Izglītības attīstības koncepcija 2002. — 2005. gadam

Akceptēta ar Ministru kabineta 2002. gada 17. jūlija

rīkojumu Nr. 383 (“Latvijas Vēstnesis”, 19.07.02., Nr. 107)

Saturs

1. Ievads

2. Situācijas raksturojums

2.1. Izglītības sistēmas pārmaiņu posmi

2.2. Svarīgākie izglītības sistēmas reformu sasniegumi

3. Izglītības attīstības pamatprincipi

4. Izglītības attīstības koncepcijas mērķi un rīcības virzieni

5. Izglītības kvalitāte

5.1. Problēmas nostādne

5.2. Rīcības virzieni

6. Izglītības pieejamība

6.1. Problēmas nostādne

6.2. Rīcības virzieni

7. Izglītības izmaksu efektivitāte

7.1. Problēmas nostādne

7.2. Rīcības virzieni

8. Izglītības attīstības koncepcijas īstenošanas prioritātes un nepieciešamais finansējums

9. Izglītības attīstības koncepcijas īstenošanas uzraudzības un pārskatu par tās izpildi sagatavošanas kārtība

10. Turpmākā rīcība izglītības attīstības koncepcijas ieviešanai

1.pielikums

2.pielikums

 

1. Ievads

Pārmaiņas mūsdienu sabiedrībā un tautsaimniecībā izvirza jaunas prasības izglītības sistēmai. Tai jābūt kvalitatīvai, racionālai izdevumu ziņā un pieejamai katram Latvijas iedzīvotājam. Valsts atbalsts izglītībai un zinātnei var būtiski ietekmēt turpmāko Latvijas attīstību. Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā atzīmēts, ka ekonomiskās politikas kontekstā pieaug sociālpolitikas nozīme un investīciju nozīmīgums izglītībā un zinātnē¹.

Lai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem attīstītu Latvijā ekonomiku, kas orientēta uz augstas pievienotās vērtības produktu, un veidotu uz zināšanām balstītu sabiedrību, nepieciešams nodrošināt izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgum, kā arī augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju integrāciju². Latvijas Nacionālajā attīstības plānā uzsvērts, ka Latvijas attīstības pamatā jābūt sabiedrības spējai radīt jaunas zināšanas un tās izmantot tautsaimniecības attīstībai un vispārējā dzīves līmeņa paaugstināšanai³.

Diskusijas par Latvijas izglītības sistēmas attīstības turpmākajiem virzieniem ir risinājušās kopš deviņdesmito gadu sākuma. Ministru kabinets 1998. gadā pieņēma zināšanai “Izglītības attīstības stratēģisko programmu 1998. - 2003. gadam”. 2001. gada 5. jūlijā pieņemtie “Grozījumi Izglītības likumā” paredz, ka Ministru kabinets nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniedz Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības koncepciju turpmākajiem četriem gadiem.

Izglītības attīstības koncepcija nosaka izglītības sistēmas attīstības mērķus 2002. — 2005. gadam un rīcības virzienus to sasniegšanai.

Izglītības attīstības koncepcija izstrādāta, ievērojot Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā, Nacionālajā attīstības plānā, Nacionālajā nodarbinātības plānā, Eiropas Komisijas mūžizglītības memorandā noteiktos mērķus un rīcības virzienus un UNESCO programmā “Izglītība visiem” noteiktās sabiedrības un izglītības attīstības vadlīnijas, kā arī līdz 2002. gadam izstrādātos izglītības politikas plānošanas dokumentos.

 

2. Situācijas raksturojums

2.1. Izglītības sistēmas pārmaiņu posmi

Laikā no 1990. līdz 1994. gadam tika īstenota izglītības sistēmas demokratizācija un decentralizācija. Īstenotās pārmaiņas galvenokārt bija saistītas ar sistēmas pārveidošanu atbilstoši neatkarīgas un demokrātiskas valsts vajadzībām. Izglītības reformu sākšanu nodrošināja Latvijas Republikas Izglītības likuma pieņemšana 1991. gada 19. jūnijā. Īstenotas tādas būtiskas pārmaiņas kā izglītības satura depolitizācija, brīvas izvēles izglītības ieguvē nodrošināšana, izglītības iespēju daudzveidība un izglītības pārvaldes decentralizācija. To izdevās sasniegt, attīstot privāto izglītības iestāžu tīklu un deleģējot vietējām pašvaldībām, izglītības iestādēm un to vadītājiem daļu no izglītības vadības funkcijām.

Laikā no 1995. līdz 2001. gadam īpaša uzmanība tika veltīta izglītības sistēmas sakārtošanai, būtiski papildinot normatīvo bāzi. Izstrādāto Latvijas izglītības koncepciju Ministru kabinets apstiprināja 1995. gada 4. jūlijā. 1995. gada 2. novembrī tika pieņemts Augstskolu likums, 1998. gada 29. oktobrī — jaunais Izglītības likums, 1999. gada 10. jūnijā — Vispārējās izglītības un Profesionālās izglītības likums.

Augstskolu likums veidoja principiāli jaunu juridisko pamatu augstskolu funkcionēšanai un augstākās izglītības īstenošanai — augstskolu autonomiju. Valsts augstākās izglītības savietojamība ar Eiropas un pasaules izglītības telpas prasībām veicināja strauju augstākās izglītības iestāžu un studējošo skaita pieaugumu. Ar 1997. gadu sākta zinātniskās pētniecības institūtu integrācija augstākās izglītības iestādēs, lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju programmu attīstīšanu.

Izglītības attīstības koncepcija liek pamatu trešajam izglītības sistēmas attīstības posmam no 2002. līdz 2005. gadam. Šajā laikposmā īpaši svarīga būs izglītības politikas veidotāju un tās īstenotāju — Izglītības un zinātnes ministrijas, pašvaldību izglītības pārvalžu un pedagogu profesionālo organizāciju, profesionālās un augstākās izglītības programmu veidotāju un darba devēju — sadarbība, kā arī visas sabiedrības informēšana un iesaistīšana izglītības attīstības procesos.

 

2.2. Svarīgākie izglītības sistēmas reformu sasniegumi

2.2.1. Izglītības sistēmas organizācija pēc izglītības programmu principa, valsts standartu ieviešana izglītībā, tā veicinot programmu satura veidošanu atbilstoši sabiedrības un darba tirgus vajadzībām.

2.2.2. Izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēma ir ieviesta kā pamats Latvijā īstenotās augstākās izglītības starptautiskai atzīšanai.

2.2.3. Sākta pāreja uz izglītības finansēšanu pēc normatīvā principa, lai diferencētu izglītības izmaksas atbilstoši izglītības jomām un programmām.

2.2.4. Sistemātiskas investīcijas izglītības infrastruktūrā un uzsākta izglītības iestāžu tīkla optimizācija, kas ļauj samazināt izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas.

2.2.5. Sākta pedagogu darba samaksas reforma, kas nodrošina pakāpenisku pedagogu darba samaksas pieaugumu.

2.2.6. Sākta mazākumtautību izglītības programmu ieviešana, nodrošinot mazākumtautību izglītības intereses, sociālo integrāciju un vienlaikus sekmējot valsts valodas apguvi.

2.2.7. Izstrādāta normatīvā bāze profesionālās ievirzes izglītībai mākslā, kultūrā un sportā, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā nozarē.

2.2.8. Interešu izglītības finansējuma izlīdzināšana atbilstoši izglītojamo skaitam attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kas samazina izglītības pieejamības atšķirības.

2.2.9. Studējošo un studiju kreditēšanas sistēmas izveide, kas palielina augstākās izglītības pieejamību maznodrošinātiem iedzīvotājiem un veicina studējošo ieinteresētību izglītības kvalitātē.

2.2.10. Latvijas līdzdalība starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos, kas ļauj iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par izglītības attīstības tendencēm, kvalitāti un problēmām.

2.2.11. Izveidota vienota studiju programmu akadēmisko kredītpunktu uzskaites sistēma Latvijas augstākās izglītības iestādēs apgūto studiju kursu starptautiskai atzīšanai.

2.2.12. Ieviesta starptautiskiem kritērijiem atbilstoša augstskolu un augstskolu studiju programmu akreditācija.

2.2.13. Pieņemti valsts standarti akadēmiskajā izglītībā un augstākajā profesionālajā izglītībā, izvirzot vienotas prasības studiju programmu kvalitātes nodrošināšanā un pārbaudē.

2.2.14. Izveidota ar Eiropas izglītības telpu samērojama akadēmisko un profesionālo grādu sistēma, kas veicina Latvijas studentu mobilitāti Eiropas kontekstā un ārvalstu studentu studijas Latvijā.

 

3. Izglītības attīstības pamatprincipi

Īstenojot pārmaiņas izglītības sistēmā saskaņā ar izstrādāto koncepciju, ievēro šādus pamatprincipus:

3.1. Pieejamības principu — visiem sabiedrības locekļiem ir vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību.

3.2. Atbilstības principu — plānojot pārmaiņas izglītības sistēmā, ņem vērā indivīdu intereses, sabiedrības attīstības tendences un tautsaimniecības vajadzības.

3.3. Sabiedrības līdzdalības principu — pārmaiņu ieviešanā izmanto izglītības īstenotāju, nevalstisko profesionālo organizāciju un izglītības pakalpojumu saņēmēju pieredzi un ieteikumus.

3.4. Mūžizglītības principu — izglītības sistēmā paredz iespēju sabiedrības locekļiem izglītoties visas dzīves garumā, paaugstinot savu kvalifikāciju vai iegūstot citu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām.

3.5. Koordinācijas principu — īsteno integrētu pieeju pārmaiņu plānošanā un ieviešanā, nodrošinot vienotu vadību un pārmaiņu koordināciju starp dažādām izglītības pakāpēm un veidiem.

3.6. Mērķtiecības principu — pārmaiņu plānošana ir orientēta uz rezultātu izglītības iestādēs, plānošanas procesā visos līmeņos izvērtē un nosaka izglītības attīstības prioritātes.

3.7. Pēctecības principu — pirms jaunu reformu sākšanas izvērtē iepriekšējo reformu rezultātus un turpina pozitīvi novērtētās iniciatīvas.

3.8. Resursu nodrošināšanas principu — izmaiņas izglītības pakalpojumu nodrošināšanā plāno saskaņā ar valsts un pašvaldību budžetu.

3.9. Kontroles principu — izglītības attīstības plānošanā visos līmeņos paredz uzraudzību un sagatavo pārskatus par noteikto mērķu izpildi.

 

4. Izglītības attīstības koncepcijas mērķi un rīcības virzieni

Turpmāko četru gadu laikposms iezīmē īpašus uzdevumus, ko nosaka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā. Latvijas izglītības sistēmai jānodrošina iegūstamās izglītības atbilstība pieaugošajām izglītības kvalitātes prasībām un konkurencei starptautiskā mērogā. Latvijas visas sabiedrības dzīves līmenis un valsts attīstība nākotnē atkarīga no izglītības efektivitātes un kvalitātes, no sabiedrības sagatavotības profesionālam darbam un brīvai konkurencei Eiropas kopējā ekonomiskajā telpā. Izglītības sistēmas turpmākie uzdevumi atbilst izglītības attīstības ilgtermiņa mērķiem, kas nosaka nepieciešamību nodrošināt izglītības kvalitāti, pieejamību un izmaksu efektivitāti.

Izglītības attīstības koncepcijas kopējais mērķis ir:

Nodrošināt tādas pārmaiņas izglītības sistēmā, kas veicinātu uz zināšanām balstītas demokrātiskas un sociāli integrētas sabiedrības veidošanos un Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanos, kā arī vienlaikus saglabātu un attīstītu Latvijai raksturīgas kultūras vērtības.

Izglītības attīstības koncepcijas mērķi⁴ ir:

Paaugstināt izglītības kvalitāti visās izglītības pakāpēs un veidos atbilstoši sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Nodrošināt izglītības pieejamību Latvijas iedzīvotājiem mūžizglītības kontekstā.

Paaugstināt izglītības izmaksu efektivitāti visās izglītības pakāpēs un veidos.

 

5. Izglītības kvalitāte

Mērķis:

Paaugstināt izglītības kvalitāti visās izglītības pakāpēs un veidos atbilstoši sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

 

5.1. Problēmas nostādne

Izglītības kvalitāte visās izglītības pakāpēs un veidos ir būtisks nosacījums Latvijas valsts veiksmīgai attīstībai un konkurētspējai. Kvalitatīva izglītība nodrošina tautsaimniecības attīstībai nepieciešamā kvalificētā darbaspēka izglītošanu, veicina demokrātijas procesus un sociālo integrāciju, veido izpratni par ētikas normām un attīsta vērtīborientētu domāšanu. Izglītības kvalitātes novērtējumu ņem vērā, izstrādājot jaunus valsts izglītības standartus un izglītības programmas.

Lai gan atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izglītības kvalitātes pētījumiem Latvijas izglītojamo sasniegumi visumā atbilst izglītībā ieguldīto līdzekļu īpatsvaram un dabaszinībās uzrāda pat lielāku progresu nekā citu valstu izglītojamiem, tomēr pamatizglītībā vēl joprojām pārsvarā apgūst teorētiskas zināšanas. Zināšanu praktiskās lietošanas iemaņas ir nepietiekamas, un izglītošanas procesā netiek pietiekami attīstītas patstāvīgas domāšanas prasmes. OECD pētījumu rezultāti parāda, ka izglītības satura reformas mērķi ir pareizi, bet turpmāk vairāk uzmanības jāpievērš reformas ieviešanai, nodrošinot pedagogus ar tālākizglītības iespējām, atbilstošiem mācību līdzekļiem un metodiku, kā arī nostiprinot izglītības, zinātnes un tautsaimniecības saikni un veicinot darba devēju sadarbību ar izglītības iestādēm. Minētie pasākumi dos iespēju uzlabot izglītības sistēmas spēju reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām darba tirgū.

Nacionālajā attīstības plānā kā viena no kritiskajām vietām Latvijas sociālekonomiskajā attīstībā norādīts tas, ka nav pietiekams kvalificētu speciālistu skaits. Vairumā darbības jomu Latvijas darbaspēks (ieskaitot vidējo un augstāko vadošo personālu) ir izglītots, bet nav pietiekami kvalificēts efektīvi pielāgoties mainīgajām tirgus ekonomikas prasībām. Latvijas sociāli ekonomiskajai attīstībai izšķiroši svarīga ir mūsdienu prasībām atbilstošu jaunu pamatprasmju apguves nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem un profesionālās un augstākās izglītības kvalitāte.

Koncepcijas īstenošana uzlabos sadarbību starp izglītībā ieinteresētajām pusēm, veicinot ciešāku saistību starp amatu standartiem, profesiju standartiem un izglītības standartiem, kā arī starp dažādām izglītības pakāpēm un veidiem.

 

5.2. Rīcības virzieni

5.2.1. Vispārējās pamata un vidējās izglītības satura un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas reformas pabeigšana

Mācību priekšmetu standartu projektu izstrāde pamatizglītībā ir pabeigta. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pamatizglītības un pamatprasmju apguvei. 2002. gada laikā jāizstrādā vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartu projekti. Notiek pakāpeniska centralizēto eksāmenu ieviešana vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā. Augstskolu likumā ir veikti grozījumi, kas paredz ar 2004. gadu uzņemšanu augstskolu studiju programmās organizēt konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Lai nodrošinātu vispārējās izglītības satura pārorientāciju uz zināšanu praktisko pielietojamību un atbilstību valsts izglītības standartiem, turpmākajos četros gados nepieciešams:

5.2.1.1. pilnveidot vispārējās izglītības saturu atbilstoši valsts izglītības standartu prasībām un nodrošināt to īstenošanu;

5.2.1.2. nodrošināt vispārējās izglītības satura reformu ar atbilstošiem mācību līdzekļiem un metodiku, palielinot to iegādei paredzēto valsts budžeta līdzekļu apmēru;

5.2.1.3. pilnveidot valsts pārbaudes darbu sistēmu, līdz 2004. gadam organizējot centralizētos eksāmenus vidējās izglītības pakāpes noslēgumā 15 mācību priekšmetos;

5.2.1.4. ar 2004. gadu ieviest centralizētos eksāmenus pamatizglītības pakāpes noslēgumā latviešu valodā izglītības iestādēs, kas izvēlējušās īstenot mazākumtautību izglītības programmas, latviešu valodā izglītības iestādēs ar latviešu mācībvalodu un ar 2005. gadu — matemātikā;

5.2.1.5. pilnveidot mazākumtautību izglītības programmas, nodrošinot atbilstošu mācību līdzekļu un metodiku izstrādi;

5.2.1.6. Labklājības ministrijai kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot izglītojamo skolas somu pieļaujamo svaru.

Indikatori:

1. Izglītojamo izglītības sasniegumu salīdzinājums, izmantojot starptautisko salīdzinošo pētījumu metodiku.

2. Valsts pārbaudes darbu rezultāti.

3. Piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmērs mācību literatūras iegādei.

 

5.2.2. Pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēmas pilnveidošana

Visu pedagoģisko studiju programmu saturs jāsaskaņo ar izglītības satura reformu. Pedagogu tālākizglītība jāsaskaņo ar izglītības satura un pedagoģiskās metodikas attīstību. Pedagogu izglītības studiju programmu izstrādāšanu apgrūtina tas, ka līdz šim nav izstrādāts pedagoga profesijas standarts. Turpmākajos četros gados nepieciešams:

5.2.2.1. izstrādāt pedagoga profesijas standartus;

5.2.2.2. kontrolēt pedagoģisko studiju programmu atbilstību izglītības satura reformas un pedagoģiskās metodikas prasībām;

5.2.2.3. veicināt pedagogu tālākizglītības programmu atbilstību izglītības satura un bilingvālās izglītības reformu prasībām;

5.2.2.4. pilnveidot augstākās pedagoģiskās izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditāciju.

Indikatori:

1. Akreditēto pedagoģisko studiju programmu skaits.

2. Pedagogu tālākizglītības programmu skaits.

3.Augstākajā izglītībā studējošo un tālākizglītības kursus apmeklējušo pedagogu īpatsvars.

4. Pedagogu, kas mazākumtautību skolās māca priekšmetus latviešu valodā vai bilingvāli, tālākizglītību programmu skaits.

5. Augstāko pedagoģisko izglītību ieguvušo iekārtošanās darbā savā profesijā gada laikā.

 

5.2.3. Profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam

Profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas pasākumi ir veikti kopš deviņdesmito gadu vidus, saskaņojot profesionālās izglītības attīstības stratēģiju ar Eiropas Savienības vadlīnijām profesionālajā izglītībā. Latvijā ir nodrošināta normatīvā bāze sistemātiskai profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai un darba devēju iesaistei profesiju standartu un izglītības programmu izstrādē un novērtēšanā. Turpmākajos četros gados nepieciešams:

5.2.3.1. pilnveidot centralizēto eksāmenu sistēmu profesionālajā izglītībā;

5.2.3.2. turpināt profesionālās izglītības programmu satura aktualizēšanu atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām;

5.2.3.3. pilnveidot profesionālās izglītības programmas un izglītības iestāžu akreditāciju;

5.2.3.4. izstrādāt pirmā, otrā un trešā līmeņa profesiju standartus un tiem atbilstošas izglītības programmas izstrāde;

5.2.3.5. veicināt izglītības iestāžu un darba devēju sadarbību profesionālajā izglītībā;

5.2.3.6. turpināt profesionālās ievirzes izglītības programmu licencēšanu un iestāžu akreditāciju.

Indikatori:

1. Kvalifikāciju ieguvušo skaita pieaugums.

2. Kvalifikāciju ieguvušo iekārtošanās darbā gada laikā.

3. Profesionālās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā.

4. Izstrādāto profesiju standartu skaits profesionālajā izglītībā.

5. Akreditēto profesionālās izglītības iestāžu un programmu skaits.

 

5.2.4. Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam

Pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas straujas pārmaiņas augstākajā izglītībā. Studējošo skaits salīdzinājumā ar 1993. gadu ir palielinājies 2,4 reizes, 2002. gadā Latvijā ir 34 augstākās izglītības iestādes. Tomēr augstākās izglītības pieprasījuma pieaugums nav nodrošināts ar atbilstošu resursu ieguldījumu, kas atsevišķos gadījumos izraisa augstākās izglītības kvalitātes pazemināšanos. Novērojama studiju programmu dublēšanās Latvijas augstskolās, īpaši galvaspilsētas augstskolās un pieprasītākajās studiju programmās. Nav skaidra dalījuma starp akadēmiskajām un profesionālajām studiju programmām. Studējošajiem ir nepietiekamas iespējas pāriet no viena veida studiju programmām uz citām vai ietekmēt programmu saturu. Nepietiekamā darba devēju iesaistīšanās profesiju standartu izstrādē un prakses vietu nodrošināšanā neveicina augstākās izglītības kvalitāti atbilstoši darba tirgus prasībām. Turpmākajos četros gados nepieciešams:

5.2.4.1. atsevišķas augstākās izglītības programmas attīstīt moduļu veidā kā piedāvājumu pilna laika studentiem un tiem, kuri atgriežas augstskolā mūžizglītības ietvaros;

5.2.4.2. sākt pāreju pamatā uz triju gadu programmām pilna laika pamatstudijās;

5.2.4.3. veikt pieprasījuma izpēti darba tirgū un attīstīt pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas, piedāvājot plašu profesionālās izglītības izvēli;

5.2.4.4. sagatavot priekšlikumus darba devēju un kompetento valsts varas institūciju lēmumu pieņemšanā palielināšanai augstākās izglītības iestāžu profesionālās kvalifikācijas ceturtā un piektā līmeņa profesiju standartu un studiju programmu izstrādē;

5.2.4.5. sagatavot priekšlikumus ekonomiskās veicināšanas sistēmas ieviešanai uzņēmumiem, kas sniedz atbalstu izglītībai un nodrošina prakses vietas izglītojamajiem profesionālās vidējās un augstākās izglītības programmās;

5.2.4.6. sagatavot priekšlikumus finansiālā atbalsta sistēmas ieviešanai;

5.2.4.7. attīstīt e-izglītības programmu augstākās izglītības ieguvei.

Indikatori:

1. Moduļu tipa augstākās izglītības programmu skaits.

2. Neuniversitātes studiju programmās studējošo īpatsvars.

3. Pirmā līmeņa profesionālās augstāko izglītību ieguvušo skaits.

4. Izstrādāto profesiju standartu augstākajā izglītībā skaits.

5. Akadēmisko grādu un profesionālo kvalifikāciju ieguvēju skaits, kas iekārtojušies darbā.

6. Latvijas augstākās izglītības iestāžu piedāvāto e-studiju kursu skaits.

 

5.2.5. Vienotas izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošana

Izglītības iestādēs ir sākta izglītības nepārtrauktas novērtēšanas un kvalitātes paaugstināšanas sistēmas izveide. Tās ietvaros veic izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditāciju, ieviešot izglītības iestāžu vadītāju atestāciju un izstrādājot kritēriju un metodikas projektu izglītības iestāžu darba novērtēšanai. Tiek izstrādāta vienota izglītības iestāžu ārējās vērtēšanas metodika un turpināts darbs, lai izstrādātu saikni starp iekšējiem un ārējiem vērtēšanas kritērijiem. Procesi nav salīdzināmi visās izglītības iestādēs valstī kopumā. Izglītības iestāžu vērtēšanas rezultāti netiek publiskoti un nav pieejami ieinteresētajām pusēm. Izglītības iestāžu darba pašvērtēšana nenotiek pēc vienotiem kritērijiem. Turpmāko četru gadu laikā nepieciešams:

5.2.5.1. izstrādāt un aprobēt izglītības iestāžu pašnovērtēšanas kritērijus un metodiku;

5.2.5.2. izstrādāt metodiku pašnovērtēšanas procesā konstatēto trūkumu novēršanai;

5.2.5.3. izstrādāt un aprobēt ārējās vērtēšanas (akreditācijas un direktoru atestācijas) metodiku;

5.2.5.4. izstrādāt un aprobēt metodiskos materiālus izglītības iestādēm pašnovērtēšanas veikšanai un attīstības plānu izstrādei;

5.2.5.5. izstrādāt un aprobēt metodiskos materiālus ārējo vērtētāju (komisijas dalībnieku) apmācībai;

5.2.5.6. turpināt attīstīt kvalitātes novērtēšanas sistēmu tālākizglītībā un profesionālās pilnveides izglītībā;

5.2.5.7. izstrādāt tālmācības kvalitātes novērtēšanas sistēmu;

5.2.5.8. izstrādāt un aprobēt metodisko materiālu valsts pārbaudes darbu vērtēšanai;

5.2.5.9. iesaistīt augstskolas izglītības kvalitātes pētījumos.

Indikatori:

1. Vienoti kritēriji izglītības iestāžu pašnovērtēšanai un ārējai vērtēšanai.

2. Izstrādāta metodika izglītības iestāžu pašnovērtēšanas un ārējās vērtēšanas veikšanai.

3. Augstskolu īstenoto ar izglītības kvalitāti saistīto pētījumu skaits.

 

5.2.6. Pedagogu darba samaksas reformas turpināšana

Pēdējo divu gadu laikā ir izstrādāts mehānisms pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, tomēr vidējā pedagogu darba samaksa, kas ir zemāka par tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu, neveicina jauno pedagogu ienākšanu skolās. Turpmākajos četros gados nepieciešams:

5.2.6.1. līdz 2003. gada 1. septembrim nodrošināt pedagogu darba samaksas pieaugumu līdz Ls 145 par pedagoģisko likmi;

5.2.6.2. no 2003. gada 1. septembra nodrošināt pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju darba samaksu, kas nav zemāka par divām minimālajām mēnešalgām par pedagoģisko likmi;

5.2.6.3. līdz 2005. gadam noteikt maksimālo pieļaujamo darba slodzi pedagogam;

5.2.6.4. nodrošināt papildu piemaksas pie darba algas pedagogiem mazākumtautību skolās, kas māca priekšmetus latviešu valodā vai bilingvāli.

Indikatori:

1. Pedagogu vidējā darba samaksa, salīdzinot ar valsts sektorā strādājošo vidējo darba samaksu.

2. Pedagoģisko izglītību ieguvušo īpatsvars, kas izvēlas darbu skolā.

 

5.2.7. Zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunināšana

Turpmākajos gados nepieciešams attīstīt augstākās kvalifikācijas augstskolu mācībspēku un zinātnieku sagatavošanu, kā arī veicināt zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunināšanu. Augstskolu mācībspēku paaudžu nomaiņa ir nepietiekama, vidējais profesoru vecums Latvijā ir 55 gadi. Nelielās augstāko izglītības iestāžu doktorantu stipendijas un nepietiekamā darba samaksa nemotivē jaunos speciālistus veidot akadēmisko karjeru Latvijā. Rezultātā novērojama Latvijas zinātnes attīstības palēnināšanās un tās izraisīta augstākās izglītības kvalitātes pazemināšanās. Turpmākajos gados jānodrošina:

5.2.7.1. akadēmiskā personāla darba samaksas sakārtošana un doktorantu stipendiju paaugstināšana;

5.2.7.2. speciālu doktorantūras grantu sistēmas izveide nozarēs, kurās visvairāk nepieciešami kvalificēti mācībspēki un kuras atbilst prioritāri atbalstāmajām zinātnes nozarēm;

5.2.7.3. postdoktorantūras grantu sistēmas izveide doktora grāda ieguvējiem, lai būtu motivācija integrēties akadēmiskajā darbā izglītībā un zinātnē;

5.2.7.4. stipendijas doktorantu studijām ārvalstīs un zinātnieku atgriešanās Latvijā veicināšanas granti;

5.2.7.5. valsts emeritēto zinātnieku papildu finansējums.

Indikatori:

1. Doktorantu un doktora grādu ieguvušo skaits.

2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija un vecums.

 

5.2.8. Starptautiski salīdzināmu izglītības indikatoru sistēmas ieviešana

Latvija jau gandrīz desmit gadus piedalās starptautiskajos salīdzinošajos izglītības kvalitātes pētījumos, kuru rezultāti ir nozīmīgi ieguldīto resursu un sasniegto rezultātu analīzē. Lai vērtētu Latvijas izglītības sistēmas efektivitāti, tā jāsalīdzina ar citu valstu izglītības sistēmām, lai konstatētu savstarpējās mijiedarbes ekonomikā, sociālajā sfērā un izglītībā. Latvijā izglītības statistika UNESCO/OECD/EUROSTAT formātā jau apkopo Centrālās statistikas pārvalde. Jāizveido institucionālais mehānisms, kas ļautu Latvijai iesaistīties OECD apkopoto datu analīzē, iegūstot izglītības indikatoru mērījumus pēc starptautiski apstiprinātas metodikas. Turpmākajos četros gados nepieciešams:

5.2.8.1. turpināt piedalīties starptautiskajos salīdzinošajos izglītības kvalitātes pētījumos;

5.2.8.2. turpināt pētījumu par starptautiski salīdzināmo izglītības indikatoru sistēmu attīstības tendencēm;

5.2.8.3. veikt izglītības pētījumus politisko lēmumu pieņemšanai;

5.2.8.4. izveidot institucionālo mehānismu OECD starptautiski salīdzināmo izglītības indikatoru sistēmas ieviešanai Latvijā.

Indikatori:

1. OECD starptautiski salīdzināmo izglītības indikatoru sistēmas ieviešana Latvijā.

2. Latvijas puses veikto starptautisko salīdzinošo izglītības kvalitātes pētījumu skaits.

 

5.2.9. Izglītības sistēmas informatizācijas nodrošināšana

Izglītības sistēmas informatizāciju sāka 1998. gadā Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) projekta ietvaros. LIIS projekta darbības rezultātā Latvijas izglītības iestādes nodrošina ar modernu datortehniku un interneta pieslēgumu. Plašākā infrastruktūras informatizācija līdz 2002.gadam ir notikusi vispārizglītojošajās skolās, un 81% skolu ir ierīkotas datorklases. Ar datorklasēm ir nodrošinātas visas vidusskolas, 80% pamatskolu, 81% vakara (maiņu) skolu un 62% speciālo skolu. Interneta pieslēgums 2001./2002.m.g. ir 67% vispāriglītojošo skolu (2000./2001.m.g. — 55%). Izglītības iestādēs palielinās datoru skaits (uz 26 izglītojamajiem ir viens dators). Telekomunikāciju augsto tarifu dēļ pagaidām nav iespējama e–studiju ieviešana tālmācībā, t. sk. pedagogu tālākizglītībā. Turpmākajos gados nepieciešams:

5.2.9.1. turpināt nodrošināt izglītības iestādes ar datortehniku, kā arī izveidot un uzlabot interneta pieslēgumus;

5.2.9.2. turpināt attīstīt informācijas tehnoloģiju izmantošanu mācību un metodisko materiālu izstrādē;

5.2.9.3. turpināt pedagogu pirmreizējo apmācību datortehnikas lietošanā un apmācību moderno informācijas tehnoloģiju izmantošanai konkrētā mācību priekšmeta apguvē;

5.2.9.4. paaugstināt informātikas un citu mācību priekšmetu pedagogu kvalifikāciju atbilstoši ECDL⁵ sistēmai;

5.2.9.5. Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas īstenošanā attīstīt sadarbību ar citiem informāciju tehnoloģijas projektiem, bibliotēku un pašvaldību vienotām informācijas sistēmām.

Indikatori:

1. Izglītības iestāžu ar pastāvīgo interneta pieslēgumu īpatsvars.

2. Izglītojamo skaits uz vienu datoru.

3. Pedagogu skaits, kas apguvuši informācijas tehnoloģiju izmantošanu.

 

5.2.10. Sabiedrības izpratnes veicināšana par izglītības attīstības procesiem

Lai nodrošinātu pietiekamu atbalstu izglītības reformām, nepieciešams paplašināt sabiedrības iesaistīšanos izglītības kvalitātes uzlabošanas un efektivitātes paaugstināšanas procesos. Līdz šim nav sasniegti būtiski panākumi sabiedrības informēšanā. Turpmākajos četros gados nepieciešams:

5.2.10.1. paplašināt sabiedrības izpratni par inovācijām Latvijas izglītības sistēmā un par izglītības reformu procesiem kopumā;

5.2.10.2. veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām izglītībā iesaistītajām sabiedrības grupām;

5.2.10.3. paplašināt pedagogu iesaistīšanos sabiedrības informēšanā.

Indikatori:

1. Pētījums par mērķauditoriju informētību par izglītībā notiekošajām izmaiņām.

2. Pētījums par informācijas apmaiņu starp dažādām izglītībā iesaistītajām sabiedrības grupām.

3. Sabiedrības informēšanas pasākumos iesaistījušos pedagogu skaits.

 

6. Izglītības pieejamība

Mērķis:

Nodrošināt izglītības pieejamību Latvijas iedzīvotājiem mūžizglītības kontekstā.

 

6.1. Problēmas nostādne

Izglītības pieejamības un vienlīdzīgu izglītības iespēju nodrošināšana ir nozīmīgs faktors sekmīgai valsts un sabiedrības attīstībai kopumā. Sabiedrības sociālā noslāņošanās un atsevišķu sabiedrības grupu sociālā atstumtība rada draudus sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai. Mazākumtautību iedzīvotājiem obligātās izglītības vecumā ir nodrošināta iespēja iegūt pamatizglītību un apgūt mazākumtautību valodu, saglabājot un izkopjot savas kultūras vērtības.

Izglītības pieejamības problēma izpaužas kā atšķirības kvalitatīvas izglītības nodrošinājumā starp laukiem un pilsētām. Izglītības pakalpojumi nav vienlīdz pieejami bērniem ar speciālām vajadzībām, bērniem no maznodrošinātajām un riska ģimenēm. Lielai iedzīvotāju daļai nav pārvarami finansiālie šķēršļi, kas rodas zemo algu, transporta un dzīves dārdzības, kā arī maksas par augstāko izglītību un tālākizglītību dēļ. Minētie faktori kavē iedzīvotāju iesaistīšanos visu līmeņu tālākizglītībā mūžizglītības kontekstā.

Strauji pieaugošais pieprasījums pēc augstākās izglītības lielā mērā ir apmierināts, pateicoties maksas studijām, tāpēc augstākās izglītības pieejamība maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ir apgrūtināta. Lai novērstu radušos situāciju, ir izveidota studiju kreditēšanas sistēma, tomēr tās darbība vēl jāpilnveido.

Kvalitatīvas izglītības pieejamība ir saistīta ar izglītības iestāžu izvietojumu, sociālo partneru un pašvaldības iespējām iesaistīties izglītības nodrošināšanā, reģionu ekonomisko aktivitāti un no tā izrietošo sabiedrības labklājības līmeni. Tādēļ nepieciešams būtiski uzlabot ministriju, pašvaldību un citu institūciju sadarbību, lai nodrošinātu visu to valsts politiku saskaņotu ieviešanu, kuru mērķis ir sociālo problēmu pārvarēšana, nabadzības ierobežošana, līdzsvarota reģionu attīstība, jaunas darba vietas un kvalificēts darbaspēks atbilstoši darba tirgus prasībām.

 

6.2. Rīcības virzieni

6.2.1. Pirmsskolas izglītības sistēmas pilnveidošana

Bērnu pirmsskolas izglītībai ir izšķiroša nozīme pamatizglītības ieguvē un sekmīgā socializācijā. Pāreja uz piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai ir sākta 1999. gadā. Ar 2002. gada 1. septembri plānots pirmsskolas izglītībā iesaistīt visus piecgadīgos un sešgadīgos bērnus. Turpmāko četru gadu laikā nepieciešams:

6.2.1.1. veikt pasākumus visaptverošai pirmsskolas vecuma bērnu uzskaitei un iesaistīšanai pirmsskolas izglītības apguvē;

6.2.1.2. pirmsskolas izglītības programmu izstrāde bērniem ar speciālām vajadzībām.

Indikatori:

1. Pirmsskolas izglītību ieguvušo īpatsvars piecgadīgu un sešgadīgu bērnu vecuma grupā, t. sk. bērnu ar speciālām vajadzībām grupā.

2. Bērniem ar speciālām vajadzībām izstrādāto pirmsskolas izglītības programmu skaits.

 

6.2.2. Atšķirību samazināšana kvalitatīvas vispārējās izglītības pieejamībā

Starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu rezultāti uzrāda izglītojamo sasniegumu diferenciāciju starp pilsētu un laukiem. Šo atšķirību pamatā Latvijā ir gan nabadzības un bezdarba izplatība atsevišķās teritorijās, gan arī lauku skolu sliktāks nodrošinājums ar kvalificētiem pedagogiem un grūtības piesaistīt jaunos pedagogus. Sabiedrības integrācija ir nepietiekama, jo pastāv atsevišķu sabiedrības grupu izolācija, kam ir grūtības iesaistīties darba tirgū. Ne visas pašvaldības apzinājušas tos izglītojamos vecuma grupā līdz 18 gadiem, kuri nav ieguvuši pamatizglītību. Turpmāko četru gadu laikā nepieciešams:

6.2.2.1. nodrošināt pamatprasmju apguves iespējas visiem izglītojamajiem vecumā līdz 18 gadiem;

6.2.2.2 motivēt kvalificētus pedagogus darbam izglītības iestādēs, kas atrodas lauku apvidū;

6.2.2.3. attīstīt pilsonisko izglītību vispārējās izglītības programmās;

6.2.2.4. attīstīt bilingvālo izglītību vispārējās izglītības programmās.

Indikatori:

1. Valsts pārbaudes darbu un centralizēto eksāmenu rezultāti, t. sk. mazākumtautību izglītības iestāžu 9. un 12. klasēs.

2. Pedagogu ar augstāko pedagoģisko izglītību skaits izglītības iestādēs teritoriālā griezumā.

3. Centralizēto eksāmenu rezultāti latviešu valodā mazākumtautību izglītības iestāžu 9. un 12. klasē.

4. Starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu rezultāti.

5. Izglītības iestādes neapmeklējošo iedzīvotāju bez pamatizglītības līdz 18 gadu vecumam skaits.

 

6.2.3. Profesionālās izglītības pieejamības paplašināšana

Sociāli ekonomisku faktoru ietekmē izglītojamie galvenokārt izvēlas profesionālās izglītības iestādes tuvāk savai dzīvesvietai, kas ne vienmēr nodrošina tiem iespējas iegūt profesionālo izglītību atbilstoši spējām. Liela daļa profesionālās izglītības iestādēs izglītojamo ir no maznodrošinātām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Profesionālās izglītības pieejamību ierobežo par valsts budžeta līdzekļiem finansēto mācību vietu skaits, kā arī izglītības iestāžu nepietiekamā materiāli tehniskā bāze. Daļai izglītojamo, kas sāk mācības profesionālās izglītības iestādēs, ir zems priekšzināšanu līmenis, kas apgrūtina profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Turpmāko četru gadu laikā nepieciešams:

6.2.3.1. palielināt sociālo partneru lomu, lai veicinātu to iesaistīšanos valsts pasūtījuma noteikšanā profesionālajai izglītībai atbilstoši teritoriālajam pieprasījumam;

6.2.3.2. plašāk ieviest profesionālās izglītības programmas ar pedagoģisko korekciju izglītojamajiem ar zemu priekšzināšanu līmeni;

6.2.3.3. veicināt profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanu;

6.2.3.4. profesionālās orientācijas un karjeras izvēles pasākumu īstenošana visu veidu izglītības iestādēs.

Indikatori:

1. Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaits.

2. Profesionālās izglītības nodrošinājuma atbilstība nodarbinātības teritoriālajai struktūrai.

3. Jauniešu, kas nav ieguvuši pamatizglītību un profesionālo kvalifikāciju, skaita samazināšanās.

 

6.2.4. Pieaugušo izglītības iespēju paplašināšana, nodrošinot profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājumu

Valsts ekonomiskā attīstība un izmaiņas kvalificēta darbaspēka pieprasījumā palielina vajadzību pēc pieaugušo izglītības mūžizglītības kontekstā. Pieaugušo tālākizglītība pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies, jo tās nodrošināšanā iesaistījušās dažādas valsts un privātās izglītības iestādes, tomēr pieaugušo izglītība valstī līdz šim ir attīstījusies bez mērķtiecīgas valsts politikas un finansējuma. Lai veicinātu dažādu sabiedrības grupu iespējas iesaistīties izglītībā, nepieciešams izstrādāt programmas mācību moduļu veidā visu līmeņu izglītībai gan pilna laika studijām, gan nepilna laika studijām, kā arī tālmācībai. Turpmākajos četros gados nepieciešams:

6.2.4.1. nodrošināt darba devēju un valsts savstarpēji koordinētu atbalstu pieaugušo izglītības programmu izveidei, it īpaši teritoriju līdzsvarotas attīstības kontekstā;

6.2.4.2. veicināt augstākās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu iesaistīšanos tālākizglītības attīstībā, piedāvājot tālākizglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmas un iesaistoties bezdarbnieku apmācībā;

6.2.4.3. izveidot kredītpunktu sistēmu un ieviest minētajās programmās, nodrošinot to savietojamību ar akadēmisko kredītu pārneses sistēmu;

6.2.4.4. izstrādāt pamatnostādnes vakarskolu darbības izvērtēšanai;

6.2.4.5. izstrādāt priekšlikumus darba devēju plašākai iesaistīšanai tālākizglītības finansēšanā.

Indikatori:

1. Bezdarbnieku sadalījums atkarībā no iegūtās izglītības pakāpes dažādās vecuma grupās.

2. Reģistrēto bezdarbnieku skaits, kuri bezdarbnieku apmācības ietvaros apguvuši tālākizglītības programmas.

3. Reģistrēto bezdarbnieku skaits, kuri pēc bezdarbnieku apmācības ietvaros iegūtās tālākizglītības iekārtojušies darbā.

4. Reģistrēto bezdarbnieku bez pamatizglītības skaits.

5. Augstākās izglītības iestāžu piedāvāto tālākizglītības programmu skaits.

6. Izglītojamo skaits vakarskolās.

7. Personu skaits dažādās vecuma grupās, kas apgūst tālākizglītības programmas.

 

6.2.5. Interešu izglītības pieejamības palielināšana

Interešu izglītība veicina izglītojamo pozitīvas vērtīborientācijas attīstīšanu un individuālo spēju izkopšanu ārpusstundu nodarbībās. Ir izdevies novērst interešu izglītības finansiālā nodrošinājuma disproporciju starp pašvaldībām. Tomēr joprojām pastāv atšķirības interešu izglītības pieejamībā starp pilsētu un attālāko lauku teritoriju bērniem un jauniešiem, kā arī nav nodrošināta pietiekama informācija par iespējām sevis pilnveidošanai. Turpmākajos četros gados nepieciešams:

6.2.5.1. pilnveidot interešu izglītības programmas pieejamību lauku teritoriju bērniem un jauniešiem;

6.2.5.2. sekmēt iespējas izglītojamo līdzdalībai lēmumu pieņemšanā, motivējot uzņemties atbildību;

6.2.5.3. sekmēt sociālā riska grupu bērnu un bērnu ar speciālajām vajadzībām iesaistīšanu interešu izglītības programmās.

Indikatori:

1. Interešu izglītības programmās iesaistīto bērnu un jauniešu skaits.

2. Interešu izglītības programmās iesaistīto sociālo riska grupu bērnu un bērnu ar īpašām vajadzībām skaits.

 

6.2.6. Izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācijas vispārējās, profesionālās, augstākās un interešu izglītības programmās veicināšana

Izglītības sistēma sniedz iespēju iegūt izglītību arī personām ar speciālām vajadzībām, t.sk. ar kustību traucējumiem. Izglītojamajiem ar kustību traucējumiem pašreiz pielāgotas divas izglītības iestādes. Latvijā līdz šim nav plaši praktizēta izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācija parastajās izglītības iestādēs, kas turpmāk pakāpeniski attīstāma. Nākamajos četros gados nepieciešams:

6.2.6.1. apmācīt vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogus un pedagoģiskajās augstskolās studējošos darbam ar bērniem, kam ir speciālas vajadzības;

6.2.6.2. palielināt izglītības iestāžu pieejamību bērniem ar speciālām vajadzībām;

6.2.6.3. sākt speciālās izglītības iestāžu pārveidošanu par integratīvām izglītības iestādēm;

6.2.6.4. turpināt izglītības iestāžu, t. sk. interešu izglītības iestāžu, tehnisko pielāgošanu izglītojamajiem ar kustību traucējumiem;

6.2.6.5. veicināt augstākās izglītības programmu, t.sk. tālmācības programmu pieejamību izglītojamajiem ar kustību traucējumiem.

Indikatori:

1. Izglītības programmās iesaistīto izglītojamo ar speciālām vajadzībām īpatsvars.

2. Pedagogu un pedagoģisko augstskolu studentu skaits, kas sagatavoti izglītojamo ar speciālām vajadzībām apmācībai.

3. Izglītojamajiem ar kustību traucējumiem pielāgoto izglītības iestāžu skaits.

4. Studentu ar speciālām vajadzībām skaits augstākās izglītības programmās, t. sk. tālmācībā.

 

7. Izglītības izmaksu efektivitāte

Mērķis:

Paaugstināt izglītības izmaksu efektivitāti visās izglītības pakāpēs un veidos.

 

7.1. Problēmas nostādne

Pārmaiņas izglītībā veic, izmantojot galvenokārt valsts finansu resursus. Nepietiekami efektīva izglītībā ieguldīto finansu līdzekļu izmantošana var ierobežot izglītības kvalitātes un pieejamības iespējas. Izmaksu efektivitātes paaugstināšana ir iespējama visās izglītības pakāpēs un veidos.

 Vispārējā izglītībā. Deviņdesmito gadu vidū noteikto mērķi — optimizēt vēsturiski mantoto vispārējās izglītības iestāžu tīklu — sekmīgi īstenoja vairākos rajonos. Šis uzdevums saglabā savu aktualitāti turpmākajā attīstības posmā. Taču šis process ir pretrunā ar divām atšķirīgām sabiedrības vajadzībām. Nepieciešamība nodrošināt pamatizglītības (sevišķi sākumskolas izglītības) pieejamību iespējami tuvu skolēnu dzīvesvietai un nepieciešamība saglabāt mazās lauku skolas kā kultūras dzīves centrus ir objektīvā pretrunā ar nepieciešamību panākt optimālu skolēnu un skolotāju skaita attiecību, nodrošināt klašu piepildījumu un izglītības kvalitāti. Optimizācijas pasākumi tika sekmīgi īstenoti vairākos rajonos. Ieilgušo tīkla optimizāciju būtiski kavē novilcinātās administratīvi teritoriālās reformas.

 Profesionālajā izglītībā. Neskatoties uz to, ka profesionālās izglītības pārvaldes sistēmas sadrumstalotību kā problēmu tikai apzināja 90. gadu vidū, līdz šim nav izdevies panākt institucionālas izmaiņas, jo profesionālās izglītības iestādes joprojām ir piecu ministriju padotībā.

 Augstākajā izglītībā. Arī augstākajā izglītībā nav izdevies pārvarēt institucionālo sadrumstalotību. Augstākās izglītības iestādes ir sešu ministriju padotībā. Novērojama studiju programmu sadrumstalotība. Atsevišķās valsts augstskolās, kuras piedāvā sabiedrībā pieprasītas studiju programmas, ir strauji palielinājies studentu skaits, kas studē par maksu. Nav izveidota augstskolu pārraudzības un finanšu uzraudzības sistēma, augstskolu pašpārvaldes institūciju īstenotā kontrole ir epizodiska un nepietiekama.

2000. gadā ir veikta pāreja uz normatīvā finansējuma principu vispārējā un vidējā profesionālajā izglītībā. Normatīvā finansējuma principu augstākajā izglītībā ieviesa ar 2002. gadu. Ministru kabinets ir apstiprinājis izmaksu minimumu vienam izglītojamam attiecīgajās izglītības programmās. Nepietiekamā finansējuma dēļ šos normatīvus nav iespējams pilnībā izpildīt, tāpēc tiek kavēta izglītības materiāli tehniskās bāzes attīstība un modernizācija. Turpmākajos gados ir jāpanāk pakāpeniska izglītības izmaksu tuvināšana optimālajām.

 

7.2. Rīcības virzieni

7.2.1. Vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizēšana

Decentralizējot izglītības sistēmas pārvaldi, vispārējās izglītības iestādes ir nodotas pašvaldību pārziņā. Lai panāktu optimālu klašu piepildījumu vairumā izglītības iestāžu, kā arī finansu līdzekļu racionālāku izlietojumu, nepieciešams veicināt skolu tīkla optimizāciju. Šim procesam jānodrošina izglītības iestāžu, kas īsteno pilnu vai daļēju pamatizglītības programmu, atrašanos iespējami tuvu bērnu dzīvesvietai, vienlaikus lauku teritorijās attīstot lielākas vidusskolas ar vismaz 100 vidusskolēniem, kas spētu piedāvāt vismaz divas vidējās izglītības programmas un nodrošināt izglītojamos ar dienesta viesnīcām un transportu. Turpmākajos četros gados jāveicina:

7.2.1.1. racionāla izglītības iestāžu tīkla plānošana sadarbībā ar pašvaldībām;

7.2.1.2. optimāls klašu piepildījums;

7.2.1.3. izglītības iestāžu nodrošināšana ar transportu lauku rajonos.

Indikatori:

1. Izglītojamo skaita un pedagogu skaita attiecība.

2. Izglītības iestāžu sadalījums pēc izglītojamo skaita.

3. Klašu piepildījums.

 

7.2.2. Izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksu efektivitātes paaugstināšana

Novecojusī infrastruktūra ievērojami sadārdzina izglītības iestāžu ēku uzturēšanas izmaksas. Izglītības sistēmas attīstības projekta ietvaros ir izstrādāta metodika un īstenoti renovācijas un siltināšanas darbi un energoefektivitātes pasākumi 74 izglītības iestādēs. Izmantojot izstrādāto metodiku, šis darbs ir jāturpina, izglītības iestāžu ēku siltināšanā un renovācijā ieguldot valsts investīcijas un piesaistot ārvalstu institūciju finansiālos līdzekļus:

7.2.2.1. sagatavot jaunu ārvalstu institūciju kreditētu izglītības sistēmas attīstības projektu;

7.2.2.2. izglītības iestāžu renovācija un siltināšana, izmantojot valsts investīciju programmas un pašvaldību budžeta līdzekļus.

Indikatori:

1. Izglītības iestāžu skaits, kurās veikti renovācijas darbi izglītības sistēmas attīstības projekta ietvaros.

2. Izglītības iestāžu skaits, kurās veikti renovācijas darbi par Valsts investīciju programmas līdzekļiem.

3. Vidējās ēku uzturēšanas izmaksas uz vienu izglītojamo renovētajās izglītības iestādēs pirms un pēc renovācijas.

 

7.2.3. Vienotas izglītības sistēmas vadības nodrošināšana

Valsts vidējās profesionālās un augstākās izglītības iestādes atrodas sešu ministriju pārziņā. Katra ministrija risina izglītības pārvaldes jautājumus — plāno izglītības iestāžu tīklu, izglītojamo uzņemšanu, finansu resursus, izstrādā programmu saturu un veic kvalitātes kontroli. Vienotas informācijas iegūšana ir apgrūtināta, kopēju lēmumu pieņemšanas procedūra ir laikietilpīga. Izglītības iestāžu tīkla sadrumstalotība rada funkciju pārklāšanos, neracionāli tiek izmantoti ierobežotie finansu un personāla resursi. Pašvaldību pakļautībā esošo internātskolu finansēšanā ir apvienoti izglītības budžeta un sociālās palīdzības budžeta līdzekļi, kas veicina līdzekļu nepietiekami racionālu izlietojumu. Lai optimizētu izglītības sistēmas pārvaldi, turpmāko četru gadu laikā nepieciešams:

7.2.3.1. nodot visas valsts profesionālās vidējās izglītības iestādes Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā, izņemot tās izglītības iestādes, kurās saskaņā ar tiesību aktiem mācības un dienestu regulē dienesta reglamenti;

7.2.3.2. nodot visas valsts augstākās izglītības iestādes Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā, izņemot tās izglītības iestādes, kurās saskaņā ar tiesību aktiem studijas un dienestu regulē dienesta reglamenti;

7.2.3.3. vispārizglītojošās internātskolas pārveidot par skolām ar dienesta viesnīcām.

Indikatori:

1. Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo profesionālās vidējās un augstākās izglītības iestāžu skaits.

2. Internātskolu skaits, kas pārveidotas par izglītības iestādēm ar dienesta viesnīcām.

 

7.2.4. Izglītības finansēšanas normatīvo principu attīstīšana un līdzekļu izlietojuma pārskatāmības nodrošināšana

Izglītības programmu izvērtēšanu un finansējuma izlīdzināšanu starp līdzīgām programmām aizkavē nepietiekami dinamiska pāreja uz normatīvo finansēšanas principu. Ar 2002. gadu ir sākts noslēgt nozaru ministriju un augstskolu līgumus par speciālistu sagatavošanu un par studiju vietu skaitu. Ņemot vērā šo pieredzi, ir lietderīgi arī profesionālajā izglītībā veidot valsts pasūtījumu. Turpmākajos četros gados nepieciešams:

7.2.4.1. izlīdzināt līdzīgu izglītības programmu izmaksas;

7.2.4.2. nodrošināt programmu minimālo izmaksu normatīva izpildi profesionālajā izglītībā;

7.2.4.3. sākt pāreju no minimālā izmaksu normatīva uz optimālo;

7.2.4.4. attīstīt ilgtermiņa līgumattiecības starp ministrijām un augstskolām;

7.2.4.5. izstrādāt un ieviest augstskolu darbības kontroles indikatoru sistēmu;

7.2.4.6. izstrādāt metodiku valsts pasūtījuma noteikšanai profesionālajā izglītībā.

Indikatori:

1. Valsts un pašvaldību izdevumi vienam izglītojamajam vispārējā izglītībā.

2. Valsts un pašvaldību izdevumi vienam izglītojamajam profesionālajā izglītībā.

3. Valsts un pašvaldību izdevumi vienam izglītojamajam augstākajā izglītībā.

4. Nozaru ministriju un augstskolu līgumu par valsts noteikto studiju vietu finansēšanu skaits.

5. Augstskolu darbības atbilstība atbilstoši apstiprinātiem indikatoriem.

6. Izstrādāta metodika valsts pasūtījuma noteikšanai profesionālajā izglītībā.

 

7.2.5. Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstības nodrošināšana

Augstākās izglītības finansēšanas sistēmai jānodrošina augstākās izglītības iespējas atbilstoši pieprasījumam. Pašlaik studējošo skaits pieaug galvenokārt uz to studējošo rēķina, kas studē par maksu. Maksas studijas valsts augstskolās nesedz reālās studiju vietu izmaksas, tāpēc notiek līdzekļu izlīdzināšana starp valsts budžeta finansētajām studiju vietām un maksas studiju vietām.

Galvenie uzdevumi, kas jāveic augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstības nodrošināšanai, ir finansējuma tuvināšana optimālajām studiju izmaksām, pārejot no minimālajām studiju izmaksu koeficienta vērtībām uz optimālajām vērtībām pakāpeniski desmit gadu laikā, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, un studiju kreditēšanas sistēmas pilnveidošana, pašvaldībām nodrošinot kredītu galvojumus savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem studiju kredīta ņēmējiem no maznodrošinātām ģimenēm. Finansēšanas sistēmas attīstība tiks īstenota, ievērojot šādus principus:

1. Pakāpeniska optimālu studiju izmaksu nodrošināšana.

2. Augstskolu akadēmiskā personāla darba samaksas sistēmas sakārtošana.

3. Nodrošināti kredīti studējošajiem, kas nesaņem valsts budžeta finansējumu.

4. Doktorantu stipendijas apmēra palielināšana.

Saskaņā ar “Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju periodam līdz 2010.gadam” (2001. gada 16. jūlija sēdē akceptējusi Ministru kabineta komiteja) ir jāveic esošās augstākās izglītības finansēšanas sistēmas reforma. Nepieciešams nodrošināt valsts finansējumu visu līmeņu studējošajiem valsts augstākās izglītības iestādēs līdz 25% apmērā no studiju vietu skaita, veicot finansējuma sadalījumu atbilstoši viena studējošā izmaksām proporcionāli studiju vietu attiecībai 16/4/1 pamata studiju / maģistrantūras / doktorantūras līmeņos. Turpmākajos četros gados nepieciešams:

7.2.5.1. īstenot pāreju no minimālajām studiju izmaksu koeficienta vērtībām uz optimālajām vērtībām pakāpeniski desmit gadu laikā, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, saskaņā ar Ministru kabineta 24.07.2001. noteikumu Nr. 334 “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” 25. punktu;

7.2.5.2. īstenot visas nepilna laika studijas par studiju maksu;

7.2.5.3. pašvaldībām veikt pasākumus, lai nodrošinātu kredītu galvojumus savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem studiju kredīta ņēmējiem no maznodrošinātām ģimenēm.

Indikatori:

1. Studējošo skaits uz 10000 iedzīvotāju.

2. Vienas valsts budžeta apmaksājamās studiju vietas izmaksas.

 

8. Izglītības attīstības koncepcijas īstenošanas prioritātes un nepieciešamais finansējums

Investīcijas izglītībā ir viens no Latvijas veiksmīgas ekonomiskās attīstības pamatnosacījumiem, jo izglītība veicina sociālo, ekonomisko un kultūras progresu, toleranci un starptautisko sadarbību. Ieguldījumi izglītības attīstībā palielina valsts budžeta ieņēmumus gan tiešā, gan netiešā veidā.

Pedagogu, zinātnieku, akadēmiskā personāla algu pieaugums atgriežas valsts budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā.

Ieguldījumi izglītības attīstībā paaugstina iedzīvotāju nodarbinātību, samazina bezdarbu un līdz ar to samazina budžeta sociālās izmaksas.

Ieguldījumi augstākajā izglītībā, inovāciju un pētījumu veicināšanā ir pamats tautsaimniecības attīstībai ilgtermiņā un iekšzemes kopprodukta pieaugumam.

Izglītības attīstības koncepcijas uzdevumu izpilde prasīs papildu ieguldījumus izglītības nozarē, lai gan ir uzdevumi, kurus veic esošā budžeta ietvaros. Izglītības attīstības koncepcijas izpildei tiek noteiktas tās budžeta prioritātes (prioritārie rīcības virzieni), kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums, papildu nepieciešamo finansu līdzekļu novērtējums ir iekļauts 2.pielikumā.

Saskaņā ar valdības noteiktajiem vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem izglītības sektorā plānojamie uzdevumi galvenokārt attiecas uz diviem izvirzītajiem mērķiem:

 

1. Uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošana.

Budžeta prioritāte — izglītības kvalitāte un atbilstība darba tirgum.

 2. Līdzsvarota reģionu attīstība.

Budžeta prioritāte — uzņēmējdarbības un nodarbinātības dažādošana reģionos.

Šīm valdības izvirzītajām prioritātēm atbilstoši nosaka izglītības attīstības vidēja termiņa budžeta prioritātes (prioritāros rīcības virzienus):

• Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstība.

• Augstākās un vidējās profesionālās izglītības atbilstība darba tirgus pieprasījumam.

• Zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunināšana.

• Pedagogu darba samaksas reformas turpināšana.

• Profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājums.

• E-izglītības pieejamības un piedāvājuma nodrošinājums.

Plānojot rīcību noteikto prioritāšu īstenošanai, tiks veikta atbilstošo budžeta programmu analīze, paredzot pasākumus budžeta programmu optimizācijai un optimizācijas rezultātā iegūtos resursus novirzot prioritāšu finansēšanai. Resursu izmantošanas efektivitātes pasākumi tiks iekļauti katras prioritātes īstenošanai plānotajos pasākumos.

Izglītības attīstības koncepcija īstenojama piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

 

9. Izglītības attīstības koncepcijas īstenošanas uzraudzības un pārskatu par tās izpildi sagatavošanas kārtība

Izglītības attīstības koncepcijas ieviešanas kontroli nodrošina izglītības un zinātnes ministrs:

1) nosakot Izglītības attīstības koncepcijas prioritāro rīcības virzienu īstenošanas pasākumu izstrādi;

2) vadot Izglītības un zinātnes ministrijas vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādi un iekļaujot tajā Izglītības attīstības koncepcijas īstenošanai nepieciešamās programmas un pasākumus;

3) kontrolējot Izglītības un zinātnes ministrijas vidēja termiņa darbības stratēģijas pasākumu īstenošanu.

Izglītības attīstības koncepcijas ieviešanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrijas struktūrvienības un pakļautības iestādes, kā arī citas centrālās valsts pārvaldes institūcijas, kas iesaistītas izglītības politikas īstenošanā. Izglītības un zinātnes ministrija koordinē valsts centrālās pārvaldes institūciju un pašvaldību izglītības pārvalžu un iestāžu darbību koncepcijas īstenošanā.

Katra gada beigās sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā koncepcijas ieviešanas pārskata ziņojumu. 2005.gada beigās Ministru kabinetā iesniedz pārskata ziņojumu par visu koncepcijas ieviešanas gaitu. Līdztekus sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā Izglītības attīstības koncepcijas projektu nākamajam vidēja termiņa periodam 2006. — 2009.gadam.

 

10. Turpmākā rīcība izglītības attīstības koncepcijas ieviešanai

Nr.p.k.	Rīcības raksturojums	Izpildes termiņš
1.	Izglītības attīstības koncepcijas apstiprināšana Ministru kabinetā	2002. jūnijs
2.	Izglītības attīstības koncepcijas apstiprināšana Saeimā	2002.augusts
3.	Pēc Izglītības attīstības koncepcijas apstiprināšanas Saeimā Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā šādus politikas dokumentus koncepcijas īstenošanai: 1)Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstības plāns. 2)Zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunošanas programma. 3)Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programma.	3 mēnešus pēc apstiprināšanas Saeimā
4.	Pēc Izglītības attīstības koncepcijas apstiprināšanas Saeimā Augstākās izglītības padome triju mēnešu laikā izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai universitāšu reformu programmu	3 mēnešus pēc apstiprināšanas Saeimā
5.	Izglītības un zinātnes ministrija koordinē pasākumu izstrādi Izglītības attīstības koncepcijas īstenošanai	2002.-2005., pastāvīgi
6.	Izglītības un zinātnes ministrija koordinē ar Izglītības attīstības koncepcijas īstenošanu saistīto jauno politikas iniciatīvu finansēšanas pieteikumu izstrādi, atbilstoši apstiprinātajām prioritātēm	2002.-2005., pastāvīgi
7.	Izglītības un zinātnes ministrija sniedz pārskata ziņojumus par Izglītības attīstības koncepcijas īstenošanu	2002.-2005., katra gada beigās
8.	Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā Izglītības attīstības koncepcijas 2006. - 2009.gadam projektu un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.	2005.gada oktobris

 

 

1. pielikums

Izglītības attīstības koncepcijas mērķu un rīcības virzienu savstarpējā atbilstība

Kopējais mērķis	Nodrošināt tādas pārmaiņas izglītības sistēmā, kas veicinātu uz zināšanām balstītas demokrātiskas un sociāli integrētas sabiedrības veidošanos un Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanos, kā arī vienlaikus saglabātu un attīstītu Latvijai raksturīgas kultūras vērtības.
Mērķis	Izglītības kvalitāte	Izglītības pieejamība	Izglītības izmaksu efektivitāte
Rīcības virzieni	-    pamata un vidējās izglītības satura un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas reformas pabeigšana -    pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēmas pilnveidošana -    profesionālās      izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam -   augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam -   vienotas  izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošana -   pedagogu darba samaksas reformas turpināšana -   zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunināšana -   starptautiski salīdzināmu izglītības indikatoru sistēmas ieviešana -   izglītības sistēmas informatizācijas nodrošināšana -   sabiedrības izpratnes veicināšana par izglītības attīstības procesiem  -  izglītības komunikācijas   turpmāka attīstīšana	-          pirmsskolas izglītības sistēmas pilnveidošana -          atšķirību samazināšana kvalitatīvas vispārējās izglītības pieejamībā -          profesionālās izglītības pieejamības paplašināšana -          pieaugušo izglītības iespēju paplašināšana, nodrošinot profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājumu -          interešu izglītības pieejamības palielināšana -          izglītojamo ar speciālajām vajadzībām integrācijas veicināšana vispārējās, profesionālās,augstākās un interešu izglītības programmās	-          vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas veicināšana -          izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksu efektivitātes paaugstināšana -          vienotas izglītības sistēmas vadības nodrošināšana -          izglītības finansēšanas normatīvo principu attīstīšana un  līdzekļu izlietojuma pārskatāmības nodrošināšana -          augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstības nodrošināšana

 

 

2. pielikums

Esošā un nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma Izglītības attīstības koncepcijas īstenošanai novērtējums, miljonos latu

Nr.p.k.	Koncepcijas numurs	Pasākumi prioritārā secībā	Finansējums 2002.	Nepieciešamais papildu finansējums
				2003.		2004.	2005.
Kopā			13,041		13,788	17,154	17,421
1.	7.2.5.	Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstības nodrošināšana*	0,000	2,920		3,090	3,450
2.	5.2.3.	Profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam
3.	5.2.4.	Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam	0,000	0,011		0,000	0,000
4.	5.2.7.	Zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunināšana**	0,133	0,806		0,624	0,000
5.	5.2.7.2	Speciālu doktorantūras grantu izveide	0,000	0,238		0,119	0,119
6.	5.2.7.3	Speciālu postdoktorantūras grantu izveide doktora grāda ieguvējiem	0,000	0,255		0,255	0,255
7.	5.2.7.4	Stipendijas doktorantu studijām ārvalstīs un zinātnieku atgriešanās Latvijā veicināšanas granti	0,000	0,190		0,190	0,190
8.	5.2.7.5.	Valsts emeritēto zinātnieku papildu finansējums	0,133	0,123		0,060	0,060
9.	5.2.6.	Pedagogu darba samaksas reformas turpināšana	4.941	5,320		0,000	0,000
10.	5.2.4.7	E-izglītības programmu attīstība augstākās izglītības ieguvei ***	0,039	0,361		0,459	0,459
11.	5.2.1.	Vispārējās pamata un vidējās izglītības satura un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas reformas pabeigšana	1,525	1,638		0,409	0,558
212	5.2.8.3.	Veikt izglītības pētījumus politisko lēmumu pieņemšanai	0,151	0,000		0,060	0,060
13.		Jauno standartu aprobācija un ieviešana	0,126	0,010		0,015	0,015
14.		Izglītojamo sasniegumu vērtēšana pamatizglītībā	0,124	0,079		0,000	0,000
15.	5.2.2.	Pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēmas pilnveidošana	0,353	0,160		0,160	0,125
16.		Pedagogu sagatavošana darbam ar jaunajiem standartiem	0,000	0,200		0,200	0,200
17.	5.2.3.1	Centralizēto eksāmenu sistēmas ieviešana profesionālajā izglītībā	0,014	0,724		0,667	0,667
18.	5.2.5.	Vienotas izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošana****	0,140	0,010		0,274	0,274
19.	5.2.8.1.	Latvijas dalības turpināšana starptautiskajos salīdzinošajos izglītības kvalitātes pētījumos	0,000	0,054		0,051	0,052
20.	5.2.8.2.	Pētījumu turpināšana par starptautiski salīdzināmo izglītības indikatoru sistēmu attīstības tendencēm	0,000	0,010		0,000	0,000
221.	5.2.8.4.	Institucionālo mehānismu izveide OECD starptautiski salīdzināmo izglītības indikatoru sistēmas ieviešanai Latvijā	0,000	0,005		0,000	0,000
22.	5.2.9.	Izglītības sistēmas informatizācijas nodrošināšana*****	3,433	0,000		0,200	0,000
23.	5.2.10.	Sabiedrības izpratnes veicināšana par izglītības attīstības procesiem	0,128	0,000		0,080	0,080
24.	6.2.1.	Pirmsskolas izglītības sistēmas pilnveidošana	1,750	5,458		0,416	0,416
25.	6.2.6.2.	Palielināt izglītības iestāžu pieejamību bērniem ar speciālām vajadzībām	0,043	0,350		0,242	0,242
26.	6.2.3.2.	Profesionālo izglītības programmu ar pedagoģisko korekciju plašāka ieviešana izglītojamiem ar zemu priekšzināšanu līmeni	0,000	0,500		0,500	0,500
27.	6.2.3.4.	Profesionālās orientācijas un karjeras izvēles pasākumu īstenošana visu veidu izglītības iestādēs	0,000	0,003		0,000	0,000
28.	7.2.4.2.	Programmu minimālo izmaksu normatīva izpildes nodrošināšana profesionālajā izglītībā	0,000	0,800		0,800	0,800

 * Akceptēts Ministru kabineta komitejā — 16.07.2001. (prot. Nr.27 11.§).

** Ministru prezidenta 24.07.2001. rezolūcija Nr.90/4638-k, (2000); 2890-k .

*** Koncepcijas par elektronisko komerciju rīcības plāns akceptēts Ministru kabineta 18.12.2001. sēdē (prot. Nr.61 43. §).

**** Attiecas tikai uz vispārējo izglītību, nepieciešamā papildu finansējuma apmērs atkarīgs no teritoriālās reformas gaitas un pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem.

***** Izglītības sistēmas informatizācijas nodrošināšana ir ilgtermiņa pasākums, un tā īstenošanai nav nepieciešami papildu līdzekļi, bet norādītie līdzekļi šajā tabulā sniegti informācijai.

 

¹ Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija. Ministru kabineta sēdes 17.07.2001. protokola Nr. 34 6.§.

² Ziņojums par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritāriem attīstības virzieniem. Ministru kabineta sēdes 11.09.2001. protokola Nr. 42 24.§.

³ Nacionālais attīstības plāns: Prioritātes un to sasaiste ar valsts attīstības perspektīvām un stratēģiskajiem mērķiem. Ministru kabineta sēdes 11.12.2001. protokola Nr. 60 49.§.

⁴ Apkopojošā shēma par rīcības virzienu atbilstību mērķiem pievienota 1.pielikumā

⁵ European Computer Driving Licence.