Par valsts vizīti

Svētdiena, 11.augusts

Pavēlā pēcpusdienā “LatCharter” laineris, pacēlies no Rīgas lidostas, uzņem kursu uz ziemeļrietumiem. Priekšā vairāk nekā četras lidojuma stundas — pāri Baltijas jūrai, Zviedrijai un Norvēģijai, kā arī Norvēģu jūrai un Atlantijas okeānam līdz Islandes lielākajai lidostai Keflavīkai. Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai Islande pazīstama jau kopš 1999. gada, kad viņa Reikjavīkā piedalījās pasaules sieviešu konferencē par dzimumu līdztiesības jautājumiem, ar savu uzstāšanos atstājot dziļu iespaidu uz Islandes sabiedrību.

Šoreiz kopā ar Valsts prezidenti lido arī reprezentabla mūsu valsts delegācija, kurā ir ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Ārlietu ministrijas Pirmā politiskā departamenta vadītāja Baiba Laizāne un citas oficiālas amatpersonas. Valsts prezidenti pavada arī plaša Latvijas uzņēmēju grupa, kurā ir Rīgas Kuģniecības direktors Miks Ekbaums, a/s “Hansabanka” prezidente Ingrīda Blūma, a/s “Staiceles papīra fabrika 2” direktors Alfrēds Aizbalts, a/s “Spodrība” direktors Jānis Reirs un citi, pavisam trīsdesmit seši finansu, transporta, brīvostu, brīvo ekonomisko zonu, kokapstrādes un citu Latvijai nozīmīgu ekonomikas nozaru un objektu pārstāvji. Vizītes priekšvakarā gan Latvijas Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs, gan mūsu valsts vēstnieks Islandes Republikā Aivars Baumanis sarunās ar “Latvijas Vēstnesi” ir akcentējuši valsts vizītes ekonomisko dimensiju, uzsverot, ka Latvijas un Islandes ekonomiskās sadarbības apjomi pēdējo trīs gadu laikā divkāršojušies.

Pirms Islandes prezidenta rīkotās dinejas 12.augustā: Islandes Republikas prezidents Olafurs Ragnārs Grimsons ar kundzi, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freibergs (augšējā attēlā); abu valstu prezidenti apmainās ar uzmanības apliecinājumiem (attēlā pa kreisi); Vaira Vīķe–Freiberga un Olafurs Ragnārs Grimsons dinejas laikā (attēlā pa labi) Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Vēl spilgtā atmiņā Islandes Republikas prezidenta Olafura Ragnāra Grimsona valsts vizīte Latvijā 1998. gada jūnijā un Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Islandē 1999. gada aprīlī — notikumi, kas deva spēcīgu impulsu abu valstu sadarbībai, būtiski padziļinot Latvijas un Islandes politiskos un ekonomiskos kontaktus. 2000. gadā tika noslēgts tik svarīgais Latvijas Republikas valdības un Islandes Republikas valdības nolīgums par sadarbību tūrisma jomā, šīs vizītes dienas kārtībā ir līgumu projekti par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas jautājumos, par sadarbību gaisa satiksmes jomā, par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību.

Daudz zīmīgu notikumu šajos gados bijis Latvijas un Islandes kultūras sakaros. 2000. gadā Islandes pirmajā starptautiskajā amatierteātru festivālā par labāko tika atzīts Ausekļa Limbažu teātra iestudējums. Pērn Islandē tika sarīkota Baltijas tēlotājas mākslas izstāde, bet Baltijas valstu kultūras festivāla ietvaros Islandē notika Aijas Kalnciemas koncerts, latviešu mākslinieku tekstiliju izstāde un Latvijas filmu skate, kā arī Valda Muktupāvela un Knuta Skujenieka literārie vakari.

Visus šos gadus Latvijai, neatlaidīgi īstenojot mūsu valsts ārpolitiskās prioritātes, īpaši nozīmīgs ir bijis NATO dibinātājvalsts Islandes konsekventais atbalsts Latvijas centieniem iestāties šajā organizācijā. Īpaši noteikti tas izskanēja NATO dalībvalstu ārlietu ministru maija apspriedē Reikjavīkā.

Taču pāri visām šīm ļoti būtiskajām divpusējo attiecību aktualitātēm laikam gan visu valsts vizītes dalībnieku apziņā joprojām izceļas vēsturiskais fakts, ka 1991. gada augustā mazā Islande pati pirmā starp

Islandes Republikas prezidents Olafurs Ragnārs Grimsons un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, apmainoties ar dāvanām

pasaules valstīm atzina Latvijas, kā arī Igaunijas un Lietuvas atjaunoto neatkarību.

Islande Latvijas delegāciju sagaida ar šai tālajai ziemeļu valstij reti saulainu un samērā siltu laiku, jo gaisa temperatūra ir “veseli” 10 grādi virs nulles pēc Celsija. Pussimt kilometru garajā ceļā no Keflavīkas līdz Reikjavīkai Islande Latvijas viesus priecē arī ar neparasti mierīgo, spoguļaini gludo okeāna līmeni.

Pulksteņa laika starpība starp mūsu valstīm vasarā ir trīs stundas, un tieši tādēļ svētdiena Valsts prezidentei izvēršas neparasti garā darba dienā.

Jau drīz pēc ierašanās Reikjavīkā Vaira Vīķe-Freiberga savā rezidencē Reikjavīkas lielākajā viesnīcā “Sāga” tiekas ar Latvijas uzņēmējiem, atrodot laiku, lai uzrunātu vai katru plašās grupas dalībnieku un iztaujātu par jau esošajiem vai iecerētajiem kontaktiem ar partneriem Islandē. Īpaši dziļa izvēršas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga saruna ar Latvijas Universitātes

Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnisko direktoru profesoru Elmāru Grēnu, kurš pēc Valsts prezidentes uzaicinājuma piedalās valsts vizītē, lai iepazītos ar šīs jomas vērienīgajiem pētījumiem Islandē.

Tomēr, neskatoties uz ieceri šīs vizītes laikā veicināt ekonomisko un zinātnisko sadarbību, Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes dziļākā būtība acīmredzot ir: apliecinot mazu tautu un valstu dziļo saprašanos un morālo vērtību kopību, rādīt, ka Latvija un Islande dod arī būtisku ieguldījumu pasaules politiskās stabilitātes arhitektūrā.

Pirmdiena, 12. augusts

Jau deviņos, stundu pirms oficiālās sagaidīšanas ceremonijas, žurnālisti dodas uz Islandes prezidenta rezidenci Besastadiru Alftanes pussalā pie Reikjavīkas.

Vēsturiskais ēku komplekss, kurā bez prezidenta rezidences un palīgēkām ir arī neliela akmens baznīciņa ar unikālām vitrāžām, rotāts ar Islandes un Latvijas karogiem. Gaidot svinīgās ceremonijas sākumu, vairāki Islandes prezidenta kancelejas un Ārlietu ministrijas ierēdņi sarunā ar “LV” apliecina, ka ar gandarījumu atceras iepriekšējo Latvijas valsts vizīti — Islandes varas gaiteņos šajos trīs gados bijis maz pārmaiņu.

Latvijas Republikas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga sarunā ar Islandes Republikas premjerministra Davida Odsona vadīto delegāciju Foto: Juris Krūmiņš

Pār Alftanes pussalu klājas pelēku mākoņu vāli, tomēr zemā ziemeļu saule neatlaidīgi cīnās par savām tiesībām. Tuvojoties svinīgās ceremonijas sākumam, zem Islandes un Latvijas karogiem ierindā nostājas melnās formās tērptie godasardzes policisti — nelielajai Islandei nav savas armijas, tāpēc ārvalstu vadītājus valsts vizītēs sagaida policistu godasardze. No tuvējās Hafnarfjorduras, Reikjavīkas pavadoņpilsētas, kur vizītes laikā mitinās arī Latvijas žurnālisti, autobuss atved jaunāko klašu skolēnus, kas, laužot priekšstatus par ziemeļnieku atturību, sirsnīgi māj ar Islandes un Latvijas karodziņiem ikvienam latvietim, žurnālistus ieskaitot.

Tieši pulksten 10 pie Besastadiras piebrauc Islandes “pirmais” limuzīns Nr. 1 ar sarkanbaltsarkano Latvijas valsts karodziņu. Vairu Vīķi-Freibergu un Imantu Freibergu sagaida Islandes Republikas prezidents Olafurs Ragnārs Grimsons un viņa saderinātā Dorita Musjafas kundze. Augsto viešņu sveic maza meitenīte islandiešu tautas tērpā. Skan Latvijas un Islandes valsts himnas. Abu valstu prezidenti sasveicinās ar sagaidītājiem. Tad Vaira Vīķe-Freiberga un Olafurs Ragnārs Grimsons dodas iekštelpās, kur notiek tradicionālā dāvanu apmaiņa. Latvijas Valsts prezidente namatēvam uzdāvina Oļega Auzera sudrabā kaltu ķiršu zaru, bet Olafurs Ragnārs Grimsons viešņai no Latvijas pasniedz fotoalbumu par Islandi, kompaktdisku ar islandiešu tautas mūziku un tautisku piespraudi.

Pēc tam Besastadirā notiek abu prezidentu saruna, kam seko preses konference. Tās ievadā, pirmais uzrunājot Latvijas un Islandes žurnālistus, Olafurs Ragnārs Grimsons uzsver, ka Islande pirms vairāk nekā desmit gadiem atbalstījusi Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu cīņu par neatkarību, jo pati vairāk nekā 400 gadus cīnījusies par savu suverenitāti. Tagad tikpat konsekvents ir Islandes atbalsts Baltijas valstu centieniem iestāties NATO. “Deviņdesmito gadu vidū, kad mēs nācām klajā ar šo atbalstu, tas starptautiski nebija populārs lēmums, un daudzi mūsu partneri šaubījās par iespēju uzņemt Baltijas valstis NATO,” atceras Islandes prezidents, uzsverot, ka tagad situācija ir kardināli mainījusies. Prezidents pauž cerību, ka Latvija un abas pārējās Baltijas valstis jau šā gada nogalē NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedē tiks uzaicinātas iestāties NATO. Olafurs Ragnārs Grimsons arī atgādina, cik spožu iespaidu Vaira Vīķe-Freiberga atstāja Islandē, uzstājoties ar runu starptautiskajā konferencē par dzimumu vienlīdzības jautājumiem.

Savukārt Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzrunājot žurnālistus, uzsver, ka Latvija nekad neaizmirsīs Islandes atbalstu mūsu valstij tik izšķirošajās 1991. gada augusta dienās. “Toreiz Islande bez vilcināšanās apliecināja, ka nekad nav atzinusi Baltijas valstu pievienošanu PSRS un ka tā atzīst mūsu atjaunoto valstisko neatkarību. Arī vēlāk, diskusijās par NATO paplašināšanu, Islande atkal pirmā izvirzīja ideju, ka Baltijas valstis jāuzņem šajā organizācijā,” saka Latvijas Valsts prezidente, turpinājumā uzsverot Latvijas un Islandes dažādību un arī līdzību. “Mūsu tautām ir kopīgs pats galvenais — sapratne par brīvības dziļo nozīmīgumu,” saka V.Vīķe-Freiberga. Viņa akcentē arī abu valstu sekmīgo ekonomisko sadarbību, uzverot, ka preču apgrozījums starp Latviju un Islandi pēdējos trīs gados divkāršojies, un izsaka cerību, ka valsts vizīte līdz ar plašo Latvijas uzņēmēju piedalīšanos sekmēs abu valstu ekonomisko kontaktu tālāku paplašināšanu.

Abu valstu prezidenti atbild arī uz “LV” jautājumu:

— Kā jūs saredzat Ziemeļu pētniecības foruma turpmāko nozīmi? Kā zināms, jūs abi esat šīs organizācijas goda valdes locekļi.

O.R. Grimsons: —Es domāju, ka šīs organizācijas līdzšinējā darbība bijusi visai iedrošinoša vēl plašākai darbībai nākotnē. Ļoti pozitīvi, ka šajā forumā bez Ziemeļvalstīm darbojas arī ASV, Kanāda un Krievija. Tik dažādu valstu iesaistīšanās kļuva iespējama pēc aukstā kara beigām. Ziemeļu pētniecības foruma izveide bija Islandes ideja, un man ir patiess prieks, ka arī Krievija izteica vēlmi piedalīties šīs organizācijas darbībā. Savas nesenās vizītes laikā Krievijā es par šīs organizācijas darbību runāju gan ar prezidentu Putinu, gan ar Novgorodas gubernatoru, jo šajā pilsētā notiks nākamā Ziemeļu pētniecības foruma apspriede. Pēc tam trešā tikšanās paredzēta ASV. Ziemeļu pētniecības forums mums dod iespēju apvienot pūliņus rūpēs par mūsu valstu kopīgo nākotni ziemeļos, apvienot mūsu centienus kopīgo problēmu risināšanai. Šī ir pavisam jauna, efektīva valstu sadarbības forma, un man ir patiess prieks, ka Latvijas Valsts prezidente pieņēma manu uzaicinājumu un piekrita darboties šīs organizācijas goda valdē.

V. Vīķe-Freiberga: — Jā, patiesi, Ziemeļu pētniecības padome ir pavisam jauna sadarbības forma, kas mūsu valstīm ļauj sadarboties plašāk un dod mūsu sadarbībai arī jaunas iespējas. Šāda veida reģionālā sadarbība attīstās visā pasaulē, ļaujot valstīm apvienot pūliņus cīņā pret bezdarbu, pret ekoloģiskām un citām kopīgām problēmām. Šī organizācija ir arī vēl viena lieliska iespēja apliecināt mazo valstu lomu un ietekmi pasaulē.

(Turpinājums — nākamajā “LV”)

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Valsts prezidentes valsts vizītē Islandē

Par mazo valstu lomu NATO

Apaļā galda diskusijā “Mazo nāciju loma NATO”: Latvijas vēstnieks Islandē Aivars Baumanis, Vaira Vīķe–Freiberga un Olafurs Ragnārs Grimsons

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar Islandes zinātniekiem, akadēmiķiem un politisko aprindu pārstāvjiem vakar iesaistījās diskusijā par mazo valstu lomu NATO.

Prezidente sacīja, ka Latvija tiek pieskaitīta tā saucamajām mazajām NATO kandidātvalstīm. Lai arī precīzas definīcijas, kas noteiktu, kur sākas un kur beidzas mazo un lielo valstu iedalījums, nav. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka NATO, pēc viņas domām, ir dibināta uz savstarpējā atbalsta principa un aizstāv alianses dalībniekus ne tikai militāri, bet augstu vērtē demokrātiju, brīvu ekonomiku un vēršas pret totalitārisma režīmiem. “Vakardienas alianses mainās, NATO paplašinās, jo pati Eiropa ir mainījusies. Tajā vairs nav dzelzs priekškara, tajā vairs nav mākslīga dalījuma līniju, tagad mēs esam jaunā Eiropā un mums ir jauna pasaules karte,” Islandes intelektuāļiem sacīja prezidente. Viņa piebilda, ka pasaules tautas 50 gadus kartē nav varējušas izlasīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vārdu, tās varēja redzēt tikai PSRS valstu sastāvā, iekļautas ar varu, bez brīvas gribas. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra to, ka Islandē Eiropas vēstures zināšanas vienmēr ir bijušas dziļākas. Par to liecina arī fakts, ka Islande ir steigusies tūlīt pēc Latvijas neatkarības fakta atzīt Latviju kā brīvu un neatkarīgu valsti. Viņa uzsvēra, ka mazām valstīm “drošības lietussargs” ir svarīgāks nekā lielajām valstīm un arī mazās valstis var būt ļoti vērtīgs principa “viens par visiem, visi par vienu” īstenotājs.

V.Vīķe-Freiberga atzina, ka ideoloģija pasaulē pēdējā gadsimta laikā ir daudzkārt mainījusies, taču NATO alianses ideoloģija joprojām aizstāv demokrātijas vērtības, katras tautas pašnoteikšanās tiesības. Prezidente stāstīja par savas valsts dalību miera operācijās, tādējādi uzsverot to, ka jau šobrīd, būdama tikai kandidātvalsts, Latvija piedalās NATO principu aizstāvībā. Viņa pateicās Islandei par tās ieguldījumu Baltijas valstu dalības NATO diskusijā, aizstāvot šo mazo valstu nepieciešamību iestāties Ziemeļatlantijas aliansē. “Tobrīd, kad šī ideja vēl nevienam nelikās īstenojama, Islande, arī būdama maza valsts, parādīja drosmi un panāca to, ka viedokļi par Baltijas valstu dalību NATO var mainīties uz labo pusi.”

Vaira Vīķe-Freiberga ļoti pozitīvi novērtēja faktu, ka Latvijas dalība NATO atbalsta arī tās mazās Eiropas valstis, kuras nav Ziemeļatlantijas alianses dalībnieces, bet dažādu apsvērumu dēļ uzskata, ka Latvijai ir nepieciešama dalību NATO. Prezidente informēja par neseno Baltijas valstu prezidentu tikšanos ar Austrijas prezidentu, kuras centrā bija mazo valstu solidaritāte nākotnes Eiropā, un uzsvēra, ka Austrija ir paudusi gatavību sadarboties ar Latviju arī drošības jomā. V.Vīķe-Freiberga runāja arī par dažādām jaunām aliansēm Eiropā, kuru pamatā ir gan reģionālās, gan interešu un tirdzniecības saites. Šobrīd pasaule ir saistīta dažādos sadarbības tīklos un tāpēc arī NATO iegūst jaunas sadarbības formas, atzina prezidente.

Valsts prezidenta preses dienests

Par uzņēmēju forumu

Uzņēmējdarbības seminārā: zālē — Islandes prezidents, Imants Freibergs un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, tribīnē — Latvijas Valsts prezidente

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 13. augustā valsts vizītes laikā Islandē kopā ar savu kolēģi Olafuru Ragnāru Grimsonu atklāja uzņēmēju forumu.

Islandes prezidents uzrunā atzīmēja, ka desmit gados kopš neatkarības atgūšanas Baltijas valstis pilnībā mainījušās un pašlaik tās ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, kas paver plašas iespējas straujai valstu izaugsmei. Latvijas Valsts prezidente, vērtējot Latvijas un Islandes tirdznieciskās attiecības, ar gandarījumu uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā apjoms arvien palielinās, tam ir tendence pieaugt. Šobrīd, pēc prezidentes teiktā, darbojas 24 Latvijas — Islandes uzņēmumi, un biznesa foruma lielais apmeklētāju skaits liecina par arvien pieaugošo interesi.

Vaira Vīķe–Freiberga sacīja, ka Latvijas uzņēmēju delegācija ir gandarīta par Islandē gūto pieredzi, iespējām un kontaktiem. Runājot par Latvijas ekonomiskās izaugsmes perspektīvām, prezidente uzsvēra, ka, pievienojoties ES, Latvijai pavērsies arī tās iespējas, ko piedāvā Eiropas ekonomiskā zona, un šo attiecību ietvaros sadarbība ar Islandi varētu tikai pieaugt.

Pēc Vairas Vīķes–Freibergas teiktā, vēsturiski Latvijas ģeogrāfiskā situācija valstij ir nesusi daudz traģisku notikumu. Taču prezidente pauda cerību, ka nākotnē ģeogrāfiskais stāvoklis var sniegt ekonomisku izdevīgumu, pavērt jaunas ekonomikas nozares un tirdzniecības ceļus. Vaira Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka šobrīd ir aktuāla jauna zīda ceļa izveidošanās, vienojot austrumus ar rietumiem. Nobeigumā prezidente novēlēja, lai šis biznesa forums dotu jaunus kontaktus un radošu savienības spēku abu valstu uzņēmējdarbības pārstāvjiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Par ekonomiskās sadarbības pieaugumu

“Pateicoties dalībai biznesa delegācijas sastāvā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālajā vizītē Islandē, Latvijas uzņēmēji ir nodibinājuši daudzsološus kontaktus tālākajā biznesa attīstībā,” informē Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) Investīciju un eksporta nodaļas projektu vadītāja Nika Kotoviča, norādot, ka LAA uzņēmēju dalību šajā vizītē organizēja kopā ar Valsts prezidenta kanceleju, LR vēstniecību Dānijā un LR goda konsulu Islandē.

Valsts prezidentes oficiālajā vizītē Islandē, kas notika no 11. līdz 13.augustam, biznesa delegācijas sastāvā piedalījās 39 uzņēmēji — uzņēmumu un asociāciju pārstāvji, kuru galvenais mērķis bija izpētīt ekonomiskās sadarbības iespējas starp abu valstu uzņēmējiem, veicināt jaunu kontaktu veidošanos, iepazīties ar Islandes ekonomiskā uzplaukuma pieredzi, kā arī veicināt Islandes uzņēmēju interesi par biznesa un investīciju iespējām Latvijā.

LAA, Valsts prezidenta kanceleja, LR vēstniecība Dānijā un LR goda konsuls Islandē uzņēmēju delegācijas pārstāvjiem bija sagatavojuši gan kopējo pasākumu programmu kopā ar Valsts prezidenti, gan arī atsevišķas darba grupu programmas ostu un industriālo parku, metālapstrādes, informācijas tehnoloģiju, lauksaimniecības un siltumnīcu saimniecības nozaru uzņēmējiem. Turklāt LAA sadarbībā ar Islandes Tirdzniecības kameru un Tirdzniecības padomi visiem uzņēmējiem bija noorganizējusi arī individuālas biznesa tikšanās.

N.Kotoviča uzsver, ka, pateicoties līdzdalībai vizītē Islandē, Latvijas uzņēmēji kopumā nodibināja 112 jaunus biznesa kontaktus, no kuriem 52 paši uzņēmēji vērtēja kā perspektīvus un daudzsološus turpmākajā biznesa attīstībā. Pēc Latvijas uzņēmēju domām, kopējais Latvijas eksporta apjoma pieaugums uz Islandi šīs vizītes rezultātā viena gada laikā varētu pārsniegt trīs miljonus latu. Gada laikā sagaidāmās Islandes uzņēmēju investīcijas Latvijā vairākos projektos varētu sasniegt 1,2 milj. latu.

“Vizītes laikā tika sāktas sarunas par vairākiem nozīmīgiem Latvijas un Islandes sadarbības kopprojektiem tādās jomās kā tehnoloģiju pārnese metālapstrādes un pārtikas rūpniecības nozarēs, izglītība un pieredzes apmaiņa lauksaimniecībā, informācijas apmaiņa par sadarbības iespējām lauku tūrisma attīstīšanā u.c.,” informē N.Kotoviča.

Lai gan Latvija un Islande ir mazas valstis, jau līdz šim abām valstīm ir izveidojusies laba ekonomiskā sadarbība. Latvijā sekmīgi darbojas vairāki Islandes–Latvijas kopuzņēmumi kokrūpniecības, loģistikas, nekustamo īpašumu, šūšanas u.c. nozarēs.

“Viens no veiksmīgiem sadarbības piemēriem ir fakts, ka visiem Islandes policijas formastērpiem ir uzraksts “Made in Latvia”, jo tos šuj Latvijas apģērbu ražošanas uzņēmums “66 North Saldus”,” uzsver N.Kotoviča.

Sarmīte Ozoliņa, Latvijas Attīstības aģentūras  preses sekretāre

Islandes prezidents Olafurs Ragnārs Grimsons

Pirms dinejas Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un Imantu Freibergu sagaida Islandes prezidents Olafurs Ragnārs Grimsons ar kundzi

Imants Freibergs, Latvijas un Islandes prezidenti sagaida dinejas viesus: Latvijas ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti un Latvijas vēstnieku Aivaru Baumani

Islandes prezidenta Olafura Ragnāra Grimsona uzruna svētku vakariņās par godu Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai un Imantam Freiberga kungam Besastadirā 2002. gada 12. augustā

Jūsu ekselence Latvijas prezidente Vaira Vīķes–Freibergas kundze un Imant Freiberga kungs, dāmas un kungi!

Sadarbība starp mūsu valstīm jaunā gadsimta rītausmā liecina par mainījušos pasaules skatījumu un ciešākiem sakariem starp ziemeļu tautām. Mēs esm izvērsuši ciešas konsultatīvās saites starp Ziemeļvalstu un Baltijas tautām un cenšamies radīt piemērotus apstākļus Eiropas drošībai un ekonomiskajai sadarbībai.

Rezultāti, kādus Latvija, Lietuva un Igaunija sasniegušas nedaudz vairāk kā desmit gadu laikā, ir neticami un daudzkārt līdz šim nepieredzēti, ja ņem vērā grūtības, kuras jaunajām valstīm bija jāpārvar. Ir nostiprināta demokrātiska pārvalde, ekonomiskie sasniegumi pilnībā pārveidojuši uzņēmējdarbību un rūpniecību, vairojuši iedzīvotāju labklājību, dalība starptautiskajās apspriedēs gan izpelnījusies cieņu, gan radījusi ietekmes iespējas.

Mēs, islandieši, uzmanīgi un ar apbrīnu sekojam šai attīstībai un esam priecīgi, ka varam jūs atbalstīt. Iespējams, mēs labāk nekā citas tautas saprotam, cik grūta var būt mazas tautas cīņa par neatkarības, labklājības un starptautiskās sabiedrības atzinības iegūšanu un kāds pārbaudījums ir savas pozīcijas noturēšana pasaulē.

Mūsu centieni pēc brīvības šeit, Islandē, ilga apmēram simt gadus. To šūpulis bija skolā, kura reiz atradās vecākajā Besastadiras ēkā. Te skolotāji un skolēni apsprieda klasiskās islandiešu valodas atdzimšanu, smēlās iedvesmu no senajām sāgām, rakstīja jaunu formu dzeju un ieklausījās revolūcijas vēsmās, kas ar laiku mainīja Eiropas sabiedriskos veidojumus un pārvaldes formas.

Tāpat arī jūsu valstī — dziesmas un eposi, mūzika un dzeja, radušas jēgu valsts un tautas vēsturē, iedvesmoja plašu pretestības kustību, kas panāca demokrātijas uzvaru. Tieksme pēc demokrātijas un cilvēktiesībām sakņojās kultūrā un tautas tradīcijās. Saistot gadsimtu pieredzi pagātnē ar ilgām pēc neatkarības, jūs guvāt cerību, kuru lolojāt grūtajā svešvaras laikā.

Jūs, Jūsu ekselence prezidente, ieviesāt un aizstāvējāt uzskatu, ka tautām jākopj savs mantojums un jāmeklē jauns spēks un iedvesma tautas dārgumu krātuvēs un, stingri sakņojoties savā zemē, jārod drosme sadarboties ar tautām citur pasaulē.

Mēs joprojām atminamies jūsu spēkpilno uzrunu Sieviešu forumā Reikjavīkā un jūsu pierādījumu tam, ka taisnīgumam un augstai ētikai jākļūst par starptautiskās sadarbības pamatu, ka pilnvērtīga tautu līdzāspastāvēšana stiprina cilvēku pašcieņu un dod iespēju katram pašam pilnveidot savu dzīvi.

Jūs apliecinājāt, ka demokrātija ietver sevī ne tikai formālus konstitucionālus nosacījumus, bet arī sabiedrisko apziņu, savstarpēju cieņu, ievērojot katra cilvēka tiesības uz labāku dzīvi. Panākumi, kurus Ziemeļvalstis guvušas pēdējā gadsimta laikā un Baltijas valstis — pēdējo desmit gadu laikā, ir pierādījums tam, ka pat valstis, kas ekonomiskās varas un militārā spēka rādītājos tālu atpaliek no lielvalstīm, tomēr spēj gūt panākumus demokrātijas un cilvēktiesību jomā.

Latvija un Islande kopīgi ar citām ziemeļu un Baltijas tautām izveidojušas astoņu valstu grupu, kuras esamībai jaunajā gadsimtā var būt daudzveidīga ietekme.

Mēs varam spēcīgi ietekmēt to, kā attīstīsies attiecības starp tautām ziemeļos, kā arī reģionā, kas plešas no Krievijas austrumos, ietverot Baltijas un Ziemeļvalstis, līdz pat Kanādai un ASV rietumos.

Jācer, ka ļoti drīz — pēc NATO paplašināšanās — mēs kļūsim par pilnvērtīgiem sabiedrotajiem. Islandes valdība jau no paša sākuma atbalstīja Baltijas valstu lūgumu iestāties aliansē.

Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, mums radīsies priekšrocības, ko dos Eiropas ekonomiskā zona, un ciešāki lietišķie sakari veicinās labklājību mūsu valstīs.

Mēs priecājamies redzēt, ka jūs šai vizītē pavada daudzi Latvijas uzņēmēji, Islandes uzņēmumi aizvien vairāk interesējas par notikumiem Latvijā. Islande ir veicinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmi, daudzkārt ņemot dalību gan tradicionālajā rūpniecībā, gan jaunajās tehnoloģijās.

Mēs arīdzan esam guvuši prieku no mūsu valstu mākslinieku sadarbības, kas bagātinājusi mūsu kultūru. Atceros, kā pirms dažiem gadiem klausījos latviešu un islandiešu mūziķu kopīgu koncertu ASV, kas guva amerikāņu preses pelnītu atzinību.

Nākamajos gados mums vajadzētu atbalstīt šāda veida sadarbību — dot komponistiem, rakstniekiem, dejotājiem, filmu veidotājiem un citiem māksliniekiem iespēju rādīt savu devumu. Mazu tautu vietu uz starptautiskās skatuves nosaka tas, vai spējam bagātināt cilvēces pieredzi ar savas kultūras jaunradi.

Latvijai un Islandei noteikti ir daudz darāmā, un draudzības saites, kas mūs vieno, ļauj mums ķerties klāt šiem uzdevumiem bez liekas vilcināšanās un bailēm.

Jūsu šīsdienas apmeklējums pierāda šādu vēlēšanos, un es izsaku sirsnīgu pateicību par jūsu nesavtīgajiem centieniem, nostiprinot saites ar mums Islandē.

Mēs lepojamies ar to, ka smagajā un izšķirošajā laikā spējām sniegt palīdzīgu roku jūsu tautai, mūs vieno spēja saskatīt vareno neatkarības dzinējspēku.

Mums priekšā ir burvības pilns laiks, kas nesīs mūsu tautām bagātīgas iespējas nonākt pie jauniem sasniegumiem.

Mēs patiesi priecājamies uzņemt Islandē jūs, Jūsu ekselence prezidente. Es aicinu visus piecelties un pacelt kausus par godu Vairai Vīķes–Freibergas kundzei, Imantam Freiberga kungam un draudzībai starp mūsu tautām.