Informācija par naudas sodu iekasēšanas kārtību

Pieņemta zināšanai

ar Ministru kabineta 2002. gada 9. jūlija rīkojumu Nr.361

(“Latvijas Vēstnesis”, 12.07.2002., Nr.105)

Naudas sodu, kas uzlikts par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu, iekasēšanas kārtība noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Ceļu satiksmes likumā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.pants nosaka, ka personai, kurai par izdarīto administratīvo pārkāpumu uzlikts naudas sods, tas jāsamaksā ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc dienas, kad viņai izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu. Ja šāds lēmums pārsūdzēts, — ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc dienas, kad paziņots, ka sūdzība noraidīta.

Naudas sods pārkāpējam jāiemaksā bankas iestādē, ja normatīvajos aktos nav paredzēts citādi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 300.pants paredz, ka gadījumos, kad persona naudas sodu nav nomaksājusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.pantā noteiktajā termiņā, lēmumu par naudas soda uzlikšanu nosūta izpildei piespiedu kārtā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lēmumu par naudas soda uzlikšanu var nodot izpildei triju mēnešu laikā no tā pieņemšanas dienas. Kontroli par šāda lēmuma pareizu un savlaicīgu izpildi veic institūcija, kas lēmumu pieņēmusi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 250.pantā paredzētajos gadījumos, kad protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda un naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā, to iekasē, personai izdodot noteikta parauga kvīti. Naudas soda kvīšu izgatavošanas, reģistrēšanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 1997.gada 11.marta noteikumi Nr.95 “Noteikumi par naudas soda kvītīm”.

Ceļu satiksmes likuma 43.pants nosaka, ka naudas sods, kas uzlikts par ceļu satiksmes drošību reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumu, nomaksājams desmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas. Naudas soda nenomaksāšanas gadījumā tas piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja, turētāja). Līdz naudas soda samaksai aizliegts veikt transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati, transportlīdzekļa reģistrāciju transportlīdzekļu un vadītāju reģistrā, kā arī izbraukt ar transportlīdzekli no Latvijas. Naudas soda samaksas apliecinājums ir attiecīgs norēķina dokuments.

Gadījumos, kad saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu iestājas atbildība par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par ceļa zīmju vai brauktuves apzīmējumu prasību neievērošanu attiecībā uz transportlīdzekļu apstāšanos vai stāvēšanu, saskaņā ar 2001.gada 17.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.316 “Kārtība, kādā sastādāms administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, noformējams paziņojums un nosūtāma informācija par uzlikto naudas sodu, kā arī iekasējams naudas sods” triju darba dienu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas attiecīgā institūcija ievada nepieciešamo informāciju transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā. Pēc naudas soda iemaksas norādītajā bankā attiecīgās pašvaldības kontā aizlieguma atzīmi dzēš. Ja naudas sods nav nomaksāts divu mēnešu laikā pēc valsts tehniskās apskates derīguma termiņa beigām, Ceļu satiksmes drošības direkcija informāciju par nenomaksāto naudas sodu nosūta tiesu izpildītājiem.

Pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto, praksē tiek realizēta šāda administratīvo naudas sodu uzlikšanas un iekasēšanas kārtība:

Ja transportlīdzekļa vadītājs izdarījis ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu, par ko paredzēts administratīvais sods — transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšana, Valsts policijas amatpersona sastāda noteikta parauga protokolu par administratīvo pārkāpumu, aiztur vadītāja apliecību, izsniedz transportlīdzekļa vadīšanas pagaidu atļauju un paziņo par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku. Administratīvo pārkāpumu lietas Valsts policijas amatpersonas izskata piecpadsmit dienu laikā no lietas materiālu saņemšanas dienas. Gadījumos, kad par izdarīto pārkāpumu uzlikts naudas sods, pārkāpējam izsniedz lietā pieņemtā lēmuma norakstu, paziņojumu naudas soda nomaksai bankas iestādē un atdod vadītāja apliecību. Gadījumos, kad pārkāpējs uz lietas izskatīšanu neierodas un lietu izskata bez vadītāja klātbūtnes, lēmuma norakstu un paziņojumu naudas soda nomaksai bankas iestādē nosūta pa pastu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos gadījumos, kad naudas sodu uzliek pārkāpumu izdarīšanas vietā, no personas to iekasē, izsniedzot noteikta parauga naudas soda kvīti. Ja persona nevar nomaksāt naudas sodu uz vietas vai ir citi apstākļi (piemēram, persona nepiekrīt uzliktajam sodam), sastāda protokolu par administratīvo pārkāpumu, pieņem lēmumu par naudas soda uzlikšanu un personai izsniedz lēmuma norakstu, kurā norādīta naudas soda nomaksas kārtība (termiņi, Valsts kases rekvizīti un konta numurs).

Personai nav jāierodas policijas iestādē un jāuzrāda kvīts par naudas soda samaksāšanu. Ziņas par administratīvo pārkāpumu, pieņemtais lēmums un ziņas par lēmuma izpildi reģistrē Iekšlietu ministrijas elektroniskajās informācijas sistēmās, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta uzlikto administratīvo sodu izpildes kontrole.

Naudas soda nomaksas kontroli veic Valsts policijas iestāde, kuras lietvedībā atrodas attiecīgā administratīvā lieta.

2001.gada 29.jūnijā starp Valsts kasi un Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldi tika noslēgts līgums, kas nosaka kārtību, kādā Ceļu policijas pārvalde saņem no Valsts kases informāciju par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju nomaksātajiem naudas sodiem. Šo informāciju Valsts kase sūta katru darba dienu elektroniskā veidā, norādot maksātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, samaksas datumu, maksājuma summu un iemaksas mērķi. Ceļu policijas pārvalde saņemto informāciju pārbauda un pievieno informācijas sistēmai, kura ir pieejama visām teritoriālajām ceļu policijas nodaļām. Jāatzīmē, ka saņemtā informācija nav precīza. Elektroniski informācijas sistēmai tiek pievienoti 60% ierakstu. 30% ierakstu nepieciešams apstrādāt un pievienot manuāli. 10% no saņemtajiem ierakstiem nav iespējams pievienot.

Galvenās kļūdas un cēloņi, kāpēc saņemto informāciju nepieciešams papildus apstrādāt, ir šādas:

1) ja pārkāpējs izdarījis divus un vairāk administratīvos pārkāpumus un nav ziņu par iepriekš uzlikto naudas sodu nomaksu, saņemto informāciju par naudas soda nomaksu var kļūdaini pievienot cita administratīvā pārkāpuma lietai, jo Valsts kases sniegtajā informācijā nav administratīvā pārkāpuma lietas rekvizītu (protokola numurs, lēmuma numurs);

2) pārkāpējs, nomaksājot sodu, nepilnīgi vai neprecīzi aizpilda pieteikumu naudas soda nomaksai bankas iestādē;

3) komercbanku darbinieki nepilnīgi vai neprecīzi ievada informāciju komercbanku informācijas sistēmās;

4) naudas sodu pārkāpēja vietā nomaksā trešā persona, uzrādot maksājuma dokumentos savus datus;

5) pārkāpējs uzlikto naudas sodu nomaksā pa daļām;

6) visu Valsts policijas iestāžu uzliktie naudas sodi tiek ieskaitīti vienā kontā, un, saņemot failu no Valsts kases, ceļu policijai jāapstrādā ieraksti par naudas sodu nomaksu, kuri nav tai piekritīgi;

7) ja naudas sods tiek piedzīts piespiedu kārtā, pārkāpējs naudas sodu iemaksā Tiesu izpildītāju kantora kontā. No šī konta uz Valsts kases kontu piedzītās naudas sodu summas tiek pārskaitītas nepilnā apmērā vai apvienojot vairākus maksājumus vienā.

Lai novērstu šo situāciju, Iekšlietu ministrija 2001.gada 22.jūnijā griezās Finansu ministrijā ar lūgumu papildināt Valsts kases programmatūru ar šādiem rekvizītiem — protokola par administratīvo pārkāpumu numurs, pārkāpuma datums, pārkāpēja vārds, uzvārds un personas kods. Finansu ministrija šo lūgumu noraidīja, motivējot, ka Valsts budžeta izpildes sistēma (VBIS) ir ieviesta valsts budžeta maksājumu administrēšanai un ceļu policijai nepieciešamā papildu informācija jāuzrāda laukā “Mērķis”.

Ja no Valsts kases nav saņemta informācija par naudas soda nomaksu 10 dienu laikā, policijas iestāde, kuras lietvedībā atrodas attiecīgā administratīvā pārkāpuma lieta, nosūta tiesu izpildītājiem lēmumu par naudas soda uzlikšanu piespiedu piedziņai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ja persona pārsūdzējusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu, termiņu skaita no dienas, kad personai paziņots par sūdzības noraidīšanu.

Laika periodā no 2001.gada 1.jūlija līdz 2002.gada 31.martam par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normu pārkāpumiem:

Uzlikti un iekasēti naudas sodi:

Iekšlietu ministrijas rīcībā nav atsevišķi apkopota informācija par uzlikto un iekasēto naudas sodu apmēru, kuri iekasēti, veicot piespiedu piedziņu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.panta prasībām no transportlīdzekļu īpašniekiem, balstoties uz aizliegumu veikt transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati, transportlīdzekļa reģistrāciju un aizliegumu izbraukt ar transportlīdzekli no valsts.

Vislielāko nenomaksāto naudas sodu summu veido naudas sodi, kuri uzlikti par transportlīdzekļa vadīšanu bez vadīšanas tiesībām alkoholisko dzērienu iespaidā. Laika periodā no 01.07.01. līdz 31.03.02. ceļu policija par LAPK 1261.p. 1.d. (naudas sods Ls 150–300) sastādījusi 382 administratīvos protokolus, nomaksāts naudas sods 44 gadījumos. Par LAPK 1261.p. 2.d. (naudas sods Ls 250–400) pārkāpumiem sastādīts 461 administratīvais protokols, nomaksāts naudas sods 33 gadījumos, par LAPK 1261.p.3.d. (naudas sods Ls 350–500) pārkāpumiem sastādīti 1056 administratīvie protokoli, nomaksāts naudas sods 54 gadījumos.

Laika periodā no 1999.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim Valsts policijas ceļu policijas uzlikto un iekasēto naudas sodu statistika, kura izveidota pēc ceļu policijas atskaišu datiem par paveikto darbu, ir šāda:

Iekasēto naudas sodu apmēra samazināšanās ir tieši saistīta ar 2001.gada 15.februārī pieņemtā likuma “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” un 2001.gada 14.jūnijā pieņemtā likuma “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” realizēšanu praksē. Valsts policijas ceļu policijas darbiniekiem tika aizliegts aizturēt vadītāja apliecību personām, kurām par izdarītajiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu var uzlikt tikai naudas sodu, bet gadījumos, kad par izdarīto satiksmes noteikumu pārkāpumu sastādīts administratīvais protokols un uz laiku aizturēta vadītāja apliecība, pieņemot lēmumu par naudas soda uzlikšanu, vadītāja apliecība ir jāatdod neatkarīgi no tā, vai naudas sods ir vai nav nomaksāts.

Tikai 2001.gada II pusgadā tika pieņemti normatīvie akti, kuri nosaka administratīvo pārkāpumu un uzlikto sodu izpildes uzskaites kārtības pamatprincipus. 2001.gada 11.oktobrī Saeimā tika pieņemts Sodu reģistra likums. 2002.gada 19.februārī Ministru kabinetā pieņemti MK noteikumi Nr.80 “Ziņu iesniegšanas Sodu reģistram un Sodu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas noteikumi”.

2001.gada II pusgadā un 2002.gadā ir pilnveidotas Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmas, un 2002.gada 2.aprīlī ceļu policija ir uzsākusi darbu ar “Ceļu policijas reģistra SQL — on line” programmu.

Iekšlietu ministrija uzskata, ka jāizveido starpministriju darba grupa, lai:

1) pilnveidotu naudas sodu nomaksas kontroles kārtību un atrisinātu jautājumu par Valsts kases programmatūras papildināšanu ar šādiem rekvizītiem — protokola par administratīvo pārkāpumu numurs, pārkāpuma datums, pārkāpēja vārds, uzvārds un personas kods;

2) pilnveidotu esošo naudas sodu nomaksas piespiedu piedziņas mehānismu, saskaņotu informācijas apmaiņas jautājumus un uzlabotu sadarbību starp šajā procesā iesaistītajām valsts iestādēm;

3) izvērtētu, kādi grozījumi nepieciešami normatīvajos aktos, lai pilnveidotu esošo naudas sodu nomaksas kārtību.

Satiksmes ministrija uzskata, ka pašreizējā kārtība rada lielas neērtības un liekus birokrātiskus šķēršļus transportlīdzekļu vadītājiem, tā, piemēram, transportlīdzekļa vadītājs ir pārkāpis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 122.panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ne vairāk kā par divdesmit kilometriem stundā — sods līdz pieciem latiem) un viņam uzlikto naudas sodu nomaksā nevis 10 dienu laikā, bet mēneša laikā. Persona, nākot uz tehnisko apskati, pēkšņi uzzina, ka lēmums par naudas soda piemērošanu ir nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājiem un Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā tiesu izpildītāji ir uzlikuši liegumu, jo viņiem nav nodota informācija, ka uzliktais naudas sods ir samaksāts.

Tad cilvēkam ir jāiet pie tiesu izpildītājiem uzzināt iemeslu reģistrētajam liegumam, lai gan uzliktais naudas sods ir samaksāts. Atsevišķos gadījumos personai jādodas uz Ceļu policiju pēc izziņas, ka naudas sods ir samaksāts, ko nav tik vienkārši konstatēt, jo nav vienojošā rekvizīta, piemēram, kvīts numurs, protokola numurs. Pēc minētās izziņas saņemšanas atkārtoti jādodas pie tiesu izpildītājiem pierādīt, ka uzliktais naudas sods ir samaksāts un lūgt dzēst uzlikto liegumu. Tikai pēc šādas pilnīgi nepamatotas procedūras veikšanas persona var doties veikt valsts tehnisko apskati. Cilvēkam ir jāiziet visas instances tikai tāpēc, lai pierādītu uzliktā naudas soda samaksu, lai gan šī birokrātija būtu jānovērš, īstenojot sadarbību starp šajā procesā iesaistītajām institūcijām.

Lai novērstu iepriekš minētos trūkumus un birokrātiju, Satiksmes ministrija ierosina ieviest analogu naudas sodu iekasēšanas kārtību, kāda ir noteikta 2001.gada 17.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.316 “Kārtība, kādā sastādāms administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, noformējams paziņojums un nosūtāma informācija par uzlikto naudas sodu, kā arī iekasējams naudas sods”, attiecībā uz visiem ceļu satiksmē izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ko pēc būtības var attiecināt arī uz gadījumiem, kad transportlīdzekļa vadītājs atrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā un kas arī atbilstu Ministru kabinetā akceptētajam “Ceļu satiksmes noteikumu uzskaites punktu sistēmas koncepcijas” ieviešana mehānismam. Kopš septembra, kad tika ieviesta transportlīdzekļu vadītāju sodīšana bez viņu klātbūtnes, lēmums par naudas soda uzlikšanu ir pieņemts 27544 gadījumos (informācija uz 1.martu). Statistika liecina par to, ka uzliktais naudas sods nav samaksāts divus mēnešus pēc valsts tehniskās apskates derīguma termiņa beigām tikai apmēram 3% jeb 784 nenomaksāti naudas sodi no visiem uzliktajiem naudas sodiem, taču par ieviesto sistēmu pilnīgi objektīvus rādītājus varēs iegūt, kad sistēma būs darbojusies vismaz vienu gadu.

Par izdarīto administratīvo pārkāpumu kompetenta amatpersona sastāda protokolu, kā arī izsniedz maksājuma uzdevumu, norādot banku vai citu institūciju rekvizītus, kurās var veikt naudas soda samaksu. Atbilstoši maksājuma uzdevuma rekvizītiem naudas sods maksājams Ceļu satiksmes likuma 43.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā (desmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas).

Institūcija, kuras amatpersona uzlikusi naudas sodu, pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas ievada transportlīdzekļu un to vadītāju valsts nozīmes reģistrā nepieciešamo informāciju, lai būtu iespējams realizēt Ceļu satiksmes likuma 43.pantā noteiktos aizliegumus.

Ja naudas sods netiek samaksāts Ceļu satiksmes likuma 43.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), uz kura vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts, nosūta paziņojumu par nesamaksāto naudas sodu, kurā norāda šādu informāciju (institūciju, kuras amatpersona uzlikusi naudas sodu; transportlīdzekļa marku un valsts reģistrācijas numuru; transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja, turētāja) datus; pārkāpuma izdarīšanas vietu, datumu un laiku; protokola numuru; nesamaksātā naudas soda apmēru; maksājuma uzdevuma rekvizītus, tai skaitā bankas, kurās veicama samaksa; pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtību; informāciju par sekām, kādas iestājas, ja naudas sods netiek samaksāts).

Informāciju par nesamaksāto naudas sodu naudas soda piespiedu piedziņai no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja, turētāja), uz kura vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts, Ceļu satiksmes drošības direkcija nosūta tiesu izpildītājiem tikai tad, ja naudas sods vēl nav samaksāts divus mēnešus pēc valsts tehniskās apskates derīguma termiņa beigām.

Satiksmes ministrija uzskata, ka, īstenojot šādu mehānismu, tiek novērsta lieka birokrātija, vienkāršots naudas soda iekasēšanas mehānisms un nodrošināta precīza kontrole par naudas soda nomaksu.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs A. Staris