Gaujas plostnieku bijušajā galvaspilsētā

Par šodienas dzīvi, neatlaidību, par ticību nākotnei Strenču pilsētā

Velga Graumane, Guntis Jukāms, Strenču vadītāji, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi”: Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane un priekšsēdētājas vietnieks Guntis Jukāms

Ziņu avotu, kas vienlaikus lielai auditorijai stāsta par būtiskāko Latvijas daudzo pašvaldību dzīvē, nav daudz. Tā ir īpaša tēma. Biežāk uzzinām par to, kas notiek lielās un valstiski nozīmīgās pilsētās. Bet nereti ir tā, ka par notiekošo ārpus Latvijas zinām vēl daudz vairāk. Tomēr Latvijā joprojām ir pāri par 500 pašvaldībām, lielākā daļa no kurām ir nelielas un ar īpašiem notikumiem ikdienā lepoties nevar. Tās labāk vai sliktāk dzīvo, attīstās, mācās saimniekot, plānot, arī kļūdās un mācās no kļūdām. Šoreiz “LV” ceļš veda uz Ziemeļvidzemi.

Pusceļā starp Valmieru un Valku, Vidzemes mežu un Gaujas noslēpumaino ūdeņu ielokā rāmi rit dzīve mazajā Strenču pilsētiņā.

Tā tas šķiet iebraukušam svešiniekam, jo pilsētas ielas nav ne ļaužu, ne automašīnu kņadas piepildītas. Te nav padomju laika daudzdzīvokļu blokmāju. Ēkām nav vairāk par diviem stāviem, un šī iezīme simpatizē, pasvītrojot vietējo kolorītu. Salīdzinot ar citu pilsētu ielu un lielceļu stāvokli, Strenči patīkami pārsteidz ar ļoti labu asfalta segumu, mūsdienīgu infrastruktūru un vispārēju sakoptību pilsētas ainavā. Var secināt — mazpilsētiņai ir izdevies krietni sasparoties un, pēc zinātāju teiktā, Latvijas neatkarības gadu laikā redzami mainīties uz labo pusi.

Kaut iedzīvotāju skaits pēc pēdējās tautas skaitīšanas Strenčos ir nepilni divi tūkstoši, paši strencēnieši sevi lepni dēvē par Gaujas plostnieku galvaspilsētu. Plostnieku amata zīmes attēlotas arī pilsētas ģerbonī. Nebūs pārspīlēts — šī senā nodarbe ir izvēlēta par pilsētas kultūrvēsturisko identitāti. To popularizē īpašos — Plostnieku — svētkos, par to stāsta un rāda tūristiem Strenču Tūrisma un informācijas centrā. Pilsētas saimniecības un pārvaldes darbi šajā pašvaldībā rit Strenču domes un tās priekšsēdētājas Velgas Graumanes vadībā. Šī Latvijā ir īpaša pilsēta un turklāt vairāku iemeslu dēļ. Tas arī bija izšķirošais nosacījums, kādēļ “LV” pabija Strenčos.

Strenču pašvaldības gada budžetu veido 272 563 latu (ar mērķdotāciju pedagogu algām — Ls 313 514) lieli ieņēmumi un 236 334 latu (ar mērķdotāciju — pedagogu algām Ls 277 28 ) liela izdevumu daļa. “Budžets nav liels, taču, prātīgi saimniekojot, dzīvot var,” tā sarunā norādīja V.Graumane.

Taču pašvaldībai ir arī ilgtermiņa — 35 gadu — parādsaistības pret Latvijas Republikas Finansu ministriju par Dānijas Unibankas piešķirto bezprocentu kredītu. Jau trešo gadu Strenči maksājumu saistības godprātīgi pilda. Šogad no budžeta kredītam tiks atmaksāti 47 660 lati, bet kopējais parāda apjoms 2002.gada 1.janvārī bija 1 miljons 615 194,7 lati. Šīs parādsaistības Strenčus ir nostādījušas īpašā situācijā. To dēļ Strenči ir to pašvaldību vidū, kas atrodas finansu stabilizācijas procesā, kaut, pēc domes priekšsēdētājas teiktā, likums “Par pašvaldību finansu stabilizāciju” Strenču gadījumam daudzos pantos nav piemērojams. Milzīgo parādsaistību dēļ uz Strenčiem kā iespējamajiem administratīvi teritoriālās reformas sadarbības partneriem šaubīgi raugās arī līdzās esošo pagastu pašvaldības.

Kā vēl viens īpašs fakts saistībā ar šo mazpilsētu minams tas, ka, neraugoties uz iepriekš minēto, Strenči ir to Latvijas nedaudzo (bagāto) pašvaldību skaitā, kas iemaksā naudu finansu izlīdzināšanas fondā, un šī nauda nonāk trūcīgākās pašvaldībās. “Bagātība” esot parādījusies pēc pēdējās tautas skaitīšanas. Jau otro gadu Strenči ir “donori”, no saviem budžeta ieņēmumiem pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā atdodot aizvadītajā gadā —12, bet šogad 8 tūkstošus latu.

Vides un enerģētikas iekārtu projekta saules un ēnas puses

Skats uz Rīgas ielu Strenčos

Rekonstruētā Strenču vidusskola Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Saskaņā ar Dānijas un Latvijas sadarbības projektu Strenči tika izvēlēti par kompleksā vides un enerģētikas sakārtošanas projekta realizācijas vietu. Tagad tas ir pabeigts. Uzbūvēta moderna katlumāja, kurā izmanto vietējā kurināmā (šķeldas, koksnes atkritumu) resursus. Izbūvētas siltumtrases, ierīkots pilsētas ūdensvads un kanalizācijas sistēma, uzstādītas notekūdeņu attīrīšanas ierīces un sakārtota atkritumu izgāztuve. Pirms tam tā visa nebija. Strenči bija vienīgā pilsēta Latvijā, kurā nebija ne ūdensvada, ne kanalizācijas. Vietējā kanalizācijas sistēma notekūdeņus “pa tiešo” pludināja Gaujā. Kopš Otrā pasaules kara pilsētā netika uzbūvēti nekādi infrastruktūras objekti, ražotnes vai valsts uzņēmumu filiāles, vienmēr atrunājoties ar faktu — šeit nav infrastruktūras. Tādēļ ir nenoliedzami, ka iepriekšminētā projekta realizācija ir Strenču pilsētas ieguvums. 1996. gadā tika radīta mūsdienu prasībām atbilstoša vide kā bāze un piedāvājums turpmākajai pilsētas saimnieciskajai izaugsmei. Tas palīdzēja arī turpmākajā ceļā uz citu vajadzību īstenošanu — 1992. gadā nodegušās skolas būvniecību un pilsētas maģistrālās ielas un apgaismojuma sistēmas izbūvi par valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr projektā ieguldītās naudas atmaksa beigu beigās tomēr kļuva tikai par niecīgā Strenču pašvaldības budžeta saistībām.

Šai sakarā V.Graumane atzīst: “Līdz pēdējam brīdim cerēju, ka pārrunu rezultātā pašvaldību finansu stabilizācijas komisija pieņems lēmumu valstij vismaz daļēji uzņemties kredīta apmaksu. Par šī projekta īstenošanu tika noslēgts trīs pusējs līgums starp Dānijas valdību, Strenčiem un Latvijas Finansu ministriju. 1994. gadā Ekonomikas un Finansu ministrija vides projekta atbalstam no valsts puses piešķīra 325 tūkstošus latu. Saņemts tika arī Dānijas dāvinājums 290 tūkstošu latu apmērā, ko pārskaitīja Valkas rajona padomes kontā. No līguma parakstīšanas Valkas rajona padome atteicās,(sākotnēji bija viena no iecerētajām līgumslēdzējām pusēm), norādot, ka Strenčiem kā projekta izpildes vietai līgums jāparaksta pašiem. Būtībā šis projekts nebija mūsu pieprasījums, bet gan piedāvājums no Latvijas valsts. Bijām nolikti izvēles priekšā un citādu risinājumu neredzējām. Skolai bija izbūvēti pamati un darbs apstājies, jo nebija ne naudas, ne kanalizācijas, lai būvniecība turpinātos. Mēs piekritām.”

Starp Strenču domi un Finansu ministriju tika noslēgta vienošanās par kredīta atmaksu. V.Graumane neslēpj izbrīnu par valsts puses un konkrēti Finansu ministrijas attieksmi. Tobrīd, kad Strenču pašvaldības budžets bija 100 tūkstoši latu, domāt, ka pašvaldība 10 gadu laikā spēs atdot Dānijas valdībai kredītu 1,6 miljonu latu apmērā, bija taču nereāli. Problēma tika atrisināta, piedāvājot Strenčiem 35 gadu ilgu finansu stabilizācijas procesu. Izveidojās situācija, kurā strencēnieši kļuva par pašu neizraisīto smago saistību ķīlniekiem. Šobrīd pašvaldībai ir noņemts stabilizācijas procesa uzraugs. “Valstij 35 gadus maksāt algu cilvēkam, kas skatās, kā mēs godīgi maksājam parādsaistības, būtu dīvaini, “ piebilst V. Graumane.

Lai pierādītu savas vajadzības, ir jābūt ļoti neatlaidīgiem

Kā stāsta un fotogrāfijās uzskatāmi rāda domes priekšsēdētāja kopā ar vietnieku Gunti Jukāmu, pēc veiksmīgi pabeigtā vides un enerģētikas iekārtu projekta pilsēta palika ar izrakņātu un neizbraucamu centra daļu, jo nauda ielas atjaunošanai projektā nebija paredzēta. Joprojām Strenčos nebija atjaunota nodegusī skola.

V.Graumane atceras: “Sākām intensīvi interesēties par pazudušajām valsts investīcijām skolas būvniecībai. Viss stāvēja uz vietas divus gadus. Panācām, ka toreizējās Izglītības ministrijas pārstāvji atbrauca uz Strenčiem un pārliecinājās, kāda ir situācija. Telefoniski var runāt bezgalīgi un rezultātu tam lielākoties nav. Nauda skolas būvniecības turpināšanai tika piešķirta, sākot no 1996. gada. Trīs gadu laikā skola tika uzcelta un nodota trīs kārtās. Tās izmaksas bija 1,2 miljoni latu, un, kā atzina pieņemšanas un nodošanas komisijas pārstāvji no ministrijas, par tādu summu Rīgā nebūtu izdevies paveikt tik daudz. Mēs ļoti sekojām būvniecībai, izmaksām, tāpēc spējām ieekonomēt un izbūvējām skolas bēniņos internātu, trenažieru zāli, sapirkām mēbeles, veicām visus teritorijas labiekārtošanas darbus un pat izbūvējām sporta laukumu. Šobrīd skolai ir vidusskolas statuss, un pavasarī notika pirmais 12. klases izlaidums.

Līdzīgi bija ar ceļu sakārtošanu. Prognozes nerādījās daudzsološas — tika pēc 10 gadu gaidīšanas ceļi varētu tikt saremontēti. Pavisam godīgi sakot, toreizējo satiksmes ministru Vili Krištopanu kopā ar citiem Ministru kabineta pārstāvjiem pēc skolas sporta zāles nodošanas ekspluatācijā mēs uz Strenčiem atvilinājām, uzaicinot uz draudzības spēli basketbolā. Pēc spēles, pārrunājot situāciju un apsverot iespējamās izmaksas, Vilis Krištopans atzina, ka tādā stāvoklī pilsētas centrs un maģistrālā iela nevar atrasties. Viņš apsolīja rast pozitīvu risinājumu. Gāja jau visādi. Bija problēmas ar projektēšanas darbu apjomiem, ierēdņu pretestība. Projektu sadārdzināja arī apakšzemes komunikāciju un ielu apgaismošanas sistēmas, ietvju sakārtošana, turklāt no pašvaldības līdzfinansējumam nevarējām ieguldīt ne latu. Kopumā divus kilometrus garajā ielā valsts tolaik investēja 680 tūkstošus latu.”

To visu atceroties, domes priekšsēdētāja lietpratīgi piebilst, ka atteikumu nevajagot uztvert ar bezcerību, svarīgi esot neapstāties un iet, līdz situācijai rodas pozitīvi pavērsieni.

Iespēju un vajadzību līdzsvarošana

Sarunas laikā pašvaldības darbinieku balsī ieskanas pa kādam neiecietības tonim— Strenčiem no ministriju puses tiekot pārmests, ka milzīgie kapitālieguldījumi pilsētā nenesot augļus. Strenčos netopot ne jaunas rūpnīcas, ne citi objekti. Diemžēl situācija jaunu ražotņu tapšanā Latvijas reģionos šobrīd ir vienlīdz smaga. Uz pavērsienu labvēlīgā virzienā cer visur un pacietīgi gaida uz laiku, kad investīcijas uzņēmējdarbībā tiks ieguldītas arī ārpus lielajām pilsētām. Arī Latvijas pašvaldību vadītāju viedoklis šajā jautājumā ir diezgan vienots — bez valsts atbalsta un intereses reģionu attīstībā pašvaldību iespējas ir un paliks ierobežotas.

Līdzīgi kā citviet, arī Strenči solās būt labvēlīgi un pretimnākoši uzņēmējiem, kas izrādītu interesi darboties šajā mazpilsētā. V.Graumane: “Ja pieteiktos kāds nopietns uzņēmums, kas izrādītu interesi darboties Strenčos, būtu iespēja kopīgi domāt, piemēram, par dzīvojamā fonda veidošanu. Šobrīd ar dzīvojamo platību Strenču pašvaldība palīdzēt nevar, jo tās rīcībā nav brīvu dzīvokļu. Denacionalizācijas un privatizācijas rezultātā gandrīz viss dzīvojamais fonds ir nonācis privātīpašnieku rīcībā.”

Iepriekš minētās parādsaistības un finansu stabilizācijas process pavisam noteikti bremzē arī administratīvi teritoriālās reformas projekta realizāciju un Strenču novada izveidošanu. Saskaņā ar projektu Strenčiem ir jākļūst par novada centru, taču puse no sešām plānotā novada šābrīža pašvaldībām pret apvienošanos ir noskaņotas negatīvi un izsaka vēlmi piedalīties citu novadu veidošanā.

Guntis Jukāms: “Kaut arī kā noteicošais arguments tiek minēts Strenču ilggadējais parāds, manuprāt, tā ir vairāk tuvredzīga piesardzība. Cerības uz reformas atcelšanu pēc jaunas Saeimas un valdības ievēlēšanas ir daudzviet Latvijā. Arī mūsu iespējamie novada veidošanas partneri nevēlas atzīt, ka, kopā sanākot, varētu padarīt daudzkārt vairāk. Strenčos taču ir izveidota infrastruktūra, turpmāk varētu kopīgi domāt par novada attīstību un izmantot esošās potences. Ir gan nevēlēšanās pieņemt jauno, gan neskaidrības par brīvprātību apvienošanās procesā.”

Lielā politika mazpilsētas vēl neskar

Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās Strenčos bija divi deputātu kandidātu saraksti. Viens no tiem — politiskās partijas izveidots, otrs — vēlētāju apvienības iesniegts. Vēlēšanās pārsvaru guva partijas kandidāti un domes sastāvā konkurenti iekļuva attiecībā pieci pret divi. Domes vadībā ir politiskās partijas deputāti, taču abi atzīst, ka nopietna politika līdz laukiem vēl nav atnākusi. Cilvēki šeit vairāk uzmanības pievērš personībām nekā to pārstāvētajiem politiskajiem novirzieniem, saprotot, ka pašvaldības pārvalde tiks nodota konkrēto deputātu, nevis partiju rokās. Taču V.Graumane atzīst, ka valstī tiek veidota pareiza politika vēlēšanu organizācijā — nākamajās pašvaldību novadu vēlēšanās varēs piedalīties tikai politisko partiju saraksti. Tomēr domes priekšsēdētāja arī uzsver: darbs Strenču pašvaldībā rit ne pēc pozīcijas un opozīcijas principa, bet mērķu sasniegšanas vārdā. Darbojas trīs deputātu komitejas — Finansu komiteja, Kultūras, izglītības un sociālo jautājumu komiteja, kā arī Vides labiekārtošanas, teritoriālās attīstības un sporta komiteja.

Saimniekošana šobrīd un nākotnē

Pašvaldības pārvaldē strādā 10 darbinieki. Pēc vēlēšanām Strenčos nav notikusi domes struktūras reorganizācija, un attiecības starp vietējo lēmējvaru un izpildvaru ir biedriskas. Domājot par nākotni, jaunā dome izveidoja attīstības plānotāja amata vietu. Vajadzības būtu arī pēc citām jaunām amata vietām, bet ierobežo budžets. Tādēļ mazpilsētā prot strādāt amatu apvienošanas kārtībā un pat bez finansiāliem papildu labumiem. Tā, piemēram, domes izpilddirektors vajadzības gadījumā pats arī pielabo jumtu, komunālā dienesta vadītājs dēsta apstādījumus.

Kopumā Strenčos darbojas desmit pašvaldības iestādes. Ir sava vidusskola, bērnudārzs, mūzikas skola, kultūras nams, bibliotēka. Iedzīvotāju sadzīves vajadzībām darbojas katlumāja, pirts, atkritumu izgāztuve “Rāmītes”, attīrīšanas iekārtas, dzīvokļu komunālā nodaļa.

Pesimismu Strenčos nejūt arī sociālo jautājumu kontekstā. Sadarbībā ar pašvaldību un sociālo darbinieku strādā ģimenes ārsts un tā palīgs. Vajadzības gadījumā ir pieejama aprūpe mājās. G.Jukāms kā konstruktīvu vērtē domes Izglītības, kultūras un sociālo jautājumu komitejas darbu. Saņemtie iesniegumi, viņaprāt, tiek vērtēti objektīvi. To veicina arī “mazpilsētas pluss” — visi iedzīvotāji pašvaldībā ir zināmi. Lai saņemtu sociālo pabalstu, cilvēkiem jāveic sabiedriskie darbi. Neraugoties uz trūcīgo budžetu, pašvaldība rod iespējas izsniegt 30 latu pabalstu pastāvīgo iedzīvotāju nāves gadījumā, kā arī 50 latu pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā. Iespēju robežās daudzbērnu ģimeņu bērniem skolā tiek piešķirtas brīvpusdienas, talantīgākajiem audzēkņiem — atlaides maksā par mūzikas skolu. Reizi mēnesī iedzīvotāju pastkastēs nonāk vispusīgs un profesionāli sagatavots informatīvais izdevums “Strenču Vēstis” par dzīvi Strenčos un pašvaldības pārvaldē notiekošo.

Nākotni Strenči saredz tūrisma nozares attīstībā. Uz “LV” jautājumu, ar ko Strenči tūristam būtu interesanti un cik daudz pašvaldība domā ieguldīt šīs nozares attīstībā, atbild domes priekšsēdētājas vietnieks G.Jukāms: “ Strenčos ir vienreizēji dabas objekti - vecās Gaujas gultnes, ezeri, putnu sugu daudzveidība. Esam izveidojuši vairākas tūrisma takas. Tiek izstrādāta velosipēdistu taka. Urbanizācijas skartajiem cilvēkiem mēs piedāvājam mūsu nenoplicināto dabu.”

V.Graumane nākotnes sakarā piebilst, ka Strenčiem noteikti ir vajadzīgas mazās ražotnes. Lielas rūpnīcas viņi šeit nevēlētos redzēt, bet nelielu ražotņu ienākšanu atbalstītu ar prieku. Kādu Finansu ministrijas norādi par neaktivitāti līdzekļu piesaistē caur projektiem domes priekšsēdētāja atspēko ar nopietna līdzfinansējuma neiespējamību: “Projekti, kuru finansējums pārsniedz 10 tūkstošus latu, mums šobrīd nav pa spēkam. Tomēr nav tā, ka mēs šajā virzienā nestrādājam. Iet visādi, bet ir arī rezultāti. Piemēram, vides sakārtošanā ir izstrādāts Strenču parka attīstības projekts par 160 tūkstošiem latu. Finansiālais atbalsts saņemts projektēšanas un sanācijas darbiem, iznāks arī tiltiņa izbūvei pār Strenčupīti. Ceram desmit gadu laikā lielo projektu realizēt.”

Strenču sadraudzības pašvaldība atrodas Dānijā — tā ir Rodekro pilsēta. Iepriekš sadarbība ritēja veiksmīgāk, bija pieredzes apmaiņas braucieni administrācijas un pašdarbības kolektīvu līmenī. Tagad, it kā valsts politikas maiņas rezultātā, Dānija vairāk pievērsusies citam pasaules reģionam — Kuveitai, tādēļ sadraudzība apsīkusi. Strenču vidusskola sadarbojas ar skolu Vācijā, Bādevensenes pilsētā. Nesen Strenči ir uzņemti arī Eiropas starptautiskajā plostnieku asociācijā un ar to saista cerības Strenču plostnieku organizācijas attīstībā.

Uzņēmējdarbības vide pamazām attīstās

Ar lepnumu domes priekšsēdētāja atgādina, ka Strenčiem ir pašiem savs miljonārs. A/s “Strenču MRS” prezidents Vitauts Breicis ir atsaucīgs sadarbībā ar pašvaldību. Ikreiz, kad pašvaldība viņam ko lūgusi, ir bijis pozitīvs rezultāts. Tā bērnudārza un kapsētas teritorijai uzstādīti žogi, palīdzēts ar kokmateriālu, arī sīkākos remontdarbos.

Tomēr, pārrunājot jautājumu par uzņēmējdarbību Strenčos, domes vadība nevēlējās īpaši izcelt kādus veiksmīgākos uzņēmējus. Labāk esot uzturēt draudzīgas attiecības ar visiem.

Neraugoties uz to, ka kopumā pilsētā nav īpaši attīstītas uzņēmējdarbības vides, bezdarbs tomēr ir neliels un gadu gaitā nav mainījies — tas turas zem pieciem procentiem. Īpaši nav mainījies arī pastāvīgo iedzīvotāju loks.

Sevišķs ir stāsts par darba organizāciju Strenču pašvaldības apsaimniekotajā atkritumu izgāztuvē. Par to, ka izgāztuves saimnieki — pašvaldība — ļauj “interesentiem” meklēt dažādas tiem noderīgas lietas, šie cilvēki savukārt ir uzņēmušies veikt kārtības uzturēšanu izgāztuvē un atsevišķu atkritumu veidu bezmaksas šķirošanu. Tā, piemēram, dīkdieņi savāc vienkopus metāla atkritumus un pašvaldība tos nodod Valmierā, pretī saņemot dažāda lieluma naglas. Līdz šim šajā “darba organizācijā” problēmu nav bijis un gandarījums par savdabīgās sadarbības rezultātiem ir abpusējs.

Par nākotni bez “rozā brillēm”

V.Graumane: “Tādu dienu, kad nav problēmu, strādājot pašvaldībā, nav. Īpaši naudas lietās santīmus skaitām un pārskaitām nenoguruši. Mums ir tāds teiciens: “Dievs augstu, valdība tālu, viss jārisina pašvaldībā.” Cilvēks uz pašvaldību ir nācis un nāks tad, kad ir vajadzība, kad sāp. Mazpilsētā ir jācenšas visiem palīdzēt. Domājot par nākotni, īsti nezinu, vai tas ir naivums, bet joprojām neesmu atmetusi cerību, ka valsts panāks mums pretī un padalīs lielo parādu slogu, uzņemoties daļu no tā uz saviem pleciem. Trīsdesmit gadi ir ļoti ilgs laiks. Turklāt naudu mēs neesam iztērējuši nelietderīgi. Viss ieguldīts pilsētas attīstībā. Daudzi iecerētie darbi naudas trūkuma dēļ gadiem ir nepadarīti. Strenču kultūras namā jau septiņus gadus noliktavā guļ iegādāti parketa dēlīši, bet to ieklāšana kārtējo reizi tiek atlikta. Ikreiz ir kāda steidzošāka vajadzība. Bet mēs negrasāmies padoties.”

Uz šādas optimistiskas un apņēmības pilnas nots domes priekšsēdētāja noslēdz sarunu, un mēs kopā dodamies apskatīt pilsētas svarīgākos objektus — jauno Tūrisma informācijas centru, Rīgas ielu, moderno katlumāju, Strenču vidusskolu un bērnudārza spēļu laukumu.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore