Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas koncepcija

Apstiprināta ar Ministru kabineta

2002. gada 24. jūlija rīkojumu Nr.391

(“Latvijas Vēstnesis”, 26.07.2002., Nr.109)

I. Situācijas raksturojums

1.1. Meža resursi un meža nozares loma Latvijas tautsaimniecībā

Ģeogrāfiskais stāvoklis, mežu daudzums un to kvalitāte nosaka Latvijas piederību valstīm, kurās meža nozare ieņem nozīmīgu lomu valsts tautsaimniecībā un tās produkcija kalpo ne tikai vietējā patēriņa apmierināšanai, bet ieņem ievērojamu vietu ārējā tirdzniecībā. Kopējā mežu platība ir aptuveni 2,9 miljoni hektāru jeb 45 procenti no visas valsts teritorijas. 2001.gada 1.janvārī Latvijas mežaudžu krāja bija 546 miljoni kubikmetru un ikgadējais kopējais pieaugums 16,5 miljoni kubikmetru.

Zemes reformas rezultātā īpašuma tiesību veida sadalījums attiecībā uz meža platībām 2001.gada 1.janvārī bija šāds: valstij piederošie meži — 49,9% kopējās platības, privātie — 42,9%, pašvaldību, uzņēmumu un citi meži aizņem 7,2 procentus Latvijas mežu kopējās platības.

Mežizstrādi un koksnes apstrādi valstī veic privāti uzņēmumi — vairāk nekā 300 mežizstrādes firmas un vairāk nekā 2000 kokapstrādes uzņēmumu, no kuriem ap 1400 ir zāģētavas. Meža nozarē ir nodarbināti apmēram 50 tūkstoši cilvēku jeb 4,4% no kopējā nodarbināto Latvijas iedzīvotāju skaita.

1999.gadā meža nozares tiešais ieguldījums Latvijas iekšzemes kopproduktā saskaņā ar ekspertu vērtējumu bija 10–12 procenti. Aptuveni 80 procentus no visas saražotās produkcijas eksportē. 2000.gadā eksportēto koksnes produktu kopējā vērtība bija 488,2 miljoni latu, kas veidoja 43,2% no Latvijas eksporta kopējās vērtības. 87 procentus no šīs produkcijas Latvija eksportēja uz Eiropas Savienības valstīm. Eksporta apjomā vislielāko īpatsvaru pēc savas vērtības deva zāģmateriāli — 49,5%, savukārt apaļkoki (galvenokārt papīrmalka) — 14,6%, mēbeles — 10,3%, saplākšņi — 7,4%, kurināmā koksne — 2,3% un cita produkcija — 16 procentus. No 1993.gada zāģmateriālu eksporta apjomi ir palielinājušies gandrīz desmit reizes, sasniedzot 3,1 miljonus m3 2000.gadā.

Meža nozarē nav radīta vienota informācijas sistēma. Dažādas iestādes un organizācijas nodarbojas ar informācijas apkopošanu par meža nozari — Valsts meža dienests ir izveidojis Meža valsts reģistru — informācijas sistēmu, kurā apkopo un glabā informāciju par visiem mežiem un tajos notiekošo saimniecisko darbību, valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” veic savā pārziņā atrodošos valsts mežu saimnieciskās darbības rādītāju uzskaiti, nozares asociācijas apkopo savu asociāciju dalīborganizāciju darbības statistiskos rādītājus, tam kopā neveidojot pilnvērtīgu meža nozares informatīvo datu bāzi. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Statistikas pārvaldi vienotas informatīvās sistēmas radīšanai ir veikusi nepieciešamās iegūstamās informācijas apzināšanu, to iegūšanas avotus un apkopotās informācijas patērētājus.

 

1.2. Meža nozares attīstība

Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas tiesiskas sabiedrības un tirgus ekonomikas attīstības process ir turpinājies vairāk nekā desmit gadus. Šā procesa laikā visas tautsaimniecības nozares ir bijušas pakļautas būtiskām pārmaiņām.

Jau 1992.gadā LR Meža ministrija saskaņā ar LR Ministru Padomes 1991.gada 30.aprīļa rīkojumu izstrādāja Mežsaimniecības attīstības programmu, kas izvērtēja un prognozēja meža apsaimniekošanas iespējas un mežizstrādes apjomus valsts mežos.

Valsts mežizstrādes uzņēmumu privatizācijas gaitā, veidojoties privātajai uzņēmējdarbībai, mežizstrāde un tai sekojošā koksnes apstrāde ir izveidojusies par vienu no visaktīvākajām tautsaimniecības nozarēm.

1995.gadā Valsts meža dienests sadarbībā ar Zviedrijas konsultantu firmu “Swedforest International AB” izstrādāja “Latvijas mežu un kokrūpniecības attīstības programmu”. Programmā bija norādīti meža nozares attīstības virzieni, bet netika paredzēti pasākumi, UN finansējums mērķu sasniegšanai. Jāatzīmē, ka daļa no šajā programmā paredzētajiem attīstības rādītājiem ir pilnībā vai daļēji izpildīti, kā, piemēram, kokzāģētavu produkcijas kopapjoms, aizsāktais sertifikācijas process meža nozarē, topošais celulozes rūpnīcas projekts.

1996.gadā tika uzsākts darbs pie meža politikas principu izstrādes. Meža pārvaldes institūciju, sabiedrisko organizāciju un dažādo interešu grupu sadarbības un ilgstošu diskusiju rezultātā tika izstrādāta Meža politika — dokuments, kuru 1998.gada 28.aprīlī apstiprināja LR Ministru kabinetā. Tas apliecināja Latvijas valdības politisko gribu turpināt meža nozares valsts pārvaldes pilnveidošanu un nozares attīstības veicināšanu.

 

1.3. Meža nozares stiprās un vājās puses

2000.gadā, analizējot meža nozares darbību, tika izvērtētas tās stiprās un vājās puses.

1.3.1. Nozares stiprās puses:

1.3.1.1. vēsturiski, klimatiski un ģeogrāfiski ir izveidojušies labvēlīgi apstākļi mežsaimniecībai ar kvalitatīviem, daudzveidīgiem un atjaunojamiem meža resursiem, kas nodrošina nozares kokapstrādes uzņēmumu darbību, tādējādi dodot lielu ieguldījumu nodarbinātības problēmu risināšanā laukos;

1.3.1.2. meža produkti radījuši un notur stabilu nišu globālajā tirgū;

1.3.1.3. skaidri noteiktas nozares institūciju, sabiedrisko organizāciju un interešu grupu lomas un intereses.

1.3.2. Nozares vājās puses:

1.3.2.1. ilgtermiņa attīstības stratēģisko mērķu trūkums;

1.3.2.2. meža nozares nesabalansētība — nav rūpniecisko jaudu nekvalitatīvās koksnes un kokapstrādes atlieku pārstrādei;

1.3.2.3. nelabvēlīga investīciju vide, kā rezultātā gausi tiek ieviestas jaunās tehnoloģijas;

1.3.2.4. mazo un vidējo uzņēmumu zemā konkurētspēja un to lielais īpatsvars;

1.3.2.5. liels to privātīpašnieku skaits, kas apsaimnieko mazus meža īpašumus (platības);

1.3.2.6. nepietiekams finansējums un atbalsts izglītībai un zinātnei, konkurētspējas nodrošināšanai meža nozarē;

1.3.2.7. nepietiekams sabiedrības izpratnes (informētības) līmenis par meža nozari, nozares prioritātēm un tajā notiekošajiem procesiem;

1.3.2.8. nepietiekami izstrādāts Latvijas meža nozares produktu un pakalpojumu tēls.

 

1.4. Ar mežu un meža produktiem saistītās nozares

ES PHARE projekta “Latvijas rūpniecības klastera restrukturizācija” noslēguma ziņojumā eksperti konstatēja, ka Latvijas meža nozare, galvenokārt meža industrija, ir fragmentēta un tā nav pietiekami integrēta ar tādām saistītām nozarēm kā enerģētika, būvniecība, transports, informātika, izglītība un zinātne, finanses, tūrisms u.c. (attēls).

Šobrīd meža nozare un ar to saistītās nozares Latvijā, tāpat kā Eiropas Savienībā, atrodas dažādu ministriju pārziņā:

Zemkopības ministrija — meža resursu apsaimniekošana (mežsaimniecība), lauku attīstība, ar meža nozari saistītā izglītība (Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Ogres Meža tehnikums, lauksaimniecības skolas);

Ekonomikas ministrija — rūpniecība (kokapstrāde, koksnes ķīmiskā pārstrāde, informācijas tehnoloģijas), enerģētika;

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — vides un dabas aizsardzības jautājumi, tūrisms un rekreācija, būvniecība, arhitektūra un reģionālā attīstība;

Finansu ministrija — valsts politika budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finansu, nodokļu un muitas, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu koordinācijas un izmantošanas un reģionālās politikas jautājumos;

Satiksmes ministrija — transports (ūdens, sauszemes), informātika.

Meža un saistīto nozaru kopa

 

Meža nozares sekmīga attīstība dod ieguldījumu gan ar to saistīto nozaru, gan visas valsts tautsaimniecības attīstībā. Meža nozares kopējais devums valsts iekšzemes kopproduktā (IKP) ir 10–12%, bet kopā ar saistītajām nozarēm — 15–16%, dodot 75–80 tūkstošus darba vietu. ES PHARE projekta eksperti uzskata, ka meža klastera kopējais ieguldījums varētu pārsniegt 20% no IKP, ja tiktu nodrošināta šo nozaru integrēta attīstība.

Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija un Latvijas Kokrūpniecības federācija 2001.gada 11.oktobrī vienojās par vienādu izpratni un saskaņotas pieejas priekšrocībām, veicinot meža nozares un ar to saistīto nozaru attīstību, kas virzīta uz to konkurētspējas palielināšanu pasaules tirgū.

Lai koordinētu meža un saistīto nozaru turpmāko darbību un attīstību, puses vienojās izveidot meža un saistīto nozaru Stratēģiskās koordinācijas padomi un definēt šo nozaru attīstības prioritātes Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas (turpmāk — LMSNNP) izstrādes procesā, paplašinot MK Nacionālās meža programmas darba uzdevumu.

 

 

II. Problēmas izklāsts

Latvijas valdība 1993.gadā Helsinkos parakstīja Eiropas pirmās un otrās ministru konferences “Par mežu aizsardzību Eiropā” rezolūcijas, tādējādi apņemoties nodrošināt Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Kā viens no šādas apņemšanās pierādījumiem starptautiskajai sabiedrībai ir Nacionālās meža programmas izstrāde un īstenošana.

Nacionālās meža programmas (NMP) mērķis saskaņā ar Eiropas mežu ministru konferences rezolūcijām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (ANO FAO) izstrādāto metodiku, un Starpvaldību Meža foruma (IPF; IFF) gala ziņojumu, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Meža foruma (UNFF) prioritātēm ir nodrošināt mežu ilgtspējīgu aizsardzību, apsaimniekošanu un attīstību, lai apmierinātu vietējās, nacionālās, reģionālās un globālās vajadzības un prasības pašreizējās un nākamo paaudžu labā.

Nacionālās meža programmas balstās uz šādiem starptautiski akceptētiem principiem:

— nacionālo suverenitāti un nacionālo vadību;

— atbilstību katras valsts konstitucionālajai uzbūvei un likumdošanai;

— atbilstību starptautiskajiem līgumiem un saistībām;

— partnerību un visu interešu grupu līdzdalību NMP izstrādes procesā;

— visaptverošu un starpnozaru pieeju meža nozares attīstības stratēģijas izstrādē;

— ilgtermiņa daudzpakāpju plānošanu un īstenošanas monitoringu.

Latvijas meža nozares vadība ir konsekventi īstenojusi nepieciešamos pasākumus, lai radītu priekšnoteikumus LMKP izstrādei:

1. 1996.gadā tika uzsākts darbs pie Meža politikas (MP) izstrādes. MP apstiprināja Ministru kabinetā 1998.gada 28.aprīlī;

2. 1998.gada maijā tika uzsākta meža nozares valsts pārvaldes reformas projekta izstrādāšana, kas noslēdzās ar:

2.1. koncepcijas “Meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija” apstiprināšanu Ministru kabinetā 1999.gada 24.augustā,

2.2. valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” izveidošanu 1999.gada septembrī;

3. 1999.gada pavasarī tika sākts darbs pie jaunas meža nozares likumdošanas izstrādes, kā rezultātā pieņemts Valsts meža dienesta likums (1999.gada 25.novembrī), Meža likums (2000.gada 23.februārī) un izstrādāti Meža likuma un Valsts meža dienesta likuma deleģēti Ministru kabineta noteikumi (2000., 2001.gadā). 2000., 2001.gadā ir pieņemta virkne konceptuālu dokumentu, kas nosaka tautsaimniecības tālāku attīstību, tajā skaitā Ministru kabinets 20.03.2001. akceptēja Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes un 17.07.2001. — Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju.

Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas izstrādes nepieciešamību nosaka:

1) starptautiskās saistības saskaņā ar:

— otrās ministru konferences “Par mežu aizsardzību Eiropā” (Helsinki, 1993.g. jūnijs) Rezolūcijas H–1 “Eiropas mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas vispārējie principi” otro daļu;

— trešās ministru konferences “Par mežu aizsardzību Eiropā” (Lisabona, 1998.g. jūnijs) Vispārējo deklarāciju un Rezolūcijas L–1 “Cilvēki, meži un mežsaimniecība” otro daļu;

— trešās ministru konferences “Par mežu aizsardzību Eiropā” 1999.gada decembrī apstiprināto lēmumu īstenošanas darba programmu;

— ES Lauksaimniecības padomes 1999.gada 14.decembra rezolūciju “Par Eiropas Savienības mežsaimniecības stratēģiju”;

2) Latvijas tiesību akti un stratēģiskie dokumenti:

— Latvijas Meža politika;

— Meža likuma (23.02.2000.) 43.pants;

— LR likuma (31.08.1995.) “Par 1992.gada 5.jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību” 6.pants;

— Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību 7.2.7. un 7.2.10. punkts, kas nosaka ilgtermiņa meža apsaimniekošanas politikas un privāto mežu īpašnieku izglītības un atbalsta programmu nodrošinājumu;

— Zemkopības ministrijas rīcības plāna Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildei 07.02. un 07.01. punkts.

 

 

III. Prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks izstrādāta Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālā programma

Ja netiks izstrādāta Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālā programma, netiks pildītas starptautiskās saistības, kā arī Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību.

Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas neizstrādāšanas gadījumā var tikt apdraudēta sabalansēta un ilgtspējīga nozares attīstība, vājināta vietējās un starptautiskās sabiedrības izpratne par meža resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī netiks nodrošināta nozares attīstības stratēģisko plānu sabalansētība ar tādām ar mežu un meža produktu izmantošanu saistītām nozarēm kā būvniecība, enerģētika, tūrisms un rekreācija, transports, loģistika u.c., kā arī valsts un reģionālās attīstības plāniem.

IV. Problēmas risinājums

Lai īstenotu Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas koncepciju, veicinātu sabiedrības un šo nozaru interešu grupu aktīvu iesaistīšanos meža un saistīto nozaru stratēģisko mērķu noteikšanā un to realizācijas programmas izstrādē, nepieciešams izstrādāt un īstenot Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālo programmu (LMSNNP).

 

4.1. Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālā programma

Latvijas Meža un saistīto nozaru programma tiek veidota kā vidēji ilga termiņa (laika posmam no 2004. līdz 2013.gadam) stratēģiskās attīstības dokuments.

Saskaņā ar Latvijas Meža politiku, LMSNNP galvenais mērķis ir izstrādāt programmu, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu un meža un saistīto nozaru attīstību kopējā valsts tautsaimniecības attīstības kontekstā.

LMSNNP darba uzdevums ir formulēt meža un saistīto nozaru attīstības stratēģiskos mērķus un izstrādāt detalizētu, ar citu tautsaimniecības nozaru attīstību sabalansētu īstenošanas programmu, kas nodrošinātu:

4.1.1. meža un meža zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ietverot:

— meža resursu un to vērtības palielināšanu (meža audzēšanas politiku);

— bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības nacionālo programmu;

— meža resursu ekoloģiski, ekonomiski un sociāli sabalansētu izmantošanu;

— konsekventu un saskaņotu valsts atbalsta sistēmas izveidi meža ilglaicīgo funkciju stabilizēšanai;

4.1.2. Latvijas meža un saistīto nozaru produkcijas tirgus paplašināšanu, ieskaitot:

— Latvijas meža industrijas konkurētspējas attīstību;

— pasākumus produkcijas ražošanai ar iespējami augstāku pievienoto vērtību;

— atbalstu uzņēmumu specializācijai un konsolidācijai, stimulējošu nodokļu politiku mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai;

4.1.3.pasākumus atjaunojamo meža resursu produktu patēriņu palielināšanai iekšējā tirgū:

— pasākumus jaunu meža produktu veidu attīstīšanai;

— pasākumus Latvijas meža un saistīto nozaru un tās produkcijas tēla veidošanai;

— alternatīvu meža koksnes un nekoksnes vērtību, tai skaitā mežam piemītošo rekreatīvo, ekoloģisko un vidi stabilizējošo īpašību izmantošanu;

4.1.4. izglītības un zinātnes integrāciju meža un saistītajās nozarēs, tajā skaitā:

— nepieciešamās profesionālās vidējās un augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanu atbilstoši ES un pasaules prasībām;

— pasākumus ražošanas un zinātnes sadarbības veicināšanai un progresīvu tehnoloģiju ieviešanai;

— zinātnes iesaistīšanos starptautisku projektu izstrādē par meža politiku, ekonomiku, kā arī novatorisku risinājumu un augstu tehnoloģiju ieviešanu meža un saistītajās nozarēs;

4.1.5. meža produktu izmantošanas un enerģētikas sektora koordinētu attīstību;

4.1.6. koksnes izmantošanas būvniecībā veicināšanu;

4.1.7. transporta un loģistikas attīstību saistībā ar meža nozares attīstības perspektīvām;

4.1.8. normatīvo aktu pilnveidošanu, lai palielinātu meža un saistīto nozaru konkurētspēju un saskaņotu meža nozares likumdošanu ar starptautiskajām tiesību normām;

4.1.9. meža un saistīto nozaru informācijas sistēmas izveidi, ņemot vērā informācijas sabiedrības un e–pārvaldes principus;

4.1.10. meža un saistīto nozaru ieguldījumu ilgtspējīgā lauku attīstībā un efektīvā zemes izmantošanā;

4.1.11. meža nozares starptautisko saistību izpildi.

 

4.2. Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas izstrāde un izstrādes posmi

4.2.1. Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālā programma tiek izstrādāta sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO), nosakot:

4.2.1.1. Zemkopības ministrija ir atbildīga par programmas izstrādi un realizāciju;

4.2.1.2. Zemkopības ministrija veic programmas sekretariāta funkcijas;

4.2.1.3. izveidot LMSNNP koordinācijas padomi, kuras sastāvā iekļauti Ekonomikas, Finansu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki vai departamentu direktori un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadītājs, kā arī pieaicināti meža un saistīto nozaru valsts un nevalstisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji. Koordinācijas padomes sastāvu pēc zemkopības ministra priekšlikuma apstiprina Ministru prezidents;

4.2.1.4. Zemkopības ministrijai izveidot darba grupu LMSNNP izstrādei no pieaicinātiem vietējiem un starptautiskiem ekspertiem;

4.2.1.5. paredzēt 2002.gadā Latvijas puses līdzfinansējumu LMSNNP izstrādei sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (ANO FAO).

4.2.2. LMSNNP izstrādā līdz 2003.gada 31.decembrim.

4.2.3. LMSNNP izstrādes posmi:

4.2.3.1. meža un saistīto nozaru pašreizējā stāvokļa izpēte un rezultatīvo rādītāju apzināšana visās programmas sadaļās, konkurētspējas izvērtējums un meža nozares un ar to saistīto nozaru klasteranalīze;

4.2.3.2. meža un saistīto nozaru stratēģisko mērķu formulēšana;

4.2.3.3. LMSNNP izstrāde stratēģisko mērķu sasniegšanai;

4.2.3.4. LMSNNP īstenošanas uzraudzības sistēmas izveide.

Zemkopības ministra vietā – finansu ministrs G.Bērziņš