Šodien, 13.augustā, noslēdzas Valsts prezidentes trīs dienu vizīte Islandē

Vakar Islandē: Imants Freibergs, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Islandes Republikas prezidents Olafurs Ragnārs Grimsons ar kundzi Foto: Juris Krūmiņš

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents klātbūtnē un skatījumā:

Islandē, Keflavīkas lidostā, Vaira Vīķe-Freiberga un viņu pavadošā delegācija ielidoja svētdienas vakarā. Jau drīz pēc ierašanās Reikjavīkā sniedza interviju Islandes sabiedriskajai televīzijai un tikās ar Latvijas uzņēmējiem.

Vairu Vīķi-Freibergu valsts vizītē pavada gandrīz četrdesmit uzņēmēji, kas pārstāv kokapstrādes, informācijas tehnoloģiju, lauksaimniecības, brīvostu, brīvo ekonomisko zonu un vairākas citas Latvijas ekonomikai svarīgas nozares.

Valsts vizītes oficiālā programma sākās vakar, 12. augustā, ar svinīgo sagaidīšanas ceremoniju Islandes Republikas prezidenta vēsturiskajā rezidencē Besastadirā Alftanes pussalā.

Besastadira pazīstama jau kopš 12. gadsimta, kad tā piederēja slavenajam islandiešu vadonim Snorri Sturlsonam. Tā bijusi valsts vadītāju rezidence līdz 18. gadsimta beigām, bet 1867. gadā kļuva par privātīpašumu. 1941. gadā Besastadiru nopirka Reikjavīkas uzņēmējs Sigurds Džonsons un uzdāvināja valstij ar norunu, ka tā kļūs par Islandes prezidentu rezidenci. Šis noteikums tika izpildīts 1944. gadā, kad Islandes parlaments ievēlēja pirmo suverēnās valsts prezidentu.

Vakar Besastadirā Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu sagaidīja Islandes Republikas prezidents Olafurs Ragnārs Grimsons. Islandes prezidenta rezidence un Besastadiras apkaime bija greznota ar Islandes un Latvijas karogiem. Par godu augstajai viešņai bija nostādīta Islandes policijas goda sardze (Islandei nav savas armijas). Skanēja Latvijas un Islandes valsts himnas.

Pēc tam Besastadirā notika arī abu valstu prezidentu saruna.

Tiekoties ar Islandes prezidentu Olafuru Ragnāru Grimsonu, prezidente atzīmēja draudzīgās attiecības ar Islandi, ko emocionāli pastiprina fakts, ka Islande bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību 1991. gadā. “Mēs šo drosmīgo Islandes soli nekad neaizmirsīsim, tāpat to, ka Islande bija viena no pirmajām valstīm, kas stingri un noteikti atbalstīja Latvijas un pārējo Baltijas valstu iestāšanās nepieciešamību NATO vēl tajos laikos, kad šāds viedoklis nebija populārs,” piebilda prezidente. Olafurs Ragnārs Grimsons augstu novērtēja to, ka prezidentes delegācijā ir nozīmīga uzņēmēju grupa, un atzīmēja, ka nākotnē, kad Latvija pievienosies Eiropas Savienībai, tirdznieciskajām attiecībām būs vēl viens nopietns stimuls, jo Islande varēs sadarboties ar Latviju jau visas Eiropas Savienības mērogā.

Abi prezidenti uzsvēra arī reģionālās sadarbības nozīmību. Olafurs Ragnārs Grimsons ar gandarījumu teica, ka abi prezidenti ir pauduši gatavību piedalīties Ziemeļu pētījumu forumā, kas šī gada septembrī notiks Novgorodā, Krievijā. Islandes prezidents sacīja: “Foruma mērķis ir konsolidēt attiecības starp Eiropas ziemeļu valstīm, Krieviju un ASV un runāt par reģionālās sadarbības nākotni.” Forumā piedalīsies akadēmisko, zinātnisko un politisko aprindu pārstāvji.

Abi prezidenti novērtēja kultūras attiecību nozīmību. “Mēs esam tik atšķirīgas un reizē tik līdzīgas valstis, un mūs vieno cieņa un dziļas jūtas pret kultūru, literatūru un mākslu,” sacīja Vaira Vīķe–Freiberga. Olafs Ragnārs Grimsons piebilda, ka abu mazo tautu kultūras tradīcijas ir dziļas un mūsu tautām ir ko rādīt starptautiskajai kopienai.

Abu prezidentu kopīgajā preses konferencē Olafurs Ragnārs Grimsons uzsvēra Islandes atbalstu Latvijas virzībai uz NATO un arī mūsu valsts centieniem iestāties ES. Vaira Vīķe–Freiberga savukārt pauda atzinību Islandes atbalstam Latvijai un uzsvēra abu valstu ciešās emocionālās saites. Viņa arī akcentēja Latvijas un Islandes sekmīgo ekonomisko sadarbību, atzīmējot, ka Latvijas eksports uz Islandi pēdējos trijos gados dubultojies. Atbildot uz “LV” jautājumu par Ziemeļu pētniecības fonda darbības perspektīvām, abi prezidenti vienprātīgi akcentēja šīs neformālās sadarbības aktualitāti. Ziemeļu pētniecības fonds dibināts pēc prezidenta O.R.Grimsona iniciatīvas. V.Vīķe–Freiberga un O.R.Grimsons ir šīs organizācijas goda valdes locekļi.

Pēc tam “LV” speciālkorespondentam bija iespēja arī atsevišķi tikties ar Islandes prezidentu un uzdot dažus jautājumus. (Šī intervija tiek gatavota turpmākajai publikācijai “Latvijas Vēstnesī”.)

Dienas vidū Latvijas Valsts prezidente un Imants Freibergs piedalījās pusdienās, ko viņiem par godu bija sarīkojis Islandes Republikas prezidents. Pēcpusdienā Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Islandes premjerministru Davidu Odsonu.

Šodien, 13.augustā, noslēdzas Valsts prezidentes trīs dienu vizīte Islandē

Mazie islandieši sveic Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Imantu Freibergu un Islandes prezidentu Olafuru Ragnāru Grimsonu savā mīļajā ziemeļu zemē Foto: Juris Krūmiņš

Valsts prezidente uzsvēra, ka Islande ir nopietns sadarbības partneris Latvijai un Latvija vienmēr būs pateicīga par to, ka Islande rādīja priekšzīmi gan Latvijas neatkarības atzīšanā, gan atbalstot dalībai NATO. Viņa uzsvēra Islandes lomu NATO diskusijās par paplašināšanos un atzīmēja, ka abas valstis saista gan līdzīgas vēstures gaitas, gan arī vērtības, kas šodien pamatojas uz abu valstu dalību Ziemeļatlantijas aliansē. D.Odsons uzsvēra, ka NATO valstu interesēs ir uzņemt Baltijas valstis, jo tas paplašinās drošības areālu Eiropā. Abas puses pārrunāja viedokļus, kādi ir aktuāli saistībā ar NATO paplašināšanos, un secināja, ka pašlaik atbalsts NATO paplašināšanai un Baltijas valstu dalībai organizācijā ir nosvēries uz pozitīvo pusi.

Vaira Vīķe-Freiberga un Davids Odsons pārrunāja aktualitātes par Eiropas Savienību. Latvijas prezidente sacīja, ka lauksaimniecības jomai būs izšķiroša nozīme, lai Latvijas sabiedrība atbalstītu valsts dalību Eiropas Savienībā: “Ja Eiropas Savienība spēs sekmīgi atrisināt lauksaimniecības iekšējās reformas un lauksaimniecības jautājumu, kas Latvijai nozīmētu sekmīgu kvotu jautājuma risinājumu, tad Latvijas iedzīvotāji būtu daudz pozitīvāk noskaņoti par valsts dalību Eiropas Savienībā. Lai arī Islande nav ES dalībvalsts, tomēr, pēc D.Odsona domām, Baltijas valstu vieta būtu ES, jo tas pavērtu jaunas iespējas izmantot ES tirgu, bet, nebūdama organizācijā, valsts neizmantos visus tos resursus, kas būtu pieejami.

Vakar Reikjavīkā Islandes Nacionālās kultūras namā Vaira Vīķe-Freiberga ar Islandes politiķiem un zinātniekiem runāja arī par mazo nāciju lomu NATO šim tematam veltītā apaļā galda diskusijā, kas bija sarīkota pēc Latvijas Valsts prezidentes ierosinājuma.

Pievakarē Latvijas Valsts prezidente iepazinās ar islandiešu sāgu krātuvi Arni Magnusona institūtā.

Arni Magnusona institūts dibināts 1972. gadā, pārņemot Islandes Manuskriptu institūta funkcijas. Institūta kolekcijā ir ap 1750 manuskriptu un to daļu. Tie ir galvenokārt pergamentpapīra manuskripti, kas rakstīti laikā no 13. līdz 15. gadsimtam. Viens no izcilākajiem kolekcijas manuskriptiem ir “Skartsbok”, kurā apkopotas Islandes aizstāvju sāgas. Institūta bibliotēkā atrodas arī deviņpadsmit tūkstoši grāmatu un plaša jauno izdevumu kolekcija. Arni Magnusona institūts veic arī folkloras institūta funkcijas, tā kolekcijā ir bagātīgs Islandes iedzīvotāju un Kanādā dzīvojošo islandiešu folkloras pierakstu materiāls divtūkstoš stundu garumā.

Vakardienas oficiālo programmu noslēdza Islandes Republikas prezidenta rīkota dineja par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freibergam.

Šodien, 13. augustā, Valsts prezidentes darbadiena Islandē sāksies ar uzņēmējdarbības semināru, ko organizējusi Islandes Tirdzniecības kamera, Tirdzniecības padome un Ārzemju uzņēmējdarbības birojs. Pēc tam Vaira Vīķe-Freiberga dosies uz Draudzības birzi un apmeklēs Islandes Vecā parlamenta vietu Tingvellirā, 48 kilometrus no Reikjavīkas, kur jau 930.gadā tika nodibināts pirmais Islandes parlaments Altings. Altings šajā vietā darbojas bez pārtraukuma gandrīz tūkstoš gadus. Dienas vidū paredzētas Islandes premjerministra D. Odsona rīkotas pusdienas.

Pēcpusdienā V.Vīķe-Freiberga Reikjavīkas lielākajā tirdzniecības centrā “Kringlan” atklās Latvijas modernās glezniecības izstādi. Atklāšanas ceremonijā piedalīsies arī folkloras kopa “Iļģi”. Vizītes programmu noslēgs Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga rīkota pieņemšana Reikjavīkas Pilsētas teātrī.

Valsts prezidenta preses dienests,

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Valsts prezidentes valsts vizītē Islandē

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Latvijas Valsts prezidentes tosts valsts vizītes laikā Islandē Reikjavīkā 2002.gada 12.augustā

Augsti godātais prezidenta kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks šajās dienās uzturēties valsts vizītē jūsu skaistajā zemē. Augusts ir nozīmīgs mēnesis gan Latvijas vēsturē, gan mūsu attiecībās. Ar to saistītas gan tumšākās, gan gaišākās lappuses Latvijas vēsturē. Tieši tādēļ man ir liels gods būt šodien jūsu vidū, valstī, kura palīdzēja mums noslēgt šo drūmo periodu, ko ievadīja 1939.gada 23.augusta lielvalstu vienošanās.

Islande kā neliela valsts, kas pati ilgu laiku pavadījusi svešu varu pakļautībā, vislabāk izprata stingra atbalsta nozīmi Baltijas valstu cīņā par neatkarības atzīšanu. Daudzas valstis juta līdzi Baltijas tautu traģiskajam liktenim, taču ne visas uzdrošinājās par to runāt, kā to darīja Islande. Latvijas tauta vienmēr būs pateicīga Islandei par tās drosmīgo rīcību, kas ļāva piepildīties Baltijas valstu senilgotajam sapnim par brīvību.

Jā, toreiz, pirms 11 gadiem, vēl stāvējām nezināmas nākotnes priekšā — ar lielu apņemšanos uzbūvēt demokrātisku valsti, nodrošināt savas tautas izdzīvošanu un labklājību. Ne visi Latvijā un ārpus tās bija pārliecināti, ka mums tas izdosies. Taču Latvijas izvēlētais ceļš nekad nav licis šaubīties par tā pareizību. Tagad ir skaidrs, ka mūsu uzceltā valsts ir realitāte, no kuras neviens nevēlas atteikties. Latvija ir izveidojusies par stabilu demokrātiju un modernu Eiropas valsti, kas dod savu ieguldījumu reģiona drošības un labklājības vairošanā.

To, ka attiecības starp Latviju un Islandi ne mirkli nav zaudējušas sākotnējo dinamismu, apliecina pagājušā gada augustā notikusī trīs Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministru tikšanās. Atzīmējot Baltijas valstu neatkarības desmitgadi, tika pieņemta kopīga deklarācija, kas apliecināja mūsu valstu vēlmi turpināt attīstīt ciešo sadarbību.

Domāju, ka mums ir iemesls būt gandarītiem par Latvijas un Islandes attiecību attīstību šajos vienpadsmit gados. Esam izveidojuši aktīvu abpusēju politisko dialogu, divpusējo sadarbību papildina kopīga darbošanās reģionālajās un starptautiskajās organizācijās, abu valstu uzņēmēji ir atraduši ieinteresētus partnerus. Arī šajā vizītē mani pavada plaša Latvijas uzņēmēju delegācija, kas ļauj cerēt uz vēl aktīvāku ekonomisko sadarbību nākotnē.

Īpaši gribētos atzīmēt Latvijas un Islandes ciešo sadarbību kultūras jomā, jo mākslas, dzejas un mūzikas valoda vislabāk veido saprašanos starp dažādu valstu cilvēkiem. Tādēļ man ir prieks, ka “Kringlan” tirdzniecības centrā Latvijas mākslinieku darbus nākamo pusgadu varēs aplūkot Reikjavīkas iedzīvotāji — tikai soli no savām ikdienas gaitām.

Dāmas un kungi!

Mēs tuvojamies izšķirošiem notikumiem šī gada nogalē — NATO Prāgas sanāksmē tiks pieņemts lēmums par jaunu dalībvalstu uzņemšanu aliansē, un Eiropas Savienība Kopenhāgenas sanāksmē gatavojas noslēgt iestāšanās sarunas ar kandidātvalstīm. Domāju, ka Latvija var pamatoti sevi uzskatīt par cienīgu kandidāti abām šīm svarīgajām organizācijām.

Mēs augstu vērtējam Islandes atbalstu NATO paplašināšanai un objektīvu kritēriju piemērošanai šī procesa gaitā. Tieši šeit, Reikjavīkā, maijā, NATO tikšanās laikā, kandidātvalstis saņēma alianses pēdējo apstiprinājumu, ka jaunas dalībvalstis tiks uzņemtas, un Latvija cer būt starp tām. Latvijas sasniegtais progress reformu procesā un praktiskajā gatavībā militārajā jomā augsti novērtēts gan dalībvalstu galvaspilsētās, gan NATO struktūrās. Mēs jau esam apzinājuši tās sfēras, kurās Latvija varēs dot vislielāko ieguldījumu alianses kopējai darbībai. Kā pierādījums mūsu centienu pastāvībai ir parlamenta pieņemtais lēmums saglabāt aizsardzības budžetu 2% līmenī no iekšzemes kopprodukta līdz 2008.gadam.

Latvija apzinās, ka iestāšanās NATO nenozīmēs tikai sagatavošanās procesa noslēgumu, tas būs jauna posma sākums. Pievienojoties NATO, Latvijai būs jauni pienākumi un cita atbildība — ne tikai par savas tautas labklājību, bet jau lielāku kopienu. Kā NATO dalībvalstij Latvijai būs jāaizstāv miera un stabilitātes principi arī vietās, kas nav tiešā Latvijas robežu tuvumā. Domāju, ka Latvija ir gatava šiem jaunajiem pienākumiem, ko tā ir pierādījusi, piedaloties starptautiskajās misijās Bosnijā, Kosovā un Gruzijā.

Arī NATO kandidātvalstu sanāksme “Rīga 2002. Tilts uz Prāgu”, kas šī gada jūlijā Rīgā pulcināja 10 NATO kandidātvalstu premjerus, prezidentus, apliecināja šo valstu vēlmi dot savu ieguldījumu NATO attīstībā. Tas rāda, ka arī turpmāk NATO būs nozīmīga loma Eiropā un pasaulē, īpaši pēc 11.septembra traģiskajiem notikumiem ASV, kas lika nodrebēt visai pasaulei. Apņemšanās nepieļaut terorisma izpausmes ir savedusi vēl ciešāk kopā dažādus spēkus. Latvija un Islande jau no pirmajām dienām ir šo spēku vidū, kas ir gatavi darīt visu, lai aizstāvētu gadsimtu gaitā izcīnītās humānisma vērtības.

Kopīgas vērtības ir tās, kas liek Latvijai neatlaidīgi virzīties uz Eiropas Savienību. Ņemot vērā Latvijas veiksmīgo ES iestāšanās sarunu gaitu, es domāju, ka mēs šajā organizācijā būsim pirms jums. Nenoliedzami Islande būs ieguvēja no Latvijas dalības Eiropas Savienībā, kas kopā ar citām jaunajām dalībvalstīm palielinās Eiropas ekonomisko zonu. Tiks stiprināta reģiona drošība, tiks panākta stabila investīciju vide, palielināsies iedzīvotāju pirktspēja.

Pēdējā laikā mēs daudz runājam par mazo un nelielo valstu lomu dažādos procesos. Pirms divām nedēļām kopā ar Igaunijas un Lietuvas prezidentiem diskutējām ar Austrijas un Portugāles kolēģiem par to, ka Eiropas integrācijas gaitā nelielas valstis ir izvirzījušas neskaitāmus vērtīgus priekšlikumus un ierosinājumus. Šodien man bija liels gandarījums kopā ar islandiešu politiķiem un pētniekiem piedalīties diskusijā par mazajām valstīm NATO aliansē.

Man ir prieks, ka par šo tematu ir liela interese, ņemot vērā, ka tuvākajā laikā vairākas mazās valstis papildinās gan ES, gan NATO. Šajās diskusijās radušās atziņas varēs pārliecināt svārstīgos abās pusēs — gan tos vecajās dalībvalstīs, kas domā, ka mazās valstis neko nespēj dot ES un NATO, gan tos Latvijā, kas netic, ka Eiropas Savienībai un NATO ir svarīgas tādas nelielas valstis kā Latvija.

Taču mēs redzam savu lomu pasaulē, īpaši Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Mazās valstis prot sadarboties, jo tās ir radušas savu mērķu sasniegšanai apvienot spēkus ar citām valstīm. Ne teritorijas lielums ir svarīgākais, bet gan tas, lai valsts ieguldījums būtu savlaicīgs un kvalitatīvs.

Dāmas un kungi!

Islande mūsu valstij vienmēr ir bijis kā paraugs Latvijas centieniem ieņemt savu vietu pasaules sabiedrībā.

Mēs ar cieņu raugāmies uz Islandes studentiem, kuri dodas mācīties uz svešām zemēm un atgriežas mājās, lai iegūtās zināšanas liktu lietā savas valsts izaugsmes veicināšanai. Tas ir arī Latvijas mērķis. Mēs apbrīnojam to, cik rūpīgi Islandē ir saglabātas senās kultūras vērtības. Arī Latvijai ir svarīgs savas tautas mantojums. Latvija vēl tikai cenšas uzcelt savu Gaismas pili — nacionālo bibliotēku, kura varētu kļūt par tādu sabiedrības izglītošanas centru, kāda islandiešiem ir Islandes nacionālā bibliotēka.

Latviešiem vienmēr ir bijis sapnis redzēt tālas zemes. Mūsu literatūrā “braukt Ziemeļmeitas lūkoties” nozīmē uzdrīkstēties, izrauties no ikdienas, tiekties izzināt pasaules noslēpumus. Ne vienmēr latviešiem, kas gadsimtiem ir bijuši saistīti ar savu zemes stūrīti, tas ir izdevies, taču ilgas pēc tā, kas atrodas aiz apvāršņa, paliek. Es patiešām ceru, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju ieraudzīs šo brīnišķīgo zemi un iepazīs šo draudzīgo un spēcīgo tautu.

Atļaujiet man novēlēt jums, prezidenta kungs, spēku un enerģiju darbā! Par Islandes un Latvijas veiksmīgu sadarbību mūsu valstu nākotnes un labklājības vārdā!