Sabiedrībai ir jāatbalsta pretkorupcijas pasākumi

Ministru prezidents Andris Bērziņš intervijā Latvijas Radio vakar, 15.augustā

Ministru prezidents Andris Bērzinš intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” ceturtdien, 15.augustā pulksten 15.10. Raidījumu vada žurnālists Aidis Tomsons

— Paldies klausītājiem, kas pagājušajā reizē zvanīja un uzdeva mums jautājumus, jo mēs ar tiem turpināsim. Vienīgais, es gribu pajautāt — prezidente ir Aglonā. Jums nebija iespējas tur aizbraukt?

Andris Bērziņš: — Jā, diemžēl šodien jāstrādā. Tādas iespējas nebija, taču es dvēselē esmu kopā ar visiem tiem cilvēkiem, kas ir Aglonā un kas lūdz par mūsu valsti, tās attīstību, par Latgales attīstību. Esmu gandarīts, ka tur ir ļoti labs laiks un ka cilvēkiem nav jāslēpjas no lietus. Tagad tur situācija ir nedaudz sakārtojusies un labierīcību ir vairāk. Līdz ar to visi šie pakalpojumi cilvēkiem ir labāk pieejami un tur ir komfortablāk.

— Mūsu klausītāju jautājumi palikuši no pagājušās reizes. Daugavgrīvas naftas termināla būvniecība — klausītājs, kurš uzdeva šo jautājumu, saka: Sarkandaugavā, Mangaļsalā, Kundziņsalā, tagad Daugavgrīvā — vai nav par daudz?

A.Bērziņš: — Klausītājs ļoti pareizi saka, ka vienā daļā Rīgas ostas jau šodien tiek pārkrauta nafta un dažādi citi ķīmiskie šķidrumi. Acīmredzot tur ir ļoti nopietni jāizvērtē ietekme uz vidi un jāpasaka, kā rīkoties, lai tik tiešām neapdraudētu iedzīvotāju labklājību, to iedzīvotāju labklājību, kas dzīvo tanī reģionā. Galvenais — ir jārēķinās ar to: ja tur kaut kas tiek būvēts, ja tur kaut kas notiek, tad var piegandēt visu Rīgas līci. Man nav viennozīmīgi gatavas atbildes šobrīd, es drīzāk ieteiktu visiem tiem cilvēkiem, kas interesējas par šo jautājumu, sagaidīt Vides un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu un tad skatīties tālāk.

— Jautājums šāds: 16.jūlijā esat skatījušies valdības maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasības, un tur ir arī bijis viens no tiem uzņēmumiem — “Rēzeknes gaļa”. Cilvēki interesējas, kad tad būs rezultāts naudas izteiksmē.

A.Bērziņš: — Tas ir ekonomikas ministra Kalvīša kunga jautājums, viņa pārraudzībā darbojas Privatizācijas aģentūra, līdzekļi šiem mērķiem ir. Tur vienkārši tīri tehniski jākārto visas šīs lietas, jāizraksta rēķini un jāmaksā. Tā ka es atgādināšu Kalvīša kungam, lai viņš paskatās, kas tur notiek.

— Valsts veterinārais dienests aizliedza zemniekiem nodot pienu veikalos un arī daudzas citas lietas, lai neizplatītos dažādas slimības. Tajā pašā laikā, kā saka viens no klausītājiem, šobrīd ar auto iebrauc iekšā daudzdzīvokļu māju sētās un visur piedāvā pienu, gaļu un arī tādus produktus, kas ātri bojājas, un tur kontroles šobrīd nepavisam nav. Vai tad kāda ir jēga cīnīties tirgos, ja nespēj kontrolēt to, kas notiek ārpus tiem?

A.Bērziņš: — Droši vien, ka Veterinārais departaments nevar nolikt sargu pie katras mājas, katra nama iekšpagalmā. Iedzīvotājiem, ja viņi redz, ka šāda situācija notiek, vienkārši ir jāziņo attiecīgajiem dienestiem. Lai nāk attiecīgie dienesti un ieved kārtību. Ir pilnīgi skaidrs, ka šajā ļoti karstajā laikā piens ārkārtīgi ātri saskābst un ka veidojas dažnedažādi mikrobi lielā vairumā gan gaļā, gan krējumā, gan citos izstrādājumos. Ir nepieciešamas speciālas iekārtas un speciāla pārstrāde, lai būtu pilnīgi droša garantija, ka neviens cilvēks no tās pārtikas, kuru viņš nopērk, nesaslims, jo, jāsaka godīgi, ārstēšana slimnīcā pēc tam izmaksā daudz dārgāk nekā šāda veida profilaktiskie pasākumi.

— Viena klausītāja interesējās, kā būs ar tiem mazgadīgajiem narkomāniem, kas joprojām ir pietiekami sāpīgs jautājums Latvijā — vai valdībai ir kāda programma un reāli soļi, lai šo situāciju labotu vai mazinātu?

A.Bērziņš: — Pirmkārt, pastāv vesela virkne programmu, kur valdība un pašvaldības tai skaitā strādā attiecībā uz narkomānijas profilaksi. Mēs visi esam redzējuši televīzijā filmas, kur uzskatāmi demonstrē, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri lieto narkotikas. No otras puses, Labklājības ministrijas pārraudzībā šobrīd ir divi centri, kuros šie cilvēki, kas nonākuši atkarībā, tiek ārstēti. Es nevaru šodien pateikt, cik lielā mērā tie ir aizpildīti. Taču jāsaka godīgi, ka tā ir kaite, no kuras var cilvēku izārstēt tikai tad, ja viņš pats grib no tās tikt vaļā, pretējā gadījumā ir ļoti, ļoti grūti.

— Lai šajā karstajā laikā nebūtu liekas problēmas, viens ierosina ierīkot peldvietas Daugavā. Visi varētu mesties Daugavā peldēties. Viņš nopietni to ierosināja.

A.Bērziņš: — Domāju, vajadzētu viņam uzrakstīt skaistu vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram, tad šis jautājums acīmredzot būtu jāskata Pilsētas attīstības komitejā. Ja Pilsētas attīstības komiteja atrod teritorijas, kurās varētu tikt iekārtotas oficiālas Rīgas pilsētas peldvietas, un ja viņi izpēta, ka tas nekādā veidā netraucēs dzeramā ūdens ņemšanu Rīgas pilsētā, tad, protams, to var darīt. Ir jādomā arī par visām citām lietām — par dušām, par labierīcībām un tā tālāk. Tā ka to visu var darīt. Tātad es aicinu šo cilvēku rakstīt Gundaram Bojāram vēstuli un griezties pie viņa — tas ir pašvaldības jautājums; valdība, protams, ar to nenodarbosies.

— Vai pašvaldības jautājums ir arī kāds piemineklis, kurš ir pretī jūsu Ministru kabineta ēkai un kurš vienam klausītājam ļoti nepatīk? Viņš saka, ka tos pieminekļus, kā grib, tā ceļ — izmētā visur.

A.Bērziņš: — Man, godīgi sakot, nav bijis pašam laika pieiet apskatīties šo pieminekli. Es to esmu redzējis avīzes lapā, taču esmu lasījis, ka Gundars Bojārs teicis — šo pieminekli viņš uzstāda tikai uz laiku, uz kādiem trim mēnešiem, lai paskatītos, ko sabiedrība saka par šo pieminekli. Pašvaldības teritorijā pieminekļu uzstādīšanu un nojaukšanu, novākšanu reglamentē pašvaldība. Katrā pašvaldībā ir izveidota speciāla pieminekļu komisija, arī Rīgas pilsētā tāda ir. Un tā ir lēmusi uzstādīt šo pieminekli, tātad paskatīties, kā tas tur izskatās, kā iekļaujas kopējā ainavā.

Tātad atkal šeit vajadzētu rakstīt vēstuli un konkrēti paust savu attieksmi Rīgas domes priekšsēdētājam.

— Vai svari uz robežām ir sataisīti? Pirms gada teica, ka vēl nav kārtībā. Kāds cilvēks jautā: laiks labs, saulīte spīd — kas liedz salabot svarus?

A.Bērziņš: — Viena no prioritātēm šogad, kad apstiprinājām budžetu, bija Valsts ieņēmumu dienestam iedot attīstībai līdzekļus, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu labāk iekasēt nodokļus. Ja pareizi atceros, tad šī summa bija 4,2 miljoni — tātad dažādu robežšķērsošanas punktu sakaru sistēmu, reģionālo struktūrvienību rekonstrukcijai, modernizācijai. Šie līdzekļi ir iedoti — es atceros, ka šajā programmā bija arī vairāku svaru iegāde. Bija domāts arī par pārvietojamiem svariem, kurus varētu pārvietot no viena robežšķērsošanas punkta uz otru. Nevaru pašlaik pateikt, vai konkrēti šie svari ir jau nopirkti, vai visas konkursa procedūras ir izietas, taču principā līdzekļi tam ir doti.

— Jums vajadzētu tagad painteresēties, lai tā lieta notiktu pietiekami ātri, lai nebrauktu iekšā visādas mašīnas, kurām ar to svaru varētu būt problēmas. Neviens neesot notiesāts Latvijā par korupciju; vai tad nevarētu aktīvāk cīnīties pret korupciju? Tā saka viena klausītāja.

A.Bērziņš: — Es negribētu teikt, ka nav noķerts par korupciju. Pietiekami daudzi cilvēki, man liekas, ir aizturēti par koruptīviem darījumiem, par kukuļņemšanu, par kukuļdošanu. Šeit tad būtu jālūdz varbūt Iekšlietu ministrijai kāds apkopojums. Turklāt noķerti ne tikai vienkārši cilvēki, bet arī amatpersonas — ir atbrīvoti no darba prokurori, ja es pareizi atceros, arī kāds tiesnesis pieķerts, ir advokāti notverti. Tā ka šī lieta notiek. Protams, jo lielāks būs sabiedrības atbalsts visos antikoruptīvajos pasākumos un šīs nelāgās prakses izskaušanā, jo lielāki panākumi mums būs. Tieši tādēļ ir mainīta pašlaik visa likumdošana, kas saistīta ar cīņu pret korupciju. Ar likumu izveidots antikorupcijas birojs. Naudiņa arī tam ir iedota, kā jau vairākkārt esmu stāstījis. Pašlaik ir trešais etaps šajā konkursā un ir pieteikušies atkal 17 vai 16 kandidāti, tā ka katrs cilvēks var sniegt informāciju, ja viņam ir kāda informācija par šiem kandidātiem. Viņu vārdi ir zināmi, un, ja es pareizi atceros, 20.datumā šī izvērtēšanas komisija nāk kopā. Tad viņi pieņems lēmumu un savu ieteikto kandidatūru sūtīs uz Ministru kabinetu.

— Vai jūs esat personiski interesējies, kas tie par kandidātiem?

A.Bērziņš: — Esmu tikai redzējis, tieši tāpat kā visi pārējie, šo kandidātu uzskaitījuma sarakstiņu. Jāsaka atklāti, ka man nav tas gods personīgi pazīt nevienu no šiem cilvēkiem. Varbūt tas pat ir labi, līdz ar to man nav personiska viedokļa par kādu no viņiem. Esmu gatavs uzklausīt šo profesionāļu — izvērtēšanas komisijas — viedokli.

— Zemnieku savienība ir aicinājusi ļaut izvēlēt KNAB vadītāju opozīcijai, sakot, ka, tad tā lieta būtu drošāka.

A.Bērziņš: — Arī opozīcija par šo vadītāju varēs vai nu balsot, vai nebalsot, jo šis cilvēks ir jāapstiprina darbā ar Saeimas lēmumu. Tas nozīmē, ka opozīcija varēs izrunāties un pateikt visu, ko tā domā par šo cilvēku, kuru Ministru kabinets izvirzīs. Viņi varēs paust arī citu savu attieksmi, un gala beigās tai būs jābalso. Es domāju, ka opozīcija neizvairīsies no balsošanas un balsos kopā ar pozīciju, jo šis amats tiešām ir ļoti svarīgs Latvijai.

— Zeme ārzemniekiem — klausītājs uztraucas, ka ir pagasti, kuros zeme tiek izpārdota ārzemniekiem pat vairāk nekā 50 procenti, lai gan tas, es saprotu, uz kopējā fona nav īpaši daudz. Vai nevajadzētu šo jautājumu pārskatīt un varbūt ierobežot?

A.Bērziņš: — Vispirms es gribu teikt, ka mūsu valsts likumdošanā ir iestrādāta norma, ka katrs pašvaldības vadītājs ir tas, kurš pieņem lēmumu par zemes pārdošanu vai nepārdošanu. Katrai pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības šo zemi iegādāties. Tas nozīmē, ka pašvaldības var izšķirties, kā viņām pareizāk būtu darīt — ļaut pārdot vai neļaut pārdot, un šeit nebūtu ko gausties un nākt pie valdības. Un stāstīt, ka tur valdībai kaut kas ir jādara. Pašvaldību vadītājiem — cilvēkiem, kurus ir ievēlējuši konkrētā pašvaldībā dzīvojošie vēlētāji, vienkārši ir jāpilda savi pienākumi un jāskatās, kā katrā konkrētā pašvaldībā ir jādzīvo un jāstrādā. Jums ir taisnība, ka tas zemes daudzums, kuru ir iegādājušies ārzemnieki Latvijā, ir salīdzinoši mazs. Mēs arī gribam, lai tas tā būtu. Tieši tādēļ, piemēram, valdība Hipotēku un zemes bankā ir izveidojusi speciālu programmu, ar kuras palīdzību mēs subsidējam banku kredīta procentus tiem zemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi. Ko mēs ar to gribam panākt? Mēs gribam panākt, lai tie, kas māk apsaimniekot zemi, prot apsaimniekot zemi un grib apsaimniekot zemi, iegādājas šo zemi. Līdz ar to lai zeme, kas ir ekonomiski atraktīva jeb ekonomiski interesanta, tiešām nonāktu mūsu pašu cilvēku rokās, lai viņi saimniekotu, lai audzētu tur graudus, miežus un tā tālāk, jo diemžēl jāsaka, ka ne katrs cilvēks ir spējīgs šo darbu darīt. Tur ir vajadzīga izglītība, pieredze, spējas, izpratne, daudzas lietas.

— Jūs vakar esat paziņojuši par kādu kopēju konferenci par enerģijas piegādi Eiropas paplašināšanās kontekstā, ja es tagad pareizi to citēju. Kas tā tāda?

A.Bērziņš: — Jā, mēs sagaidām Latvijā augstus ciemiņus. Tas būs pašās septembra beigās — Latvijā notiks starptautiska konference, veltīta energoresursu piegādei, transportam, tā drošībai Eiropas paplašināšanās kontekstā. Faktiski uz šo konferenci atbrauks visas tās valstis, kurām ir izeja vai robeža ar Baltijas jūru. Šo konferenci organizē Eiropas Komisija kopā ar Latvijas valdību. Esmu izsūtījis ielūgumus kopā ar Eiropas Komisijas viceprezidentu Lojolu de Palasio — mēs abi esam parakstījuši ielūguma vēstules visu šo valstu premjeriem, lūgdami nodrošināt, lai konferencē piedalās atbildīgais ministrs. Tātad šī konference ir domāta ministru līmenī. Konference notiks Ventspilī, un ir domāts, ka tās galvenās tēmas, atslēgas vārdiņš šajā konferencē būs “sadarbība” — sadarbība drošības nostiprināšanā, sadarbība rīcībai dabas katastrofu vai tehnisku katastrofu gadījumā, sadarbība jaunu tranzītceļu, tranzītmaršrutu veidošanā Eiropas Savienības iekšienē, jo būs jau pavisam jauna situācija pēc Eiropas paplašināšanās un pēc Latvijas iestāšanās tur, mēs būsim Eiropas Savienības dalībvalsts ar pavisam citiem enerģētiskā nodrošinājuma ceļiem, atšķirīgi no tā sauktās “vecās” Eiropas, kur enerģētiskais nodrošinājums ir pavisam citāds. Tas nozīmē, ka arī mums būs jāieslēdzas kopējā Eiropas sistēmā, ka mums būs jāatrod sava vieta. Jau tas vien, ka Eiropas Komisija par norises vietu ir izvēlējusies Latviju un konkrēti Ventspili, liecina par to, ka arī Eiropas Komisija saprot, ka Latvijai šajā jomā ir īpaša pieredze, īpaša loma un īpašs svars. Ceru, ka šī konference izdosies labi. Pašlaik ir nodibināta rīcības komiteja, kuras darbībā ir iesaistītas četras ministrijas — Satiksmes ministrija, Ārlietu ministrija, Vides un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija. Mēs strādājam pie tā, lai konference noritētu gludi un labi.

— Es saprotu, ka tajā būs arī Krievijas pārstāvji.

A.Bērziņš: — Protams, protams!

— Tas nozīmē, ka būs arī sadarbība starp Krieviju un arī Latviju.

A.Bērziņš: — Konferences tēma to nesaka, taču, protams, Krievija ir energoresursu īpašnieks. Faktiski Krievija un citas NVS valstis ir tās, no kurām mēs saņemam energoresursu lielāko daļu. Tā ka esam ieinteresēti, lai Krievija piedalītos šajā konferencē un lai mēs pragmatiski, soli pa solim virzītos uz priekšu un ātri risinātu tos jautājumus, kuri līdz šim brīdim vēl nav atrisināti pilnībā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā