Ministru kabineta noteikumi Nr.352
Rīgā 2002.gada 6.augustā (prot. Nr.33 6§)
Nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu
1. Noteikumi nosaka nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas kārtību.
2. Nacionālajai drošībai svarīgie valsts objekti ir šādi:
2.1. valsts līmeņa sevišķi svarīgie objekti, kuru iznīcināšana vai funkciju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un aizsardzību, kā arī sabiedrības drošību;
2.2. valsts līmeņa svarīgie objekti, kuru iznīcināšana vai funkciju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības drošību un valsts aizsardzību.
3. Ministru kabinets izveido nacionālās drošības starpinstitūciju komisiju (turpmāk – komisija), lai izvērtētu un pilnveidotu nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu pārskata un drošības pasākumu sistēmu. Komisijas izveide ir viens no drošības pasākumiem. Komisija darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem.
4. Komisijai ir šādas funkcijas:
4.1. reizi gadā izvērtēt, klasificēt un precizēt nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu un katra minētā objekta aizsardzības (apsardzības) režīmu;
4.2. informēt pašvaldības par to teritorijā esošajiem nacionālajai drošībai svarīgiem valsts objektiem;
4.3. informēt par izmaiņām nacionālajai drošībai svarīgajos valsts objektos amatpersonas, kuras ir atbildīgas par šo objektu drošību (turpmāk – atbildīgā amatpersona);
4.4. apstiprināt atbildīgās amatpersonas;
4.5. akceptēt nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu aizsardzības (apsardzības) plānus miera laikam, rīcībai ārkārtas situācijā, izņēmuma stāvokļa gadījumā un kara laikā;
4.6. noteikt kritērijus objektu iekļaušanai nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu kopumā.
5. Komisijai ir šādas tiesības:
5.1. pieprasīt un saņemt bez maksas komisijas darbam nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskām personām par nacionālajai drošībai svarīgiem valsts objektiem;
5.2. ja nepieciešams, uzaicināt uz komisijas sēdēm attiecīgos speciālistus;
5.3. pārbaudīt nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu aizsardzības plānus un to īstenošanas kārtību miera laikā, rīcībai ārkārtas situācijās, izņēmuma stāvokļa gadījumā vai kara laikā;
5.4. pieprasīt no amatpersonām informāciju par nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu aizsardzības organizāciju miera laikā, ārkārtas situācijā, izņēmuma stāvokļa gadījumā vai kara laikā;
5.5. sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, kas saistīti ar nacionālajai drošībai svarīgiem valsts objektiem, un noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.
6. Komisijas sastāvā ir pilnvarotas amatpersonas no šādām institūcijām:
6.1. Aizsardzības ministrijas;
6.2. Ārlietu ministrijas;
6.3. Ekonomikas ministrijas;
6.4. Finansu ministrijas;
6.5. Iekšlietu ministrijas;
6.6. Izglītības un zinātnes ministrijas;
6.7. Īpašu uzdevuma ministra valsts reformu lietās sekretariāta;
6.8. Kultūras ministrijas;
6.9. Labklājības ministrijas;
6.10. Satiksmes ministrijas;
6.11. Tieslietu ministrijas;
6.12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas;
6.13. Zemkopības ministrijas;
6.14. Latvijas Bankas;
6.15. Ģenerālprokuratūras;
6.16. Latvijas Pašvaldību savienības;
6.17. Satversmes aizsardzības biroja;
6.18. Valsts kontroles;
6.19. Krīzes kontroles centra.
7. Komisijas personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets. Komisijas locekļiem ir otrās kategorijas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem.
8. Komisijas priekšsēdētājs ir Aizsardzības ministrijas pilnvarota amatpersona.
9. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Iekšlietu ministrijas pilnvarota amatpersona.
10. Komisijas priekšsēdētājs vai – viņa prombūtnes laikā – komisijas priekšsēdētāja vietnieks veic šādas funkcijas:
10.1. plāno un vada komisijas darbu un sēdes;
10.2. apstiprina komisijas sēdes darba kārtību;
10.3. sasauc kārtējās komisijas sēdes;
10.4. paraksta komisijas lēmumus, sēžu protokolus un citus komisijas dokumentus.
11. Komisijas priekšsēdētājs vai citi komisijas locekļi (ne mazāk par pieciem) var ierosināt sasaukt ārkārtas komisijas sēdi.
12. Komisijas sekretārs ir Aizsardzības ministrijas pilnvarota persona. Komisijas sekretārs veic šādas funkcijas:
12.1. protokolē komisijas sēdes;
12.2. sagatavo izskatīšanai komisijas sēdē paredzēto dokumentāciju;
12.3. noformē komisijas dokumentus.
13. Komisijas sēdes notiek ne retāk kā četras reizes gadā.
14. Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no komisijas locekļiem. Komisija pieņem lēmumus ar absolūto balsu vairākumu no komisijas locekļu kopskaita. Strīdīgos gadījumos izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss vai – viņa prombūtnes laikā – komisijas priekšsēdētāja vietnieka balss.
15. Komisijas sēdes protokolā ieraksta darba kārtības jautājumus, komisijas lēmumus, norāda personas, kuras piedalījušās sēdē, kā arī komisijas locekļu atsevišķos viedokļus par attiecīgo jautājumu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un komisijas sekretārs. Protokola kopijas nosūta visiem komisijas locekļiem.
16. Ja komisijas sēdē apspriežamais jautājums satur valsts noslēpumu vai uzņēmējdarbības noslēpumu, komisija veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” un Informācijas atklātības likumu, lai nodrošinātu valsts noslēpuma aizsardzību un uzņēmējdarbības noslēpuma neizpaušanu.
17. Komisijas darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Aizsardzības ministrija tai iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
18. Nacionālajai drošībai svarīga valsts objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izvirza par objekta drošību atbildīgo amatpersonu un nosaka tās pakļautību un uzdevumus.
19. Par atbildīgo amatpersonu var būt persona, kura:
19.1. ir Latvijas pilsonis;
19.2. nav saukta pie kriminālatbildības un nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, izņemot reabilitētās personas;
19.3. nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
19.4. nav vai nav bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas;
19.5. nav reģistrēta ar psihiskajiem traucējumiem un psihiskajām slimībām slimojošo pacientu valsts reģistrā un narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistrā;
19.6. saskaņā ar Valsts policijas vai valsts drošības iestāžu rīcībā esošajām ziņām nepieder organizētās noziedzības grupējumam, nelikumīgam militarizētam vai bruņotam formējumam, sabiedriskai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai, kas uzsākusi darbību (juridisko) pirms tās reģistrācijas vai turpina darbību pēc tam, kad tās darbība apturēta vai izbeigta ar tiesas nolēmumu.
20. Nacionālajai drošībai svarīga valsts objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izvirzīto atbildīgo amatpersonas kandidatūru, tās pakļautību un uzdevumus apstiprina komisija. Aizsardzības ministrija organizē atbildīgās amatpersonas kandidatūras atbilstībaspārbaudi tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
21. Komisijas priekšlikumus par nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu un katra minētā objekta aizsardzības (apsardzības) režīmu aizsardzības ministrs noteiktā kārtībā reizi gadā iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.
22. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem miera laikā ir iespējami šādi valsts līmeņa svarīgu un sevišķi svarīgu objektu aizsardzības režīma veidi:
22.1. pastāvīga aizsardzība (apsardzība), kuru nodrošina Nacionālie bruņotie spēki;
22.2. pastāvīga aizsardzība (apsardzība), kuru nodrošina Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes;
22.3. pastāvīga aizsardzība (apsardzība), kuru nodrošina apsardzes uzņēmumi vai valsts līmeņa svarīgā un sevišķi svarīgā valsts objekta iekšējās drošības dienests;
22.4. patrulēšana un pastiprināta novērošana, kuru nodrošina Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes.
23. Par attiecīgā valsts līmeņa svarīgā un sevišķi svarīgā objekta drošību atbildīgā amatpersona izstrādā aizsardzības (apsardzības) plānu:
23.1. rīcībai miera laikā, ja prettiesiskas darbības vai nepārvaramas varas dēļ pastāv konkrētā objekta iznīcināšanas vai tā funkciju samazināšanas iespēja, kas apgrūtinās valsts pārvaldīšanu un apdraudēs sabiedrības drošību un valsts aizsardzību;
23.2. rīcībai valsts apdraudējuma gadījumā (izņemot karastāvokli);
23.3. rīcībai kara laikā.
24. Plānu rīcībai miera laikā un rīcībai valsts apdraudējuma gadījumā (izņemot karastāvokli) saskaņo ar attiecīgo Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes priekšnieku un/vai Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieri, ņemot vērā attiecīgā objekta izvietojumu, specifiku un aizsardzības režīma veidu, bet plānu rīcībai kara laikā saskaņo ar Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieri un Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes priekšnieku, kuri ir atbildīgi par plānā paredzēto pasākumu īstenošanu.
25. Šo noteikumu 23.punktā minētos plānus akceptē komisija.
26. Valsts apdraudējuma gadījumā, izņemot karastāvokli:
26.1. valsts līmeņa svarīgie un sevišķi svarīgie valsts objekti atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu vai Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību pastāvīgā aizsardzībā (apsardzībā);
26.2. Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vienības 24 stundu laikā pārņem savā aizsardzībā tos nacionālajai drošībai svarīgos valsts objektus, kuri atrodas apsardzes uzņēmuma vai objekta iekšējās drošības dienesta pastāvīgā aizsardzībā.
27. Kara laikā valsts līmeņa svarīgi un sevišķi svarīgi objekti atrodas pastāvīgā Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu aizsardzībā.
28. Komisijai līdz 2002.gada 1.septembrim izstrādāt un aizsardzības ministram iesniegt noteiktā kārtībā apstiprināšanai Ministru kabinetā nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu sarakstu.
29. Komisijai līdz 2002.gada 1.oktobrim apstiprināt par nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu drošību atbildīgās amatpersonas.
30. Atbildīgajām amatpersonām:
30.1. līdz 2002.gada 1.novembrim iesniegt komisijā informāciju par nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu aizsardzības režīmu un reizi gadā informēt komisiju par aizsardzības situāciju;
30.2. līdz 2002.gada 1.decembrim izstrādāt nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu aizsardzības plānu rīcībai valsts apdraudējuma gadījumā.
31. Komisijai līdz 2002.gada 31.decembrim akceptēt nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu aizsardzības plānus rīcībai valsts apdraudējuma gadījumā.
Ministru prezidents A.Bērziņš
Aizsardzības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 16.augustu