Lai mēs varētu līdzrunāt pasaules tirgū

Par ārējām ekonomiskajām pārstāvniecībām kā konkurētspējas vairotājām

Inguna Berķe, Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības departamenta direktore, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Ārējās tirdzniecības nacionālajā programmā tika izstrādāta Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību attīstības koncepcija, kuras projekts šā gada 23.aprīlī apstiprināts valdībā. Pirms runājam par projektu, nedaudz raksturojiet tieši nacionālo programmu un tās realizācijas gaitu.

— 1999. gada beigās valdība akceptēja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Ārējās tirdzniecības nacionālo programmu, pie kuras tika strādāts diezgan ilgi un pamatīgi, piesaistot dažādus ekspertus. Mēs uzskatām, un arī Ministru kabinets atzina, ka programma tiešām ir izstrādāta veiksmīgi. Tajā bija uzrādītas visas galvenās problēmas un mehānismi, kā veicināt eksportu. 2000. gadā sākās šīs programmas realizācija. 2000. un 2001. gadā līdzekļi programmas īstenošanai daļēji tika atrasti. Tika izveidota arī Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas koordinācijas padome. Divus gadus darbs noritēja saskaņā ar programmu un tajā izvirzītajiem uzdevumiem. Diemžēl 2002. gadā šai programmai līdzekļi vairs netika iedalīti. Pilnā apmērā līdzekļi netika iedalīti arī iepriekšējos divus gadus, bet šogad programmai ir nulles finansējums. Patlaban tiek īstenoti tikai tie programmā ietvertie uzdevumi, kas pilnībā saskan ar EM tiešajām funkcijām, īstenojot ārējās tirdzniecības politiku. Nepiešķirot līdzekļus programmas realizācijai, vienlaikus tika liegts finansējums tādām svarīgām pozīcijām kā atbalsts Latvijas uzņēmumiem dalībai dažādās izstādēs, tirdzniecības misijās un gadatirgos.

Ik gadu būtu nepieciešams ap 300 000 latu, lai varētu nodrošināt visu ieinteresēto uzņēmumu un asociāciju līdzdalību minētajos pasākumos.

2002. gadā esam spējuši atbalstīt Latvijas pārstāvju dalību tikai vienā vērienīgā pasākumā ārpus Latvijas — “Hannover Messe 2002”, kas ir viena no nozīmīgākajām izstādēm pasaulē. Šogad tajā piedalījās gandrīz septiņi tūkstoši uzņēmumu no 69 pasaules valstīm. To apmeklēja aptuveni 250 tūkstoši interesentu. Kā liecina Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) apkopotā informācija, no Latvijas šogad izstādē piedalījās 21 dalībnieks, to skaitā 16 uzņēmumi, trīs tehnoloģiskie centri un zinātniskās pētniecības institūti, kā arī Mašīnbūves asociācija un LAA. Izstādes laikā tika nodibināti vairāk nekā divsimt biznesa kontaktu, no tiem apmēram 25 pēc izstādes dalībnieku vērtējuma ir nopietni un daudzsološi. Pateicoties līdzdalībai šajā izstādē, LAA speciālisti prognozē eksporta pieaugumu aptuveni par 1,65 miljoniem latu. Nedaudz vairāk nekā 20 400 latu atbalstu dalībai izstādē valsts sniedza ar Programmu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai 2002. gadā. Arī “R&D Samits”, kas notika Rīgā starptautiskajā forumā “Baltic IT&T 2002: eBaltics”, ko organizēja Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (LITTA) sadarbībā ar Baltijas Ministru padomes Informācijas tehnoloģiju komiteju un firmu “Data Media Group”, tika atbalstīts no minētās programmas 11 400 latu apjomā.

Ārējās tirdzniecības nacionālajā programmā ir daudz instrumentu, ar kuru palīdzību varētu uzlabot mūsu tirdzniecības bilanci, jo tikai ar tādu mērķi šī programma tika radīta.

— 2000. un 2001. gadā, kad programmai tika piešķirts daļējs finansējums, uzņēmumiem tika dota iespēja piedalīties starptautiskos gadatirgos un izstādēs. Vai ir iespējams aprēķināt ieguvumus no šīs līdzdalības?

— Jā, tolaik uzņēmumiem daudz vairāk bija iespējams piedalīties dažādos pasākumos. Atbalsts tiek sniegts stenda īres, dalības maksas un mārketinga izdevumu segšanai. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas Latvijā ir gandrīz 99,5% no kopskaita, šāds atbalsts ir ļoti būtisks.

Pēc izstādes ir jāsaskaras ar vienu problēmu: katra uzņēmuma brīva izvēle ir sniegt vai nesniegt informāciju par ieguvumiem. Daudzi uzņēmumi baidās no ziņu noplūdes. Tomēr LAA anketē izstādēs piedalījušos uzņēmumus, un šī informācija ļauj izvērtēt ieguvumus. LAA ir katras izstādes vēsture, dalībnieku saraksts, iespējamie biznesa kontakti. Līdz ar to var secināt, cik lietderīga un mūsu uzņēmumiem nepieciešama ir dalība izstādēs, jo tas ir viens no veidiem, kā iziet pasaules tirgos un atrast sev biznesa partnerus.

— Kāda ir uzņēmēju ieinteresētība piedalīties šādos pasākumos?

— Ļoti liela. Diemžēl nav iespējams apmierināt visu uzņēmēju intereses tikai tā iemesla dēļ, ka nav finansējuma, lai atbalstītu viņu līdzdalību izstādēs un tirdzniecības misijās.

Atgriežoties pie sarunas par programmu, gribu atgādināt, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir ārējo ekonomisko pārstāvniecību sistēmas sakārtošana. Šis uzdevums īpaši aktuāls kļuva 2001. gada sākumā, kad bija skaidrs, ka finansējuma trūkuma dēļ būs jāslēdz abas LAA pārstāvniecības ārzemēs – Lielbritānijā un Vācijā. Pērnā gada jūnijā tās tika slēgtas. Tas bija viens no iemesliem, lai nacionālās programmas ietvaros izstrādātu Ārējo ekonomisko pārstāvniecību attīstības koncepciju, kurā izvērtētu esošo situāciju Latvijas ārējo ekonomisko interešu pārstāvības sistēmā, identificētu problēmas un to rašanās iemeslus, izvirzītu konkrētus mērķus nākotnei.

Koncepcijā tika izvirzīti vairāki uzdevumi. Pirmkārt, nostiprināt ārējo ekonomisko pārstāvniecību atbalstošo infrastruktūru Latvijā. Tas nozīmē LAA kapacitātes stiprināšanu. Atskatoties pagātnē, laikā, kad tika atvērtas pārstāvniecības Lielbritānijā un Vācijā, LAA Eksporta departamentā strādāja 8 cilvēki, bet Investīciju departamentā vēl papildus pieci seši speciālisti, kas strādāja ar investīciju projektiem. Vairāki cilvēki strādāja arī Eiropas Informācijas centrā, un tas nodrošināja informatīvos pakalpojumus. Šobrīd situācija ir mainījusies — kādreizējo septiņpadsmit speciālistu vietā, kas pildīja eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes funkcijas, palikušas vairs tikai 4,5 štata vietas. Investoru apkalpošanu, eksporta un importa pieprasījumu apstrādi veic un juridiskās konsultācijas sniedz viens cilvēks. Par izstāžu rīkošanu, Valsts prezidenta un Ministru prezidenta vizītēs iekļaujamo uzņēmēju delegāciju sagatavošanu, biznesa delegāciju uzņemšanu Latvijā un sadarbību ar pašreiz vienīgo Latvijas ekonomisko pārstāvniecību Kazahstānā atbild viens cilvēks. Divi cilvēki strādā ar informatīvā atbalsta jautājumiem Latvijas eksportētājiem, informācijas resursu monitoringu, Latvija—online un Baltijas jūras valstu mazo un vidējo uzņēmumu portālu uzturēšanu.

Atskatoties vēsturē, jāteic, ka no abām pārstāvniecībām Lielbritānijā un Vācijā četru darbības gadu laikā (1997 — 2001) LAA saņēma apmēram divus tūkstošus dažādu pieprasījumu – investīciju un sadarbības projektu. 2000. gadā Latvijas Republikas vēstniecības nosūtīja vairāk nekā 150 dažādus pieprasījumus LAA. Apstrādājamās informācijas apjoms tātad ir ļoti liels, bet trūkst vajadzīgās kapacitātes.

Tāpēc viens no galvenajiem uzdevumiem ir sākt ar LAA kapacitātes nostiprināšanu. Koncepcijā ir plānots, ka jau līdz 2002.gada oktobrim LAA tiks pieņemti darbā seši nozaru eksperti: koksnes pārstrādes un koksnes ķīmijas tehnoloģijas un pārstrādes eksperts, elektronikas un elektrotehnikas, mašīnbūves un rīku ražošanas tehnoloģiju un metālapstrādes eksperts, vieglās rūpniecības eksperts, tranzīta, būvniecības un citu veidu pakalpojumu eksperts, pārtikas pārstrādes un rūpniecības eksperts un IT pakalpojumu, jauno tehnoloģiju, farmācijas un ķīmiskās rūpniecības eksperts. Finansējumu viņu darba apmaksai šogad plānots rast no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem. Tieši šie speciālisti koordinēs pārstāvniecību darbu, izvērtēs visus saņemtos biznesa piedāvājumus, konsultēs Latvijas uzņēmumus par eksporta uzsākšanu, kā arī par konkrētu produktu vai pakalpojumu piedāvāšanu un veiks dažādus mārketinga pasākumus. Eksperti būs tie, kas strādās ļoti ciešā kontaktā ar uzņēmumiem. Līdz šim bieži vien piedāvājumi netiek saņemti, bet cilvēku, kas tos apstrādā, nav. Tad informācija tiek nosūtīta uzņēmumiem vai ievietota internetā, bet mēs droši nezinām, vai ar šiem projektiem kāds vispār tālāk strādā. Varbūt uzņēmējiem ir problēmas, jo viņi īsti nezina, ko ar šo piedāvājumu iesākt. Tāpēc plānots, ka talkā uzņēmējiem nāks attiecīgās nozares eksperts.

Vēl viena problēma, ko esam konstatējuši, ir uzņēmumu eksporta un mārketinga prasmju trūkums, tāpēc eksperti konsultēs viņus, kā padarīt savu preci konkurētspējīgāku vienā vai otrā tirgū, kurā tie vēlētos iekļūt. Katrā ziņā nozaru ekspertu kompetences būs visai plašas, turklāt viņiem pašiem regulāri būs jāceļ sava profesionalitāte. Viņiem ir jābūt lietas kursā par valdošajām tendencēm globālā tirgū attiecīgajā sektorā, kuru šie eksperti pārstāvēs.

Ja neizdosies visus ekspertus pieņemt šajā gadā, nākamajā gadā būs nepieciešams pieņemt visus astoņus nozaru ekspertus uzreiz — jau iepriekš minētos sešus un vēl divus: elektronikas un elektrotehnikas, kā arī koksnes izstrādājumu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību.

Nākamais uzdevums, kas izvirzīts koncepcijā, ir uzlabot jau esošo ekonomisko pārstāvniecību darbību ārvalstīs. 2002. gadā darbu uzsāka pārstāvniecība Kazahstānā, tā vienlaikus aptver arī Kirgizstānu un Uzbekistānu. Pārstāvniecības finansējums ir 43 000 latu.

Mūsu mērķis šobrīd ir deviņu pārstāvniecību atvēršana trīs gadu laikā. Bet mēs nevēlētos katru gadu cīnīties, lai tiktu piešķirti līdzekļi jau esošo pārstāvniecību darbībai. Finansējums darbības turpināšanai, protams, nepieciešams mazāks nekā tās atvēršanai, jo atkrīt izdevumi pamatlīdzekļu iegādei. Tomēr visu laiku ir jāpatur prātā: kas tiek uzsākts, tam finansējums ir jāsaglabā.

Trešais koncepcijā formulētais uzdevums ir attīstīt ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, atverot jaunas pārstāvniecības. 2003. gadā plānots atvērt jeb atjaunot pārstāvniecības Lielbritānijā un Vācijā.

Lielbritāniju mēs uzskatām par savu mērķa valsti tiešo ārvalstu investīciju piesaistei. Lielbritānija ir viena no tām retajām valstīm, ar kuru Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance, diemžēl ir kāda problēma — gandrīz 80% no eksporta precēm ir koks, tāpēc ir jāmēģina mainīt šo tendenci un eksportēt arī citas preces. Lielbritāniju mēs uzskatām par stabilu un maksātspējīgu tirgu.

Vācija ir tradicionāla ārējās tirdzniecības partnere Latvijai. Gan eksportā, gan importā 2001. gadā Vācija bija galvenā mūsu tirdzniecības partnere. Ar Vāciju ir izveidojušies cieši un ilgtspējīgi tirdzniecības sakari, turklāt šī valsts ir maksātspējīgs un stabils tirgus.

Iecerēts, ka no jauna 2003. gadā tiktu atvērta ekonomiskā pārstāvniecība Zviedrijā, jo tā saistāma ar lielu eksporta un ārvalstu investīciju apjomu. Tiek ņemta vērā zviedru uzņēmēju lielā interese par Latviju. Mēs uzskatām, ka ar laiku tā varētu kļūt par reģionālo Latvijas ekonomisko pārstāvniecību Skandināvijā.

Arī 2004. gadā tiek plānots atvērt trīs pārstāvniecības. Pirmkārt, Čehijā, uzskatot, ka arī tur ir perspektīvs eksporta tirgus, kas atrodas salīdzinoši tuvu. Turklāt tā varētu darboties kā Viduseiropas reģionālā pārstāvniecība. Otrkārt, Krievijā, kas ir liels, ģeogrāfiski tuvs tirgus ar tradicionāli lielu ārējās tirdzniecības apjomu. Treškārt, Japānā. Tas gan ir Latvijai netradicionāls tirgus, bet, ņemot vērā uzņēmēju lielo interesi par jaunu perspektīvu mērķa tirgu, nolemts pārstāvniecību izveidot šajā valstī. Japānā ir ļoti liels tiešo investīciju potenciāls. Izšķiroša loma izvēlē ir arī tam, ka Japānā nav mūsu valsts vēstniecības.

2005. gadā ceram atvērt vēl trīs ekonomiskās pārstāvniecības: Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ir liels un maksātspējīgs tirgus. Arī tur varētu būt reģionālā pārstāvniecība. Nākamā valsts, kurā plānots atvērt pārstāvniecību, ir Dānija, kurā jau šobrīd ir stabili sadarbības partneri. Visbeidzot, Polija, kas ir ģeogrāfiski tuvs un perspektīvs eksporta tirgus, turklāt liela ir poļu uzņēmēju interese. Ieskatoties šābrīža tirdzniecības bilancē ar Poliju, redzams, ka imports no šīs valsts gandrīz pieckārt pārsniedz Latvijas eksporta apjomu uz Poliju.

Visas šīs pārstāvniecības tiek veidotas, lai veicinātu eksportu un piesaistītu investīcijas. Dažās valstīs šīs divas funkcijas veic atšķirīgas institūcijas, bet, ņemot vērā mūsu ierobežotos finansu resursus un līdzšinējo pieredzi, mūsu pārstāvniecības pildīs abus uzdevumus.

Izvēlēto valstu saraksts tomēr var mainīties. Es uzskatu, ka noteikti nemainīsies 2003. gadā izraudzīto valstu saraksts. Bet 2004. un 2005. gadā pārstāvniecību vietu izvēle vēlreiz tiks saskaņota ar Ārlietu ministriju un EM izveidoto Tautsaimniecības padomi.

— Kāpēc tieši Kazahstāna bija pirmā valsts, kurā no jauna tika izveidota ekonomiskā pārstāvniecība?

— Līdz šim Kazahstānā strādāja LAA sabiedriskais pārstāvis. Tā kā ļoti veiksmīga bija mūsu valsts Ministru prezidenta un uzņēmēju delegācijas vizīte šajā valstī, LAA ierosināja atvērt Kazahstānā ekonomisko pārstāvniecību. Apzinoties šās valsts milzīgo potenciālu, Latvijas valdība deva zaļo gaismu idejas īstenošanai, jo no Kazahstānas būs daudz vieglāk iziet arī uz Āzijas valstu tirgiem.

— Vai arī citas valstis veido ekonomiskās pārstāvniecības? Cik izplatīta ir šāda prakse ES kandidātvalstu vidū?

— Vispirms jāatzīst, ka ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ir viens no efektīvākajiem instrumentiem eksporta veicināšanā un ārvalstu investīciju piesaistē. Visas valstis, kas vēlas iestāties ES, saprot: lai izturētu konkurenci savienības vienotajā tirgū, ir intensīvi jāstrādā pie eksporta veicināšanas jautājumiem. Gan Igaunijā, gan Lietuvā aktīvi tiek veidots un izvērsts pārstāvniecību tīkls. Lietuva ir plānojusi atvērt 15 ekonomiskās pārstāvniecības 12 valstīs. Viņiem Vācijā jau darbojas divas pārstāvniecības, kaut gan Lietuvas vēstniecībā Vācijā jau strādā divi ekonomiskie diplomāti. Igaunijai darbojas 6 pārstāvniecības, bet tās ir apvienotas ar tūrisma nozari. Arī mēs esam gatavi sadarboties ar citām ministrijām, veidojot plašākas daudznozaru pārstāvniecības.

Spilgts piemērs ir Čehija, kurai ir 19 ekonomiskās pārstāvniecības 18 valstīs. Viņu mērķis ir atvērt pavisam 40 pārstāvniecības. Arī Latvijā darbojas viena no tām – “Czech Trade”.

Ungārijai ir 31 pārstāvniecība 28 valstīs.

Tomēr arī ļoti attīstītās valstīs šī prakse ir ierasta. Piemēram, Somijai darbojas 46 ekonomiskās pārstāvniecības 38 valstīs. “FINPRO” ir privāta organizācija, kuras biedri ir Somijas kompānijas, Somijas rūpniecības un darba devēju konfederācija un Somijas uzņēmumu federācija. 2000. gada beigās tajā bija 632 kompānijas. “FINPRO” šajā gadā strādā 363 darbinieki, no tiem 135 atbalstošajā institūcijā Helsinkos un 228 – ekonomiskajās pārstāvniecībās visā pasaulē.

Austrijai ir izveidotas 84 pārstāvniecības, bet to skaitu plānots samazināt līdz 70. Viņu pārstāvniecībās strādā vidēji pieci septiņi cilvēki.

Šie piemēri liecina, ka mēs esam līdz šim gājuši gluži pretēju ceļu nekā citas valstis.

— Kā tad īsteni iecerēts izveidot šīs pārstāvniecības?

— Katrā valstī atsevišķi tiks izvērtēts, kur ir izdevīgāk atrasties pārstāvniecībai. Tiek plānots, ka, piemēram, Zviedrijā tā varētu būt vēstniecības telpās. Vairākumā gadījumu plānots, ka tie būs atsevišķi biroji, jo uz vēstniecībām attiecas vairāki ierobežojumi. Katrā Latvijas ekonomiskajā pārstāvniecībā strādās viens līdz trīs cilvēki. Plānots, ka nepieciešamības gadījumā darbā tiks iesaistīti arī vietējie eksperti. Piemēram, Japānā pārstāvniecību varētu vadīt arī vietējie iedzīvotāji sadarbībā ar LAA, jo tas ir specifisks tirgus ar atšķirīgām tradīcijām.

Kazahstānā patlaban strādā mūsu pārstāvis, bet ir plānots piesaistīt divus vietējos darbiniekus.

Katrā konkrētajā gadījumā tiks izvērtēts, vai pārstāvim ir nepieciešams komercatašeja statuss. Vēlos atgādināt, ka, sastādot budžeta pieprasījumus 2003.gadam, Finansu ministrija, Ārlietu ministrija (ĀM), Eiropas Integrācijas birojs (EIB) un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departaments izskata katras ministrijas prioritātes un izvērtē atbalstīt to vai citu programmu, koncepciju vai stratēģiju vai neatbalstīt. Lai Latvija efektīvi iekļautos ES un izturētu visas dažādos dokumentos izvirzītās prasības, kas attiecas uz konkurētspēju, šo koncepciju par pārstāvniecībām EM iekļāva prioritāšu sarakstā par institucionālo sagatavotību dalībai ES. Tomēr neviena no institūcijām sākotnēji šo koncepciju neatbalstīja.

EM gan uzskata, ka pirmām kārtām šīs koncepcijas īstenošana ir īpaši svarīga Eiropas Padomes (EP) definētā otrā Kopenhāgenas jeb tā sauktā ekonomiskā kritērija kontekstā, jo tas nosaka dalībvalstu spēju izturēt konkurences spiedienu ES iekšējā tirgū un uzturēt noteiktu minimālu konkurētspējas līmeni galvenajās ekonomikas jomās.

Tikpat nozīmīga loma pasākumam ir arī EP Lisabonas sanāksmes laikā apstiprinātās stratēģijas kontekstā. Tā nosaka, ka ES dalībvalstīm līdz 2010. gadam ir jākļūst par viskonkurētspējīgākajām un dinamiskākajām uz zināšanām balstītām ekonomikām pasaulē, kas demonstrē ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, sniedz vairāk labāku darba iespēju, kā arī lielāku sociālo saliedētību.

Mēs uzskatām, ka, izveidojot ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu ārvalstīs un nostiprinot tā atbalsta tīklu Latvijā, valdība spētu sniegt mūsu valsts uzņēmējiem līdzvērtīgu palīdzību un tādus pakalpojumus, kā saņem konkurenti un partneri ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Bez šī valsts atbalsta infrastruktūras Latvijas uzņēmēji ne Kopenhāgenas kritērija, ne Lisabonas stratēģijas definētos mērķus un prasības nevarēs īstenot.

Vēl viens nozīmīgs un jauns dokuments ir Eiropas Komisijas mazo uzņēmumu Eiropas harta, kurai Latvija pievienojās šā gada aprīlī. Šī harta nosaka, ka viens no valdības prioritārajiem darbības virzieniem ir spēcīga un efektīva mazo uzņēmumu interešu pārstāvniecību attīstīšana savienības un nacionālajā līmenī.

Šā gada aprīlī notika arī Eiropas līguma tirdzniecības un rūpniecības apakškomitejas kārtējā sanāksme, kurā Latvijas puse informēja par to, ka mūsu valsts MK ir apstiprinājis ekonomisko pārstāvniecību koncepciju. Šī ziņa tika uzņemta ļoti atzinīgi, jo pirms tam bija izskanējis jautājums, kāpēc Latvija ir slēgusi pārstāvniecības Lielbritānijā un Vācijā.

— Vai ir iespējams aptuveni lēst, cik liels būs ieguvums valstij, atverot šīs ekonomiskās pārstāvniecības?

— Lai to izprastu, nepieciešams pārlūkot dažus datus. Piemēram, ārējās tirdzniecības bilancei, sākot ar 1993. gadu, ir izteikta tendence pasliktināties vidēji par simt miljoniem latu gadā (skat. tabulu). 2001. gadā imports pārsniedza eksportu par gandrīz miljardu latu jeb par 75,2%. 2000. gadā šis rādītājs bija 70,9 %.

Vairāk nekā puse no Latvijā saražotajām precēm tiek eksportētas. Piemēram, Latvija eksportē 86,7% vieglās rūpniecības, 71,1% kokapstrādes, 84,2% mašīnbūves preču.

Runājot par ieguvumiem, jāapzinās, ka tie nav mērāmi tūlīt pēc pārstāvniecību atvēršanas, jo uzsāktie projekti tiek īstenoti gadiem un tikai pēc ilgāka laika nes jūtamus un novērtējamus rezultātus.

Pa četriem pārstāvniecību darbības gadiem Lielbritānijā un Vācijā kopā tika apstrādāti 2228 ienākušie ārvalstu un Latvijas uzņēmumu pieprasījumi. Tika identificēti 54 nozīmīgi investīciju projekti. Prognozējamais investīciju apjoms ir 46 miljoni latu. Realizētais investīciju apjoms ir 10,2 miljoni latu. Identificēto eksporta projektu skaits sasniedza 252. Prognozējamais eksporta pieaugums ir 15 miljoni latu. Minētajā laikā tika sarīkotas 35 ārvalstu uzņēmēju vizītes Latvijā, savukārt mūsu valsts uzņēmēji ārvalstīs eksporta misijās piedalījās deviņas reizes. Tika īstenotas astoņas tiešā mārketinga kampaņas, un sarīkoti 95 semināri un prezentācijas.

Saskaņā ar LAA veikto izvērtējumu aptuveni 20% no investīcijām un eksporta kopapjoma summas nonāk valsts kasē nodokļu un nodevu veidā. Ir aprēķināts, ka iekasēto nodokļu apjoms pārstāvniecību četru darbības gadu laikā sasniedza aptuveni 6,2 miljonus latu.

Ļoti daudzus projektus identificē arī Latvijas Republikas vēstniecības ārvalstīs, diemžēl LAA kapacitātes trūkuma dēļ tikai aptuveni 20% no visiem šiem piedāvājumiem tiek apgūti. Neizmantoto iespēju dēļ valsts zaudē nodokļos vairākus miljonus latu, jo mēs nespējam ar piedāvātajiem projektiem strādāt.

Koncepciju izstrādāja darba grupa, kurā ietilpa EM, Ārlietu ministrijas (ĀM), Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un LAA pārstāvji. Tolaik tika skatītas dažādas shēmas, kā labāk veidot šīs pārstāvniecības. Tomēr galvenais, ko daudzas institūcijas norādīja, bija: kamēr nebūs pietiekami nostiprināta LAA kapacitāte un to pārstāvniecību sadarbība ar citām institūcijām, kas pārstāv Latvijas ekonomiskās intereses ārvalstīs, īpaši vēstniecībām, pārstāvniecībām nebūs nekādas jēgas. Tāpēc tuvākajā laikā mēs plānojam noslēgt sadarbības līgumu starp EM, ĀM un LAA.

Varētu jautāt, kāpēc mums ir nepieciešamas šādas pārstāvniecības, ja jau mums ir vēstniecības ārvalstīs? No visām Latvijas Republikas vēstniecībām šobrīd tikai septiņās ir ekonomiskie diplomāti, un astoņpadsmit diplomāti šos jautājumus risina amatu apvienošanas kārtībā. Ļoti pozitīvi ir tas, ka vēstniecības sniedz atbalstu politiskā līmenī, bet tām ir atsevišķi ierobežojumi, strādājot ar konkrētiem projektiem.

— Cik daudz līdzekļu ir nepieciešams, lai varētu sākt īstenot koncepciju šajā gadā un turpmāk?

— 2002. gadam plānotais finansējums ir 33 610 latu, kas vajadzīgi LAA ekspertu atalgojumam. 2003. gadā būtu nepieciešami 381 869 lati, lai varētu algot visus astoņus nozaru ekspertus, uzturēt un pilnveidot LAA informācijas sistēmu, īstenot LAA sniegto pakalpojumu mārketinga kampaņu, sagatavot informatīvos materiālus par Latvijas biznesa vidi un nozaru pārskatus, kā arī uzturēt jau esošo pārstāvniecību Kazahstānā un atvērt trīs jaunas pārstāvniecības.

2004. gadā būs vajadzīgi 493 346 lati, lai turpinātu īstenot visus uzsāktos pasākumus un varētu atvērt nākamās trīs ekonomiskās pārstāvniecības.

Plānotais finansējums 2005. gadam ir 636 241 lats – iesāktā turpināšanai un vēl trīs pārstāvniecību atvēršanai.

Ņemot vērā to, kādu ieguldījumu valstij dod eksports, izdevumi šīs koncepcijas realizēšanai ir salīdzinoši nelieli. Nav skaidrs, kāpēc, apzinoties eksporta lielo nozīmi valsts tautsaimniecībā, atbalsts Ārējās tirdzniecības nacionālajai programmai netiek sniegts. Jācer, ka ekonomisko pārstāvniecību koncepcijai finansējums 2003. un turpmākajos gados tiks rasts un to izdosies īstenot pilnā apjomā.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Ārējās tirdzniecības bilance (miljoni latu)