Par medicīnas finansēm un darbinieku samaksu

Valdības un ministrijas viedoklis

Lai arī Labklājības ministrija atbalsta jaukta tipa veselības finansēšanas modeļa, iezīmējot veselības nodokli, iekļaušanu jaunajā veselības aprūpes finansēšanas likumā, tā tomēr piekrīt arī valsts budžeta dotācijas modeļa iestrādei likumā, ja veselības aprūpes budžeta dotācija tiek veidota kā “nulles” budžets, apzinot iedzīvotāju vajadzības veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, medicīnas tehnoloģiskos līmeņus, pakalpojumu grozu un ņemot vērā saslimstības statistiskos rādītājus.

“Minimālās Satversmē garantētās tiesības uz veselības aizsardzību ir jānodrošina visiem iedzīvotājiem,” uzskata labklājības ministrs Viktors Jaksons.

Ministru kabineta Komitejas 12.augusta sēdē atbalstītajā veselības aprūpes finansēšanas modeļa pamatā ir princips, ka valsts garantētie veselības aprūpes pakalpojumi tiek finansēti kā ikgadēja valsts budžeta dotācija, nosakot līdzekļu apjomu, kas no sabiedriskajiem fondiem tiek novirzīti veselības aprūpei.

Valsts budžeta dotācijas modelis garantē optimālu līdzekļu iekasēšanas mehānismu ar samērā vienkāršu administrēšanu, kas neprasa lielus administratīvos izdevumus. Šajā modelī noteiktais veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājums tiek garantēts visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu ienākumiem un veselības stāvokļa.

Gadījumā, ja mainās veselības aprūpes prioritātes, šis modelis nodrošina apmierinošu līdzekļu pārdales mehānismu. Lai Latvijā budžeta dotācija 2007.gadā segtu vismaz 80—90% no izdevumiem par iedzīvotāju veselības aprūpi un sastādītu 6—7% no IKP, pamatbudžeta dotācijas pieaugums katru gadu būtu jāpalielina tā, lai veselības aprūpes budžeta pieaugums būtu vismaz 0,5% no IKP.

Pašreizējais veselības aprūpes finansēšanas avots — iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa veselības aprūpes speciālajā budžetā — tiek aizstāts ar valsts pamatbudžeta dotāciju.

12.08.2002.

Atklātā vēstule visai sabiedrībai

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Ministru prezidents un Labklājības ministrija ir saņēmuši daudzu medicīnas iestāžu, arodorganizāciju un pacientu vēstules, kurās izteikts atbalsts streikojošo mediķu prasībām. Labklājības ministrija streikotāju izvirzītās prasības atzīst par pamatotām un, atbalstot mediķus, ir sagatavojusi izvērstu rīcības plānu, kuru ieviešot tiks paaugstināts kopējais veselības aprūpes finansējums un attiecīgi pieaugs līdz šim nepamatoti zemais mediķu atalgojums.

Šī gada 26. jūlijā Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu Nr.401 “Par streika prasību izpildi”, kas nosaka, ka veselības aprūpe Latvijā ir noteikta par prioritāru nozari. Ministru kabineta rīkojums paredz, ka Latvija veselības aprūpes budžeta noteikšanā pakāpeniski tuvosies Eiropas Savienības līmenim.

Labklājības ministrija turpina strādāt pie likuma par veselības aprūpes finansēšanu. Likums noteiks veselības aprūpes finansēšanas avotus un mehānismu veselības aprūpes finansēšanai. Jau jūlija beigās Labklājības ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā izskatīšanai koncepciju par veselības aprūpes finansēšanas avotiem. Ministru kabinetam būs jāpieņem lēmums, kuru no trim Labklājības ministrijas piedāvātajiem variantiem izmantot par pamatu Veselības aprūpes finansēšanas likumam.

Labklājības ministrija jau iepriekš ir atbalstījusi mediķu atalgojuma palielināšanu. Tā 2001. gadā, veicot grozījumus likumā par budžetu 1,5 milj. latu tika piešķirti mediķu atalgojuma palielināšanai. Tomēr ne visas veselības aprūpes iestādes izlietoja saņemtos līdzekļus paredzētajam mērķim, kā rezultātā zaudētāji bija galvenokārt vidējais medicīniskais personāls slimnīcās.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam Labklājības ministrija strādā pie grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas noteikumos, kuros stingri un precīzi tiks pateikts, kādi līdzekļi ir novirzāmi tikai un vienīgi mediķu darba samaksai. Turklāt tiks pārskatīti līgumi starp Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūru, slimokasēm un medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kuros arī tiks ietverta norma par iestādes saņemto līdzekļu izmantošanu darba samaksai.

Realizējot Ministru kabineta rīkojumu, ar 2002.gada oktobri medicīnas darbinieku vidējā darba samaksa tiks paaugstināta līdz 140,99 latiem mēnesī jeb 202 latiem ārstiem, 118 latiem vidējam medicīnas personālam un 85 latiem jaunākajam medicīnas personālam. Lai tiktu panākts šāds algu pielikums, Labklājības ministrija novirzīs 1,5 milj. latu no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras rezerves fonda. Savukārt Finansu ministrijai, izstrādājot likumprojektu par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2002. gadam”, jāparedz finansējuma palielinājums valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 1,7 milj. latu apmērā, bet valsts budžeta projektā 2003.gadam — jāiekļauj finansējuma palielinājums, lai nodrošinātu medicīnas darbinieku vidējo darba samaksu 140,99 latu apmērā.

Labklājības ministrs V. Jaksons

9.08.2002.