“Mūsu attiecībām ir lielas potences”

Šodien, 15.augustā, — Korejas Republikas valsts svētki

Keums Džungho, Korejas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs,“LV”

— Vēstnieka kungs, jūsu valsts svētku diena iezīmē ļoti nozīmīgu notikumu atceri Korejas Republikas vēsturē.

— Jā, 15. augusts ir mūsu neatkarības diena — šajā dienā korejieši 1945. gadā atbrīvojās no imperiālistiskās Japānas koloniālās varas. Tā ir arī jauna, moderna tipa valsts dibināšanas (1948. gadā) gadskārta. Īsi sakot, 15. augusts ir diena, kad korejieši pilnībā atguva savu suverenitāti, ko mēs pēc vairāk nekā tūkstoš gadu ilgās Korejas vēstures bijām ļoti ātri zaudējuši 20. gadsimta sākumā.

Šo dienu mēs svinam visas valsts mērogā, rīkojot nozīmīgus koncertus un operas izrādes, kā arī plašus sporta svētkus. Atzīmējot valsts svētkus, mūsu prezidents tradicionāli veic arī ieslodzīto apžēlošanu vai saīsina ieslodzījuma termiņu. Dažkārt valsts svētku sakarā tiek pieņemti arī svarīgi valdības lēmumi. Šajā dienā prezidents nāk klajā ar svētku uzrunu.

— Šī gada sākumā pēc Korejas preses fonda ielūguma man bija iespēja iepazīties ar jūsu valsti. Taču laiks rit strauji, kopš šī brauciena pagājis jau pusgads. Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju valstī?

— Kopumā runājot, pēdējos četros gados Korejas valdība prezidenta Kima Dēdžuna vadībā sasniegusi virkni svarīgu mērķu. Pateicoties pilnīgam mūsu tautas atbalstam, valdība sekmīgi pārvarējusi finansu krīzi, kas 1997. gada beigās skāra Āzijas reģionu.

Pārsteidzoši ātri mēs esam spējuši pārkārtot savu ekonomiku pat augstākā līmenī, kaut arī vēl jāpabeidz dažas reformas. Tagad vairums pasaules ietekmīgāko finansu iestāžu un organizāciju augstu vērtē Korejas ekonomikas potenciālu.

Otrkārt, pozitīvus rezultātus devusi mūsu valsts jaunā politika attiecībā pret Ziemeļkoreju, kas paredz kontaktu padziļināšanu starp divām Korejas valstīm. Tas panākts, pateicoties plašam pasaules mēroga, tostarp arī Latvijas, atbalstam. Attiecības starp abām Korejas valstīm kopš 2000. gada galotņu tikšanās kopumā uzlabojušās. Ziemeļkoreja dibina diplomātiskās attiecības ar vairumu Eiropas valstu un arī ar Eiropas Savienību (ES). Viņi arī sūta savus ekspertus uz rietumvalstīm apgūt tirgus ekonomiku un jaunas tehnoloģijas.

Pagājušajā nedēļā Korejas pussalas Enerģijas attīstības organizācija bija noorganizējusi pamatakmens likšanas ceremoniju vieglā ūdens kodolreaktora celtniecībai Ziemeļkorejas ostā Kumho, ko paredzēts pabeigt 2008. gadā. Šajā ceremonijā piedalījās apmēram 150 abu Korejas valstu pārstāvji, kā arī ANO un ES delegācijas.

Mēs ceram, ka Seūlu apmeklēs lielāks skaits ziemeļkorejiešu, lai piedalītos dažādos 15. augusta svinību pasākumos. Korejas valdība arī turpmāk konsekventi ieturēs to pašu ārpolitisko kursu miera un stabilitātes saglabāšanai Korejas pussalā un visā pasaulē.

— Kā jūs vērtējat Korejas un Latvijas divpusējās attiecības?

— Pērn mēs atzīmējām abu valstu diplomātisko attiecību nodibināšanas desmito gadadienu. Septembrī mūsu vēstniecība šīs gadadienas atzīmēšanai Rīgā noorganizēja Korejas mākslas izstādi un mūsu tautas mūzikas un deju koncertus. Priecājos, ka daudzi latvieši iepazinās ar šo izstādi un noskatījās mūsu koncertus. Viņi augstu novērtēja Korejas kultūras mantojumu, vienlaikus apliecinot savu atzinību modernās Korejas sasniegumiem. Šobrīd mēs strādājam, lai tuvākajā laikā varētu no jauna Rīgā atvērt Korejas Republikas goda konsulātu. Mēs arī sagaidām, ka agrāk vai vēlāk Seūlā tiks atvērts jauns Latvijas goda konsulāts.

Kaut arī kontakti starp mūsu valstīm pēdējos desmit gados ir nemitīgi auguši, vēl jāpieliek daudz pūļu mūsu attiecību padziļināšanai. Korejas valdība turpinās ielūgt Latvijas valdības locekļus un ekspertus apmeklēt Koreju, lai dalītos ar jums tirgus ekonomikas un tehnoloģiju ieviešanas pieredzē. Es pats veltīšu vēl vairāk pūļu, lai plašāk iesaistītu Korejas darījuma aprindu pārstāvjus sadarbībā ar Latviju. Korejas valdība pašlaik daudz dara Transsibīrijas dzelzceļa projekta īstenošanai. Tas paredz sadarbību arī ar Ziemeļkoreju un Krieviju. Kā zināms, viens no Transsibīrijas maģistrāles gala posmiem Rietumeiropā iet caur Latviju, bet tā austrumu gals beigsies Korejas pussalā. Pateicoties šim dzelzceļam, sagaidāma milzīga kravu apjoma plūsma no Korejas un Japānas uz Eiropu. Sakari starp abiem līnijas galapunktiem, neapšaubāmi, samazinās ģeogrāfiskā attāluma iespaidu un sekmēs ekonomiskās attiecības arī starp mūsu valstīm.

— Latvijas ārpolitiskajā virzībā šis gads ir īpaši nozīmīgs, jo mēs esam ļoti tuvu saviem stratēģiskajiem mērķiem — iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Kā jūs vērtējot šos procesus, raugoties no Korejas pussalas skatupunkta?

— Es domāju, Latvija un pārējās Baltijas valstis ir cienīgas būt ES un NATO locekles. Latvijas tauta veltījusi daudz pūļu demokrātijas nostiprināšanai, pieņemot jaunus likumus, noteikumus un sistēmu, un šis process tik īsā laikā bijis ļoti sekmīgs. Kā saprotu, ES valstis ir gatavas uzņemt Latviju par ES dalībvalsti. Pāreja no vienas sistēmas uz otru īsā laikā nav viegls uzdevums, taču Latvijas tautas ciešā apņēmība uzbūvēt savu jauno valsti ES ietvaros noteikti dos labus rezultātus un arī būtisku ieguldījumu reģiona attīstībā.

— Kāda ir jūsu pirmā pieredze, pārstāvot Korejas Republikas intereses Latvijā?

— Kopš manas pirmās vizītes Latvijā pērn jūnijā, kad iesniedzu savu akreditācijas vēstuli Viņas ekselencei Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai, Rīgā esmu bijis vairākkārt. Šo ceļojumu laikā man radies iespaids, ka, jo biežāk apciemoju Latviju, jo dziļāk izprotu latviešu vēstures un kultūras mantojuma nozīmīgumu un bagātību. Esmu ticies ar daudzām Latvijas amatpersonām, kā arī vienkāršiem cilvēkiem, un mani patiesi pārsteidz jūsu zināšanas un apņēmība pārveidot savu valsti, vienlaikus saglabājot tautas bagātīgo kultūras mantojumu. Esmu pārliecināts, ka Latvija visai drīz sasniegs augsti attīstīto valstu līmeni. Kā Korejas vēstnieks es darīšu visu iespējamo, lai tālāk veidotu attiecības starp mūsu valstīm. Izmantojot izdevību, gribu pateikties “Latvijas Vēstnesim” par šo iespēju uzrunāt Latvijas iedzīvotājus. Es arī gribu “Latvijas Vēstneša” lasītājiem no sirds novēlēt sekmes un laimi.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors