Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 23

Rīgā 2002. gada 2. augustā

Par instrukcijas “Par vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošanu un darbību ārvalstīs Saeimas vēlēšanās” apstiprināšanu

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

1. Apstiprināt instrukciju “Par vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošanu un darbību ārvalstīs Saeimas vēlēšanās”.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Centrālās vēlēšanu komisijas 1998. gada 1. jūlija sēdē ar lēmumu Nr. 14 apstiprināto instrukciju “Par Saeimas vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošanu un darbību ārvalstīs”.

Centrālās vēlēšanu komsijas priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre K.Kurzemniece

 

Apstiprināta

Centrālās vēlēšanu komisijas

2002. gada 2.augusta sēdē ar lēmumu Nr. 23

Instrukcija

Par vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošanu un darbību ārvalstīs Saeimas vēlēšanās

 

 

1. Vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošana

un darbības organizācija

1.1. Saskaņā ar likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” 1. pantu Centrālā vēlēšanu komisija pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma izveido Saeimas vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs, kā arī citās šim nolūkam piemērotās telpās.

1.2. Saskaņā ar likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” 5. pantu vēlēšanu iecirkņu komisijas ārvalstīs ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija no attiecīgo konsulāro iestāžu ieteiktajiem Latvijas pilsoņiem. Par vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk — iecirkņa komisija) skaitlisko sastāvu Centrālā vēlēšanu komisija vienojas ar attiecīgo konsulāro iestādi, tomēr iecirkņa komisijā nedrīkst būt mazāk par trim un vairāk par septiņiem locekļiem.

1.3. Priekšlikumus par iecirkņa komisijas skaitlisko sastāvu un komisijas locekļu kandidātiem konsulārā iestāde ar Ārlietu ministrijas starpniecību iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā 50 dienas pirms vēlēšanām.

1.4. Par iecirkņa komisijas locekļa kandidātu var ieteikt vēlētāju:

1.4.1. kurš nav Saeimas deputāts;

1.4.2. kurš nav izvirzīts par deputāta kandidātu un nav pilnvarots iesniegt deputātu kandidātu sarakstu;

1.4.3. kurš prot latviešu valodu;

1.4.4. kuram ir vismaz vidējā izglītība;

1.4.5. kurš piekritis darboties iecirkņa komisijā.

1.5. Pieteikums iesniedzams attiecīgās konsulārās iestādes vadītājam. Pieteikumā norādāms iecirkņa komisijas locekļa kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs, darbavieta un profesija (nodarbošanās), kā arī ziņas par piedalīšanos vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā agrāk. Pieteikumam pievienojams kandidāta parakstīts rakstveida paziņojums, ka viņš:

1.5.1. iepazinies ar Saeimas vēlēšanu likumu un likumu “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” un piekrīt savas kandidatūras pieteikšanai, kā arī savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šīs instrukcijas prasībām;

1.5.2. iecelšanas gadījumā iecirkņa komisijas locekļa pienākumus pildīs saskaņā ar likumiem, Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām, lēmumiem un rīkojumiem.

1.6. Kandidatūras iesaka konsulārā iestāde gan pēc savas iniciatīvas, gan arī ņemot vērā to vēlētāju priekšlikumus, kuri konsulārās iestādes noteiktajā termiņā izteikuši vēlēšanos darboties iecirkņa komisijā. Priekšlikumu par iecirkņa komisijas sastāvu konsulārā iestāde ar Ārlietu ministrijas starpniecību iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai, norādot arī šīs instrukcijas 1.5. punktā minētās ziņas par katru kandidātu.

1.7. Iecirkņa komisijas sastāvu Centrālā vēlēšanu komisija ar Ārlietu ministrijas starpniecību paziņo attiecīgajai konsulārajai iestādei.

1.8. Pirmo iecirkņa komisijas sēdi sasauc konsulārās iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona. Tajā tiek ievēlēts iecirkņa komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Par iecirkņa komisijas priekšsēdētāja un sekretāra ievēlēšanu, norādot viņu vārdu, uzvārdu, adresi un tālruņa numuru (faksa numuru, e – pasta adresi), konsulārās iestādes vadītājs ar Ārlietu ministrijas starpniecību paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.

1.9. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas darbu un balsošanas procesa norisi atbilstoši likumam, balsošanas rezultātu pareizu noteikšanu un attiecīgās komisijas rīcībā nodoto materiālo vērtību saglabāšanu.

1.10. Iecirkņa komisijas sekretārs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas protokoliem un pārējo dokumentāciju.

1.11. Iecirkņa komisijas loceklis pilda pienākumus, ko tam uzdevis iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.

1.12. Iecirkņa komisijas darbības organizāciju nosaka likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” III un V nodaļas attiecīgie noteikumi un šī instrukcija.

 

 

2. Vēlēšanu sagatavošana

2.1. Iecirkņa komisija Saeimas vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu nodrošina atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam un šai instrukcijai.

2.2. Pēc vēlēšanu iecirkņa izveidošanas un līdz tā darbības uzsākšanai saņemtie iesniegumi balsošanai pa pastu uzkrājami tās iestādes lietvedībā, kur izveidots vēlēšanu iecirknis.

2.3. Iecirkņa komisija, uzsākot darbu, saņem vēlēšanu materiālus no Centrālās vēlēšanu komisijas un vienlaikus pārņem no iestādes, kur izveidots vēlēšanu iecirknis, tai pienākušos iesniegumus balsošanai pa pastu un citu korespondenci, ja tāda ir.

2.4. Uzsākot darbību, iecirkņa komisijas sekretārs vai viņa prombūtnes laikā cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu, izdarot tajā šādas atzīmes:

2.4.1. par Centrālās vēlēšanu komisijas atsūtītajiem vēlēšanu materiāliem un vēlēšanu aplokšņu skaitu;

2.4.2. par balsošanas pa pastu norisi (saņemto iesniegumu balsošanai pa pastu skaits, pasta aplokšņu ar vēlēšanu aploksnēm skaits un saņemšanas laiks u.tml.);

2.4.3. par vēlēšanu kastes aizzīmogošanu (4.4. punkts);

2.4.4. par to vēlēšanu aplokšņu skaitu, kuras apzīmogotas ar komisijas zīmogu (2.10. punkts);

2.4.5. par atkārtoti izsniegtajām vēlēšanu aploksnēm un zīmēm (4.14. punkts);

2.4.6. par vēlētāju sūdzībām par vēlēšanu norisi un viņiem sniegto atbildi (4.19. punkts);

2.4.7. par ziņām, ko iecirkņa komisija sniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai, tai skaitā par balsotāju sarakstos reģistrēto vēlētāju skaitu (4.20. punkts);

2.4.8. par visiem starpgadījumiem un traucējumiem, protestiem un sakarā ar tiem pieņemtajiem lēmumiem.

2.5. Centrālā vēlēšanu komisija ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta attiecīgajai konsulārajai iestādei dokumentus (vēlēšanu zīmes, vēlēšanu aploksnes, veidlapas utt.), kas nepieciešami iecirkņa komisijai vēlēšanu sarīkošanai. Konsulārās iestādes vadītājs ir atbildīgs par dokumentu savlaicīgu nodošanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam.

2.6. Ja vēlēšanu iecirknis izveidots Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, vēlēšanu iecirknī saņemto vēlēšanu zīmju, vēlēšanu aplokšņu un citu vēlēšanu materiālu uzglabāšanu līdz vēlēšanu dienai nodrošina attiecīgās konsulārās iestādes vadītājs.

Ja vēlēšanu iecirknis izveidots citās šim nolūkam piemērotās telpās, vēlēšanu iecirknī saņemto vēlēšanu zīmju, vēlēšanu aplokšņu un citu vēlēšanu materiālu uzglabāšanu līdz vēlēšanu dienai nodrošina iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.

Ēkas īpašniekam, kurā izveidots vēlēšanu iecirknis ārvalstīs, jānodrošina vēlēšanu komisija ar piemērotām telpām vēlēšanu zīmju, vēlēšanu aplokšņu un citu vēlēšanu materiālu uzglabāšanai.

2.7. Iecirkņa komisija nodrošina, lai vēlēšanu telpas būtu pienācīgi iekārtotas un apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu.

2.8. Balsošanai vēlēšanu iecirknī jāsagatavo viena vai vairākas vēlēšanu kastes. Tām jābūt cieši noslēgtām, ar spraugu virspusē un atveramu vāku.

2.9. Vismaz 10 dienas pirms vēlēšanu dienas iecirkņa komisija:

2.9.1. izliek redzamā vietā paziņojumu par komisijas darba laiku;

2.9.2. izliek redzamā vietā priekšvēlēšanu programmas un paziņojumus ar visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstiem;

2.9.3. nodrošina, lai vēlētājiem būtu pieejamas Saeimas vēlēšanu likumā norādītās ziņas par deputātu kandidātiem.

2.10. Saņēmusi vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija tās pārskaita, apzīmogo un izdara par to atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā.

Aploksnes jāpārskaita vismaz divas reizes.

 

 

3. Balsošanas pa pastu organizēšana

3.1. Vēlētājs, kas uzturas ārvalstīs un vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) šīs instrukcijas pirmajā nodaļā noteiktajā kārtībā izveidotajai iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, uz kuru nosūtīt vēlēšanu materiālus. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase. Ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas pilsoņa pasi, iesniegumam pievieno Pilsonības un imigrācijas departamenta izdotu reģistrācijas lapu (turpmāk — pilsonības reģistrācijas lapa) ar vēlētāja personas kodu.

Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

3.1.1. pārbauda, vai iesniegums nosūtīts šīs instrukcijas 3.1. punktā noteiktajā termiņā;

3.1.2. pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

3.1.3. reģistrē vēlētāju īpašā sarakstā balsošanai pa pastu;

3.1.4. izdara vēlētāja pasē (pilsonības reģistrācijas lapā) atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām;

3.1.5. ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi:

— pasi (pilsonības reģistrācijas lapu),

— visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes,

— ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni,

— vēlētāju reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana. Vēlētāja reģistrācijas lapā jāieraksta vēlētāja vārds, uzvārds, kārtas numurs, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.

Pēc tam reģistrāciju balsošanai pa pastu slēdz un vēlēšanu gaitas protokolā ieraksta vēlētāju skaitu.

3.2. Ja iesniegums par balsošanu pa pastu nosūtīts, neievērojot noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē (pilsonības reģistrācijas lapā) jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsakās nosūtīt vēlēšanu dokumentus un izdara par to atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā. Šo lēmumu kopā ar pasi (pilsonības reģistrācijas lapu) nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.

3.3. Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso; ja vēlas, izdara tajā šīs instrukcijas 4.13. punktā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē.

3.4. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar vēlētāju reģistrācijas lapu, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods, un nekavējoties nosūta tai iecirkņa komisijai, kas viņam piesūtījusi vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu. Uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir vēlēšanu aploksne.

3.5. Visas saņemtās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka tajās ir vēlēšanu aploksne, līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī neatver.

 

 

4. Vēlēšanu kārtība vēlēšanu dienā

4.1. Pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisija sagatavo iecirkni darbam, tai skaitā:

4.1.1. pārliecinās, vai vēlēšanu telpās atrodas visi nepieciešamie vēlēšanu materiāli;

4.1.2. sagatavo vēlēšanu zīmju komplektus kandidātu sarakstu numerācijas secībā– kā virsējo liekot kandidātu saraksta ar pirmo numuru vēlēšanu zīmi;

4.1.3. pārbauda, vai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nav izvietoti aģitācijas materiāli;

4.1.4. nodrošina, lai pie izejas no vēlēšanu telpām vēlētājiem būtu brīvi pieejamas vēlēšanu zīmes.

4.2. Vēlēšanu dienā iecirkņa komisija atver vēlēšanu telpas un ielaiž tajās vēlētājus no pulksten 8.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika.

4.3. Netraucējot komisijas darbu un vēlēšanu norisi, iecirknī vienlaikus var atrasties ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas Rīgas vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un tās pilnvarotas personas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Pilnvarotajiem novērotājiem ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un attiecīgs rakstveida pilnvarojums. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzrāda attiecīgu dokumentu.

Par pilnvaroto novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.

4.4. Pulksten 8.00 pēc vietējā laika, pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas, iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes balsošanai iecirknī ir tukšas. Pēc tam minētās vēlēšanu kastes aizzīmogo un par to izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā. Vēlēšanu kastes ar saviem zīmogiem ir tiesīgi aizzīmogot (parakstīties) arī pilnvarotie novērotāji.

4.5. Pēc vēlēšanu kastes aizzīmogošanas iecirkņa komisija nekavējoties ziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai pa elektronisko pastu vai faksu par vēlēšanu iecirkņa darba uzsākšanu.

4.6. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisijas sekretārs vai – viņa prombūtnes laikā – cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis turpina rakstīt vēlēšanu gaitas protokolu.

4.7. Vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase. Ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji, kas personīgi ierodas vēlēšanu iecirknī, uzrāda Latvijas pilsoņa pasi vai pilsonības reģistrācijas lapu ar vēlētāja personas kodu, kā arī attiecīgo citas valsts pasi vai citu attiecīgās valsts noteikto personu apliecinošu dokumentu.

4.8. Iecirkņa komisija pārliecinās, vai atnākušās personas ir vēlētāji, kuru Latvijas pilsoņa pasē (pilsonības reģistrācijas lapā) nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgajās Saeimas vēlēšanās.

4.9. Kopā ar vēlētāju, kuram ir fiziski trūkumi un kurš tādēļ personiski nevar izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē, vēlēšanu iecirknī tiek ielaists viņa ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Šī persona nedrīkst būt attiecīgās iecirkņa komisijas loceklis. Pēc vēlētāja mutvārdu norādījumiem attiecīgā persona izdara atzīmes vēlēšanu zīmē, kā arī parakstās balsotāju sarakstā. Par to iecirkņa komisija balsotāju sarakstā ailē “Piezīmes” izdara atzīmi, ierakstot vēlētāja uzticības personas vārdu, uzvārdu un personas kodu vai personu apliecinoša dokumenta nosaukumu, izdevējiestādi un numuru, kā arī attiecīgā vēlētāja kārtas numuru balsotāju sarakstā.

4.10. Iecirkņa komisijas loceklis, pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un tās pasē (pilsonības reģistrācijas lapā) nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī izdara vēlētāja Latvijas pilsoņa pasē, 14. lappusē, vai pilsonības reģistrācijas lapā atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās.

Ja vēlētāja pases 14. lappusē nav vietas minētās atzīmes izdarīšanai, pieļaujams, ka tā tiek izdarīta 12. vai 13. lappusē.

Jaunā parauga pasēs, kas izdotas pēc 2002. gada 1. jūlija, atzīme par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās izdarāma 9. lappusē.

4.11. Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto deputātu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā vēlēšanu aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

4.12. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.

4.13. Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek vēlēšanu aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.

Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi “+”, neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.

Atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt vēlēšanu aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

4.14. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas vēlēšanu aploksnē un tās aizlīmēšanas šo vēlēšanu zīmi vai vēlēšanu aploksni ir sabojājis, iecirkņa komisija viņam izsniedz attiecīgi jaunu vēlēšanu aploksni (saņemot atpakaļ sabojāto) vai jaunas visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (iepriekš izsniegtās vēlēšanu zīmes paliek vēlētāja rīcībā). Par jaunas vēlēšanu aploksnes izsniegšanu iecirkņa komisija izdara atzīmi balsotāju sarakstā rindā “Atzīmes par atkārtotu vēlēšanu aploksnes izsniegšanu”, norādot attiecīgā vēlētāja kārtas numuru. Turpat vēlētājs parakstās par jaunas vēlēšanu aploksnes saņemšanu. Par atkārtoti izsniegtām vēlēšanu zīmēm atzīmes balsotāju sarakstā nav izdarāmas. Par atkārtoti izsniegtajām vēlēšanu aploksnēm un vēlēšanu zīmēm izdarāma atzīme vēlēšanu gaitas protokolā.

4.15. Pēc tam, kad vēlētājs ir izdarījis savu izvēli, vēlēšanu zīmi ielicis vēlēšanu aploksnē un aizlīmējis, viņš iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet vēlēšanu aploksni vēlēšanu kastē.

4.16. Vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes vēlēšanu dienā var saņemt un nodot tie vēlētāji, kuri ieradušies vēlēšanu telpās līdz pulksten 20.00 pēc vietējā laika.

4.17. Iecirkņa komisijas locekļiem aizliegts aģitēt vai ieteikt balsot par vai pret kādu kandidātu vai kandidātu sarakstu.

4.18. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

4.19. Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji iesniedz iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tās tiek reģistrētas vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi jāizskata un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet tās saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.

4.20. Ziņas, ko iecirkņa komisija sniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai, tai skaitā ziņas par balsotāju sarakstos reģistrēto vēlētāju skaitu, ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.

4.21. Vēlēšanu dienā pulksten 20.00 pēc vietējā laika iecirkņa komisija slēdz vēlēšanu telpas un uzsāk balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanu likumā un šīs instrukcijas 5. nodaļā noteiktajā kārtībā.

 

 

5. Balsu skaitīšana. Vispārīgie noteikumi

5.1. Balsu skaitīšana vēlēšanu iecirknī uzsākama tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas.

5.2. Balsu skaitīšanu izdara vēlēšanu iecirkņa komisija atklātā sēdē. Netraucējot komisijas darbu, sēdē var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas Rīgas vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

5.3. Par balsu skaitīšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros, kas sastāv no divām daļām:

5.3.1. iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

5.3.2. balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

 

 

6. Balsotāju un vēlēšanu aplokšņu skaita salīdzināšana

6.1. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas vēlēšanu iecirkņa komisija:

6.1.1. aizzīmogo vēlēšanu kastes (kastu) spraugu;

6.1.2. slēdz balsotāju sarakstus balsošanai vēlēšanu iecirknī. Pēc tam komisijas priekšsēdētājs pārbauda sarakstu noformējuma pareizību, tos paraksta un apzīmogo;

6.1.3. savāc vienkopus apzīmogotās neizmantotās un sabojātās vēlēšanu aploksnes;

6.1.4. balsu skaitīšanā neizmantojamos vēlēšanu materiālus un veidlapas novieto tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu;

6.1.5. nodrošina to, ka balsu skaitīšanas telpā neatrodas neizmantotās vēlēšanu zīmes.

6.2. Pirms vēlēšanu kaste tiek atvērta, iecirkņa komisija šīs instrukcijas 6.3., 6.4. un 6.5. punktā noteiktajā kārtībā balsu skaitīšanas protokolā ieraksta:

6.2.1. no Centrālās vēlēšanu komisijas saņemto vēlēšanu aplokšņu skaitu (C rinda);

6.2.2. vēlēšanu iecirknī apzīmogoto vēlēšanu aplokšņu skaitu (C2 rinda);

6.2.3. pāri palikušo neizmantoto apzīmogoto vēlēšanu aplokšņu skaitu (C3 rinda);

6.2.4. to vēlētāju sabojāto vēlēšanu aplokšņu skaitu, pret kurām vēlētājiem atkārtoti izsniegtas vēlēšanu aploksnes (C4 rinda);

6.2.5. dzēsto vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (C5 rinda) (6.7.punkts);

6.2.6. vēlētājiem izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaitu (C6 rinda).

6.3. Vēlēšanu iecirknī saņemto vēlēšanu aplokšņu kopskaits (C rinda) un apzīmogoto vēlēšanu aplokšņu kopskaits (C2 rinda) norādāms pēc ierakstiem vēlēšanu gaitas protokolā.

6.4. Pāri palikušās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes (C3 rinda) un sabojātās vēlēšanu aploksnes, pret kurām vēlētājiem atkārtoti izsniegtas vēlēšanu aploksnes (C4 rinda), saskaita (skaitīšana jāveic vismaz divas reizes) un pēc to skaita ierakstīšanas protokolā dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri. Šo aplokšņu kopskaitu ieraksta protokolā (C5 rinda).

6.5. Vēlētājiem izsniegto un izsūtīto vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (C6 rinda) aprēķina aritmētiski no tā vēlēšanu aplokšņu skaita, kas saņemtas no Centrālās vēlēšanu komisijas (C rinda), atņemot pāri palikušo apzīmogoto vēlēšanu aplokšņu (C3 rinda) un sabojāto vēlēšanu aplokšņu (C4 rinda) skaitu.

6.6. Pēc balsotāju sarakstiem, kas aizpildīti vēlēšanu iecirknī, nosaka balsotāju skaitu un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (D2 rinda).

Pēc sarakstiem balsošanai pa pastu nosaka balsošanai pa pastu reģistrēto vēlētāju skaitu un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (D3.1. rinda, kā arī D3 rinda).

Pēc tam aritmētiski summē balsotāju kopskaitu un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (D rinda = D2 + D3).

6.7. Pēc tam iecirkņa komisija pēc balsu skaitīšanas protokola veidlapā norādītās kontroles metodikas pārbauda ierakstu pareizību attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un balsotāju skaitu.

6.8. Ja pēc norādītās kontroles metodikas kontrolskaitļi attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un balsotāju skaitu nesakrīt, skaitīšana atkārtojama. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā.

Pēc tam atsevišķi iesaiņo dzēstās neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes un dzēstās sabojātās vēlēšanu aploksnes.

6.9. Vēlēšanu materiāli iesaiņojami papīrā vai kastē, aptinot ar auklu un tās galus nostiprinot ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs.

Uz katra iesaiņojuma norādāms tā saturs (piemēram, dzēstās neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes, dzēstās sabojātās vēlēšanu aploksnes un to skaits).

Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

 

 

7. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita noteikšana

7.1. Pēc iepriekšminēto ziņu ierakstīšanas protokolā un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atverama vēlēšanu kaste (kastes).

7.2. Ja balsošanai vēlēšanu iecirknī izmantotas vairākas vēlēšanu kastes, no tām izņemtās vēlēšanu aploksnes skaitāmas kopā.

7.3. No vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

Par nederīgām uzskatāmas tās vēlēšanu aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu.

Saskaita derīgās vēlēšanu aploksnes un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā E2 rindā. Skaitīšana jāveic vismaz divas reizes.

Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar balsotāju sarakstos ierakstīto vēlētāju kopskaitu vai mazākam par to.

Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās pēc kastes satura sašķirošanas nekavējoties dzēšamas un iesaiņojamas šīs instrukcijas 6.9. punktā noteiktajā kārtībā. Par to izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā.

7.4. Ja vēlēšanu kastē derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits ir lielāks par balsotāju sarakstos ierakstīto vēlētāju kopskaitu, iecirkņa komisija izdara attiecīgu ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā un par to nekavējoties paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.

7.5. Vēlēšanu kastē atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 6.9. punktā noteiktajā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot, ka sainī atrodas balsošanas kastēs atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms vēlēšanu gaitas protokolā.

7.6. Tad iecirkņa komisija pa vienai atver pasta aploksnes balsošanai pa pastu, izņem vēlēšanu aploksnes un vēlētāju reģistrācijas lapas. Vēlēšanu aploksnes sašķiro derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs šādā secībā:

7.6.1. pēc vēlētāja reģistrācijas lapas (vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs) pārbauda, vai attiecīgais vēlētājs ir ierakstīts sarakstā balsošanai pa pastu;

7.6.2. pārbauda, vai vēlēšanu aploksne apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

7.6.3. izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu;

7.6.4. derīgās vēlēšanu aploksnes novieto vienkopus;

7.6.5. par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras:

— nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu,

— atsūtījuši vēlētāji, kas nav ierakstīti sarakstā balsošanai pa pastu,

— atsūtījuši vēlētāji, par kuriem sarakstā balsošanai pa pastu jau ir izdarīta atzīme, ka attiecīgais vēlētājs atsūtījis vēlēšanu aploksni,

— atsūtītas bez vēlētāju reģistrācijas lapām, un tāpēc nav iespējams konstatēt, kurš vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni.

7.7. Nederīgās, pa pastu saņemtās vēlēšanu aploksnes neatver, uz tām izdara atzīmi “Nederīga” un numurē. Par katru vēlēšanu gaitas protokolā ieraksta, kāpēc vēlēšanu aploksne uzskatīta par nederīgu. Nederīgās vēlēšanu aploksnes kopā ar pasta aploksnēm tiek iesaiņotas šīs instrukcijas 6.9. punktā noteiktajā kārtībā. Par to izdara ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā.

Nederīgo vēlēšanu aplokšņu (pasta aploksnēs un vēlēšanu kastēs atrasto) kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā (E4 rinda).

Ja pasta aploksnē atrodas vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās nekavējoties dzēšamas un iesaiņojamas šīs instrukcijas 6.9. punktā noteiktajā kārtībā. Par to izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā.

7.8. Saskaita pa pastu atsūtītās derīgās vēlēšanu aploksnes un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (E3.1. rinda, kā arī E3 rinda). Skaitīšana jāveic vismaz divas reizes.

Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam balsošanai pa pastu jābūt vienādam ar sarakstos balsošanai pa pastu izdarīto atzīmju skaitu par derīgo vēlēšanu aplokšņu saņemšanu. Ja derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits atšķiras no balsotāju sarakstos izdarīto atzīmju skaita, skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas rezultāti nesakrīt, par to izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā un nekavējoties paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Pēc tam aritmētiski summē derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (E2 + E3) un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (E rinda).

7.9. Derīgās pa pastu saņemtās vēlēšanu aploksnes pievieno (iejauc) derīgajām vēlēšanu aploksnēm, kas izņemtas no vēlēšanu kastēm.

 

 

8. Derīgo vēlēšanu aplokšņu atvēršana.

Vēlēšanu zīmju derīguma noteikšana

8.1. Iecirkņa komisija, noplēšot iezīmēto vēlēšanu aploksnes vietu, atver derīgās vēlēšanu aploksnes un vienlaikus konstatē to saturu:

8.1.1. aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

8.1.2. aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

8.1.3. aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

8.1.4. aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

8.1.5. aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

8.2. Vēlēšanu aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm vēlēšanu aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

8.3. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, par to nekavējoties sniedzams paziņojums klātesošajiem, vēlēšanu zīmes ievietojamas atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas vēlēšanu aploksnes nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Vairākas zīmes” un novieto atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs vēlēšanu aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (F rinda).

8.4. Ja kādā vēlēšanu aploksnē nav vēlēšanu zīmes, par to nekavējoties sniedzams paziņojums klātesošajiem, šādas aploksnes nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Tukša” un novieto atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs vēlēšanu aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (G2 rinda).

8.5. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme(s), par to nekavējoties sniedzams paziņojums klātesošajiem, vēlēšanu zīme(s) ievietojama(s) atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Saplēstas zīmes” un novieto atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (G3 rinda).

8.6. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme, par to nekavējoties sniedzams paziņojums klātesošajiem, tā ievietojama atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Cita apgabala zīmes” un novieto atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (G4 rinda).

8.7. Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un aploksnēs ar cita apgabala vēlēšanu zīmēm. Par katras vēlēšanu aploksnes saturu iecirkņa komisija pieņem lēmumu, vēlēšanu gaitas protokolā norādot, kāda iemesla dēļ un cik vēlēšanu zīmes atzītas par nederīgām.

8.8. Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tās visas atzīstamas par nederīgām. Šīs zīmes iezīmējamas (8.12. punkts), ievietojamas atpakaļ vēlēšanu aploksnē, un šo aplokšņu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā (G1 rinda).

8.9. Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām. Par nederīgām atzītās zīmes iezīmējamas (8.12. punkts), ievietojamas atpakaļ vēlēšanu aploksnē, un šo aplokšņu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā (F1 rinda).

8.10. Par saplēstām un tādēļ nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes ievietojamas atpakaļ aploksnēs, un šo vēlēšanu aplokšņu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā (G3 rinda).

8.11. Vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem pēc to atzīšanas par nederīgām iezīmējamas (8.12. punkts), ievietojamas atpakaļ vēlēšanu aploksnēs, un šo aplokšņu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā (G4 rinda).

8.12. Uz katras nederīgās vēlēšanu zīmes (izņemot saplēstās) izdarāma atzīme “Nederīga”, ko paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Nederīgās vēlēšanu zīmes apzīmējamas ar numuru daļskaitļa veidā, kur skaitītājs ir vēlēšanu aploksnes kārtas numurs un saucējs — vēlēšanu zīmes kārtas numurs aploksnē (piemēram, ja aploksnē Nr.4 atrastas trīs dažādas vēlēšanu zīmes, tās numurējamas šādi: 4/1, 4/2, 4/3).

Iecirkņa komisija saskaita kopā visas par nederīgām atzītās nesaplēstās vēlēšanu zīmes un to kopskaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (G5 rinda).

8.13. Kad visas ziņas par vēlēšanu zīmēm ierakstītas, iecirkņa komisija pēc balsu skaitīšanas protokola veidlapā norādītās kontroles metodikas pārbauda ierakstu pareizību un, ja nepieciešams, izdara atkārtotu skaitīšanu.

8.14. Vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm, kā arī vēlēšanu kastē atrastās tukšās vēlēšanu aploksnes iesaiņojamas šīs instrukcijas 6.9. punktā noteiktajā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot vēlēšanu aplokšņu un nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu.

8.15. Iecirkņa komisija saskaita derīgās vēlēšanu zīmes un ieraksta to kopskaitu balsu skaitīšanas protokolā (H rinda). Skaitīšana jāveic vismaz divas reizes. Pēc tam iecirkņa komisija pēc balsu skaitīšanas protokola veidlapā norādītās kontroles metodikas pārbauda ierakstu pareizību attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un derīgo vēlēšanu zīmju skaitu.

 

 

9. Derīgo vēlēšanu zīmju šķirošana un

skaitīšana pa kandidātu sarakstiem

9.1. Iecirkņa komisija derīgās vēlēšanu zīmes sašķiro pa kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits iecirkņa komisijas loceklis.

Tad tiek saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes.

Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (R aile). R ailē ierakstīto vēlēšanu zīmju kopskaitam S jāsakrīt ar H rindā ierakstīto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu.

Balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu paraksta visi tie iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās šajā balsu skaitīšanā. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs paraksta un apzīmogo katru balsu skaitīšanas protokola lappusi.

9.2. Pēc tam, kad saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis, iecirkņa komisija informāciju par kopējo derīgo vēlēšanu zīmju skaitu un par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu izliek vēlēšanu iecirknī redzamā vietā, kā arī nekavējoties nosūta to telefoniski vai izmantojot faksu vai e—pastu Centrālajai vēlēšanu komisijai, par ko izdara ierakstu balsu skaitīšanas protokolā un vēlēšanu gaitas protokolā.

9.3. Pēc balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas parakstīšanas iecirkņa komisija pirms pārtraukuma izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

9.3.1. visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu sarakstu numuriem;

9.3.2. vēlēšanu kastēs atrastās tukšās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

9.3.3. vienu balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas eksemplāru;

9.3.4. balsotāju sarakstus.

Saini aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

9.4. Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami divu iecirkņa komisijas locekļu uzraudzībā.

9.5. Pēc klātesošo pilnvaroto novērotāju (vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvju) lūguma iecirkņa komisija tiem sniedz balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā ietverto informāciju.

 

 

10. Par kandidātiem nodoto balsu skaitīšana

10.1. Atsākot darbu, pirms iesaiņoto vēlēšanu materiālu atvēršanas balsu skaitīšanas protokola otrās daļas pirmajā nodaļā no balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas otrās nodaļas ieraksta par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu (R kolonna), kā arī nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu G5. Pēc tam:

10.1.1. pa vienam atver saiņus ar derīgajām, par katru kandidātu sarakstu nodotajām vēlēšanu zīmēm un pārskaita tās. Rezultātu ieraksta attiecīgajā J ailes rindiņā. Ja attiecīgās R un J ailes nesakrīt, skaitīšana atkārtojama. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes šie skaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā;

10.1.2. atver saini ar vēlēšanu kastē atrastajām vēlēšanu aploksnēm ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm un pārskaita tās. Rezultātu ieraksta U ailē. Ja attiecīgās G5 un U ailes nesakrīt, skaitīšana atkārtojama. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes šie skaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā;

10.1.3. katra saraksta vēlēšanu zīmes sašķiro divās grupās — grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kaut viena kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kaut viena kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām.

Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits iecirkņa komisijas loceklis.

10.2. Vispirms saskaitāmas negrozītās vēlēšanu zīmes atsevišķi par katru kandidātu sarakstu un to skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā (J1 aile).

Pēc tam skaita grozītās vēlēšanu zīmes par katru kandidātu sarakstu un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (J2 aile).

10.3. Pēc šo ziņu ierakstīšanas iecirkņa komisija pēc balsu skaitīšanas protokolā norādītās kontroles metodikas pārbauda šo ierakstu pareizību. Ja kontrolskaitļi nesakrīt, skaitīšana atkārtojama.

10.4. Pēc ierakstu pareizības pārbaudes atsevišķi iesaiņo (6.9. punkts) par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kādu kandidātu sarakstu nodotas negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaitu.

10.5. Pēc tam par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes šķiro trijās grupās attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu:

pirmajā grupā — pretī kandidāta uzvārdam nav izdarītas nekādas atzīmes,

otrajā grupā — pretī kandidāta uzvārdam ir izdarīta atzīme “+”,

trešajā grupā — kandidāta vārds vai uzvārds svītrots.

Katras attiecīgās grupas vēlēšanu zīmes saskaita un rezultātus ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (attiecīgi L, M un N aile), kā arī aritmētiski summē ierakstītos skaitļus un summu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (O aile).

10.6. Iecirkņa komisija pēc balsu skaitīšanas pārbauda attiecībā uz katru kandidātu, vai O ailē ierakstītais skaitlis atbilst par attiecīgo kandidātu sarakstu nodoto grozīto vēlēšanu zīmju skaitam J2 ailē.

10.7. Tādā pašā veidā no jauna šķiro un skaita vēlēšanu zīmes secīgi par katru nākamo kandidātu attiecīgajā kandidātu sarakstā.

10.8. Šāda katra saraksta vēlēšanu zīmju šķirošana un skaitīšana atkārtojama vismaz divas reizes, turklāt atkārtoto šķirošanu un skaitīšanu izdara cits balsu skaitītājs. Ja skaitīšanas rezultāti nesakrīt, skaitīšanu atkārto.

10.9. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas, pirms balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas vēlreiz pārbaudāma visu ierakstu pareizība pēc balsu skaitīšanas protokola veidlapās norādītās kontroles metodikas. Pārbaudi izdara tas iecirkņa komisijas loceklis, kurš pārbaudi nav izdarījis iepriekš.

 

 

11. Balsu skaitīšanas nobeiguma noteikumi

11.1. Balsu skaitīšanas protokola otro daļu paraksta visi tie iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs paraksta un apzīmogo katru balsu skaitīšanas protokola lappusi.

11.2. Pēc balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas atsevišķi iesaiņojamas (6.9. punkts) par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kādu kandidātu sarakstu tās nodotas, un to skaitu.

11.3. Pēc tam iesaiņo nogādāšanai Centrālajai vēlēšanu komisijai balsotāju sarakstus un balsu skaitīšanas protokola vienu eksemplāru.

11.4. Līdz šīs instrukcijas 12.2. punktā noteiktajam termiņam attiecīgajā konsulārajā iestādē uzglabājami šādi šīs instrukcijas 6.9. punktā noteiktajā kārtībā iesaiņotie vēlēšanu dokumenti:

par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes,

par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes,

nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm,

pasta aploksnes,

vēlētāju iesniegumi balsošanai pa pastu,

nederīgās vēlēšanu aploksnes (vēlētāju sabojātās un apzīmogotās neizmantotās).

 

 

12. Vēlēšanu dokumentu nosūtīšana un iznīcināšana

12.1. Pēc balsu saskaitīšanas iecirkņa komisija iesaiņo, aizzīmogo un ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai kopā ar pavadrakstu, kurā atzīmēts nosūtīšanas datums un laiks, vēlēšanu gaitas protokolu un balsu skaitīšanas protokolu.

12.2. Desmit dienas pēc Saeimas sanākšanas konsulārā iestāde šīs instrukcijas 11.4. punktā minētos dokumentus iznīcina, sastādot aktu divos eksemplāros, un ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai minēto materiālu iznīcināšanas aktu un otru balsu skaitīšanas protokola eksemplāru.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre K.Kurzemniece