Aizvakar, 13.augustā, Ministru kabineta sēdē

13. augusta valdības sēdē akceptēti noteikumi par valsts pilnvarnieku skaitu, pilnvarnieka atlīdzību un valsts uzņēmuma direktora darba samaksu. Noteikumu projekts nodrošina tiesisko pamatu valsts pilnvarnieku skaita, pilnvarnieka atlīdzības un valsts uzņēmuma direktora darba samaksas noteikšanai.

Pilnvarnieka mēneša atlīdzības apmēru valsts (pašvaldības) statūtsabiedrībās un statūtsabiedrībās ar valsts (pašvaldības) kapitāla daļu nosaka saskaņā ar šo noteikumu pielikumu, ņemot vērā nosacījumu, ka pilnvarnieka mēneša atlīdzības minimālais apmērs ir 60 latu un maksimālais apmērs ir 1300 latu.

Pilnvarnieka atlīdzības apmēru pārskata reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, ņemot vērā valsts (pašvaldības) statūtsabiedrības un statūtsabiedrības ar valsts (pašvaldības) kapitāla daļu darbības efektivitāti salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pilnvarnieks netiek prēmēts.

Pilnvarnieks, kurš darbojas valsts (pašvaldības) statūtsabiedrības padomē, saņem pilnvarnieka atlīdzību pilnā apmērā un pusi no padomes locekļa atlīdzības.

Valsts uzņēmuma direktora mēneša darba algu nosaka saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Valsts uzņēmuma direktora mēneša darba algas apmēru pārskata reizi gadā pēc uzņēmuma gada pārskata apstiprināšanas, ņemot vērā uzņēmuma darbības efektivitāti salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Valsts uzņēmuma direktors saņem prēmiju, ja ir bijusi peļņa (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem) un nav nodokļu parādu valsts budžetam. Prēmiju izmaksā reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, un tās apmērs nedrīkst pārsniegt valsts uzņēmuma direktora triju mēnešu darba algu.

Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu” ir nepieciešami, lai aktivizētu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību veidošanos privatizētajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, radītu iespēju saņemt aizdevumus privatizēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju rekonstrukcijai un siltināšanai, izveidotu kredītspējīgas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, kā arī panāktu šo dzīvojamo māju kvalitatīvu uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Lai iesaistītu visus vienas mājas dzīvokļu īpašniekus, neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzīvokļu īpašnieku sabiedrības locekļi, dzīvojamās mājas ekspluatācijai svarīgu jautājumu izlemšanā, noteikta dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, par kuras locekli dzīvokļa īpašnieks kļūst automātiski līdz ar dzīvokļa īpašuma iegūšanu.

Grozījumu autori uzskata, ka izmaiņas pozitīvi ietekmēs indivīda īpašuma sakārtošanu un tā vērtības paaugstināšanu, taču atsevišķos gadījumos pašvaldībām būs jārisina palīdzības jautājumi trūcīgajām un maznodrošinātajām personām.

Normatīvajā aktā paredzētas izmaiņas sankcijās par pārkāpumiem, kas saistīti ar tīšu pasu bojāšanu vai nolaidīgu glabāšanu, par tādu personu pieņemšanu darbā, kurām nav derīgas pases vai darba atļaujas. Tāpat kodeksā iekļauti jauni panti, kuros paredzēta ārvalstnieku atbildība par uzturēšanos Latvijas teritorijā bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas, par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu savlaicīgu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, par izvairīšanos no uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas un strādāšanu bez darba atļaujas.

Saskaņā ar Šengenas konvencijas prasībām pastiprināta pārvadātāju atbildība par ārvalstnieku pārvadāšanu bez ceļošanai derīgiem dokumentiem.

Lai saskaņotu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar Imigrācijas likumprojektu, no kodeksa paredzēts svītrot normas, kas regulē tādu personu aizturēšanu, kuras pārkāpušas Latvijas valsts robežas vai pierobežas režīmu.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno pašvaldību izglītības iestādes.

Uz valsts budžeta finansējumu pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (dotācijām) var pretendēt tikai akreditētas pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

Dotāciju ir tiesīga saņemt pašvaldība, ja attiecīgā ministrija ar to ir noslēgusi līgumu par noteiktu skaitu izglītojamo izglītošanu programmās.

Līgumu pašvaldība noslēdz ar:

Izglītības un zinātnes ministriju — profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās;

Kultūras ministriju — profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un kultūras izglītības programmās.

Pašvaldības izglītības iestāde, kas īsteno programmu un pretendē uz dotāciju, līdz 1.augustam iesniedz attiecīgajā ministrijā pieteikumu par dotācijas saņemšanu valsts budžeta nākamajā gadā. Pieteikumam pievieno informāciju, kas apliecina rezultativitāti atbilstoši iepriekšējā gada programmas īstenošanas plānam (izglītojamo skaits programmā, darba rezultatīvie rādītāji, pedagogu profesionālās kvalifikācijas un metodiskā darba nodrošinājums).

Attiecīgais ministrs, pamatojoties uz izglītojamo skaitu attiecīgajā programmā, valsts budžetā atbilstoši šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros nosaka dotācijas apmēru akreditētai pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādei atbilstoši apstiprinātajiem programmu paraugiem.

Attiecīgais ministrs var precizēt programmas īstenošanai nepieciešamo dotācijas apmēru, ievērojot valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu maksimālu atbilstību prognozētajam fiskālajam deficītam.

Pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādes (mūzikas, mākslas skolas un sporta izglītības iestādes), kas nav akreditētas, bet likumā noteiktajā kārtībā saņem dotāciju, var pretendēt uz to līdz iestādes akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2003.gada 1.augustam.

Noteikumi īstenojami likumā par valsts budžetu kārtējam gadam šim mērķim paredzēto finansu līdzekļu ietvaros.

Normatīvā akta projekta pamatā ir tehniska rakstura grozījumi, kas nemaina pastāvošo nodokļu atlaižu piemērošanas kārtību. Ja tiks izveidoti jauni sporta centri un sporta būves, lēmums par nodokļu atvieglojumiem tiks pieņemts attiecībā uz konkrētu objektu.

Normatīvā akta projekta pamatā ir tehniska rakstura grozījumi, kas nemaina pastāvošo nodokļu atlaižu piemērošanas kārtību. Ja tiks izveidoti jauni sporta centri un sporta būves, lēmums par nodokļu atvieglojumiem tiks pieņemts attiecībā uz konkrētu objektu.

Līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi noteica, ka ar nekustamā īpašuma nodokli nav apliekami 17 masu aktīvās atpūtas centri, sporta būves un to uzturēšanai nepieciešamā zeme. No šī saraksta tagad ir svītrots stadions “Jaunība” Lielupē.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes sagatavotas saskaņā ar esošajām un plānotajām Latvijas tiesību aktu un starptautisko saistību prasībām. Pamatnostādnēs ir noteikti Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķi, rīcības virzieni, uzdevumi un rezultātu sasniegšanas rādītāji. Pamatnostādnēs noteikta pārskata par pamatnostādņu īstenošanas sniegšanas un novērtēšanas kārtība.

Kā politikas mērķis izvirzīts dzīves ilguma Latvijas iedzīvotājiem palielināšana, dzīves kvalitātes uzlabošana. Pamatnostādnes izvirza konkrētus mērķus ūdens aizsardzībai, klimata izmaiņām un ozona slāņa aizsardzībai, dabas resursu izmantošanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī konkrētas rīcības mērķu sasniegšanai. Sasniedzot izvirzītos mērķus, vides stāvoklis nepasliktināsies un tiks nodrošināta resursu izmantošana, neradot draudus nākamajām paaudzēm.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādņu īstenošanu koordinē Nacionālā ilgtspējīgas attīstības padome. Par Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādņu iestrādi nozaru politikas dokumentos ir atbildīgas attiecīgās ministrijas un īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts savas kompetences ietvaros.

Likumprojekts paredz aizstāt Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīgumā A protokolu ar Protokola konsolidēto versiju. Grozījumi Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīgumā A protokolā tiek veikti, lai būtu skaidrs un likumīgs pamats izcelsmes noteikumu piemērošanai, lai veiktu tehniskus grozījumus pārstrādes noteikumos, ievērojot Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas HS 2002 jaunās versijas, kas stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī, nosacījumus, lai padarītu šos noteikumus ērtāk lietojamus gan preču importētājiem un eksportētājiem, gan muitas administrācijai.

Valstis, kuras nebūs ieviesušas nepieciešamos grozījumus preču izcelsmes noteikumos, tiks izslēgtas no Paneiropas kumulācijas sistēmas un zaudēs brīvu piekļūšanu ES, Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu un Eiropas asociēto valstu tirgiem, tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem tiks liegta brīva pieeja arī Igaunijas un Lietuvas tirgiem.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments