pirmajos mēnešos kartupeļi kļuva vēl dārgāki.

Kādēļ? Un kas notiks šoruden?

Lai uz šiem jautājumiem sagatavotu pamatotas atbildes, sīkāk jāanalizē kartupeļu audzēšana Latvijā iepriekšējos gados.

Salīdzinājumā ar labību un liniem kartupeļi Latvijā ir samērā jauna kultūra, jo tikai 1673.gadā Kurzemes hercogs Jēkabs saņēma pirmo kartupeļu sūtījumu no Hamburgas. Tā kā 2003.gadā kartupeļu audzēšanai Latvijā apritēs 330 gadu, var uzskatīt, ka šajā nozarē tomēr uzkrāta liela pieredze. Ilgu laiku kartupeļu audzēšanā bija mainīgas sekmes. Pirms Pirmā pasaules kara — 1913.gadā — kartupeļi toreizējās Latvijas teritorijā aizņēma 90,9 tūkst. hektārus, taču ļoti zemās ražības dēļ (7,1 t/ha) novāca tikai 644,7 tūkst. tonnu kartupeļu. Brīvajā Latvijā kartupeļu ražošana manāmi pieauga — sevišķi tās pēdējos gados. 1940.gadā kartupeļu stādījumi aizņēma 138,7 tūkst.ha, ražība sasniedza 15,1 t/ha, kopraža — 2093,1 tūkst. tonnu. Uzskata, ka šajā laikā aptuveni 16% no visa kopievākuma izmantoja sēklai, 45% — lopbarībai, 22% — pārtikai, 7% — rūpnieciskai pārstrādei, 10% bija uzglabāšanas zudumi. Nedaudz kartupeļu izveda uz citām valstīm. Līdz 1940.gadam kartupeļiem bija svarīga loma spirta ražošanā. Šim nolūkam izmantoja arī nosacīti liekos kartupeļu daudzumus.

1938.gadā, kad kartupeļu kopraža bija visai liela, spirta ieguvei izmantoja 93,7 tūkst. tonnu kartupeļu — 5,4% no kopražas, kamēr ļoti lietainajā 1928.gadā, kad kartupeļu ražība bija 4,0 t/ha, tikai 6,8 tūkst. tonnu — 2,2% no kopražas. Šajā nelabvēlīgajā gadā darbojās tikai daļa no 60 spirta dedzinātavām, bet pārējās palika iekonservētas. Vienlaikus kartupeļus izmantoja cietes un kartupeļu sīrupa ieguvei, pārstrādājot ap 22,2 tūkst. tonnu kartupeļu. Dati liecina, ka 1937.gadā eksportēts 2 tūkst. tonnu kartupeļu — 0,1% no kopražas.

Lielsaimniecību periodā (1949.—1990.gads) kartupeļu audzēšanas rādītāji tika pārsniegti. Vislielāko platību Latvijā — 159,8 tūkst. ha — kartupeļi aizņēma 1959.gadā. Visaugstāko ražību — 18,1 t/ha — sasniedza 1984.gadā. Visvairāk kartupeļu — 2327,9 tūkst. tonnu — novāca 1970.gadā. To nodrošināja salīdzinoši augsta (Latvijai) kartupeļu ražība — 17,8 t/ha no 130,7 tūkst. hektāriem. Lielsaimniecību periodā kartupeļu ražošanā ievērojama vieta bija piemājas zemēm un mazdārziņiem. Pirmajā daļā individuālajam sektoram pat bija vadošā loma, un tikai pēdējos gados iezīmējās neliels sabiedriskā sektora pārsvars. 1986.gadā sabiedriskajā sektorā izvietojās 50,3% visu stādījumu un tur ieguva 51% no kopražas. Arī ražība bija līdzīga — 17,3 t/ha pret 17,0 t/ha.

Ja grib dārgi pārdot un lēti pirkt

Jau lielsaimniecību perioda noslēgumā notika atteikšanās no stingras produkcijas piegāžu apjomu un cenu plānošanas. Vieni gribēja dārgi pārdot, otri — lēti pirkt, tādēļ 1990.gadā kartupeļu ražošanas rādītāji bija visai pieticīgi (1.tabula).

Toties nākamajos gados, kad ievērojami samazinājās lopu un putnu skaits un iegūtā produkcija, kad sāpīgu sagrāvi piedzīvoja linu ražošana un jūtami kritās graudaugu sējumu kopplatība un kopraža, līdz pat 1996.gadam kartupeļu ražošanas rādītāji mainījās maz un kopraža par 6,5% pat pārsniedza 1990.gada līmeni. Diemžēl nākamajos piecos gados kartupeļu ražošanu skāra nepatīkamas izmaiņas. Straujā platību krišanās tika apturēta, un 2001. gadā tā bija par 10,0% lielāka nekā 1999.gadā. Krasi mainījās kartupeļu ražība, kas visā šajā laikā kopumā jāvērtē kā ļoti zema. Tikai 1999.gadā tā (15,9 t/ha) pārsniedza pirmskara līmeni, taču 2001.gadā bija viszemākā. Tādēļ arī kopraža samazinājās, un 2001.gadā kartupeļu audzētāji ieguva tikai 56,8% no 1996.gada vākuma. Daudzi uzskata, ka zemajā ražībā vainojams pārlieku lielais nokrišņu daudzums 2001.gada vasarā un rudenī.

Jāpiekrīt, ka 2001.gadā patiešām lija bieži un intensīvi, it sevišķi Zemgalē, taču — vai lauksaimnieki bija darījuši visu, lai pasargātu tīrumus no pārliekā mitruma:

— vai visu novadgrāvju gultnes atbilda projektētajiem parametriem (iztīrīti noslīdējumi un sanesumi, izvākti neapzinīgu pilsoņu iesviestie svešķermeņi, izcirsti krūmi, izpļauta zāle u.c.)?

— vai drenu iztekas bija atbrīvotas no aizsērējumiem?

— vai filtrakas un kontrolakas bija sakoptas un sagatavotas palielinātai slodzei?

— vai bija darīts pietiekami (mēslošana, pareiza augu seka, agrotehnika u.c.), lai uzlabotu augsnes filtrācijas spējas un tā nodrošinātu liekā mitruma iespējami drīzāku nokļūšanu līdz drenu kapilāriem?

Un noslēgumā jāvaicā: vai dažviet pārāk liela vaļa novadgrāvju, strautu un sīko upīšu nosprostošanā nav dota bebriem?

2001.gads deva bargu mācību tiem kartupeļu audzētājiem, kas ignorēja ieteikumus par fizikālā māla daļiņu ietekmi uz kartupeļu ražošanu. To apstiprina rajonu sagrupējums pēc kartupeļu ražības (2.tabula).

Redzams, ka tabulas augšdaļā atrodas Rīgas rajons, kur ir ļoti liels smilts un mālsmilts augšņu īpatsvars. Tā dēvēto “vieglo” augšņu samērā daudz ir arī citos tabulas augšdaļas rajonos, it sevišķi Valkas, Liepājas, Ventspils, Cēsu, Aizkraukles un Valmieras rajonā. Savukārt tabulas lejasdaļā atrodas Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajons, kur pārsvarā ir “smagās” augsnes, kas piemērotas cukurbiešu un kviešu audzēšanai, bet kartupeļu izvietošanā rada lielas problēmas. Pagājušajā gadā tām samilzt tiešām palīdzēja nokrišņu pārpilnība.

Turpat kaimiņos ir Tukuma un Saldus rajons ar radniecīgām augsnēm. Liels fizikālā māla daļiņu īpatsvars raksturo arī Preiļu rajonu. Tā kā pētījumi liecina, ka 55 tūkst. ha stādījumu Latvijā bez problēmām var izvietot smilts, mālsmilts un viegla smilšmāla augsnēs, izvēloties platības nākamajiem gadiem, šī prasība jāņem vērā, jo novērojumi liecina, ka Latvijā ļoti mitru un mitru vasaru un rudeņu ir vairāk nekā sausu vai vidēji mitru.

Diemžēl visai bieži izziņas avotos varam lasīt ieteikumus — stādīšanai izvēlēties mālsmilts un smilšmāla augsnes, turklāt pēdējā augšņu grupa netiek dalīta sīkāk. Līdzīgas domas lasāmas pat mācību grāmatās. Negribu apstrīdēt savu skolotāju Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesoru Pauli Freimani, jo mācību lauciņu nelielajās platībās studenti rudenī izlupināja bumbuļus no samirkušā māla un tad raža patiešām rādījās laba, kamēr lielajos tīrumos kombaini stiga. Jau mālsmilts augsni tie vēla bumbuļiem līdzīgos pikučos, bet smilšmāla tīrumi, kur māla daļiņu bija pavairāk, pat palika nenovākti. Jāatzīmē, ka arī iepriekš bija neražas gadi, kad vākums bija vēl mazāks nekā 2001.gadā. Ieskatam neveiksminieku saraksts:

1962.gadā — 6,9 t/ha

1955.gadā — 7,9 t/ha

1958.gadā — 9,8 t/ha

1960.gadā — 10,6 t/ha

1974.gadā — 11,0 t/ha

1978.gadā — 11,3 t/ha

1980.gadā — 11,3 t/ha

Nenoliedzami, pēdējos desmit gados Latvijā nebija īsti lietainu vasaru un rudeņu — tādu kā 1962. un 1974.gadā. Turklāt pērn nokrišņi neskāra visus reģionus vienādi intensīvi.

Veiksmīgā kartupeļu audzēšanā ļoti svarīgs ir tīrumu reljefs. Vispiemērotākās ir platības ar nelielu slīpumu vagu virzienā — tautasdziesmās minētie nolaidenie tīrumiņi, jo tad ir nodrošināta liekā mitruma promtece. Jābrīdina, ka tādā gadījumā gan nedrīkst pārsniegt saprātīga riska robežu, lai spēcīgu lietusgāžu laikā nenotiktu stādījumu izskalošana, kas atkarīga no vagu garuma un augsnes mehāniskā sastāva. Sevišķi bīstams kartupeļu izvietojumam ir viļņots reljefs, jo kopš pasaules radīšanas ūdens plūst uz zemākajām vietām. Reljefa ziņā kartupeļi ir visizvēlīgākā kultūra. Labību un zālāju tīrumos liekajam mitrumam ir iespēja atrast promteci, kamēr kartupeļu vagu skausti veido visai augstu barjeru, it sevišķi tad, ja slīpums ir vagu šķērsvirzienā. Problēmas saasinās novākšanas laikā, jo labības un zālājus pļauj virs augsnes, cukurbiešu saknes ceļ no augsnes, bet kartupeļu bumbuļus kombains paceļ kopā ar augsni, kas veido vagas skaustu. Pieredze liecina, ka kartupeļiem ļoti bīstams ir sauss pavasaris, jo tad visas dūkstis ir izkaltušas un tajās bez problēmām var iestādīt kartupeļus. Tikai vēlāk — lietainā vasarā un rudenī — saimnieks saprot, kur iestādījis kartupeļus. Diemžēl ļoti sauss bija arī 2002.gada pavasaris. Kaut nu iepriekšējā mācība nebūtu aizmirsta.

Interesanti ir izvērtēt kartupeļu ražošanas izvietojumu dažādu veidu saimniecībās (3.tabula). Salīdzinot kartupeļu platību visu veidu saimniecībās, jākonstatē, ka 2001.gadā tā salīdzinājumā ar 1996.gadu samazinājusies par 30%. Īstu sagrāvi piedzīvojušas valsts saimniecības un statūtsabiedrības: 2001.gadā palikusi tikai trešā daļa no 1996.gada kartupeļu stādījumu platībām. Tā bija likumsakarīga parādība, jo šajā laikā turpinājās statūtsabiedrību skaita un līdz ar to platību samazināšanas. Daļu platības zaudēja arī valsts saimniecības.

Atbrīvoto vietu vajadzēja aizņemt zemnieku saimniecībām, taču arī šajā grupā bija vērojama platību lejupslīde. Krietni mazāka gan, taču gandrīz vai par trešo daļu — 28,9 %. Ļoti līdzīga platību samazināšanās tendence bija piemājas saimniecībās un personīgajās palīgsaimniecībās — 28,4 procenti.

Vēl jūtamāk — par 43,1 % — visu veidu saimniecībās samazinājusies kartupeļu kopraža. Viskrasāk — par 71% — šis rādītājs sarucis valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās. Par 43,4 % kartupeļu kopraža kritusies zemnieku saimniecībās, bet par 39,9  % — piemājas saimniecībās un personīgajās palīgsaimniecībās.

Aplūkotajā laikā (1996. — 2001.gads) mainījies kartupeļu ražošanas sadalījums pēc dažādu saimniecību veidiem. Vislielākās izmaiņas notikušas valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās. 1996.gadā kartupeļi šeit aizņēma 3,8 % no kopējās stādījumu platības valstī, bet 2001.gadā šis rādītājs noslīdēja līdz 1,8 procentiem. Arī kopražas īpatsvars no 4,2 % samazinājās līdz 2,1 %. Ļoti maz mainījās zemnieku saimniecību īpatsvars. Stādījumu platību jomā tas no 37,4 % palielinājās līdz 38,1 %, bet kopraža no 41,1 % samazinājās līdz 40,8 %.

Turpmāk — vēl

1.tabula

Kartupeļu stādījumu platība, ražība un kopraža visu kategoriju saimniecībās 1990.— 2001.gadā

Avots: V.Pirksts, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes materiālus

2.tabula

Kartupeļu stādījumu platība, ražība un kopraža visu kategoriju saimniecībās Latvijas rajonos 2001.gadā

Avots: V.Pirksts, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes materiālus

3.tabula

Kartupeļu ražošana dažādu veidu saimniecībās 1996.— 2001.gadā

Avots: V.Pirksts, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes materiālus