13.03.1907. – 27.06.2002.

Nodzīvojis 95 gadus, un tos visus veltot savai tēvu zemei Latvijai, no dzīves tālajā ASV aizgāja Jānis Labsvīrs. Latvijā maz pieminēts viņa lielais devums savas tautas dzīves stiprināšanā un valsts vēstures rakstīšanā. J.Labsvīrs bija Sabiedriski kulturālā departamenta direktors Dr. Kārļa Ulmaņa valdībā. Trimdā, ASV Indiānas universitātē, 1959. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu “Pētījums par Baltijas valstu sovjetizāciju: Latvijas lauksaimniecības kolektivizācija laikā no 1944. līdz 1956. gadam” (izdevumi angļu valodā; apgāda “Zinātne” izdevums latviešu valodā — 2000. gadā). Pēc disertācijas aizstāvēšanas strādāja par profesoru ASV universitātēs. 1994. gadā profesoram J.Labsvīram piešķīra Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora nosaukumu. 1995. gadā viņu apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Apbedīšanas dienā, 2002. gada 2. augustā, Smiltenes kapos bija ieradušies Latvijas zinātņu iestāžu un augstskolu pārstāvji, Smiltenes pašvaldības, skolu un daudzu iestāžu darbinieki. Pēdējā gaitā viņu izvadīja ļoti tuvs ASV laika cilvēks bijušais Latvijas Universitātes (pēc Atmodas) Teoloģijas fakultātes pirmais dekāns profesors Vilis Vārsbergs. Klausoties runātāju atvadu un pateicības vārdus, acu priekšā nostājās Jāņa Labsvīra bagātā dzīve.

Jānis Labsvīrs piedzima 1907. gada 13. martā Valkas apriņķa Bilskas pagastā. Pēc Smiltenes vidusskolas beigšanas 1924. gadā viņš uzsāka studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē, 1930. gadā iegūstot ekonomikas (tautsaimniecības) maģistra grādu. Līdz 1936. gadam strādāja par skolotāju Ventspils arodskolā, Gulbenes komercskolā un arodskolā, kā arī Jelgavas tehnikumā. Skolu darbā viņš atgriezās arī 1941. gadā un līdz 1944. gadam bija Tukuma ģimnāzijas un komercskolas direktors.

Visvairāk Jānis Labsvīrs bija centies sabiedrībā, un jo sevišķi jaunatnē, gan Latvijā, gan trimdas latviešu sabiedrībā, nostiprināt nacionālo un patriotisko stāju.

Taču nevar nepieminēt, ka liktenis jau 30 gadu vecumā Jānim Labsvīram pavēra ceļus arī tā laika Latvijas valsts darbībā. Tādēļ viņš dokumentējis daudzus tā laika notikumus. Šos faktus sakopojis un dažādos gados publicētajās Jāņa Labsvīra biogrāfijās to vienmēr tad precizējis vai papildinājis viens no rūpīgākajiem viņa darbības pētniekiem, Labsvīru dzimtas pārstāvis, Rīgas Tehniskās universitātes profesors inženierzinātņu doktors Ivars Dūmiņš. Jācer, ka īpašs izdevums vēl varētu tapt tuvākajā

Atceres un atvadu reizē: Latvijas Vēstures institūta direktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jānis Bērziņš, LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas zinātniskā sekretāre Dr. hist. Ilga Tālberga, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Jānis Stradiņš; teoloģijas prof. Vilis Vārsbergs (pa kreisi) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas akadēmiķis Sigizmunds Timšāns (pa labi) Foto: Sigizmunds Timšāns — “Latvijas Vēstnesim”

nākotnē, kas būtu adresēts Latvijas skolām un bibliotēkām. Manuprāt, tikai RTU profesora rosīgā darbība ir pamats tam, ka Latvijā pēdējos gados iznāca Jāņa Labsvīra doktora disertācijas tulkojums latviešu valodā un trīs atmiņu un pārdomu sējumi. Atvadu dienā visi klātesošie varēja saņemt 2002. gadā iznākušo šīs sērijas trešo daļu ar dr. Ivara Dūmiņa priekšvārdu un plašiem komentāriem.

Jāņa Labsvīra apbrīnojamā atmiņa un analītiskais prāts ļāva dokumentēt daudzus nozīmīgus notikumus Latvijas valsts dzīvē no 1936. līdz 1940. gadam, kā arī oponēt daudzu ievērojamu zinātnieku, piemēram, Edgara Dunsdorfa un Arnolda Aizsilnieka, vērtējumiem par Latviju un tās varas vīriem. Jo viņš visu zināja pats, viņam nevajadzēja atsaukties uz starpniekinformāciju un citiem avotiem.

Jānis Labsvīrs taču 1937. gadā sāka darbu Latvijas Sabiedrisko lietu ministrijā, un jau 1938. gadā viņu iecēla par Sabiedriski kulturālā departamenta direktoru. Viņš bija 9. Vispārējo dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja profesora Jāzepa Vītola biedrs un vietnieks. Departamenta direktors J.Labsvīrs daudzos gadījumos pārstāvēja Valdību un Valsts prezidentu. Tā, piemēram, 1939. gadā viņš apmeklēja Aspaziju, lai iepazītos ar viņas dzīves apstākļiem un prezidenta vārdā sveiktu dzimšanas dienā. Šajā pašā gadā Valdības vārdā viņš atklāja Lībiešu kultūras namu Mazirbē.

Pildot daudzos uzdevumus, J.Labsvīrs tikās ar izcilām Latvijas personībām un par daudzām no viņām atstāja rakstītas atmiņas. Pēdējais viņa uzdevums bija pārstāvēt Valsts prezidentu Latgales Dziesmu svētku laikā 1940. gada 16. jūnijā. Šo Dziesmu svētku programmā bija paredzēts, ka kāds valstsvīrs apmeklēs kādu Daugavpilī darbojošās konfesijas dievnamu. Un Jānis Labsvīrs atmiņās neslēpj, cik sirsnīgi viņu sagaidīja bērni ceļā uz Daugavpils sinagogu.

Jāņa Labsvīra publikācijas skaitāmas vairākos simtos, bet pilns bibliogrāfiskais rādītājs vēl jāapkopo.

Dr. ing. sc. Sigizmunds Timšāns, LZA Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas goda biedrs un viceprezidents