Ar pieminekli strēlnieku elkam

Ir atzīts gods un piemiņa Jānim Krauzem

Jauno laiku spēkavīrs Raimonds Bergmanis pie latviešu pirmā pasaules rekordista svarcelšanā Jāņa Krauzes pieminekļa

1. augustā Lielajos kapos atklāja pieminekli latviešu pirmajam pasaules rekordistam svarcelšanā Jānis Krauzem.

Pieminekļa atklāšanas brīdī Rīgas Lielajos kapos Foto: Andris Kļaviņš

Pirms Pirmā pasaules kara kā sēnes pēc lietus uzradās atlētu klubi, vingrotavas, svarcelšanas pulciņi, sporta biedrības. Tālaika sabiedrība apbrīnoja spēcīgus vīrus, ķermeņa skaistumu muskuļu spēlē, jauniešus aizrāva sacensību gars. Sākumā jaunieši nodarbības sauca par “stiprināšanās” vakariem, vēlāk no mazajiem pulciņiem radās atlētu klubi, profesionāļi, kas uzstājās Salamonska cirkā — kā Jānis Leskinovičs, brāļi Aleksandrs, Nikolajs un Viktors Lapčinski un citi.

Jānis Krauze pirmo reizi sacensībās piedalījās 1911. gadā. Pēc gada viņš jau bija Rīgas meistars, bet 1913. gada Viskrievijas meistarsacīkstēs uzvarēja, sasniedzot savu pirmo pasaules rekordu. Latvijas spēkavīram tad bija tikai deviņpadsmit gadu. Jānis Krauze kļuva par Rīgas zēnu elku, un šo sajūsmu par viņu ņēma līdzi strēlnieku cīņās aizgājušie plašajā Krievijā. Tur ir arī Jānis Krauze. Citu pēc cita viņš sasniedz pasaules rekordus dažādos tālaika svarcelšanas paņēmienos līdz 1917. gadam. Krievijā tiek dibināta sporta biedrība “Krauze”, kura vēlāk kļūst populāra Latvijā. Tiek dibinātas nodaļas ne tikai Rīgā, bet arī novados. Diemžēl Jānis Krauze pāragri mirst Krievijā 1919. gada 1. augustā. Vēlāk viņš pārbedīts Rīgas Lielajos kapos.

Ar vēsturnieka un patriota Oļģerta Tālivalža Auna aktivitātēm un Latvijas Olimpiskās komitejas materiālo atbalstu Jāņa Krauzes atdusas vietā uzcelts piemineklis, godinot latviešu jaunekļu tieksmi pēc ideāliem un skaistuma garīgās un fiziskās izpausmes. Jānis Krauze tālajos karu un nemieru sabangotajos laikos bija ceļa rādītājs sacensību garam, kas sasaucās ar Pjēra de Kubertēna ideāliem. Kas zina, varbūt šajos jaunekļu “stiprināšanās” vakaros nākamajos strēlniekos radās domas par neatkarīgas Latvijas izcīnīšanu.

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”