“Esam priecīgi, ka varam atbalstīt Latviju”

Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizītē Islandē 11. – 13.augustā

Vigdisa Finbogadotira, Islandes bijusī prezidente, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kā vērtējat Islandes un Latvijas divpusējo attiecību attīstību?

— Es domāju, ka tās ir teicamas. Vienkārši teicamas. Dinamiski attīstās ekonomiskie sakari, taču pats galvenais, manā skatījumā, ir mūsu patiesi brīnišķīgā saprašanās. Esmu ļoti lepna par to, ka Islande pati pirmā 1991. gada augustā atzina Latvijas atjaunoto neatkarību.

— Ko domājat par Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīti Islandē?

— Domāju, tas ir spožs apliecinājums visam nupat sacītajam. Mūsu attiecības ir lieliskas, un Latvijas prezidentes vizīte dos jaunus impulsus šo attiecību attīstībai.

— Jūs bijāt Islandes prezidente veselus sešpadsmit gadus, un jūsu prezidentūras laikā arī tika pieņemts Islandes vēsturiskais lēmums atzīt Latvijas valsts neatkarību. Latvijas tauta to nekad neaizmirsīs un ir ļoti pateicīga jums un visai Islandes tautai. Taču es gribu atgādināt, ka jūs arī bijāt pasaulē pati pirmā sieviete — prezidente.

— Jā, tā tas bija.

— Toties tagad tā vairs nebūt nav unikāla parādība.

— Jā, tagad sievietes ir prezidentes ne vienā vien pasaules valstī. Taču tā tas nav bijis vienmēr. Kādai vajadzēja būt pirmajai, kas salauž šo ledu, un es esmu priecīga, ka man bija lemts izpildīt arī šo misiju. Tagad mēs Islandē uzņemam Latvijas Valsts prezidenti, un viņa patiešām ir dārgs un visu islandiešu gaidīts viesis.

Imants Freibergs, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Islandes Republikas premjerministrs Davids Odsons pirms Islandes valdības vadītāja rīkotajām pusdienām; Imants Freibergs, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Islandes prezidenta saderinātā Dorita Musjafa un Islandes prezidents Olafurs Ragnārs Grimsons pie piemiņas zīmes Draudzības birzī Tingvellirā; abu valstu prezidenti — Draudzības birzs krāšņumam iestādot bērzu

Islandes Republikas prezidents Olafurs Ragnārs Grimsons un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga; Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Islandes prezidents Olafurs Ragnārs Grimsons, Dorita Musjafa; Valsts protokola vadītājs Jānis Dripe, Latvijas vēstnieks Islandē Aivars Baumanis, Imants Freibergs, bijusī Islandes prezidente Vigdisa Finbogadotira Latvijas modernās glezniecības izstādes atklāšanā “Kringlan” tirdzniecības centrā

Par valsts vizīti

Pirmdiena, 12. augusts

Tūlīt pēc tikšanās ar Islandes prezidentu Olafuru Ragnāru Grimsonu Vaira Vīķe—Freiberga atrod laiku īsai sarunai ar Latvijas žurnālistiem.

Jautājums: — Kā jūs raksturotu Islandes atbalstu Latvijas virzībai uz NATO?

Vaira Vīķe–Freiberga: — Prezidents Grimsons bija pats pirmais, kurš NATO apspriedē kopā ar Norvēģijas pārstāvjiem minēja nepieciešamību paplašināt NATO ar Baltijas valstīm. Kā viņš pats tagad atzīmēja, tobrīd Islandes un Norvēģijas balsis bija vientuļas, bet tas bija pats sākums. Un viņu paraugs bija viens no faktoriem, kas ļāvis, kaut lēni, mainīt arī citu valstu attieksmi, līdz pat šī brīža situācijai, kad nav vairs tikpat kā nevienas NATO dalībvalsts, kas iebilstu pret NATO paplašināšanu Baltijas virzienā. Tas bija principiāls process, un arī Islandei tajā bija vēsturiska loma.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Kā jūs izskaidrojat šo parādību, ka tieši mazā Islande parāda daudz lielāku politisku pašapziņu nekā pasaules lielvalstis?

Vaira Vīķe–Freiberga: — Islandieši ir patiešām sīksta tauta. Man liekas, lai noturētos uz šīs skarbās salas, kur ir tik smagi dabas apstākļi, viņiem gadu simteņiem bijis jācīnās par savu izdzīvošanu un arī par saviem demokrātijas principiem. Islandiešiem taču ir arī pati vecākā demokrātija Eiropā ar viņu tūkstoš gadus seno parlamentu. Tā ka islandieši gadsimtu ritējumā ir veidojušies kā skarba, bet arī ļoti neatkarīga nācija. Viņi ir arī ļoti atvērti un brīvi domājoši ļaudis šī vārda vislabākajā nozīmē, kam tuvas progresīvas demokrātijas idejas, un viņi ļoti stingri aizstāv savus principus. Tātad, ja islandieši kaut kam tic, tad viņi nebaidās to deklarēt. Var jau būt, ka viņiem palīdz arī atrašanās uz vientuļas salas, kur nav kaimiņu, kas viņus varētu apdraudēt.

Dienas vidū Latvijas Valsts prezidente un Imants Freibergs piedalās pusdienās, ko viņiem par godu sarīkojis Islandes Republikas prezidents. Pēc tam Olafurs Ragnārs Grimsons laipni piekrita “Latvijas Vēstneša” un vēl divu Latvijas laikrakstu speciālkorespondentu intervijai. To gaidot, pusdienojam turpat Islandes prezidenta rezidencē kopā ar viņa īpašo padomnieku Ornolfuru Torsonu un vairākiem Islandes Ārlietu ministrijas ierēdņiem, draudzīgā sarunā atbildot uz patiesi ieinteresētiem jautājumiem par Latvijas jaunāko attīstību, galvenokārt par mūsu drīzajām vēlēšanām. Islandiešus interesē daudzo Latvijas politisko partiju attieksme pret mūsu valsts centieniem iestāties NATO. Jūtams, ka mūsu sarunas biedri — Islandes valsts augsta ranga ierēdņi — jūtas droši par Latvijai labvēlīgu iznākumu NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedē šī gada novembrī. Mūs savukārt interesē islandiešu attieksme pret Eiropas Savienību (ES), kurā Islande joprojām nav iestājusies, galvenokārt sakarā ar atšķirīgajiem viedokļiem par zivju nozvejas kvotām. Zvejniecība un zivju pārstrāde ir galvenā mazās valsts ekonomikas nozare, un ES stingrās normas Islandei nestu vērā ņemamus zaudējumus. Taču daudzi ietekmīgi Islandes politiķi ir pārliecināti par iespēju sarunās ar ES sekmīgi pārvarēt šo problēmu, gūstot Islandei pieņemamu risinājumu. Arī islandiešu eiroskeptiķu attieksme pret ES ir visumā pozitīva, un arī viņi vēl panākumus Latvijai ceļā uz šo organizāciju.

Drīz pēc pusdienām tiekam aicināti uz interviju ar Islandes prezidentu. Tāpat kā 1999. gadā, sniedzot “Latvijas Vēstnesim” savu pirmo interviju, Grimsons žurnālistus pieņem savas rezidences bibliotēkā, pie tā paša vairāk nekā četrsimt gadus vecā, daudzu roku pieskārienu nopulētā dēļu galda, un prezidents demonstrē savu aso atmiņu, atceroties pirmo tikšanos ar “LV” pirms vairāk nekā trim gadiem. (Interviju ar Islandes Republikas prezidentu “LV” publicē atsevišķi.)

Pēcpusdienā V.Vīķe—Freiberga Islandes valdības namā tiekas ar premjerministru Davidu Odsonu, kurš šajā amatā ir jau kopš 1991. gada. Tādējādi viņš šobrīd ir stāža ziņā vispieredzējušākais valdības vadītājs Eiropā.

Pēc tam Reikjavīkas Nacionālajā kultūras centrā notiek apaļā galda diskusija par mazo nāciju lomu NATO, kas sarīkota pēc Latvijas Valsts prezidentes ierosinājuma. V.Vīķes—Freibergas sarunu biedri ir pazīstami Islandes politiķi, diplomāti un augstskolu mācībspēki. V.Vīķe—Freiberga uzsver Latvijas smago vēsturisko pieredzi un mūsu tautas dziļo motivāciju nodrošināt savas valsts mierīgu nākotni. Iecerēto diskusiju paplašina aizvien jauni islandiešu jautājumi Latvijas Valsts prezidentei, un gaisotne liecina par sarunas dalībnieku dziļo vienprātību daudzos jautājumos. Vispirms jau par mazo valstu īpašo misiju un aizvien pieaugošo lomu mūsdienu pasaulē.

Pievakarē Latvijas Valsts prezidente Arnamagnena institūta sāgu krātuvē iepazīstas ar unikālajām islandiešu folkloras pērlēm, uzklausot profesora Sverira Tomasona paskaidrojumus. Profesors ar gandarījumu atbild uz Vairas Vīķes—Freibergas dziļi profesionālajiem jautājumiem un uzklausa viņas dainu pētījumos gūtās atziņas.

Institūta kolekcijā ir ap 1750 manuskriptu un to daļu. Galvenokārt tie ir pergamenta manuskripti, kas rakstīti laikā no 13. līdz 15. gadsimtam. Mūsu prezidenti īpaši ieinteresē bagātīgais Islandes iedzīvotāju un Kanādā dzīvojošo islandiešu folkloras pierakstu fonomateriāls.

Imantam Freibergam šajā dienā ir sagatavota atsevišķa programma, kuras ietvaros viņš kopā ar Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnisko direktoru profesoru Elmāru Grēnu apmeklē firmu “De Code Genetics”, kas, pateicoties iespaidīgām ASV investīcijām, daudz sasniegusi gēnu izpētes jomā.

Diena noslēdzas ar Islandes prezidenta rīkotu dineju par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freibergam.

Islandes Ārlietu ministrija padomājusi arī par Latvijas žurnālistiem. Mūs aizved uz Zilo lagūnu, kur varam no sirds izmērcēties patiešām zilajos, karstajos ūdeņos, kas, no pazemes izvirstot, apveltīti ar augstām dziednieciskām īpašībām. Žurnālistiem tā ir arī laba iespēja praksē pārliecināties par tūrisma industrijas augsto līmeni Islandē.

Otrdiena, 13. augusts

No rīta Valsts prezidente dodas uz Reikjavīkas slaveno Verslunarinara augstceltni jeb Tirdzniecības namu, lai atklātu uzņēmējdarbības semināru, ko organizējusi Islandes Tirdzniecības kamera, Tirdzniecības padome un Ārzemju uzņēmējdarbības birojs. Atklāšanas ceremoniju ievada Islandes Tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Bogi Palsons, uzsverot, ka uzņēmēju sadarbība spēj pārveidot pasauli.

Pēc tam runā Islandes prezidents Grimsons, cildinot Latvijas sasniegumus. “Tikai mazliet vairāk nekā desmit gados kopš valstiskās neatkarības atgūšanas Latvija spējusi atjaunot demokrātiju un pārveidot savu tautsaimniecību, sekmīgi iekļaujoties pasaules ekonomiskajos procesos,” saka prezidents, paužot arī pārliecību, ka 21. gadsimts ekonomikā devis mazām un vidēji lielām valstīm līdz šim vēl nebijušas iespējas, kas saistītas ar informātikas biznesa nozīmes straujo pieaugumu.

Latvijas Valsts prezidente, uzrunājot islandiešu un latviešu uzņēmējus, uzsver abu tautu īpašās attiecības. Viņa atgādina, ka 1991. gada augusta dramatiskajās dienās, kad lielās valstis vēl šaubījās un vilcinājās, mazā Islande pati pirmā starp pasaules valstīm deklarēja, ka atzīst Latvijas un pārējo Baltijas valstu atjaunoto neatkarību. Mūsu prezidente arī uzsver, ka pēdējos trīs gados Latvijas un Islandes ekonomisko attiecību apjoms divkāršojies un ka sekmīgi darbojas jau vairāk nekā divdesmit Latvijas — Islandes kopuzņēmumu. Prezidente min arī Latvijas ekonomikas pieauguma stabilo līkni pretstatā daudzu citu valstu “zigzagveida” attīstībai. Mūsu prezidente uzsver arī Latvijas nacionālā kopprodukta pastāvīgo pieaugumu un tranzīta nozīmi Latvijas ekonomikā. Prezidente saista Latvijas centienus integrēties ES un NATO arī ar mūsu ekonomiskās attīstības stratēģiju.

Pēc tam plašāku pārskatu par savas valsts ekonomiku sniedz Islandes Tirdzniecības kameras izpilddirektors Viljalmurs Egilsons. Islandes ekonomikas kopapjoms pašlaik ir no 8 līdz 10 miljardiem dolāru, un ekonomiskā potenciāla ziņā mazā Islande ar ceturtdaļmiljonu iedzīvotāju pārspēj daudzas valstis ar 25 un pat 30 miljoniem iedzīvotāju. Pēdējos gados Islandes ekonomikā vērojama izteikta globalizācijas ietekme. Būdama Eiropas brīvās tirdzniecības zonas dalībniece, Islande aktīvi darbojas arī ES vienotajā tirgū. Kā īpaši pozitīvu faktoru valsts ekonomiskajai attīstībai Viljalmurs Egilsons min daudzo Islandes jauniešu studijas ārzemēs, atgriežoties mājās ar maģistru un doktoru grādu. Pašlaik ārzemēs studē apmēram viens procents no Islandes iedzīvotāju kopskaita, un tas ir ļoti nozīmīgs ieguldījums valsts nākotnes labklājībā.

Semināra rīta cēlienu noslēdz Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, paužot gandarījumu par abu valstu uzņēmēju aizvien ciešāko sadarbību, par ko liecina arī trīsdesmit sešu Latvijas darījuma aprindu pārstāvju piedalīšanās valsts vizītē un šajā seminārā. Ministrs uzsver, ka Latvijas nacionālais kopprodukts kopš deviņdesmito gadu vidus caurmērā palielinājies divreiz ātrāk nekā ES dalībvalstīs. Kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvijas ekonomika veiksmīgi pārorientēta no austrumiem uz daudz stabilāko rietumu tirgu.

Pēc semināra pirmās daļas V.Vīķe—Freiberga dodas uz Draudzības birzi nepilnus pussimt kilometrus no Reikjavīkas. Atšķirībā no citām valsts vizītēm, kad limuzīni policijas mašīnu pavadībā traucas milzu ātrumā, pa līkumaino Islandes šoseju ripojam šķietami lēni. Sēžot žurnālistiem atvēlētajā mikroautobusā līdzās šoferei, labu brīdi vēroju spidometru, un redzu, ka šautra sastingusi pie atzīmes 90 kilometri stundā. “Vai neatpaliksim no prezidentu mašīnām?” apjautājos mūsu autobusiņa vadītājai. Bet viņa lietišķi atbild: “Nekādā ziņā, maksimālais ātrums Islandē ir 90 kilometri stundā.”

Pēc četrdesmit minūtēm esam sasnieguši mērķi. Saulainā piekalnē veidojas bērzu birzs, kurā jau ir divdesmit kociņi, ko iestādījuši dažādu valstu vadītāji. Piemiņas plāksnītes uz īpašas kolonnas vēsta, ka šeit ir gan karalienes Elizabetes II un Norvēģijas karaļa Haralda, gan Portugāles prezidenta Mario Suareša stādīti kociņi. 1999. gada aprīlī valsts vizītes laikā šeit bērziņu iestādīja arī toreizējais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Arī Latvijas Valsts prezidente, Imantam Freibergam piepalīdzot, iestāda bērziņu un novēl tam zaļot un pieņemties spēkā, spītējot skarbajiem vējiem, un sniegt pavēni katram, kam tas būs nepieciešams.

Tālāk prezidentes un viņas pavadītāju ceļš ved uz netālo Tingveliru, Islandes Vecā parlamenta vietu, kur jau 930. gadā tika nodibināts pirmais Islandes parlaments. Altings šajā vietā darbojies bez pārtraukuma gandrīz tūkstoš gadus. Sēdes notika zem klajas debess, stāvas klints pakājē, un parlamentāriešu balsis pastiprināja teicamā akustika.

Tingvelirā uzskatāmi redzama Islandes unikālā ģeogrāfiskā situācija novietojumā starp Eiropu un Ameriku. Islandieši paši uzskata, ka Tingveliras kanjona rietumu šķautne jau pieder pie Amerikas kontinenta, un neaizmirst pateikt, ka kanjona abas šķautnes joprojām attālinās ar ātrumu divi centimetri gadā.

Tepat Tingveliras aizā, līdzās senā parlamenta vietai, atrodas Islandes premjerministra vasaras rezidence, kur Davids Odsons un Astridura Toransena kundze Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freibergam par godu sarīkojuši pusdienas. Bet mums, žurnālistiem, pusdienojot netālajā restorānā, laimējas tikties ar Islandes sabiedriskās televīzijas filmēšanas grupu, kas vēsturiskajā vietā uzņem populāru seriālu pēc kādas islandiešu sāgas motīviem. Aktieri mūs aicina kopīgi nofotografēties. Pēc tam divi puiši demonstrē vikingu divkaujas paņēmienus, kas nežēlībā neatpaliek no mūsu pašu komerckanālus pārpludinājušo gangsterfilmu skatiem.

Atceļā uz Reikjavīku Islandes prezidents Vairai Vīķei—Freibergai parāda karsto pazemes ūdeņu sūkņu staciju, kas 80—85 grādus karsto ūdeni pa 27 kilometrus garu cauruļvadu piegādā Reikjavīkai namu apsildīšanai. Šī metode ir tik lēta, ka Reikjavīkas pašvaldība nolēmusi arī zem ietvēm iebūvēt apsildīšanas sistēmu apledojuma novēršanai.

Pēcpusdienā V.Vīķe—Freiberga ar pavadoņiem dodas uz Reikjavīkas lielāko tirdzniecības centru “Kringlan”, kur paredzēta Latvijas glezniecības izstādes atklāšana. Interesanta ir izstādes iecere: ekspozīcija veidota no aviokompānijas “air Baltic” kolekcijas. Kā pastāstīja mūsu vēstnieks Islandē un Dānijā Aivars Baumanis, “air Baltic” ir pasaulē vienīgā aviokompānija, kas savu lidmašīnu salonos eksponē mākslas darbus. Līdz ar to arī “Kringlan” tirdzniecības zālē izkārtoti maza formāta darbi. Jau ilgi pirms paredzētās izstādes atklāšanas tirdzniecības zālē spēlē Latvijā populārā folkloras grupa “Iļģi” un, latviešu mūzikas aicināti, pulcējas dažādu paaudžu islandieši. Viesu pulkā manāma arī Islandes bijusī prezidente Vigdisa Finbogadotira, pirmā sieviete — prezidente pasaulē, kas šajā amatā bija veselus sešpadsmit gadus un joprojām bauda islandiešu dziļu mīlestību. Tieši šīs izcilās sievietes prezidentūras laikā Islande pieņēma vēsturisko 1991. gada augusta lēmumu par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu.

Islandiešu sirsnīgi sveikta, Latvijas Valsts prezidente saka izstādes atklāšanas vārdus. Viņa uzteic “Kringlan” tirdzniecības vērienu, jo šajā lielveikalā ienāk vai ikviens islandietis. “Tas liecina arī par jūsu iedzīvotāju augsto dzīves standartu, “ atzīmē Vaira Vīķe—Freiberga, turpinājumā pastāstot par Latvijas mākslas izstādi, par mūsu folkloras ansambli un uzsverot tautas mākslas un kultūras tradīciju dziļo nozīmīgumu abu mazo tautu likteņgaitās.

Pēc izstādes atklāšanas un “Iļģu” koncerta Latvijas un Islandes prezidenti ar pavadītājiem tieši no “Kringlan” tirdzniecības zāles pa pazemes galeriju dodas uz netālo Pilsētas teātri, kur notiek V.Vīķes—Freibergas un Imanta Freiberga rīkota atvadu pieņemšana.

Šeit, vērienīgajā teātra foajē, Latvijas Valsts prezidente uzrunā Islandes prezidentu un citus viesus, filozofiskā kontekstā minot Islandes unikālo dabu, kur debesis šķiet cilvēkam tuvākas. “Islande ir dabas ziņā skarba zeme. Tā nebūt nav paradīze vai tropu sala, kur cilvēks var gulēt zem palmas un gaidīt, kad no koka nokritīs banāni. Lai šajā skarbajā salā izdzīvotu, cilvēkiem smagi jāstrādā un jāizjūt dziļa pienākuma apziņa,” saka Vaira Vīķe—Freiberga. “Cilvēkiem šeit bijis jāprot pārdzīvot gan labos, gan grūtos gadus, un mūs, latviešus, dziļi iespaidojis tas, cik labi jūs, islandieši, protat apsaimniekot savu zemi. Piemēram, cik prasmīgi jūs izmantojat pazemes karstos ūdeņus un citus dabas resursus. Tieši jūsu neatlaidīgais darbs un jūsu mērķa apziņa mazo Islandi pārveidojuši patiesi diženā valstī, kam ir būtiska nozīme starptautiskajā ekonomikā. Uz mums patiesi lielu iespaidu atstājuši jūsu sasniegumi. Arī mēs Latvijā sevi apzināmies kā mazu nāciju, kam ļoti nozīmīgi mūsu talanti un mūsu izdzīvošanas prasme. Mums lieti noder spožais Islandes piemērs, cik daudz var sasniegt maza nācija, prasmīgi izmantojot savus dabas resursus un savu kultūras mantojumu. Šī bija brīnišķīga vizīte. Paldies jums, prezidenta kungs, par ielūgumu! Paldies visiem par viesmīlību! Mēs gaidīsim jūs Rīgā un darīsim visu iespējamo mūsu brīnišķīgo attiecību turpināšanai ar Islandi.”

Valsts vizītes dalībnieku un pavadītāju atceļš “LatCharter” aviolainerī izvēršas par savdabīgu koncertu. Sāk žurnālisti ar paklusu dziesmu, kam pievienojas “Iļģi” ar savām skanīgajām balsīm. Tad, žurnālistu mudināta, “Iļģu” vadītāja Ilga Reizniece paņem savu slaveno vijoli, un tautasdziesmas skan ar jaunu sparu. Ap žurnālistu vietām pamazām vien sapulcējas uzņēmēji, no priekšējā salona dziedātājiem pievienojas daži oficiālās delegācijas locekļi. Drīz dziedātāju pulciņam piepulcējas Imants Freibergs, un vēl pēc brīža smaidīdama uz lidmašīnas aizmuguri atnāk arī Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga un pievienojas kopīgajai dziesmai.

Vispirms dziedam par Kurzemi, tad kārta Latgalei, arī Vidzemei un Zemgalei. Brašākie dziedātāji laikam gan ir prezidentes videooperators Māris Svilāns, Jelgavas uzņēmuma “Signum” direktors Vitālijs Upenieks un, protams, arī prezidente, kuras dziesmu pūrs šķiet neizsmeļams. Dziesmās lidojuma stundas aizrit nemanot. Valsts vizīte Islandē ir beigusies.

“Latvijas Vēstneša” intervija ar Islandes Republikas prezidentu Olafuru Ragnāru Grimsonu — nākamajā “LV” numurā