Latvijai un Austrijai ir kopīga nākotne

Vakar noslēdzās Austrijas ārlietu ministres Benitas Ferero–Valdneres vizīte

Pie ārlietu ministra

Otrdien, 3. aprīlī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar savu Austrijas kolēģi, ārlietu ministri Benitu Ferero–Valdneri.

Tikšanās laikā abi ministri galveno uzmanību pievērsa eirointegrācijas jautājumiem, kā arī Latvijas un Austrijas divpusējām attiecībām. Tika runāts par ES paplašināšanās procesa dinamiku un iestāšanās sarunu norisi Zviedrijas ES prezidentūras laikā. I. Bērziņš raksturoja Latvijas iestāšanās ES sarunu gaitu. Austrijas ārlietu ministre atzinīgi novērtēja Latvijas progresu, integrējoties ES, uzsverot panākšanas principa īstenošanas iespējas. B. Ferero–Valdnere izklāstīja Austrijas nostāju saistībā ar brīvu darbaspēka kustību.

Abi ministri atzina, ka Latvijas un Austrijas attiecības ir labas, tām ir plašs tālākas attīstības potenciāls. I. Bērziņš norādīja uz parlamentu sadarbības nozīmi, rosinot diskusijas par ES nākotnes jautājumiem. Tāpat būtu padziļināmi kontakti starp abu valstu ārlietu ministrijām. Iesaistoties Eiropas Komisijas komunikāciju stratēģijā par Eiropas Savienības paplašināšanos un informācijas sniegšanu attiecībā uz nākamajām kandidātvalstīm, runāts par Austrijā paredzētajiem pasākumiem šai sakarā un Latvijas iespējām izmantot Austrijas pieredzi sabiedrības informēšanā par ES. Ministri pārrunāja sadarbības veicināšanu starp Latvijas un Austrijas iekšlietu ministrijām, līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu, ekonomisko attiecību veicināšanu, kā arī sadarbību starptautiskajās organizācijās.

Tā kā Latvijas ārlietu ministrs pašreiz ir Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājs un Austrijas ārlietu ministre pagājušajā gadā prezidēja EDSO, pārrunāta arī šo organizāciju darbība.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" Latvijas Ārlietu ministrijā 3.aprīlī: Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Austrijas ārlietu ministre Marija Benita Ferero–Valdnere

Vakar, 4.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Austrijas Republikas ārlietu ministri Benitu Ferero-Valdneri.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Austrijas divpusējās sadarbības iespējas, kā arī Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesa norisi.

Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka Austrijas ārlietu ministres vizīte Latvijā ir apliecinājums Austrijas ieinteresētībai veidot ciešāku un intensīvāku sadarbību ar mūsu valsti. Abu valstu divpusējās attiecības vērtējamas kā sekmīgas, un tam pamatā ir ne tikai vēsturiskie aspekti, bet arī šībrīža situācija — ES paplašināšanās process, Austrijas dalība šajā organizācijā, kā arī Latvijas virzība uz iestāšanos Eiropas Savienībā.

Savukārt Austrijas ārlietu ministre uzsvēra, ka vizīte Latvijā ir viņas atkalatgriešanās mūsu valstī — pirmoreiz viņa apmeklēja Latviju 1998.gadā kā Austrijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāre. Kā teica ministre, kopš tā laika Latvija piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas politikā un ekonomikā.

Pārrunājot ar ES paplašināšanu saistītos jautājumus, B.Ferero-Valdnere sacīja, ka Austrija kļuva par ES dalībvalsti pirms sešiem gadiem. "Mēs zinām, kā tas ir — būt ES kandidātvalstij, jo vēl pavisam nesen paši bijām šādā statusā," teica ministre un piebilda, ka eirointegrācijas procesā ļoti būtiska ir tieši nelielo valstu sadarbība — esot partneriem, mazajām valstīm ir reāla iespēja sadarboties.

Austrijas ārlietu ministre akcentēja, ka ES paplašināšanas procesā ir svarīgi vērtēt kandidātvalstis pēc to individuālajiem sasniegumiem. Zviedrijas prezidentūras laikā iecerētā tempa palielināšana nekādā ziņā nedrīkstētu iespaidot kandidātvalstu kvalitatīvo gatavību kļūt par ES dalībniecēm.

Austrija atbalsta ES paplašināšanos, un B.Ferero-Valdnere pauda cerību, ka 2004.gadā paredzētajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēs piedalīties arī jaunuzņemtās dalībvalstis.

Savukārt J.Straume informēja, ka Latvijas sarunu virzība norit sekmīgi un ir plānots, ka jau Zviedrijas prezidentūras laikā varētu tikt atklātas visas sarunu sadaļas un iespējami daudzas no tām arī slēgtas. Viņš minēja arī veiksmīgo sadarbību, kas eirointegrācijas procesa kontekstā izveidojusies starp Latvijas parlamentu un valdību. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka, neraugoties uz abu valstu veiksmīgo sadarbību, attiecību padziļināšanas un intensificēšanas potenciāls vēl nebūt nav izsmelts. Viņš norādīja, ka sadarbību iespējams padziļināt kultūrā un tūrismā, kā arī informācijas tehnoloģiju un biznesa sfērā. Kā veiksmīgs sadarbības piemērs tika minēta abu parlamentu sadarbības grupu darbība.

Saeimas komisijās

Vakar, 4.aprīlī, Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Austrijas ārlietu ministri Benitu Ferero–Valdneri.

Abas puses pārrunāja tēmas, kas skar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos un diskusiju par Eiropas nākotni, reģionālās sadarbības aspektus, drošības jautājumus un attiecības ar Krieviju šajā kontekstā, kā arī Latvijas un Austrijas divpusējās attiecības.

Latvijas parlamentārieši un Austrijas ārlietu ministre sprieda par Eiropas nākotnes redzējumu un nākamo ES dalībvalstu vietu tajā. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns darīja viešņai zināmu Baltijas valstu iniciatīvu, kas paredz kandidātvalstu aktīvāku līdzdalību Eiropas Parlamenta struktūrās, lai tās arī praktiski būtu sagatavotas darbam ES institūcijās. B.Ferero–Valdnere apsveica šādu Baltijas valstu iniciatīvu, jo Austrijas pieredze, darbojoties ES, rāda, ka tādā veidā iegūta pieredze ir lietderīga un arī informācijas apmaiņa notiek operatīvāk.

Saeimas deputāti interesējās arī par Austrijas nostāju reģionālās sadarbības un brīvas personu kustības jautājumos pēc jaunu kandidātvalstu uzņemšanas. Austrijas ārlietu ministre akcentēja reģionālās sadarbības nepieciešamību, īpaši ar dabiskajiem partneriem ģeogrāfiskajā reģionā, taču norādīja, ka ne mazāk svarīga ir arī stratēģisko partneru izvēle. Pēc B.Ferero–Valdneres domām, šādai sadarbībai, kuras pamatā ir kopīgas pozīcijas un intereses konkrētās jomās, jābūt atvērtai. Runājot par brīvu personu kustību ES pēc jaunu dalībvalstu uzņemšanas, ministre informēja, ka viņas valsts iedzīvotāji atbalsta septiņu gadu pārejas perioda noteikšanu šīm valstīm. B.Ferero–Valdnere atzina, ka šādu iedzīvotāju attieksmi nosaka fakts, ka Austrijai visapkārt ir ES kandidātvalstis. Ministre pauda arī savu viedokli, ka šim septiņu gadu pārejas periodam vajadzētu būt elastīgam un to varētu mīkstināt, slēdzot divpusējus līgumus ar jaunajām dalībvalstīm.

Sarunas gaitā skarti arī drošības jautājumi. Latvijas parlamenta pārstāvji interesējās par Austrijas attieksmi pret NATO kā drošības organizāciju. B.Ferero-Valdnere pastāstīja, ka Austrijā formāli darbojas konstitucionālais likums par neitralitāti, taču ir izstrādāta jauna drošības un aizsardzības doktrīna. Jautājums par neitralitātes saglabāšanu vēl ir apspriežams sabiedrībā, kuras vairākums atbalsta atteikšanos no tās. Ārlietu ministre uzskata, ka nākotnē būtu lietderīgi saistīt Austrijas drošību ar NATO.

B.Ferero–Valdnere apliecināja savas valsts atbalstu Latvijai ceļā uz integrāciju ES un solīja rūpēties par abu valstu parlamentu sadarbības padziļināšanu, veicinot Austrijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas izveidošanu savas valsts parlamentā.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru

prezidenta

Vakar, 4.aprīlī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Austrijas ārlietu ministri Dr.Benitu Ferero-Valdneri. Tikšanās sākumā gan Ministru prezidents, gan ārlietu ministre atzina, ka Latvijai un Austrijai ir labas divpusējās attiecības, kas attīstās aizvien jaunās sadarbības formās. A.Bērziņš uzsvēra, ka, veidojot attiecības ar Austriju, Latvija ir ieinteresēta uzturēt aktīvu politisko dialogu. Viņš arī izteica augstu novērtējumu Austrijas aktīvai iesaistei Eiropas Savienības (ES) paplašnāšanās procesā, kas, kā uzsvēra B.Ferero-Valdnere, ir viena no Austrijas valsts ārpolitikas prioritātēm. Ministre atzina, ka Austrija atbalsta Latvijas vēlmi, īstenojot panākšanas principu, pabeigt iestāšanās sarunas ES jau 2002.gadā un kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības locekli. B. Ferero-Valdnere izteica viedokli, ka ciešai abu valstu sadarbībai jāturpinās arī pēc iestāšanās procesa pabeigšanas regulāru konsultāciju un konstruktīva dialoga ceļā. Ārlietu ministre izteica viedokli, ka jau tagad Latvijai jāattīsta regulāri kontakti ar mazajām valstīm, īpaši Ziemeļvalstīm, jo tie padziļināsies un kļūs vēl nozīmīgāki, mūsu valstij iestājoties Eiropas Savienībā.

Ārlietu ministre izskaidroja Ministru prezidentam Austrijas nostāju saistībā ar Vācijas un Austrijas ierosinājumu noteikt jaunajām dalībvalstīm septiņu gadu ierobežojumu brīvai personu kustībai un darbaspēka pārvietošanai Eiropā. Ministru prezidents, ar izpratni uzklausot Austrijas puses viedokli, tomēr atzina, ka šīs valstis ir ieinteresētas iegūt visas Eiropas Savienībā paredzētās personu brīvības.

Apspriežot ekonomisko sadarbību, abas puses atzina, ka, neraugoties uz pozitīvo dinamiku un investīciju apjomu, jāpievērš pastiprināta uzmanība tās aktivizēšanai. Ņemot vērā lielo pieredzi, Austrijas puse piedāvāja sadarbību dažādu projektu veidā izglītībā, īpaši uzsverot valodas apguves un menedžmenta mācību nepieciešamību, kā arī tūrisma, vides aizsardzības un dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanā. Arī Ministru prezidents atzina, ka pastāv labas sadarbības iespējas, un aicināja Austrijas biznesa pārstāvjus vēl aktīvāk dibināt kontaktus ar Latviju, uzsverot mūsu valsts izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas ir priekšrocība, kad Latvija kļūs par vārtiem uz Austrumu tirgu.

Valdības preses departaments

Preses konferencē

Vakar, 4. martā, Ārlietu ministrijā notika Austrijas ārlietu ministres Benitas Ferero-Valdneres un mūsu valsts ārlietu ministra Induļa Bērziņa preses konference.

Tās ievadā I. Bērziņš uzsvēra, ka Austrijai ir liela nozīme, integrējot Eiropas Savienībā (ES) Viduseiropas reģiona valstis, un Latvijai, kā arī citām Baltijas valstīm ir svarīgi redzēt Austrijas iesaisti arī mūsu reģionā. "Mums bija lieliska iespēja apspriest mūsu valstu divpusējo attiecību stāvokli. Varu teikt, ka mūsu attiecības ir lieliskas un to intensitāte joprojām pieaug. Taču mēs runājām arī par mūsu sadarbību starptautiskajās organizācijās, kā arī par ES dalībvalstu un kandidātvalstu attiecībām ar trešajām valstīm, tai skaitā ar Krieviju," teica I. Bērziņš.

Savukārt Austrijas ārlietu ministre uzsvēra, ka viņai ir ļoti patīkami jau otro reizi būt Latvijā. Viņas pirmā vizīte Latvijā bijusi pirms pāris gadiem Ārlietu ministrijas valsts sekretāres amatā, kad Austrija bija ES prezidējošā valsts. Tagad B. Ferero-Valdnere redz lielu progresu Latvijā, uzsverot, ka pēdējos desmit gados viss Baltijas reģions piedzīvojis milzu progresu virzībā uz demokrātiskām struktūrām un arī lielas ekonomiskās pārmaiņas. Pēc viešņas domām, Baltijas valstu kultūra un vēsturiskās saknes pēdējos desmit gados atklātas no jauna.

"Mainās Baltijas valstu pilsētas, tās kļūst par lieliem starptautiskiem tirdzniecības centriem. Šis Baltijas valstīm bijis milzīgs attīstības lēciens," teica ministre, raksturojot Baltijas valstu reģionu kā vienu no visdinamiskākajiem Eiropā. "Nākamais nozīmīgais atskaites punkts šo valstu ekonomiskajā attīstībā un stabilitātes palielināšanā reģionā ir jau skaidri iezīmēts, un tā ir ES paplašināšana, " teica B.Ferero-Valdnere, uzsverot, ka ES paplašināšana nebūs vairs tikai aukstā kara iezīmēto pasauļu robežu nojaukšana. Tiks radīta jauna sadarbības kvalitāte visplašākajā nozīmē. Ministre uzsvēra, ka Austrija pieder pie mazām vai vidēja lieluma valstīm, un arī pēc ES paplašināšanas vairums valstu Eiropā būs mazas vai vidēja lieluma. "Tieši tādēļ ir svarīgi, ka mēs jau tagad esam labi sadarbības partneri, jo mazajām un vidēja lieluma valstīm būs sakāms nozīmīgs vārds nākotnes ES. Latvija gan ģeogrāfiski ir tālāk par ES kandidātvalstīm, kas ieskauj Austriju. Taču politikā mums nav nekādu problēmu, un reālajā dzīvē mēs vēl varam pastiprināt mūsu sadarbību. Es esmu priecīga, ka visās trīs Baltijas valstīs darbojas Austrijas vēstniecības. Kopš to atvēršanas mūsu ekonomiskie sakari ir bijuši ļoti veiksmīgi,un domāju, ka nākotnē ir iespējams tos vēl paplašināt.

Es biju ļoti pārsteigta, dzirdot, ka jau astoņdesmit trīs Austrijas firmas ir investējušas līdzekļus Latvijā. Maijā Latvijā ieradīsies Austrijas biznesmeņu misija un mūsu ekonomiskā sadarbība tiks vēl vairāk konkretizēta. Mūsu sarunas, protams, bija saistītas arī ar Latvijas centieniem kļūt par ES dalībvalsti un ar jūsu centieniem iestāties NATO. Pašlaik Latvijas ārlietu ministrs ir Eiropas Padomes Ministru padomes priekšsēdētājs. Es pati esmu pildījusi līdzīgus pienākumus laikā, kad Austrija prezidēja EDSO, un mums bija ļoti interesanti dalīties pieredzē arī šajā kontekstā. Mēs runājām arī par abu valstu attiecībām ar Krieviju un par situāciju Balkānos. Nobeigumā es gribu uzsvērt, ka Austrija ļoti atbalsta Latvijas centienus iestāties NATO, kā arī noķert pirmās ES kandidātvalstis. Mēs atbalstām viedokli, ka katra valsts virzībā uz ES jāvērtē pēc tās konkrētajiem nopelniem, un Latvija šajā ceļā ir jau paveikusi patiešām daudz."

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums abu valstu ārlietu ministriem. Kāda nozīme, jūsuprāt, ir Latvijas un Austrijas vēstures paralēlēm, piemēram, faktam, ka pēc Otrā pasaules kara abās mūsu zemēs atradās svešas valsts karaspēks? Austrijā gan PSRS armija bija īsāku laiku, bet Latviju šis karaspēks atstāja tikai 1994. gadā. Vai šajā kontekstā jūs pieļaujat mūsu valstu sadarbību arī aizsardzībā?

B. Ferero-Valdnere: — Tieši patlaban mēs izstrādājam jaunu savas valsts drošības un aizsardzības doktrīnu. Tās analītiskā daļa jau ir pabeigta un to pieņēmis ministru kabinets. Šajā dokumentā gan teikts ka joprojām ir spēkā likums par Austrijas pastāvīgo neitralitāti, tomēr koncepcijas analītiskajā daļā būtiski mainīta attieksme pret šo likumu. Ir jauna interpretācija neitralitātes jēdziena saturiskajā izpratnē. Kopš 1989. gada, kad krita "dzelzs priekškars", neitralitātes jēdziens tiek interpretēts citādi, jo pasaulē vairs nepastāv divi naidīgie politiskie bloki. 1991. gadā Austrija Līča kara laikā pirmo reizi piedalījās militārajos lidojumos. Tas notika, pildot ANO Drošības padomes rezolūciju, kas bija spēcīgāka par neitralitātes likumu. Būdama ES dalībvalsts, Austrija pilda visus ES Māstrihtas, Amsterdamas un Nicas lēmumus. Līdz ar to mēs aizvien biežāk nonākam situācijā, ka solidaritātes jēdziens it kā aizvieto neitralitātes jēdzienu.

Pašlaik Austrija "de facto" nepiedalās nevienā militārajā paktā. Taču es domāju, ka nākotnē mums jābūt iespējai iestāties aizsardzības organizācijā. Tagad mēs sāksim šādu iespēju pārrunāt mūsu sabiedrībā un valdībā. Pastāv iespēja, ka arī Austrija varētu kļūt par NATO dalībvalsti. Šobrīd gan vēl pozitīvu lēmumu par to nebūtu iespējams pieņemt, jo parlamentā to vajadzētu apstiprināt ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Būtu nepieciešams arī referendums, kas šobrīd Austrijā fiziski nebūtu iespējams. Taču es gribu uzsvērt, ka Austrija konsekventi iestājas par demokrātisko vērtību aizsardzību un tātad arī par Latviju. Un savus lēmumus drošības jomā Austrija tagad pieņem un arī turpmāk pieņems pati. Kā redzat, es jums atbildēju ļoti plaši, taču šis jautājums ir ļoti nozīmīgs arī Austrijai.

I. Bērziņš: — Jūsu minētās līdzības Latvijas un Austrijas vēsturē mūsu valstīm palīdz vienai otru labāk izprast. Taču vēl daudz svarīgāka ir mūsu kopīgā nākotne. Šīs nākotnes vārdā ļoti svarīga ir sadarbība drošības jomā. Šeit plašas iespējas paver ES drošības dimensija. Jau tagad sadarbojas ES dalībvalstis un kandidātvalstis. Turpmāk šī sadarbība būs jau pavisam reāla un efektīva. Taču es gribu uzsvērt, ka tā nekādā ziņā neaizvietos NATO. ES drošības spēkiem un NATO ir dažādi uzdevumi. Latvijā jau ir akreditēts Austrijas militārais atašejs, un mēs esam ieinteresēti regulārās militārās konsultācijās ar Austriju.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors