Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanas par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību

Latvijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība, turpmāk tekstā “Puses”,

vēloties veicināt labu kaimiņvalstu attiecību turpmāko attīstību starp valstīm,

ar mērķi uzturēt tiesisko kārtību, noregulēt robežincidentus uz Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas robežas,

vēloties atrisināt visus ar robežu saistītos jautājumus sadarbības un savstarpējās palīdzības garā,

vienojās par sekojošo:

 

1.pants

Šajā Vienošanās lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

1) pilnvarotie robežas pārstāvji — ar Pušu valstu nacionālajiem normatīvajiem un citiem tiesību aktiem noteiktās amatpersonas, kuru kompetencē ietilpst to robežincidentu risināšana, kuri notiek uz valsts robežas (turpmāk tekstā — robeža), kā arī šīs Vienošanās nosacījumu īstenošanas nodrošināšana;

2) valsts robežas apsardzības institūcijas — ar Pušu nacionālajiem normatīvajiem un citiem tiesību aktiem noteiktās institūcijas un amatpersonas, kuru kompetencē ietilpst robežas apsardzības jautājumu risināšana un līgumu saistību īstenošanas nodrošināšana;

3) robežincidents — notikums uz robežas, kas radies iedzīvotāju, militārpersonu, citu personu vai Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valsts iestāžu nelikumīgu darbību rezultātā un kas izpaužas dažādos robežas pārkāpumos un ar robežu saistīto vienošanās jautājumu pārkāpumos;

4) izmeklēšana — notikuma uz robežas vispusīga, dziļa izskatīšana ar notikumu apstākļu noskaidrošanu, pamatojoties uz kuriem tiek izdarīti secinājumi un noformēti dokumenti;

5) dienesta korespondences apmaiņas punkts — īpaši iekārtota vieta robežas tuvumā dienesta korespondences apmaiņai, kas izvēlēta, abpusēji vienojoties;

6) valsts iedzīvotāji — pilsoņi, personas bez pilsonības un ārvalstnieki, kuri pastāvīgi dzīvo valstu teritorijās;

7) valsts robežas pārkāpēji — personas, kuras ir šķērsojušas vai ir mēģinājušas šķērsot robežu, pārkāpjot noteiktos nosacījumus, tajā skaitā ar peldlīdzekļu, gaisakuģu, citu lidaparātu un citu tehnisko līdzekļu palīdzību;

8) robežūdeņi — teritoriālās jūras, upju, ezeru, strautu, kanālu posmi, pa kuriem iet robeža, kā arī upju, strautu, kanālu, ezeru, dīķu un citu ūdenstilpju ūdeņi līdz 500 m platumam abās pusēs robežai, pa kuriem iet robeža.

 

2.pants

1. Lai izpildītu šīs Vienošanās nosacījumus, katra Puse nozīmē Pilnvarotos Robežas Pārstāvjus.

2. Par Pilnvarotā Robežas Pārstāvja nozīmēšanu Puses paziņo viena otrai pa diplomātiskiem kanāliem. Paziņojumā norāda uzvārdu, vārdu, ieņemamo amatu, pilnvaras un pastāvīgās uzturēšanās vietu.

3. Pilnvaroto Robežas Pārstāvju darbības nodrošināšanai katras Puses valsts Pilnvarotais Robežas Pārstāvis nosaka nepieciešamo skaitu palīgu, sekretāru un ir tiesīgs iesaistīt darbā tulkus un ekspertus.

 

3.pants

1.Pilnvarotajiem Robežas Pārstāvjiem tiek izsniegtas atbilstošas pilnvaras, kuras tiek sastādītas latviešu un lietuviešu valodā.

2. Pilnvaras izsniedz Pušu valstu valsts robežas apsardzības institūciju vadītāji.

3. Abu Pušu valstu Pilnvarotie Robežas Pārstāvji apmainās ar rakstisko pilnvaru paraugiem.

 

4.pants

1.Pilnvarotie Robežas Pārstāvji:

1) nodrošina starptautisko vienošanos valsts robežas apsardzības jautājumos īstenošanu;

2) pēta valsts robežas apsardzības stāvokli, saskaņo un koordinē valsts robežas apsardzības institūciju darbību, kas ir vērsta uz robežas apsardzību un sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību, starptautisko terorismu un nelegālu narkotisko vielu, ieroču, munīcijas, sprāgstvielu apriti, kā arī bīstamo ķīmisko vielu un produktu, radioaktīvo vielu un bīstamo atkritumu pārvietošanu pāri robežai;

3) nodrošina kārtību uz Latvijas un Lietuvas robežas, pētot un analizējot situāciju un radušās problēmas;

4) koordinē valsts robežas apsardzības institūciju darbību;

5) risina jautājumus, kas ir saistīti ar robežas vienkāršotās šķērsošanas punktu darbību, saskaņo un nosaka to darbības režīmu;

6) saskaņo un apstiprina tās normatīva rakstura informācijas apmaiņas kārtību, kas nepieciešama robežas šķērsošanas punktu nepārtrauktai darbībai, kā arī statistisko informāciju par robežas šķērsošanu tajos;

7) pieņem lēmumus jautājumos, kurus robežsardzes pārvalžu un robežsargu vienību amatpersonas nav atrisinājušas;

8) nodod izskatīšanai diplomātiskā ceļā tos jautājumus, par kuriem kopīgās darbības gaitā radušās domstarpības un kuras nav atrisinātas Pušu valstu Pilnvaroto Robežas Pārstāvju līmenī, par to obligāti paziņojot otras Puses valsts Pilnvarotajam Robežas Pārstāvim;

9) apstiprina dokumentu paraugus, kurus izmanto savstarpējās sadarbības gaitā Pilnvarotie Robežas Pārstāvji;

10) savas kompetences ietvaros izpilda diplomātiskā ceļā atrisināto problemātisko jautājumu lēmumus.

2. Pilnvarotie Robežas Pārstāvji var pildīt arī citas ar šīs Vienošanās īstenošanu saistītas funkcijas.

 

5. pants

1. Lai īstenotu šajā Vienošanās noteiktos uzdevumus, Pilnvarotajiem Robežas Pārstāvjiem ir pienākums:

1) organizēt robežas šķērsošanas kontroli, nodrošināt robežas šķērsošanas punktu darbību un šajos punktos kontrolējošo funkciju izpildošo dienestu sadarbību;

2) risināt jautājumus, kas saistīti ar notikumiem uz robežas, veikt dienesta izmeklēšanu par šādiem incidentiem:

a) otras valsts teritorijas apšaude pāri robežai un tās sekas,

b) pāri robežai vērstu darbību rezultātā izdarīta slepkavība un miesas bojājumi, kā arī varmācība pret otras valsts pilsoņiem,

c) personu, transportlīdzekļu nelikumīga robežas šķērsošana un nelikumīga kravu pārvietošana pāri robežai,

d) ja valsts, pašvaldību, fizisku un juridisku personu īpašumā vai likumīgā valdījumā esoši priekšmeti, īpašums vai dzīvnieki atrasti otras valsts teritorijā,

e) pāri robežai vērstu darbību rezultātā izdarīta īpašuma nolaupīšana, iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi pārkāpumi uz robežas, kuru rezultātā ir radusies nepieciešamība atlīdzināt zaudējumus,

f) nelikumīgi amatpersonu kontakti pāri robežai,

g) nelikumīga, kā arī nepārvaramas varas izraisīta robežas šķērsošana ar peldlīdzekļiem, lidmašīnām vai citiem lidaparātiem, kā arī to atrašanās otras valsts teritorijā. Pilnvarotie Robežas Pārstāvji informē viens otru par tādiem gadījumiem un, ja nacionālajos normatīvajos aktos vai starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība, pamatojoties uz kopīgās izmeklēšanas rezultātiem, atdod objektus tai valstij, no kuras teritorijas tie ir ievesti,

h) citi jautājumi, kas ir saistīti ar robežu un neprasa risināšanu diplomātiskā ceļā;

3) informēt valsts robežas apsardzības institūcijas, nepieciešamības gadījumā Ārlietu ministriju, citas valsts pārvaldes institūcijas par jautājumiem, kas pārsniedz Pilnvaroto Robežas Pārstāvju kompetenci;

4) nodrošināt sadarbību ar attiecīgām otras Puses amatpersonām un Pilnvarotajiem Robežas Pārstāvjiem, lai nepieļautu ugunsgrēku, epidēmiju, epizootiju, bīstamu ķīmisko un radioaktīvo vielu izplatīšanos pāri robežai, kā arī dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos nodrošināt glābšanas komandu un nepieciešamo speciālistu robežas šķērsošanu atbilstoši starptautiskajiem līgumiem;

5) organizēt robežas šķērsošanas atļauju izsniegšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas nepieciešamības gadījumā otras valsts pilsoņiem, ja to dzīvībai draud briesmas un tās novērst var tikai otras valsts medicīnas darbinieki;

6) organizēt valsts robežas pārkāpēju pieņemšanu un nodošanu.

 

6. pants

Otras Puses valsts Pilnvarotais Robežas Pārstāvis jāinformē nekavējoties:

1) par tādu pazīmju atklāšanu, kas liecina par gatavošanos nelikumīgai robežas šķērsošanai, un par notikušajiem nelikumīgas robežas šķērsošanas faktiem;

2) par robežūdeņu, kā arī vides piesārņošanas pazīmēm, epidēmiju, epizootiju, ugunsgrēku un citu plaša mēroga nelaimju draudiem pierobežas teritorijā, par iespējamo nesankcionēto to personu robežšķērsošanu, kuras cenšas glābties no augstāk minētām briesmām;

3) par kustības pārtraukšanu vai tās ierobežošanu robežas šķērsošanas punktos, karantīnas ieviešanu sakarā ar slimību izplatīšanos un citiem pamatotiem iemesliem, kā arī par aptuveniem termiņiem, kad kustība attiecīgajos punktos tiks atjaunota;

4) par robežzīmes pazušanu, iznīcināšanu vai bojājumu.

 

7. pants

Pilnvarotie Robežas Pārstāvji veic nepieciešamās darbības, lai novērstu nelikumīgu robežas šķērsošanu un citas darbības, kas kaitē otras Puses valstij. Pilnvarotie Robežas Pārstāvji savstarpēji informē viens otru par tādām darbībām.

 

8. pants

1. Personas, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas robežu un kuras ir aizturējušas vienas Puses attiecīgās valsts robežas apsardzības institūcijas, tiek nodotas otras Puses valsts robežas apsardzības institūcijām. Pieņēmējas Puses valsts Pilnvarotais Robežas Pārstāvis ir jāiepazīstina ar pamatojumu pieņemtajam lēmumam par šo personu nodošanu. Puses vienojas, ka tādas personas ir jānodod pēc nododošās Puses valsts nepieciešamo procesuālo darbību pabeigšanas.

2. Kopā ar personām pieņēmējas Puses valsts Pilnvarotajam Robežas Pārstāvim tiek nodotas arī mantas, kuras bija nododamo personu rīcībā aizturēšanas brīdī, ja tās bija pārvietotas no pieņēmējas Puses valsts teritorijas.

3. Šajā pantā minētās personas netiek nodotas otras Puses valsts Pilnvarotajam Robežas Pārstāvim, ja:

a) tās ir valsts iedzīvotāji, kuras teritorijā tās ir aizturētas;

b) tās ir ne vien nelikumīgi šķērsojušas robežu, bet arī izdarījušas citas krimināli sodāmas darbības valstī, kuras teritorijā tās ir aizturētas;

c) šīs personas ir lūgušas patvērumu valstī, kuras teritorijā ir aizturētas.

 

9. pants

1. Ja Puses valsts Pilnvarotais Robežas Pārstāvis, kas aizturējis personas, pieņem 8. pantā minētos lēmumus par nepieciešamību veikt papildu izmeklēšanu par aizturēto personu atrašanās apstākļiem savā teritorijā vai par patvēruma lūguma pamatotības izskatīšanu, nododošās Puses valsts Pilnvarotajam Robežas Pārstāvim ir tiesības aizturēt minētās personas uz laiku, kas ir nepieciešams apstākļu noskaidrošanai, vienlaikus par aizturēšanu paziņojot pieņēmējas Puses valsts Pilnvarotajam Robežas Pārstāvim.

2. Ja 8. pantā minētās personas viens no Pušu valstu Pilnvarotajiem Robežas Pārstāvjiem nebija nodevis šajā pantā minēto iemeslu dēļ vai personas nav iespējams nekavējoties nodot citu iemeslu dēļ, par to jāpaziņo otras Puses valsts Pilnvarotajam Robežas Pārstāvim.

 

10. pants

1. Pilnvarotie Robežas Pārstāvji veic kopēju dienesta izmeklēšanu robežincidentu notikumu vietās, lai noskaidrotu apstākļus, kā arī lai tos ātri un efektīvi atrisinātu.

2. Kopēju dienesta izmeklēšanu organizē tās valsts Pilnvarotais Robežas Pārstāvis, kuras teritorijā izmeklēšana tiek veikta.

3. Par kopējās dienesta izmeklēšanas rezultātiem sastāda aktu, pievienojot tam citus nepieciešamos dokumentus, kas tiek pievienoti tikšanās protokolam. Minēto aktu un citus nepieciešamos dokumentus sastāda, ievērojot šīs Vienošanās 17. panta nosacījumus.

4. Kopējo dienesta izmeklēšanu robežincidentu notikumu vietās neuzskata par tiesas izmeklēšanu, kura ietilpst katras Puses valsts tiesas vai administratīvo iestāžu kompetencē un kura paredz Pušu valstu nacionālajos normatīvajos aktos noteikto procesuālo darbību izpildi.

5. Jautājumi, kurus nav atrisinājuši Pilnvarotie Robežas Pārstāvji un kuri nav atrunāti citos tiesību aktos, 14 dienu laikā tiek nodoti atrisināšanai diplomātiskā līmenī.

 

11. pants

1. Personas, kuras netīši šķērsojušas robežu un aizturētas otras valsts teritorijā, pēc netīšas robežas šķērsošanas fakta apstiprinājuma, pamatojoties uz abu Pušu valstu Pilnvaroto Robežas Pārstāvju kopēji veiktās dienesta izmeklēšanas rezultātiem, nekavējoties tiek nodotas tās valsts Pilnvarotajam Robežas Pārstāvim, no kuras teritorijas tās ieradās.

2. Pilnvarotie Robežas Pārstāvji nosaka šajā pantā minēto personu nodošanas kārtību. Nevienam no Pilnvarotajiem Robežas Pārstāvjiem nav tiesību atteikties pieņemt šādas personas.

 

12. pants

1. Dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos robežas tuvumā Pilnvarotie Robežas Pārstāvji ir tiesīgi valsts robežas apsardzības institūcijām dot mutiskus norādījumus, atļaujot ugunsdzēsēju un glābšanas komandām, medicīnisko, veterināro un citu dienestu personālam, kuri sniedz palīdzību ārkārtēju notikumu lokalizācijā, šķērsot robežu jebkurā laikā, jebkuros robežas šķērsošanas punktos vai ārpus tiem, kā arī atrasties otras valsts teritorijā to laiku, kas nepieciešams palīdzības sniegšanai. Pirms mutisku norādījumu došanas par atļauju šķērsot robežu Pilnvarotie Robežas Pārstāvji saskaņo savus lēmumus, izmantojot sakaru līdzekļus. Pēc mutisku norādījumu došanas, atļaujot šķērsot robežu, Pilnvarotie Robežas Pārstāvji savu lēmumu 24 stundu laikā apstiprina rakstiski.

2. Speciālie materiāli un ierīces, tehniskie un transporta līdzekļi, glābēji suņi, glābšanas komandu un/vai ekspertu individuālais aprīkojums, kas tiek izmantots nepieciešamās palīdzības sniegšanai, kā arī minētā personāla personiskie piederumi tiek pārvietoti pāri robežai saskaņā ar attiecīgu starptautisku līgumu nosacījumiem.

 

13. pants

Pierobežas rajonu iedzīvotāji un personas, kuras atrodas šajos rajonos dabas katastrofu un citu plaša mēroga nelaimes gadījumu laikā, kad pastāv tieši draudi viņu dzīvībai un veselībai, ir tiesīgi šķērsot robežu jebkurā vietā, ja nav citas iespējas izvairīties no briesmām.

 

14. pants

1. Pilnvarotie Robežas Pārstāvji kopīgi risina jautājumus par zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti vienas Puses valstij otras Puses valsts teritorijā, ja pieprasītā zaudējumu kompensācijas summa nepārsniedz 1000 eiro. Ja Pilnvarotie Robežas Pārstāvji nespēj rast risinājumu, jautājums tiek nodots risināšanai diplomātiskā līmenī.

2. Lēmums, kuru Pilnvarotie Robežas Pārstāvji pieņēmuši, pamatojoties uz šī panta pirmo daļu, neizslēdz iespēju risināt jautājumu ar tiesas starpniecību.

 

15. pants

1. Pilnvarotie Robežas Pārstāvji nosaka mājdzīvnieku atpakaļ atdošanas kārtību.

2. Mājdzīvnieki tiek atdoti, ievērojot nosacījumus, kas ir saskaņoti ar abu Pušu valstu veterinārajām iestādēm to vietu tuvumā, kur dzīvnieki ir šķērsojuši robežu.

 

16. pants

1. Pilnvarotie Robežas Pārstāvji veic kopēju darbu sēdēs un tikšanās, kā arī veic robežas incidentu un ārkārtas gadījumu kopīgu izmeklēšanu.

2. Pilnvaroto Robežas Pārstāvju sēdes (tikšanās) notiek saskaņā ar apstiprinātu plānu vai ārpus plāna pēc viena Pilnvarotā Robežas Pārstāvja izteikta priekšlikuma. Plānotās sēdes un tikšanās notiek pēc kārtas abu Pušu valstu teritorijās, ārpusplāna sēdes un tikšanās — parasti sēdes (tikšanās) iniciatora teritorijā.

3. Pilnvaroto Robežas Pārstāvju sēdes (tikšanās) notiek pēc viena Pilnvarotā Robežas Pārstāvja uzaicinājuma. Vienlaikus ar uzaicinājumu ir jāiesniedz sēdes (tikšanās) darba kārtība un jānorāda tās norises laiks un vieta.

4. Atbilde uz uzaicinājumu jāsniedz pēc iespējas īsākā termiņā, taču ne vēlāk kā 48 stundas kopš uzaicinājuma saņemšanas brīža. Ja vienas Puses valsts Pilnvarotajam Robežas Pārstāvim piedāvātās sēdes (tikšanās) darba kārtība, laiks un vieta otras Puses valsts Pilnvarotajam Robežas Pārstāvim ir nepieņemami, ielūgtās Puses valsts Pilnvarotais Robežas Pārstāvis piedāvā sēdes (tikšanās) darba kārtības, laika un vietas maiņu.

5. Vienas Puses valsts Pilnvarotā Robežas Pārstāvja organizētajā sēdē (tikšanās) personīgi jāpiedalās otras Puses valsts Pilnvarotajam Robežas Pārstāvim. Ja tas nav iespējams attaisnojošu iemeslu dēļ, otras Puses valsts Pilnvarotais Robežas Pārstāvis jāinformē par to ne vēlāk kā diennakti pirms sēdes (tikšanās) sākuma.

6. Pilnvarotie Robežas Pārstāvji tiekas ne retāk kā četras reizes gadā.

7. Sēdi (tikšanos) vada tās valsts Pilnvarotais Robežas Pārstāvis, kuras teritorijā tā notiek.

 

17. pants

1. Par sēdes (tikšanās) rezultātiem tiek sastādīts protokols divos eksemplāros, katrs latviešu un lietuviešu valodā. Katru protokola eksemplāru paraksta Pilnvarotie Robežas Pārstāvji.

2. Protokolā norāda: sēdes (tikšanās) laiku un vietu, dalībniekus, darba kārtību, sēdes gaitu, pieņemtos lēmumus un to izpildes termiņus.

3. Sēdēs (tikšanās) pieņemtie Pilnvaroto Robežas Pārstāvju lēmumi risina jebkuru robežincidentu, kura risinājums ietilpst Pilnvaroto Robežas Pārstāvju kompetencē. Šie lēmumi ir saistoši un stājas spēkā ar protokola parakstīšanas brīdi, ja vien protokolā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.

4. Jautājumi, kuru risinājumam nav nepieciešama Pilnvaroto Robežas Pārstāvju personīga tikšanās, var tikt izskatīti un atrisināti, sarakstoties vai izmantojot citus sakaru kanālus.

5. Pilnvarotie Robežas Pārstāvji informē viens otru par pieņemto lēmumu izpildes gaitu.

 

18. pants

1. Mēneša laikā pēc šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīža Pilnvarotie Robežas Pārstāvji saskaņo un nosaka dienesta korespondences apmaiņas punktus, kā arī personu, dzīvnieku un īpašuma nodošanas vietas uz robežas.

2. Personu nodošanu veic Pilnvarotie Robežas Pārstāvji personīgi, sastādot par to aktu.

3. Dienesta korespondences apmaiņas punkti darbojas visu diennakti, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas.

4. Pilnvarotie Robežas Pārstāvji nozīmē personas, kas atbild par dienesta korespondences apmaiņu, dzīvnieku un īpašuma nodošanu un pieņemšanu, nosaka šādu personu izsaukšanas kārtību, kā arī apstiprina pieņemšanas — nodošanas dokumentu veidlapas.

 

19. pants

Pilnvarotie Robežas Pārstāvji, pildot savu pilnvaru ietvaros noteiktos dienesta pienākumus, šķērso robežu visā tās garumā, iepriekš saskaņojot to ar otras Puses valsts Pilnvaroto Robežas Pārstāvi.

 

20. pants

1. Šīs Vienošanās 2. pantā norādītās personas šķērso robežas līniju, izmantojot šādus dokumentus:

1) Pilnvarotie Robežas Pārstāvji — šīs Vienošanās 3. pantā minētās pilnvaras;

2) Pilnvaroto Robežas Pārstāvju palīgi, sekretāri, tulki, eksperti un apkalpojošais personāls — vienreizējās Pilnvaroto Robežas Pārstāvju izdotās caurlaides.

 

21. pants

1. Šīs Vienošanās 2. pantā norādītās personas, pildot dienesta pienākumus otras Puses valsts teritorijā, ir tiesīgas nēsāt dienesta formas tērpu.

2. Puses sniedz minētajām personām visāda veida atbalstu to atrašanās laikā savā teritorijā.

 

22. pants

1. Valsts robežas apsardzības institūcijas sedz visus izdevumus, kas ir saistīti ar šīs Vienošanās izpildi savas valsts teritorijā.

2. Izdevumus, kas saistīti ar sēžu (tikšanos) organizēšanu, sedz Puses valsts robežas apsardzības institūcija, kuras valsts teritorijā sēdes (tikšanās) tiek organizētas.

 

23. pants

1. Šī Vienošanās neskar tiesības un pienākumus, kuri izriet no citiem Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumiem.

2. Šī Vienošanās stājas spēkā pēc tam, kad Puses viena otru informē par to visu nepieciešamo iekšējo tiesisko prasību izpildi, kas nepieciešamas, lai tā stātos spēkā, un zaudē spēku pēc trīs mēnešiem no brīža, kad viena Puse ir saņēmusi otras Puses rakstisku paziņojumu par vēlmi izbeigt tā darbību.

3. Vienošanās var tikt grozīta vai papildināta pēc Pušu savstarpējās vienošanās. Grozījumi un papildinājumi stājas spēkā šī panta 2. daļā paredzētajā kārtībā.

Parakstīta 2002. gada 1. martā Nidā divos eksemplāros, katrs no tiem latviešu, lietuviešu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.

Domstarpību gadījumā, interpretējot šīs Vienošanās noteikumus, par pamatu tiek ņemts teksts krievu valodā.

 

Latvijas Republikas	Lietuvas Republikas
valdības vārdā	valdības vārdā
Andris Bērziņš,	Aļģirds Brazausks,
Ministru prezidents	Ministru prezidents