Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim šīsdienas sēdi. Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam likumprojektam "Sabiedrības integrācijas fonda likums" . Ir sagatavots lēmuma projekts. Ierosinu šo lēmuma projektu iekļaut sadaļā "Lēmuma projektu izskatīšana" pēc 14. darba kārtības jautājuma. Vai ir iebildumi? Paldies!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniedz izskatīšanai likumprojektu "Grozījums Valsts civildienesta likumā" . Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Ja iebildumu nav, tad ierosinu iekļaut šo likumprojektu, atzinumu par šo likumprojektu sadaļā "Prezidija ziņojumi" kā 5. darba kārtības jautājumu. Iebildumu nav.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Rišarda Labanovska ievēlēšanu Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sastāvā" . Tāpat arī lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Lejas ievēlēšanu Eiropas Savienības un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas delegācijas sastāvā". Vai ir iebildumi, ka šos lēmuma projektus iekļaujam sadaļā "Par patstāvīgajiem priekšlikumiem" pēc 6. darba kārtības punkta? Nav iebildumu. Paldies!

Vakar es saņēmu Valsts prezidentes motivētu iesniegumu ar lūgumu otrreiz caurlūkot 22.martā Saeimā pieņemto likumu "Par zvērinātiem revidentiem" . Ierosinu izskatīt šo Valsts prezidentes iesniegumu pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi". Vai ir iebildumi? Nav.

Deputāts Jānis Jurkāns ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 29.martā . Priekšlikums iekļaut šo iesniegumu kā 8. darba kārtības punktu. Nav iebildumu.

Izskatām darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par preču izcelsmes jēdziena noteikšanu un administratīvās sadarbības metodēm"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas pirmo papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par "izcelsmes produkcijas" jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Standartizācijas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Muciņa, Kezikas, Bunkša, Damberga un Leiškalna iesniegto likumprojektu "Grozījums Komerclikumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts civildienesta likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Šis ierosinājums ir tādēļ, lai mežsaimnieki varētu turpināt darbu, lai viszemākā līmeņa Valsts meža dienesta darbinieki varētu turpināt darbu, neiestājoties augstskolās, ja viņiem ir profesionālā izglītība. Kāpēc Tautsaimniecības komisija sagatavoja šo likumprojektu un iesniedza Saeimas Prezidijam izskatīšanai tieši šodien? Ja Civillikumu mēs atvērsim parastajā kārtībā, ilgi gatavosim viņam priekšlikumus, manuprāt, tas nav lietderīgs process. Tā komisija, kura ir iesniegusi likumprojektu, ja viņas ar Saeimas novēlējumu šo likumprojektu saņem kā atbildīgā komisija, tā var lūgt šo likumprojektu izskatīt arī šodienas sēdē. To nevar darīt tādā gadījumā, ja tā ir cita komisija. Un mūsu nodoms bija runāt ar visām frakcijām, lai novērstu šo nelielo pārpratumu, kas ir radies Civildienesta likumā, un ātri sakārtot, negrozot citas likumprojekta normas. Tāpēc es lūdzu arī Tautas partijas frakciju, kura ir atbalstījusi šo likumprojektu konceptuāli, neiebilst pret to, ka to nodod kā vienīgajai un atbildīgajai Tautsaimniecības komisijai, un mēs to izskatām šodien arī pirmajā lasījumā, jo Tautsaimniecības komisija tam ir lūgusi steidzamību. Ierosinājums ir ļoti vienkāršs — izmainīt pārejas noteikumus. Tur ir tikai viens teikums. Un mums nevajadzētu taisīt lielas spēles, bet pieņemt likumu, kuru lūdz meža darbinieku arodbiedrība, Meža dienesta pārstāvji, tajā skaitā Valsts meža dienesta ģenerāldirektors, un mēs varētu izdarīt ļoti labu, vienkāršu darbu pirms Saeimas brīvdienām. Paldies par uzmanību! Lūdzu nodot Tautsaimniecības komisijai.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Šajā likumā minēto problēmu trijās komisijas sēdēs, gatavojot savulaik jauno Civildienesta likumu, ir izvērtējusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, problēma ir vispārzināma. Mēs esam par šo problēmu runājuši ar Zemkopības ministrijas speciālistiem, un visi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi zina, par ko ir runa. Un es gribētu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā teikt sekojošo, ka, ja gadījumā tiks nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šis likums, un par šo likumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bijusi atbildīga visus piecus gadus kopš šī likuma tapšanas, tad mēs šodien sasauksim pirmajā pārtraukumā komisijas sēdi un to nodosim izskatīšanai pirmajā lasījumā, lai likums varētu tikt pieņemts steidzamības kārtā divos lasījumos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad ir izskanējuši divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums — nenodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 20. Likumprojekts nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Izskatām Valsts prezidentes iesniegumu otrreiz caurlūkot 22.martā Saeimā pieņemto likumu "Par zvērinātiem revidentiem" . Saskaņā ar Satversmi un Saeimas Kārtības rulli Saeimai bez debatēm jānodod šis likums atbildīgajai komisijai, kura šajā gadījumā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma "Par zvērinātiem revidentiem" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas nav. Likums komisijai ir nodots.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likuma otrreizējās caurlūkošanas datumu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai.

A.Poča (LC). Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz otrdienai, 3.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Un izskatīt 5.aprīlī?

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Izskatīšanas datums 5.aprīlis. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Gundara Bojāra atsaukšanu no Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sastāva" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Gundara Bojāra atsaukšanu no Eiropas Savienības un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāva" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Rišarda Labanovska ievēlēšanu Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sastāvā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Lejas ievēlēšanu Eiropas Savienības un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāvā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Kā nākamo izskatām deputāta Guntara Krasta iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 29.martā . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Iesniegums ir akceptēts.

Nākamais ir deputāta Jāņa Jurkāna iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 29.martā . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Iesniegums ir akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Jāņa Šauša iecelšanu par Daugavpils tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu iecelt Jāni Šaušu par Daugavpils tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo ieteikumu un aicina balsot par.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Jāņa Šauša iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Dmitrija Zamjatina iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK) . Tieslietu ministre Ingrīda Labucka iesaka iecelt Dmitriju Zamjatinu par Balvu rajona tiesas tiesnesi. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Dmitrija Zamjatina iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 2, atturas — 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Dainas Glinkas iecelšanu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministre iesaka iecelt Dainu Glinku par Limbažu rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija arī šo ieteikumu atbalstīja vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Dainas Glinkas iecelšanu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Ritas Skabes iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministre iesaka iecelt Ritu Skabi par Preiļu rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija arī izskatīja šo kandidatūru un arī vienprātīgi nolēma atbalstīt šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ritas Skabes iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, neviens neatturas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Ēvalda Kokina iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministre iesaka iecelt Ēvaldu Kokinu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija slēgtā balsojumā vienprātīgi atbalstīja Ēvalda Kokina kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ēvalda Kokina iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Māra Vīganta iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Un visbeidzot tātad Māra Vīganta kandidatūra uz Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amatu. Arī šo tieslietu ministres ieteikumu komisija vienprātīgi atbalstīja. Jāmin arī tas, ka visi minētie tiesneši pēc iecelšanas amatā un trīs gadu darba var pretendēt uz apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Kā jau minēju, Māra Vīganta kandidatūra arī atbalstīta vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Māra Vīganta iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumu šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu "Grozījums Komerclikumā" aiz 15.darba kārtības punkta izskatīšanai pirmajā lasījumā. Juridiskā komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu. Iebildumu nav.

Izskatām lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Ivara Godmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2934. Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu par administratīvo pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Ivars Godmanis. Jums ir iespēja iepazīties ar pievienotajiem dokumentiem, ar administratīvā pārkāpuma protokola saturu, kurā ir norādīts, ka ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā par 1999. gadu deputāts Godmanis nav norādījis pilnīgas ziņas un nav uzrādījis gūtos atalgojumus un gūtos ienākumus pilnā apmērā. Protokolā ir norādīts uz trim šādām nepilnībām. Deputāts Godmanis atzina, ka tiešām ir kļūdījies, sastādot deklarāciju, un Mandātu un iesniegumu komisija vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projekta "Par 7.Saeimas deputāta Ivara Godmaņa saukšanu pie administratīvās atbildības" virzību Saeimā. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs balsot par komisijas lēmumu, taču es gribu paskaidrot lietas būtību, lai nerastos dažādas diskusijas, ņemot vērā to, ka komisijas priekšsēdētāja varbūt neprecīzi pateica to, kāda ir problēma. Ejot prom no finansu ministra amata, tiek izmaksātas valdības locekļiem kompensācijas. Kaut kāda iemesla dēļ šīs kompensācijas neparādījās manā ienākumu summā, ko es saņēmu no VID, un šāda paša kompensācija pienākas tiem valdes locekļiem, kas atstāja Latvijas valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" amatu sakarā ar pāriešanu ministra amatā. Tā ka tie nav nekādi slepeni ienākumi, kurus es būtu kaut kur noslēpis. Par tiem visiem sen ir samaksāti nodokļi, taču, kā es arī protokolā teicu, es atzīstu, ka es kļūdījos un nepareizā gadā ierakstīju šos ienākumus, jo es tos saņēmu vēlāk. Bet es lūdzu jūs atbalstīt komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu 7. Saeimas deputāta Ivara Godmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu — "Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu likumprojektam "Sabiedrības integrācijas fonda likums" līdz 2001. gada 1. maijam" . Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Es jums izklāstu ne tikai vienprātīgu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kā atbildīgās komisijas viedokli, bet arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja un Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja, un arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja lūgumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Kas ir šie argumenti? Pirmkārt, vēl nav izsludināts Aģentūru likums. Mēs negribētu strādāt pie nopietna likumprojekta, kamēr nav iespējams saskaņot visu šo lietu ar izsludinātu oficiālu dokumentu.

Otrkārt, mums ir jāapkopo pieredze, nopietni jāapkopo pieredze, ko mēs esam guvuši nesenā braucienā uz Igauniju. Es gribu teikt paldies Prezidijam par šo iespēju komisijai iepazīties rūpīgi ar kaimiņvalsts pieredzi, un pats galvenais, godātie kolēģi, atcerieties, kādas bija debates, vairākas stundas debatēja, un uz šo dienu, kas ir pēdējā diena, nav neviena priekšlikuma. Atbildīgā komisija negrib, nevēlas un nav tiesīga uzņemties viena pati visas Saeimas darbu. Es ļoti gaidu, un visa komisija gaida, ka tik gari un asi debatēts un diskutēts jautājums nebūs tikai debašu vai, piedodiet, politiskās deklarēšanās jautājums.

Es lūdzu komisijas vārdā līdz 1. maijam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāts Valdis Ģīlis arī vēlas runāt debatēs? Nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam "Sabiedrības integrācijas fonda likums" līdz šī gada

1. maijam". Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojekts trešajam lasījumam nav saņēmis nevienu priekšlikumu un papildinājumu. Tādā veidā, kāds tas tika pieņemts otrajā lasījumā, bez izmaiņām komisija to atbalstīja, un aicina arī jūs pieņemt to trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījums Komerclikumā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja savā šodienas sēdē likumprojektu "Grozījums Komerclikumā", kurš nosaka, ka likums stājas spēkā nevis ar 1. aprīli, kā mēs to bijām nolēmuši, bet ar 1. jūliju. Juridiskā komisija atbalstīja pirmajam lasījumam šo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību, un aicina arī jūs atbalstīt šādu komisijas viedokli vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Egils Baldzēns vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Komerclikumā" atzīšanu par steidzamu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu tālāk, Muciņa kungs!

L.Muciņš. Aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

L.Muciņš. Aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam līdz šodienai pulksten 10.00.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana otrajā lasījumā?

L.Muciņš. Šodien, šodienas sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — šodien līdz pulksten 10.00, izskatīšana — šīsdienas sēdē. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie kolēģi! Dokumenta numurs 2941. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu", un komisija ir izdarījusi vienu grozījumu, kas ir pirmais priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums . Līdz ar to lūgums atbalstīt arī trešajā lasījumā visus šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 7, atturas — 5. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā. Mēs šeit saņēmām no Aizsardzības ministrijas priekšlikumus. Tātad 1. priekšlikums — no Aizsardzības ministrijas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums . Arī 2. priekšlikums — Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, nedaudz precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums . Arī 3. priekšlikums ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums. Komisija ir precizējusi konkrētu laiku, tas ir nevis 1. septembris, bet 1. jūlijs, tātad lai ātrāk stātos spēkā šie noteikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums . Lūgums atbalstīt arī visu likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 7. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Muitas likumā" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Trešajam lasījumam sagatavotie priekšlikumi jums ir dokumentā nr. 2943. Kā 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 2. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 3. — deputātu Bojāra un Ūdres priekšlikums, ir iestrādāts komisijas 16. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . 4. un 5. — Juridiskā biroja priekšlikumi, ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 6. — deputātu Bojāra un Ūdres priekšlikums, daļēji iestrādāts nākamajā — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 7.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 8.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 9. priekšlikums ir iestrādāts nākamajā — 10. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 11. priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 12. — deputātu Bojāra un Ūdres priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Līdzīgi arī 13.,14. priekšlikumu lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 15., 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 17. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 18. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Arī 19. priekšlikumu. Tur kļūdas dēļ nav ierakstīta attieksme.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča . Jā. 20.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 21.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 22.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Poča . 23.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 24.priekšlikums ir iestrādāts šā paša panta 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 25.priekšlikumu līdz ar to mēs neatbalstām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 26. un 27. priekšlikums arī jaunajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Tātad 28.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 29.priekšlikums netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 32.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . 33.priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Poča . Toties ir atbalstīts 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 35. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča . 36.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A. Poča. 37. priekšlikums netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Ir atbalstīts 38.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 39., 40. un 41.priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 43.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu neatbalstīt 44.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 45. priekšlikums ir atbalstīts daļēji un ir izveidots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Atbalstu lūdzu 46.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 47.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 48.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 49.priekšlikums iestrādāts nākamajā — 50.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 51. un 52.priekšlikums ir pārveidots un izveidots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstīt 53.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 54.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Ir atbalstīts 55.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 56.priekšlikums un 57. priekšlikums ir pārveidoti. Lūdzu atbalstīt 58. priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 59.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Ir atbalstīts 60.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Ir atbalstīti 61., 62., 63., 64. un 65. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Poča . Arī 66.priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Līdzīgi 67, 68., 69. un 70.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

A.Poča . 71. un 72. — Juridiskā biroja priekšlikumi, ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

A.Poča . Ir atbalstīti šā paša biroja 73. un 74.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Kā arī 75. un 76.priekšlikums, un arī 77.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Poča . Arī 78. un 79. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

A.Poča. 80. — finansu ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 82. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 83.priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izveidotajā redakcijā. Lūdzu atbalstīt 84.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 85. priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Arī 86.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 87. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, veidojot jaunas redakcijas. Līdzīgi arī 88.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Līdz ar to lūdzu atbalstīt 89. un 90. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 91.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Savukārt 92. priekšlikums ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 93. priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Krājaizdevu sabiedrību likums" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Nākamais dokuments nr. 2961. Kā 1. ir saņemts finansu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 2. — finansu ministra priekšlikums, tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 3. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Tiek atbalstīts 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 5.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Tabūns un Seile. Un faktiski daļēji šeit ir arī deputāta Kalniņa priekšlikums, kas runā par vienu un to pašu problēmu. Un es atļaušos nedaudz paskaidrot, kāpēc komisija neatbalstīja gan deputātu Tabūna un Seiles, gan deputāta Kalniņa priekšlikumu, gan arī priekšlikumus, ko mums bija iesniegusi komisijā Pašvaldību savienība, gan arī atsevišķas krājaizdevu sabiedrības. Un, proti, jautājums ir par to, vai pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 10 000, var veidot krājaizdevu sabiedrības pēc teritoriālā principa. Proti, ka visi pašvaldībā dzīvojošie iedzīvotāji, ja viņi to vēlas, var kļūt par krājaizdevu sabiedrības biedriem. Mēs ilgi diskutējām par šo jautājumu, un faktiski, protams, 10 000 — tas ir diezgan strikti noteikts skaitlis. Varētu būt pašvaldības, kurās ir, piemēram, 11 000 iedzīvotāju, 12 000 iedzīvotāju, vai arī vēl kāds cits skaitlis, kas īstenībā nav lielas pašvaldības. Tajā pašā laikā, ja mums nav tāda strikta kritērija, pēc kura šīs pašvaldības drīkst veidot pēc teritoriālā principa krājaizdevu sabiedrības, noteikt vai sadalīt, tad faktiski nebija arī argumentu diskutēt par skaita lielumiem, jo šobrīd mēs izgājām no faktiski esošo krājaizdevu sabiedrību veidojošo pašvaldību iedzīvotāju skaita. Jāsaka, ka galvenā motivācija, kāpēc nepalielināt šo iedzīvotāju skaitu, bija tieši tas, ka kļūst arvien grūtāk uzraudzīt šādas krājaizdevu sabiedrības. Un tās bažas bija no Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas, ka līdz ar to Rīgā varētu sākt veidoties krājaizdevu sabiedrības, kur ļoti grūti ievērot pamatprincipu, ka biedri viens otru pazīst, ka šeit ir kādas, tiek ievērotas citas šo darbu regulējošas funkcijas. Līdz ar to uzskatot, ka ir iespējams šajās teritorijās veidot krājaizdevu sabiedrības pēc citiem diviem principiem, pēc nodarbinātības principa vai pēc interešu kopības principa, komisija tomēr neatbalstīja deputātu Tabūna un Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Počas kundzes sacītais ir arī tas galvenais arguments tagad faktiski, kas apliecina to, ka Seiles kundzes un mans iesniegums un priekšlikums ir pilnīgi pamatots.

Ilgi diskutējot, diemžēl jūs komisijā neesat pareizi izlēmuši, bet kļūdaini. Un arguments, ka kļūstot grūtāk uzraudzīt, ir ļoti vājš arguments. Pirmkārt, šīs krājaizdevu sabiedrības pašas kontrolē sevi. Un, ja gadījumā rodas kādas kļūdas, tad ir attiecīgā uzraudzības komisija, kas to dara. Jo absolūti nav loģiski, ja tātad pašvaldībā ir 9 990 pastāvīgi iedzīvotāji, iespēja veidot ir liegta. Es domāju, ka izņemt šo teikumu — ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu līdz 10 000 iedzīvotāju — ir pilnīgi loģiski. Un ne velti jūs komisijā esat ilgi strīdējušies un atraduši diezgan vāju argumentu, lai nepieņemtu. Es lūdzu deputātus piekrist mūsu priekšlikumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča (LC). Es vēlreiz lūdzu deputātus būt saprātīgiem. Šo priekšlikumu mēs vērtējām ļoti nopietni komisijas sēdē. Tur piedalījās gan Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas pārstāvji, tur piedalījās krājaizdevu sabiedrību locekļi, pārstāvji, tur piedalījās Pašvaldību savienības pārstāvji. Nu, būsim uzmanīgi! Iesim soli pa solim. Būs nepieciešamība, likumu var grozīt. Es vēlreiz saku, šobrīd tas absolūti neierobežo to pašvaldību tiesības veidot krājaizdevu sabiedrības, kuras jau ir izrādījušas zināmu iniciatīvu. Parādīsies kāda nepieciešamība, var veidot. Paskatieties, šeit ir arī interesanta norma. Blakus esošās pašvaldības var apvienoties. Tātad izveidojiet vienā pagastā vai pilsētiņā, kur ir 10 000, jūs varat pievienot. Tad šī norma vairāk nedarbojas. Tas attiecas tikai uz dibināšanu. Lūdzu neatbalstīt un ņemt vērā komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Tabūna un deputātes Seiles iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 5, atturas — 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča . 6. — deputātes Seiles priekšlikums. Komisija neatbalstīja viena iemesla dēļ. Blakus esošās, tas nosaka, ka tiešām, teiksim, mazi pagasti vai arī pilsētiņa ar klāt esošiem pagastiem jeb kā to tagad sauc — novadi, var veidot šīs krājaizdevu sabiedrības. Bet, manuprāt, būtu pilnīgi nepieņemami, ja notiktu, teiksim, šādu pašvaldību krājaizdevu sabiedrību apvienošanās, un es gribētu teikt — krusteniski. Piemēram, apvienotos Daugavpils ar Ventspili vai varbūt Rucava kaut kur ar Gulbeni vai kaut kas tamlīdzīgi. Un tieši šī bija motivācija, kāpēc mēs arī šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Nevienā gadījumā sadarbības līgumu nav noslēgusi Daugavpils ar Ventspili vai Daugavpils ar Dundagu. Bet ir šīs mazās pašvaldības, kuras noslēdz sadarbības līgumus, varbūt ka nākotnē tās vispār kļūs par vienu pašvaldību, bet ne vienmēr to robežas saskaras. Tā, piemēram, Valdgales pagastā esošā krājaizdevu sabiedrība nerobežojas ne ar Tinģeri, ne ar Anci. Un tāpēc ir šāds ierosinājums, ka izslēgt šos divus vārdus "blakus esošās". Un tas ir ārkārtīgi izdevīgi, jo parasti šajās krājaizdevu sabiedrību kompānijās apvienojas mazās pašvaldības un sadarbība ir arī daudzos citos līmeņos, kaut vai ceļu izbūvē vai kādu kompleksu projektu izstrādāšanā. Tāpēc es ierosinu uzmanīgi izvērtēt šo priekšlikumu un atbalstīt — izsvītrot vārdus "blakus esošās", jo ne vienmēr tām ir jāatrodas blakus, bet tām vienmēr ir jānoslēdz attiecīgi sadarbības līgumi.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča (LC). Redziet, šis jautājums ir jāvērtē arī no pragmatisma viedokļa. Es varētu piekrist, jā, varbūt ka tieši robežas nesaskaras. Bet viens no principiem, kāpēc vispār krājaizdevu sabiedrības tiek veidotas, tas ir gan pakalpojuma, gan resursu pieejamības princips. Un tas ir arī tas, ka paši biedri ir tie, kas šo krājaizdevu sabiedrību faktiski apkalpo, tātad veic arī grāmatvežu funkcijas, operatoru funkcijas un tamlīdzīgi. Es nezinu, vai pašvaldību iedzīvotājiem, kur robežas pat nesaskaras un kur ir problēmas, iespējams, ar kaut kādu pārvietošanos, būs izdevīgi, ka krājaizdevu sabiedrība atradīsies, teiksim, vienā pagastā, un viņiem būs pietiekami sarežģīti uz turieni nokļūt, lai, teiksim, iemaksātu savu paju vai paņemtu kredītu vai tamlīdzīgi. Un atkal tas ir šis princips par to, vai ir iespējams šos cilvēkus tik labi pazīt. Ja tie ir blakus esošie pagasti, kur bieži grūti novilkt šīs robežas starp viena pagasta iedzīvotājiem un citiem, tad to, protams, varētu atbalstīt. Jo tālāk ir šis sadarbības partneris, jo grūtāk ir realizēt vienu no galvenajiem principiem — šo uzticēšanās principu un caurskatāmības principu. Tieši šo iemeslu dēļ mēs lūdzam tomēr neizsvītrot šo normu — blakus esošās pašvaldības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 2, atturas — 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča . Jā, līdzīga iemesla dēļ mēs arī neatbalstījām deputāta Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Vai deputāts Kalniņš uzstāj uz balsojumu? Atvainojiet, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 1, atturas — 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča . 8. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums, ir iestrādāts komisijas 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Poča . 9. — deputāta Kalniņa priekšlikums, kur ir lūgums papildināt ar reliģiskajām organizācijām. Faktiski mēs uzskatījām, ka šeit nevar būt īpaši šīs reliģiskās organizācijas jāizceļ, jo 4.pantā ir trešā pazīme minēta, pēc kuras var veidot krājaizdevu sabiedrības. Pēc interešu kopības principa. Un faktiski — ja tā ir, teiksim, draudze, reliģiskās organizācijas draudze, viņa var veidot šo krājaizdevu sabiedrību. Bet būsim atklāti, mūs mazliet mulsināja uzsvars uz šo reliģisko organizāciju tieši tāpēc, ka šobrīd veidojas diezgan daudzas netradicionālas reliģiskas grupas, un, mūsuprāt, vienkārši tāpēc šo akcentu nevajadzēja likt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 1, atturas — 43. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Poča . Un nu faktiski līdzīga bija motivācija arī, kāpēc mēs neatbalstījām deputāta Tabūna un Seiles priekšlikumu, jo, mūsuprāt, otrā lasījuma redakcija jau bija pietiekami izsmeļoša.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 10.priekšlikumu. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Diemžēl šī redakcija nav izsmeļoša. Tieši otrādi. Ļoti sašaurināta. Un šādi ierobežojumi nav loģiski. Kāpēc vērtējam tikai pēc trim pazīmēm, tātad pēc profesionālās sabiedriskās organizācijas, arodbiedrības un sporta sabiedriskās organizācijas. Bet kur ir citas sabiedriskās organizācijas, kuras mēs savā priekšlikumā esam ieslēguši? Piemēram, meža īpašnieku apvienība. Ļoti liela, plaša. Kāpēc tā tiek izslēgta? Un vēl desmitiem līdzīgu. Es domāju, ka šādi ierobežojumi nu nekādi neiztur kritiku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča (LC). Jāsaka tā, ka meža īpašnieki, ja īpašnieka statusu var saukt par profesionālo, teiksim, biedrību, bet faktiski tā varētu būt profesionāla biedrība, tad īstenībā viņa jau šeit ir ietverta. Bet jebkurā gadījumā es vēlreiz saku — 4.pants saka: "interešu kopības princips". Lūdzu dibiniet!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — deputāta Tabūna un Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 1, atturas — 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča . 11. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Poča . 12. priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 13. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 14. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Diemžēl neguva atbalstu deputāta Lujāna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 26, atturas — 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča . Jāsaka, ka es vairs nedrīkstu par šo priekšlikumu izteikties, bet tas bija ārkārtīgi bīstams, jo tas paredzēja, ka krājaizdevu sabiedrībām nav jāizņem licence. Process varētu būt absolūti nekontrolējams.

16. — finansu ministra priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 17. priekšlikumā. Es atvainojos, 18. priekšlikumā, un līdzīgi arī Juridiskā biroja, līdz ar to lūdzu atbalstīt 18. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 19. — deputāta Lujāna priekšlikums, neguva atbalstu, jo tas arī ir saistīts tieši ar šo licencēšanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . 20. priekšlikums — deputāta Tabūna.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts.

A.Poča . Tiek noņemts. Paldies!

21. priekšlikums — svītrot 11. pantu, arī komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Manuprāt, var iedibināt ļoti lielus priekšnoteikumus korupcijai, ja Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija pirms atļaujas izdošanas, reģistrējot ierakstus Uzņēmumu reģistrā, liek informēt par maiņām valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku vai revīzijas komisijas maiņas gadījumā. Manuprāt, tā tomēr ir pašas sabiedrības prerogatīva, un nevarētu būt tā, ka šī komisija nosaka, kam būt par revīzijas komisijas priekšsēdētāju, kam par krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētāju vai vietnieku. Šo ierosinājumu ir iesnieguši paši krājaizdevu sabiedrību locekļi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča (LC). Redziet, pēc būtības Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija kontrolē kredītiestādes. Arī krājaizdevu sabiedrības kļūst par kredītiestādēm tādā nozīmē, ka tās pieņems no saviem biedriem depozītus un izsniegs saviem biedriem kredītus, kā arī sniegs citus 1. pantā minētos finansu pakalpojumus. Un mēs ļoti labi zinām, cik stingri tiek vērtētas amatpersonas, kuras var saņemt vai nesaņemt atļauju kļūt par bankas amatpersonām. Arī šai kredītiestādei amatpersonām, kuras varētu par tādām kļūt, ir jābūt pienācīgai izglītībai un arī izpratnei par finansu procesiem. Jāsaka, ka pašreiz esošā kārtība ir tieši tāda, kāda tā ir. Lūdzu atbalstīt! Es atvainojos, lūdzu neatbalstīt Seiles priekšlikumu, bet atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. — deputātu Tabūna un Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 13, atturas — 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 22. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 23. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 24. — ministra priekšlikums, ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā 25. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 26. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 27. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 28. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Poča . 29. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 30., 31. un 32. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 33. — deputāta Kalniņa priekšlikums, netika atbalstīts, jo faktiski, mūsuprāt, bija rakstīts, mēs atbalstījām, tiesa, iespējamo redakciju, ka šeit var saņemt tātad aizdevumus no pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem, bet minēts tik plaši, ka dažādiem finansu atbalsta fondiem, nu, mēs uzskatījām, ka tas varbūt šobrīd ir pāragri, jo, ja, teiksim, ir kredītlīnijas jau no komercbankām, kuras arī tiek pietiekami labi uzraudzītas, tas, mūsuprāt, bija iespējams. Tātad, ja ir arī šie aizdevumi no pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem, kur varētu patiešām pašvaldība līdzdarboties un nostiprināt krājaizdevu sabiedrības... Faktiski jāsaka, ka 35. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — bija kā alternatīvs 33. — deputāta Kalniņa priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 33. priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamo priekšsēdētāj! Es gribētu uzturēt savu priekšlikumu un mazu komentāru. Tomēr kā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, tātad saņemt aizdevumus no pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem, tātad šeit jau vairs nav garš ceļš, viņi tūliņ sašaurināsies un likvidēsies šāda iespēja, bet atstāt tomēr mūsu priekšlikumu, jo mēs visi labi zinām, ka katra kredītiestāde, katra filiāle tiek atvērta vai likvidēta, izejot no peļņas iegūšanas iespējām. Un mēs zinām praktiski, ka viena otra komercbanka Latvijā, kas ir ar ļoti izvērstu tīklu Latvijā, šādos attālos punktos savas filiāles pamazām likvidē. Un var aizstāt zināmā mērā krājaizdevu sabiedrības. Un šie fondi ir dažādi, finansu un atbalsta fondi, ja tiem izdodas iegūt papildu resursus kredītiem, es domāju, ka tas būtu visnotaļ apsveicami, lai būtu saimnieciskā rosība šajās tālajās vietās, kur būs un funkcionēs šīs krājaizdevu sabiedrības, varētu vēl sekmīgāk strādāt blakus pašu savāktiem resursiem. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 5, atturas — 46. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča . Tātad lūdzu atbalstīt 34. un 35.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 36. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 37. priekšlikums iestrādāts 38. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu abalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Deputāta Kalniņa 39. priekšlikums ir iestrādāts ministra Bērziņa priekšlikumā, jo faktiski tie sakrīt, līdz ar to lūdzu atbalstīt 40. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 41. priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 42. priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 43. priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 44. priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 45. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 46. un 47. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 48. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 49. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča (LC). 50. — deputātu Tabūna un Seiles priekšlikums netika atbalstīts. Un jāsaka, ka mēs atkal ļoti nopietni diskutējām komisijā par šo priekšlikumu. Un jāsaka, ka tas bija vairāk nevis jautājums pēc būtības, bet tas bija vairāk varbūt likuma teksta jeb likuma precīzas redakcijas jautājums. Un faktiski ko nozīmē, ja mēs papildinām šeit ar vārdiem "prasījumi, kuri ir līdz likvidatora iecelšanai", un prasījumi tātad atrodas tiesvedībā, vai tie prasījumi, kas rodas mirklī, kad tiek iecelts likvidators, un, proti, iestājas maksātnespējas process. Un te mums arī palīdzēja Juridiskais birojs, ka, ja mēs pasakām — līdz, tad faktiski tiek izjaukta tā kārtība, kas paredzēta likumā par maksātnespēju un bankrotu. Tātad tās prasības, kas ir bijušas tiesvedībā, uzstājas it kā līdzīgas prasības kā tās, kuras izveidojušās mirklī, kad tiek iecelts šis likvidators. Un tur jau ir, kā jūs zināt, cita prasījuma apmierināšanas kārtība. Šī ir balstīta uz civiltiesiskām prasībām, tur jau parādās prasības, kur ir pirmās kārtas prasības, tur ir sociālie maksājumi un attiecīgi visi pārējie — hipotekārie un tamlīdzīgi. Un līdz ar to mēs pēc ilgām diskusijām tomēr šo 50. priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Manuprāt, šeit ir kaut kāds pārpratums, jo priekšlikums būtībā ir redakcionāls. Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu un kuri likvidatora iecelšanas brīdī vēl atrodas tiesvedībā. Tāda ir spēkā esošā redakcija, bet mūsu priekšlikums ir: kuri ir līdz likvidatora iecelšanai. Cik tad īss vai garš var būt likvidatora iecelšanas brīdis? Manuprāt, šis termins precīzi neatbilst tiem nosacījumiem, kādi šajā pantā ir.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC).Nē, nu tur ir citas... Mēs tiešām varam strīdēties. Man ļoti žēl, ka šeit nav juristu klāt, bet jebkurā gadījumā tieši Juridiskais birojs bija tas, kas mūs konsultēja un teica, ka, šādi ierakstot, mēs, patiesību sakot, radīsim problēmas, jo tur jau tiesvedībā ir arī tiesas nolēmums — var uzsākt piedziņas procesu. Pēc būtības tas nozīmē, ka tiek tikai izpildīts tiesas nolēmums. Un tur faktiski vairs likvidatoram nav ko darīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. — deputāta Tabūna un Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 3, atturas — 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča . 51. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 52. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 53., 54. priekšlikums — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 55., 56.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 57. — iestrādāts 58. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 59. priekšlikums iestrādāts 60. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 61. — priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča . Un neatbalstīja arī 62. — deputāta Kalniņa priekšlikumu. Un viena iemesla dēļ. Mēs, protams, visi gribētu, lai šis likums stātos spēkā ātrāk, bet diemžēl mums ir jāizdara grozījumi arī atsevišķos nodokļu likumos un vēl dažos citos likumos, arī, iespējams, Kooperatīvo sabiedrību likumā dažas normas ir jāprecizē. Un it īpaši tas ir attiecībā uz nodokļu likumiem, jo šeit mums jādomā, kā ar nodokļu aplikšanu vai neaplikšanu mēs varētu stimulēt krājaizdevu sabiedrību darbu. Un tāpēc es lūdzu atbalstīt, ka likums stājas spēkā no 1. janvāra.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam... Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 20, atturas — 53. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča . Un līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu atbalstīt likumu galīgajā, trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Krājaizdevu sabiedrību likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas komercsabiedrībās un komercsabiedrību grupās", trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā 1. priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija, un tas ir atbalstīts, līdz ar to mainot likuma nosaukumu. Tātad turpmāk likums "Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 2. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 3. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 4. — labklājības ministra priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča . 5. priekšlikums — labklājības ministra. Daļēji atbalstīts, iestrādājot to komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča . 6.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Barča . 7.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 8.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 9.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 10.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 11.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 12., 13.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

A.Barča . 14. — labklājības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča . 15. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 16.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 17.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča . 18.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 19.priekšlikums — daļēji atbalstīts un izteikts kā 1.panta 5.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča . 20.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . Precizēta 7. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk, lūdzu!

A.Barča . 21.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 22.— labklājības ministra priekšlikums, ir atbalstīts un ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr. 26.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 23. priekšlikums — labklājības ministra. Atbalstīts, iestrādājot atbildīgās komisijas priekšlikumā nr. 26.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 24. priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 25.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 26.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča . 27.priekšlikums atbalstīts. Iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr. 28.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča . 28.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Barča . 29. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 30.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 31.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 32.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 33.priekšlikums — daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr. 34.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 34. priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Barča . 35.priekšlikums atbalstīts un precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča . 36.priekšlikums — daļēji atbalstīts, iestrādājot atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.38.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 37.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 38. priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 39. priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 40. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 41.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

A.Barča . 42.priekšlikums, atbalstīts un precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies! Tālāk!

A.Barča . 25. pantam precizēts nosaukums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 43.priekšlikums atbalstīts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča . 44.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 45. priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 46.priekšlikums — daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr. 45, kuru tikko atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 47. priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča . 4. nodaļas nosaukums, precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča . 48. priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča . Un 49. priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas komercsabiedrībās un komercsabiedrību grupās" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lībanes un Panteļējeva iesniegumu , kurā viņi informē, ka kļūdījušies balsojumā par 15.priekšlikumu likumprojektā "Krājaizdevu sabiedrību likums". Balsojums "par" uzskatāms par kļūdainu. Viņi ir vēlējušies balsot "pret". Pieņemam zināšanai.

Vairāki deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam lēmuma projektu ar lūgumu noteikt likuma "Par zvērinātiem revidentiem" atkārtoto izskatīšanu šī gada 26. aprīļa sēdē. Vai ir iebildumi par šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtības beigās? Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā". Kas šajā likumprojektā, šajos grozījumos tiek piedāvāts? Tiek piedāvāts lemt divus jautājumus.

Viens jautājums, kurš ir iekļauts likumprojekta otrajā punktā, ir ekonomisks, un Juridiskā komisija to atbalstīja. Tas ir, ka 46.panta 2.daļā tiek aizstāts skaitlis 0,6 ar skaitli 2.

Kas ir šie skaitļi? Šie skaitļi ir procents, kādu procentu attiecīgi no summām apdrošinātāji ieskaita Satiksmes birojā katru ceturksni no apdrošināšanas prēmijām, un šī summa tiek veltīta tātad satiksmes negadījumu profilaksei. Sakarā ar to, ka apdrošinātāju rādītāji par obligāto apdrošināšanu ir diezgan labi, bet satiksmes drošība mums ir ļoti slikta, tātad valdība piedāvā palielināt šo summu, šo atskaitījumu procentu no 0,6% uz 2%, tādā veidā pastiprināti pievēršot uzmanību ceļu satiksmes negadījumu profilaksei. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Bez tam tiek piedāvāts likumprojekta 1. un 3.pantā sakārtot jautājumus par to, kādā veidā un kam par kādu samaksu un kas bez maksas un kas par maksu, kādā veidā kādi dokumenti nododami attiecīgi tātad šim Satiksmes birojam, kurš nodarbojas ar šiem jautājumiem, jo šie jautājumi nav pietiekami sakārtoti. Tātad 1.pantā tiek piedāvāts precizēt likuma 43. panta otrās daļas 7.punktu, kādus dokumentus var pieprasīt un saņemt bez maksas. Tātad no Ceļu policijas izziņu par ceļu satiksmes negadījumu. Un no citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un apdrošināšanas sabiedrībām birojs būtu tiesīgs saņemt darbam nepieciešamo informāciju. Arī šis priekšlikums tika Juridiskajā komisijā atbalstīts. Un 3.pantā tātad tiek piedāvāts, ka Iekšlietu ministrija par iekšlietu ministra apstiprinātu cenrādi izsniedz tātad par ceļu satiksmes negadījumiem sastādīto dokumentu kopijas. Bet šeit, protams, par šo jautājumu izvērsās diskusija, un līdz ar to otrajā lasījumā šis jautājums mums ir jāsakārto, jo, ja tās ir apdrošināšanas sabiedrības vai tās ir privātpersonas, tad, bez šaubām, viņiem būtu pienākums maksāt par šīm te kopijām, bet ja to pieprasa un saņem tātad šis te Satiksmes birojs, kas ir valsts institūcija, te nebūtu nekāda pamata prasīt par šīm kopijām nezkādas summas.

Un tajā pašā laikā tika no administratīvo un valsts pārvaldes viedokļa kritizēts viedoklis par to, vai šeit nav jānosaka tomēr kancelejas nodeva vai valsts nodeva šajā jautājumā, jo tādiem maksājumiem faktiski vajadzētu būt arī vispār noteikti centralizētiem visā valstī. Un tiem vajadzētu būt apmēram vienādiem. Nevis vienā ministrijā, teiksim, kopija maksā 1 latu gabalā un citur maksā 10 santīmus.

Aicinu jūs atbalstīt šo valdības iesniegto likumprojektu, to arī ir atbalstījusi Juridiskā komisija, un attiecīgi strādāt pie priekšlikumiem otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 5. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 10.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 10.aprīlis. Paldies!

Kā nākamo izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski mēs pārejam pie vienotas likumprojektu paketes, kas saistās ar Privatizācijas aģentūras reorganizāciju. Un visi tālākie šodienas darba kārtībā ietvertie likumprojekti saistās ar šo jautājumu. Un tajā skaitā Juridiskajai komisijai nodotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"". Reģistra nr. 817. Dokumenta nr. 2939.

Juridiskā komisija izskatīja un sagatavoja likumprojektu otrajam lasījumam. Otrajam lasījumam mēs saņēmām vienu priekšlikumu, kas ir 5.lappusē. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums un tātad tas tika akceptēts, un tajā tiek noteikts, ka zemesgrāmatu ieraksti, ar kuriem īpašuma tiesības nostiprinātas uz valsts vārda bezpeļņas organizācijas, valsts akciju sabiedrības "Latvijas privatizācijas aģentūra" personā, grozāmi atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". Tas ir, likumam, kurā mēs izdarām šobrīd grozījumus, 8.panta sestajai daļai. Un šī sestā daļa nosaka, ka valstij piederošā vai piekrītošā zeme, kas nav minēta šā panta pirmajā vai piektajā daļā, zemesgrāmatās ierakstāma uz valsts vārda Finansu ministrijas personā, ja Ministru kabinets nenoteiks citādi. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un aicina arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 2. Otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. 15.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 15. aprīlis. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Šajā likumprojektā nr.2945 ir apvienoti divi likumprojekti, kurus abus ir iesniedzis Ministru kabinets. Viens ar reģistrācijas numuru 807, un otrs ar numuru 819. Šis otrais likumprojekts ir iekļauts kā atsevišķs priekšlikums, kā Ministru kabineta sagatavots priekšlikums saistībā ar plānoto Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Un tagad pārejam pie priekšlikumiem.

1.priekšlikumu šajā likumprojektā iesniegusi deputāte Anna Seile, tas ir, es. Un viņa būtība ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Atkal man jārunā pret komisijas atzinumu. Komisijas atzinums ir atbalstīt. Es tomēr jūs aicināšu neatbalstīt priekšlikumu nr.1, ko iesniegusi Anna Seile par 52. panta otro daļu, jo, manuprāt, šeit tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Ja jau mēs 6.Saeimas laikā noteicām, ka Privatizācijas aģentūra ir tiesīga mainīt pēc zināmu nosacījumu izpildes maksāšanas līdzekļus, tad mums šī norma ir jāpatur līdz visa procesa beigām. Un jāteic, ja mēs šo normu atcelsim, tad vissāpīgāk tas skars tieši tos cilvēkus, kas ir paņēmuši bieži vien nerentablus vai bieži vien grūti sakārtojamus uzņēmumus un jau ir izpildījuši visas šīs prasības, un varbūt pat jau iesnieguši prasību nomainīt viņiem šos maksāšanas līdzekļus. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc lai mēs atceltu šo normu, kas ir, manuprāt, sekmīgi strādājusi... darbojusies. Un, ja kāds saskata šīs normas piemērošanā blēdības, tad ne jau blēžu dēļ mums ir jāatceļ labvēlīgi nosacījumi uzņēmējiem, kas ir uzsākuši savu darbību bieži vien ārkārtīgi grūtos apstākļos, tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK) . Godātie deputāti! Šis ir ārkārtīgi būtisks priekšlikums. Un es joprojām uzturu šo prasību individuāli kā deputāte, kā TB/LNNK pārstāve, ka ir nepieciešams svītrot šo normu, ka Privatizācijas aģentūra savā mirstošā gulbja periodā, kad viņa var tikt pārveidota par kādu citu mazu privatizācijas aģentūriņu vai organizāciju, vai iestādi, kā par to ir jau izteicies presē šīs Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Šadinova kungs, ka viņa vēl var pieņemt atsevišķus lēmumus, ja privatizācijas subjekts ir samaksājis vairāk par pusi no privatizācijas noteikumos paredzētās summas un vēl ieviesis, ievērojot dažus citus noteikumus, viņa atlikušai pirkuma maksas daļai kā maksāšanas līdzekli piemērot privatizācijas sertifikātus. Un kas tad ir palicis ko privatizēt?

Pirmais lielais privatizācijas objekts ir "Latvijas kuģniecība", ir tikai daži lielie stratēģiskie objekti. Manuprāt, lēmumus šādos gadījumos būtu jāpieņem Ministru kabinetam. Un neskaitāmas reizes šis jautājums ir skatīts arī izmeklēšanas komisijā, kur izskata "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumus. Un ir atzīts, ka jā, varbūt pašvaldībām vajadzētu dot šādas tiesības, bet tikai Kabinets varētu izlemt turpmāko maksāšanas līdzekļu maiņu.

Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt komisijas vairākuma viedokli un nobalsot par šo priekšlikumu, kas ir tik tiešām būtisks visā turpmākajā privatizācijas procesā. Jo var gadīties tā, ka pat kuģniecības nauda pēc tam tiek samaksāta sertifikātos.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs. (No zāles deputāts Dobelis: "Kur ir Jurkāns?")

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātais Prezidij! Augsti godātā Saeima! Mēs vienmēr esam bijuši pret šīs normas, proti, par spēles noteikumu maiņu privatizācijas procesā, teiksim, ielikšanu.

Tie, kas šodien, konkrēti Seiles kundze, liek priekšā šo normu svītrot ārā, ir līdzatbildīga par šīs normas eksistenci. Bet savukārt, lai cik tas būtu dīvaini, šis priekšlikums izskatās gan labs, gan godīgs, bet ir gan slikts, gan negodīgs. Kāpēc? Vispirms visi lielie objekti sen privatizēti un maiņas līdzekļi ir jau izdarīti, maksāšanas līdzekļi un maiņa ir notikusi. Un tas skar tikai tos nabaga provinces uzņēmējus, kuri, ieraugot šo normu, ir cerējuši uz to, ka viņiem izdosies iegūt savā īpašumā kādu pussagrautu uzņēmumu, un visādi pūlējušies izpildīt bieži vien netaisnīgus priekš provinces uzņēmēju vides nosacījumus, kurus mēs esam iebalsojuši 6.Saeimā un 5., un tie tad nu ir sadūšojušies, izpildījuši visus nosacījumus, un tagad viņi ir gatavi no saviem kaimiņiem, kuri arī sēž ar sertifikātiem un nezina, ko darīt ar nopirktiem sertifikātiem, iet un privatizēt savu linu fabriku, savu tur, es nezinu, brūzi vai, vienalga, kādu gateri. Un šeit mēs viņiem sakām — ziniet ko, mums gar jums nav nekādas daļas, visi lielie mūsu sponsori, sākot ar naftas, tranzīta, jebkuriem citiem uzņēmumiem, viss ir beidzies. Ar kuģniecību ir sakārtots, "Latvenergo" mēs neredzam, ka drīz būs, tāpēc mēs par jums negribam neko zināt. Tagad mums vajag izskatīties ļoti labi savu vēlētāju priekšā. Tāpēc mēs šo netaisno normu pēc būtības ļoti taisnīgā patosā balsosim un izslēgsim ārā. Tas nav godīgi. Un tieši tāpēc, ka nedrīkst mainīt spēles noteikumus procesa laikā. Ja jau ir tāda norma, kāds, kaut vai viens, uzņēmējs uz to ir cerējis, mēs nedrīkstam viņam ļaut vilties mūsos. Tāpēc katrā ziņā šo Seiles priekšlikumu ir kategoriski jānoraida un mierīgi jāpabeidz šis privatizācijas vai prihvatizācijas process. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Kolēģi! Es vienkārši gribu piebilst, ka 52.pants šajā likumā nu nekādā veidā nav attiecināms uz "Latvijas kuģniecības" privatizāciju, kur ir Kabineta izdoti privatizācijas noteikumi. Šis pants nav un nevarēs tikt attiecināts uz "Latvijas kuģniecību". Paldies!

Sēdes vadītājs (TB/LNNK) . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile. Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt komisijas atbalstīto viedokli, tas ir, manu priekšlikumu, un gribu vēl paskaidrot, ka komisijā bija ilgas debates par šo jautājumu. Bet ir iespējams tieši privatizācijas noteikumos iestrādāt arī šo atmaksāšanas procedūru. Gan pašvaldība, gan atsevišķus lielos uzņēmumus privatizējot, var ierakstīt: ir vai nav atmaksājama šī daļa pēc tam sertifikātos. Un tas būtu tikai godīgi attiecībā pret visiem pretendentiem, kuri piesakās uz privatizāciju. Jo tagad iznāk tā, ka aģentūra ir tā, kas lemj, vai atmaksās šo daļu sertifikātos vai ne.

Bet, ja runā par Leiškalna kunga izteikto priekšlikumu, ka šis nekādīgi neattiecas uz kuģniecību, tad varu pateikt, ka Nagļa kungs izmeklēšanas komisijā gan apgalvoja pretējo. Tātad komisijas vārdā aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 20, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedz Ministru kabinets. Tas ir priekšlikums, kurš ir iesniegts atsevišķa likumprojektā un saistās ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Vēlos pievērst uzmanību tikai burtiski uz vienu minūti. Pagājušā gada 28.februārī valdība uzdeva ekonomikas ministram sagatavot grozījumus par Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Ministrs no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Vladimirs Makarovs arī ķērās pie šī jautājuma risināšanas un būtu to arī sekmīgi pabeidzis. Diemžēl tieši divus mēnešus vēlāk toreizējais Ministru prezidents Andris Šķēle viņu atbrīvoja no amata. Atbrīvoja pavisam vienkārša iemesla dēļ. Valdības līderim ne pārāk patika Makarova kunga stingrā attieksme pret to, vai Jānis Naglis var vai nevar turpināt darbu kā aģentūras ģenerāldirektors. Nekavēsimies pie šī jautājuma juridiskajiem aspektiem, jo tur bija gari strīdi par un pret.

No tā brīža, kad par ekonomikas ministru kļuva Aigars Kalvītis (Tautas partija), astoņu mēnešu laikā neviens projekts valdībā netika iesniegts. Beidzot janvāra beigās šie projekti parādījās. Mūsu ministru vērtējumā, Roberta Zīles un Vladimira Makarova vērtējumā, projekti ir ļoti formāli, un principā mūsu partija pilnībā atbalstot aģentūras likvidāciju, tajā pat laikā uzskata, ka nav svarīgi tikai sākt šo likvidāciju, bet svarīgi ir to sekmīgi pabeigt juridiski skaidrā formā, lai nebūtu tādi brīnumi, kā notiek ar Rīgas Aviācijas universitāti, kur likvidators nezina, uz kāda pamata viņš darbojas, tiek slēgti jauni darījumi, kas valstij sagādā zaudējumus, un juridiskā bāze ir neskaidra. Konceptuāli atbalstot aģentūras likvidāciju, mūsu ministri izmantoja iespēju valdībai balsot pret šo priekšlikumu, ko es arī Saeimai daru zināmu. Mūsu ministri uzskata, ka šeit ir vajadzīga daudz nopietnāka reglamentācija, kura arī tiktu iesniegta. Diemžēl tā kā komisija pievienoja valdības projektu pie jau iepriekš iesniegta projekta otrajā lasījumā, ir šis lasījums faktiski saīsinājies no trijiem, uz diviem lasījumiem. Mūsu frakcija tāpēc šos grozījumus neatbalsta. Tajā pat laikā, nekavējot likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, tomēr iesaka Saeimai vismaz atturēties un pagaidīt trešo lasījumu, lai nopietnāk izspriestu, kādā veidā šī likvidācija var notikt, un mūsu frakcija šādus attiecīgus priekšlikumus arī iesniegs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Tautsaimniecības komisijas deputāti, lūdzu Sarkanajā zālē. Tēma — Telekomunikāciju likuma labojumi. Spēkā esošā likuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). "Latvijas ceļa" deputāti! Atnāciet, lūdzu, uz frakciju telpām uz tādu īsu apspriedi. "Latvijas ceļu" es aicinu uz frakciju.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Pārtraukumā notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Jānis Čevers, Guntars Krasts, Pēteris Apinis, Aleksandrs Kiršteins, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates. Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tātad turpinām debates par 3.priekšlikumu. Arī mans viedoklis ir tāds, kādu jau izteica Māris Grīnblats un arī mūsu partijas atbalstītie ministri, kas strādā Ministru kabinetā. Un no savas puses es gribu pateikt, ka ļoti bīstami būtu, ja likvidatoru vidū varētu strādāt arī pašreizējās Privatizācijas aģentūras valdes locekļi, kas likumā atrunāti nav. Un otra tā bīstamā lieta, manuprāt, kāpēc šos grozījumus nevar atbalstīt, ir tā, ka nav precīzi noteikta tā atbildība, tā kārtība, kādā varētu risināt jautājumu, ja tiek tiesā iesniegtas dažādas pārsūdzības attiecībā uz Privatizācijas aģentūru. Trīs mēnešu ilgais laiks, kas ir paredzēts, lai protestētāji varētu pieteikties, varbūt ir pārāk īss, bet arī, sadalot nākamās funkcijas dažādām iestādēm, praktiski zūd atbildētāji. Un tāpēc es nevaru atbalstīt šos iesniegtos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Seile. Komisija ir atbalstījusi šo redakciju, nedaudz redakcionāli precizējot dažus teikumus. Lūdzu izšķirt balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — nav, atturas — 25. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seile. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi šajā likumprojektā, un lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 15.aprīlis. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Likumprojekts nr.2946 "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". 1.priekšlikumu iesniedza deputātu grupa: Jānis Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs, Klementjevs, Bartaševičs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Godātie kolēģi! Ļoti grūti saprast, kāpēc komisija nav atbalstījusi mūsu priekšlikumu, kas ir ļoti labi izstrādāts un nosvērts. Jau pagājuši, man liekas, tie laiki, kad mēs par katru cenu gribējām saglabāt mūsu valsti kā rezervātu, kur visa zeme pieder tikai vietējiem. Un Latvija skaidri iezīmēja savu ārpolitisko un arī iekšpolitisko mērķi Eiropas Savienībā. Neticu, ka mūsu galvenais varbūtiskais uzdevums tiks mainīts, un, ja nē, tad mums būs jāpilda Eiropas Savienības prasību liberalizēt zemes tirgu. Un vairāk nekā skaidrs, ka šīs prasības nepildīšana neļaus mums slēgt sarunas ar Eiropas Savienību sadaļu zem nosaukuma — brīvība kapitāla kustībā, jo tur skaidri teikts, ka Latvijai jāliberalizē zemes tirgus. Ko dos tīri praktiskā veidā šī lēmuma pieņemšana, un ko dos, ja mēs atļausim nepilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem iegādāties zemi savā īpašumā? Nu, pirmkārt, palielināsies zemes cena, un tas nav mazsvarīgi, jo lielāka cena, jo vairāk pircēju pieteiksies, atvainojiet, jo lielāks pircēju skaits, jo lielāka zemes cena, un tas novedīs pie tā, ka vietējie īpašnieki varēs saņemt lielākus kredītus, ieķīlājot savu zemi, un saņemt lielāku naudu, pārdodot šo zemi.

Otrkārt, liberalizējot zemes tirgu, Latvijā būtiski uzlabosies investīciju klimats valstī. Mēs bieži sūdzamies, ka Igaunija un Lietuva saņem vairāk naudas investīciju veidā nekā Latvija. Mūsu frakcija piedāvā lielisku iespēju mainīt šo investoru attieksmi pret Latviju un tomēr šo investīciju plūsmu palielināt valstī.

Treškārt, nav noslēpums, ka, neskatoties uz šiem ierobežojumiem, reālajā dzīvē zeme tiek pirkta un pārdota visiem, kas to vēlas iegūt īpašumā, un šajā ziņā ļoti veiksmīgi izmanto apgrūtinājuma un ieķīlāšanas tiesības. Secināt var to, ka likums faktiski nestrādā un šie ierobežojumi nestrādā. Tie, kas balsos pret mūsu priekšlikumu, var teikt, ka Ministru kabinets gatavo jaunu likumu par darījumiem ar zemi, un šajā likumprojektā paredzēta pilna zemes tirgus liberalizācija, bet es uzskatu, ka var iztikt arī ar pastāvošo likumdošanu, jo pretējā gadījumā mēs netiksim galā ar mūžīgu likumu saskaņošanu savā starpā. Un es jau nerunāju par to, ka ierobežojumi zemes tirgū ir ārkārtīgi netaisnīgi pret Latvijas nepilsoņiem, kuri tāpat kā Latvijas pilsoņi maksā šeit nodokļus un var rēķināties ar to, ka valstī attieksies pret viņiem tā, paši kā pret nepilsoņiem... tā kā pret pilsoņiem, atvainojiet. Tieši šo apsvērumu dēļ es lūdzu deputātus atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Tātad sagribējies Latvijas zemi. Jurkāns — Latvijas Republikas okupācijas noliedzējs, Golubovs un vēl daži citi grib mūsu senču kopto un aizstāvēto zemi, kam tad viņi grib to atdot? Savā laikā Latvijas Republikā brīvības cīnītāji saņēma gan zemi, saņēma par brīvu un saņēma par saviem nopelniem. Var jau būt, ka vajag jaunas brīvības cīņas. Varbūt ka es arī neiebildīšu kādreiz pret tādām, bet uz kāda pamata šodien šādas tiesības nepilsoņiem, par kādiem viņu nopelniem? Nodokļus maksā? Neviens jūs nespiež, neviens jūs nespiež šeit atrasties Latvijā un maksāt nodokļus, jūs varat brīvprātīgi izceļot un maksāt nodokļus, kam jūs gribat.

Kolēģi, vai tad jums vairs nemaz nav mēra sajūtas? Rīgas domē sēž deputāti, kas neprot runāt latviešu valodā. Latvijas galvaspilsētā tādi sēž. Kurš par to interesējas? Vai tu, Egil Baldzēn, par to interesējies? Vai tevi tas satrauc vai ne? Šajā te projektā izlasiet uzmanīgi, kas te ir sarakstīts, lielie latviešu valodas korifeji no šīs frakcijas, viņiem jau vairs nav runa par īpašuma tiesībām. Izlasiet, lūdzu! Viņi runā par īpašām tiesībām. Kas tad tās ir par īpašām tiesībām, ko jūs gribat? Interesanti! Un tagad man interesē, ko domā tie kolēģi, kas ar tādiem ir bijuši līdz šim spējīgi sastrādāties. Kur ir jūsu goda un kauna jūtas? Viens miljards Rīgas domē, protams, ir aptumšojis jūsu prātus. To vēl varētu saprast. Tālāk ir jābūt spējīgiem redzēt, uz kurieni tas ved. Jūs Rīgas domē balsojāt kopā ar cilvēkiem, kas savā laikā aktīvi darbojās, lai Latvija neatjaunotu savu neatkarību. Tur sēž unikāli eksemplāri. Katrs no tiem ir apbrīnas vērts. Gandrīz vai muzeja vērtība.

Un tāpēc... Tā kā mūsu apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK tomēr cenšas sekot Krišjāņa Valdemāra vārdiem un sniegt brāļiem un māsām tumsībā roku, lai izvilktu viņus no turienes ārā un lai viņi ieraudzītu saules gaismu, vismaz es gribētu redzēt, ka jūs, sociāldemokrāti, šitādu murgainu priekšlikumu neatbalstīsiet. Es ļoti ceru. Latvijas un latviešu vārdā es jūs uz to aicinu, un nepakļaujieties šito te iespaidam. Jūs jau esat kļuvuši sārti. Nepalieciet pavisam sarkani! Jūsu rindās arī nav vienprātības. 1920. gadā Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanās sociāldemokrāti izvirzīja Jāni Raini pret Jāni Čaksti. Diemžēl paši sociāldemokrāti visi nenobalsoja par Jāni Raini. Mācieties no vēsturiskās pieredzes, esiet vienoti Latvijas vārdā! Nost ar visādām nepilsoņu īpašu tiesību un subjektu tiesībām! Baldzēna kungs, atjēdzieties! Jums tiek dots pēdējais laiks un gandrīz vai pēdējais vārds. Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tomēr mēs šodien runājam par likumu, kurš skar tiesības privatizēt zemi, bet nevis par Rīgas domi. Un es gribu aicināt runāt par jautājumu. Par jautājumu.

Gribētu atgādināt, ka līdz šim brīdim saglabājas apmēram 60 atšķirības starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. (Starpsauciens: "Par maz!") Daļa no šīm atšķirībām, patīk mums vai nepatīk, balstās uz loģiskiem apsvērumiem. Balstās uz apsvērumiem. Bet lielākai daļai ir tikai emocionālais pamats. Atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem zemes privatizācijas jomā ir spilgts piemērs nepamatotam nepilsoņu tiesību ierobežojumam. Nepilsoņu izslēgšana no zemes īpašuma tiesību subjektu loka ir anahronisms, ar kuru šodien Saeima var tikt galā, nobalsojot par mūsu frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu.

Protams, es skaidri apzinos, ka pastāv ārējie pretargumenti mūsu priekšlikumam. Minēšu tikai divus. Esmu dzirdējis, ka nepilsoņu izslēgšana no zemes privatizācijas procesa ir pamatota ar vēsturiskā taisnīguma apsvērumiem. Zeme ir jāsaglabā. Zeme ir jāsadala starp Latvijas pilsoņiem, kuru senči savā laikā ir izveidojuši neatkarīgu valsti. Tas skan ļoti loģiski un taisnīgi. Bet diemžēl apstākļos, kad mūsdienu Latvijā pastāv tik liela sociālā nevienlīdzība, princips, kurš ir balstīts uz vēsturisko taisnīgumu, nestrādā. Jebkurš bagāts ārzemnieks var ļoti viegli apiet visus ierobežojumus zemes privatizācijas procesā, noformējot zemi uz trešo personu vārda. Un nav nekādas pat teorētiskas iespējas aizliegt Latvijas pilsoņiem un juristiem palīdzēt ārzemniekiem privatizēt zemi.

Esmu dzirdējis arī otru argumentu, ka aizliegums nepilsoņiem privatizēt zemi var stimulēt nepilsoņus iegūt pilsonību, un ar to tas ir jāsaglabā. Es neesmu redzējis nevienu cilvēku, kurš tikai tādēļ, lai privatizētu zemi, ir nolēmis pieņemt Latvijas pilsonību. Ar to es gribu aicināt tomēr tikt galā ar tādu anahronismu kā nepilsoņu izslēgšana no zemes privatizācijas procesiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Es tikai varu izteikt atzinību Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, ka tā neatbalsta deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Klementjeva, Bartaševiča priekšlikumu. Varu izteikt tikai atzinību. Un es personīgi arī lūdzu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu un aiz dažiem iemesliem.

Es domāju, ka cienījamie kolēģi no jūsu frakcijas, kreisās frakcijas, vienkārši nav korekti tas, ko jūs šeit piedāvājat attiecībā... Nu kaut vai šāds, teiksim, zemes iegādāšanās moments, kā jūs piedāvājat, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi... Nu vienkāršā tautas valodā varētu pateikt tā: nu nesteidzies, batjka, pa priekšu ellē. Nu nav taču referenduma! Kāpēc jūs gribat atdot Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem? Nu nav korekti pret Latvijas pilsoņiem. Mēs taču neesam Eiropas Savienības valsts. Ja būsim, tad varbūt lemsim. Nu nav taču solīdi, nav korekti, nav godīgi tas vienkārši.

Kas attiecas uz nepilsoņiem. Krasta valdības laikā ir pavēries arī pilsonības logs diezgan plaši vaļā. Un jums pastāv iespējas iegūt pilsonību un iegādāties zemi, un nekādu problēmu nav! Un būs tas godīgi.

Un tāpēc es lūdzu neatbalstīt arī tādu pašu līdzīgu priekšlikumu, kas ir 28. darba kārtības punktā, par zemes privatizāciju lauku apvidos. Būsim vienreiz tādi caurmērā godīgi un korekti.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pirmajā brīdī varētu likties, ka šis priekšlikums ir smieklīgs un absurds. Un tā tam arī vajadzētu būt, un tā to vajadzētu mums uztvert. Pasmieties par to un teikt: "Stāviet pie ratiem!" Bet diemžēl patiesība ir daudz nopietnāka. Tā jau ir sistēma. Tā jau ir virzība! Tā jau ir virzīta... noteikta valsts virzība pavisam citā, tā saucamajā "Maskavas ceļā". Skaidri un gaiši šodien jau presē par to vēlreiz ir rakstīts "Lauku Avīzē". Es saprotu Bartaševiča kungu, Mitrofanova kungu. Tā ir viņu politika. It īpaši tagad viņi ir iekoduši pīrāgā, pacēluši jau sarkano karogu virs Daugavpils, Rēzeknes daļēji. Rīgā arī sarkanais karogs jau ir pacelts virs Rīgas domes ar sociāldemokrātu un Grīga kunga palīdzību. (Starpsauciens: "Kurā vietā?" Par to mēs vēl runāsim atsevišķi.

Par zemi. Jā, Dobeļa kungs pareizi teica — kādreiz Latvijas zemi ne visai lielā hektāru skaitā deva brīvības cīnītājiem. Arī mans tēvs saņēma 14 ha zemes par krievu padzīšanu no Latvijas zemes. Tagad šo zemi grib iegādāties par santīmiem 700 000 nepilsoņu. Maskava viņiem iedos naudu. Kaut tā ir nabaga, viņa aizņemsies no pasaules bagātākajām valstīm un iedos šiem nepilsoņiem, lai izpirktu Latvijas zemi. Tas ir vispār absurds, mīļie cilvēki! Es saprotu, ka komisija, protams, noraidīja, un savādāk nemaz nevarēja būt. Bet, redziet, šodien mums ir jāatver acis, simts deputāti, jau nu ne visi, izņemot šo kreiso flangu, tie jau sen ir sapratuši pavisam kaut ko citu, bet pārējiem... Latviešiem šodien ir jāapjauš, kas notiek mūsu valstī, kādā pīrāgā mēs esam ļāvuši iekosties Bartaševičam, Mitrofanovam un viņam līdzīgiem. Rubiks jau vicina sarkano karogu, sasēduši kopā ar Grīga kungu (Zālē smiekli un ovācijas.), vicina un vicinās. Un, Grīga kungs, jūs sevišķi neplātieties vairs, jo tādā veidā, braucot vienos ratos ar Rubiku, drīz jūs iebrauksiet kolhozos! (Zālē troksnis.) Iebrauksiet kolhozos. Arī jūsu saimniecība, kuru jūs tagad apsaimniekojat un par kuru esat priecīgs un ... tā tālāk, arī iebrauks kolhozā. Cik tālu jūs esat aizgājuši!

Bet pavisam nopietna lieta. Kolēģi, tagad, šodien, es jums varu pateikt skaidri un gaiši, ka par to, par ko ir cīnījušies apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, agrāk atsevišķi būdami, tagad kopīgi, ir pierādījies, ka mums ir bijusi tūkstošreiz taisnība. Mēs 5.Saeimā, Panteļējeva kungs, atceraties, ka mēs iesniedzām veselu likumu paketi sakarā ar pilsonības lietām, par bezvalstniekiem, ārvalstniekiem un tā tālāk un tā joprojām. Un toreiz jūs cīnījāties pret to. Tagad jūs plūcat šos rezultātus, neatbalstot mūs. Tagad jūs plūcat šos rezultātus Rīgas domē! Jūs redzat, kas notiek.

Sēdes vadītājs. Laiks...

P.Tabūns. Paldies! (Troksnis, izsaucieni no vietām.)

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Es šeit gribētu pateikt vienkāršus vārdus un arī citēt priekšlikumu, par kuru nobalsoja 14 sociāldemokrāti pavisam nesen, un kāda tā būtība bija. Par zemes īpašumiem. Un diemžēl tikai 14 sociāldemokrāti. Pēteri Tabūn, jūs jau atturējāties. Tātad šis priekšlikums bija tāds, ka Latvijā zemi reāli ārzemnieki var iegūt tikai tādos gadījumos, ja ir attiecīgi noslēgti starpvalstu līgumi. Tas ir viens. Un tad, ja ir ēkas un ražošanas objekti, nevis lauksaimniecības zeme un tamlīdzīgi, tiek celts uz šīs zemes. Līdz ar to tas ir zināmā mērā dzīvojamās mājas uzturēšanai, tūrismam, atpūtas un ražošanas objektu izbūvēšanai un ekspluatācijai. Piemēram, ražošanai, skaidu plātņu ražošanai, skuju ekstraktu, kurināmo brikešu ražošanai. Tas ir viens. Bet tas aizliegums, kolēģi, aizliedz reāli jebkuriem spekulantiem, kas uzpērk mūsu zemi ar acīmredzamu nolūku iedzīvoties zemes cenas pieauguma rezultāta.

Trīs uzņēmīgi zviedri Dundagas pagastā jau nopirkuši pāri par 600 hektāriem zemes un turpina pirkt. Vidējā zemes cena pie mums ir 70 latu par 1 hektāru. Diemžēl šis sociāldemokrātu priekšlikums neguva nevienas valdības partijas atbalstu. Šeit mēs skaidri to redzam. Un tagad es vienkārši brīnos, Tabūna kungs, ka jūs tā kāpjat tribīnē un runājat par kaut kādu sarkano karogu un tajā pašā laikā aizmirstat pats savu balsojumu. Jūs šeit esat 31.deputāts, kurš ir atturējies par šo jautājumu balsot. Un es aizvien brīnos, kāpēc tā.

Kolēģi, es domāju, ka ir jāsaprot. Savulaik arī apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK iestājās par to, ka ārzemniekiem nevar lauku zemi un arī pilsētas zemi pārdot. Bet šeit ir balsojuši sekojoši. Tātad nebalsojuši ir tikai trīs "tēvzemnieki": Guntars Krasts, Palmira Lāce, Anna Seile. Kolēģi! Tie ir trīs, kas nebalsoja, bet pārējie visi balsoja par to priekšlikumu. To nevar tā, kolēģi, darīt! Es domāju, ja jūs gribat nepārtraukti šo strīdu šeit, Saeimas tribīnē, mēs viņus arī nepārtraukti sauksim, jo mēs jau pārbaudījām, varbūt kāds no deputātiem kolēģiem ir kļūdījies. Gadās arī tā. Arī man tā gadās. (No zāles deputāts Dobelis: "Tev bieži gadās!") Bet nav šī dokumenta, kas būtu iesniegts Saeimas Prezidijā vai Saeimas priekšsēdētājam. Par citiem balsojumiem gadās. Ir. Tā ka tas ir viens. Paldies, paldies! Bet es vismaz tādā gadījumā palaboju un parādu pareizi īkšķi. Tāda ir, Dobeļa kungs, tā atšķirība.

Tālāk ko es gribētu šeit pateikt. Tā kā mēs par šiem jautājumiem, protams, ieturēsim to pašu pozīciju kā visas šīs Saeimas laikā, bet, kolēģi, es gribētu pateikt arī par to, par ko Tabūna kungs varbūt aizmirsa zināmā mērā un Dobeļa kungs uztraucās — par Valsts valodas likumu.

Tad es gribētu pateikt arī sekojošo. Tajā brīdī, kad bija šis Valsts valodas likums šeit jābalso, Dobeļa kungs, jūs nebalsojāt un vēl vesela virkne "tēvzemnieku" nebalsoja par to šajā te izšķirošajā balsojumā. Kāpēc? Tāpēc, ka tā bija valdības solidaritāte, valdības partiju solidaritāte. Un šinī gadījumā sociāldemokrāti visi kā viens balsoja pret to, lai Tautas frontes laikā pieņemtais šis likums, Valsts valodas likums, netiktu apcirpts un iegrožots, bet tajā pašā laikā mēs ļoti cerējām uz jūsu atbalstu, bet diemžēl Koalīcijas padomē pieņemtie lēmumi spieda jūs uz šo situāciju, ka jūs nepiedalījāties balsojumā. Jums ir vienkārši tas jāpaskatās, es jau varu šeit citu saukt, bet es domāju, ka nevajag mums šos karus šeit, Saeimā. Tas ir viens. Ja vajag, tad būs. Protams. Un es gribētu pateikt vienu. Šī pati valdības partiju solidaritāte, kolēģi "tēvzemnieki", neļāva jums noslēgt ar mums šo te reālo vienošanos, ka sociāldemokrāti un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK veido Rīgas domē šo koalīcijas kodolu, tādēļ mēs arī nonācām šādās smagās pretrunās. Tas ir viens. Apkampienos nenonāca, teiksim, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, viņi nonāca šajā Valsts valodas likumā citos apkampienos.

Un es gribētu pateikt pavisam īsi. Ko tad vajadzēja toreiz nepieļaut? Lai līdztekus valsts valodai informāciju lietotu arī svešvalodā tekstam, valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas un satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā. Tātad latviešu valodai jūs saglabājāt tikai tādu pašu līmeni, ne šaurāku, ne platāku, kā svešvalodai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Negaidīta un ārkārtīgi karsta diskusija par tēmu — vai Rīga ir sarkana. Un Baldzēna kungs spoži pierādīja, ka sociāldemokrāti, ir Rīgas sarkanumā tā baltā svītra, kas cīnīsies par visu un visur.

Un pie tam piedāvāja cīņu ar mums, to visi labprāt pieņēma, jo parlaments bez cīņas nav nekāds parlaments. Tā ir viena vienīga pozīcija, kā saka Ārgaļa kungs.

Bet, ja mēs runājam par 1.priekšlikumu, tad jāteic, ka šis 1.priekšlikums jau ir realizēts pavisam sen, un tas, ko mēģina atšifrēt citas personas, deputātu grupa savā iesniegumā, ir gan nepilsoņi vai arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai tamlīdzīgi. Ja mēs gribam, mēs esam sen jau, vismaz kādus četrus gadus atpakaļ, atbrīvojuši zemes tirgu kā Rīgas pilsētā, tā arī citur. Jautājums ir citāds. Ir daudz birokrātisku ierobežojumu, kas ir noteikti citos likumos, kas neļauj varbūt nepilsoņiem tieši tādā pašā kārtībā kā pilsoņiem piekļūt pie šiem īpašumiem. Bet jūsu priekšlikums jau šobrīd ir likumā iekšā, un tas skan, ka zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstu, tā tālāk un tā tālāk, pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī citas personas. Jums ir jācīnās citos likumos, un es nezinu, vai parlaments būs gatavs jūs atbalstīt, vai visiem ir pilnīgi vienāda pieeja šai zemes īpašuma tiesību realizācijai. Bet šīs tiesības ir. Tāpēc nav vērts šeit "skaldīt matus" par problēmu, kas ir atrisināta jau kādu laiku atpakaļ. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. (Starpsauciens: "Kāda tev šlipse!")

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Tā zaimošana, kas notiek Saeimā no šīs tribīnes, ir faktiska. Bet visa lieta ir tā, ka mēs jau nerunājam par to nabadzību, kas ir Latvijā, vot, par to vajag parunāt!

Un tagad, kas notiek par zemes izpārdošanu ārzemniekiem. Paldies, paldies, manam draugam Leiškalna kungam, kurš jums pateica: tā notiek! Jau notiek piecus gadus. Un Rīgā drīz latviešiem vispār vairs nekas nepiederēs. Jūs paskatieties, kas notika pēdējās dienās Saeimā. Rīgas dome ko darīja. Nu paskatieties taču, kādā veidā Ķīpsala tiek pārdota! Kādā veidā citi zemes gabali tika izpārdoti. Un tagad, ja mēs paskatāmies, kas tad notiek ar Zemgales labākajām zemēm. Vai tur nav ārzemniekiem pārdotas tās zemes? Kas viņu pārdeva? Mūsu valdība mierīgi! Tikai tas notika tādā nu pelēkā veidā. Aiztumšoti. Paskatieties uz tiem muižniekiem, kuri ir Latgalē! Tagad jau ir 1000 hektāru un vairāk. Kur aiziet tā zeme, tie meži? Un kur piesaista Eiropas līdzekļus, lai tos varētu attīstīt? Vajag, ja jau jūs sāciet melot, tad vajag melot līdz galam. Nu izstāstiet, kā tad tas notiek, Kurzemē kas notiek, Dundagas apkaimē. Tik tiešām tiek izpārdota tā zeme. Un to nopērk zviedri un pasaka — pēc 40 gadiem maniem mazbērniem te būs meži. Un ko tad mēs runājam? Kā zemniekus nodzen no zemes Vidzemē. Zemniekam ir parāds tāpēc, ka viņam nav kur realizēt viņa produkciju, viņam neviens to neiepērk, jo valdība par to nerūpējas. Sakrājas parāds. Atnāk skaisti vīri un saka: zini, tev tie 60 hektāri vai 50 nav vajadzīgi, atstāj sev 15, pārējo mēs no tevis nopērkam un nokārtojam visus nodokļus. Un tādā veidā latvietis tiek nodzīts no zemes nost. Uz to taču paskatieties!

Kāpēc tad Ministru kabinets pieņēma savas slavenās izmaiņas, kuras papildina mūsu likumdošanu? Vai tad tas ir Latvijas labā? Diemžēl nav. Un es jums pateikšu, nupat notiks tālāk ar zemes izpārdošanu, un visi tie, kā saka, krustām šķērsām sarakstītie līgumi, caur kuru kāds ceļš ietu, un jebkurš ārzemnieks pie mums var iegādāties zemi, mēs paliksim par kalpiem uz savas tēvu zemes. Un tad jūs varēsiet smieties, varēsiet pacelt jebkurus karogus un runāt, ko grib. Un ja runā par karogu pacelšanu, tad, es jums pateikšu, tur ir diezgan dažādas dīvainības. Un tie, kas slavē un bučo Aglonas dievmātes tēlu, tajā pašā laikā viņi izpārdod Latvijas nacionālās intereses un arī zemi. Un ja jau mēs paskatāmies uz mūsu slavenās Privatizācijas aģentūras darbu, kāpēc tad tā piecu, sešu gadu laikā vienmēr reitingā ir ar mīnus 60—70 zīmi? Un kāpēc viņu tagad jūs, valdošās partijas, ātri gribat nolikvidēt? Tāpēc, ka sadegs tie arhīvi, pēc tam viņi kaut kur noklīdīs, pēc tam viņi tiks izslidināti Kultūras ministrijas kopējo arhīvu juceklī, un tad neviens neatbildēs par visām tām saistībām, kuras ir veikusi Privatizācijas aģentūra. Tāpēc man ir ierosinājums — Privatizācijas aģentūrai samazināt štatus un, pilnīgi nomainot, atstāt, un lai viņi turpina to darbu, un lai ir organizācija, kura atbildēs par viņu nejēdzībām, kuras tur ir sastrādātas. Un tā ka nevajag stāstīt tos brīnumus. Es ar visu cieņu pret Juri Dobeli, bet redziet, mans draugs, tik tiešām, kā saka, kļūdas ir arī no jūsu partijas biedriem, kuri... jā, kuri parakstās tik tiešām ne tā, kā vajag. Paldies! (No zāles deputāts Dobelis: "Kļūdu nav!")

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs (LSDSP). Es gribētu atgādināt kolēģiem, ka manās rokās ir dokuments ar nr. 2255, 2000. gada 21. septembrī, kurā LSDSP frakcija iesniedza grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Un arī klāt ir balsojums. Un tajā skaidri parādīts, ka 14 sociāldemokrātu deputāti nobalsoja par to, ka tāda norma jau faktiski ir šeit iekšā, ka nepārdod zemi ārzemniekiem un nepilsoņiem. Bet diemžēl "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti to neizdarīja. Viņi atturējās, tātad deva zaļo gaismu faktiski šai izpārdošanai. To lai arī dzird radioklausītāji.

Kas attiecas uz manu cienījamo kolēģi Tabūna kungu. Ziniet, varbūt ka es tajā laikā nebiju izaudzis līdz tam līmenim, ka mani nepieņēma ne pionieros, ne komjauniešos, un kur nu vēl Komunistiskajā partijā, kurā jūs sastāvējāt kopā ar Rubika kungu. Tajā karsti mīļotajā partijā. Kad jūs ar putām uz lūpām pa Latviju braukājāt un ideoloģiju mēģināja ietamborēt cilvēku smadzenēs. Man ļoti tas ir dīvaini — tagad dzirdēt no šī supernacionāļa. To es gribēju pateikt, lai dzird radioklausītāji beidzot. No šī viltus nacionāļa lai izvairās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es, protams, neatbalstīšu šo priekšlikumu, taču es katru reizi kāpšu tribīnē, kad politisko, ekonomisko apsvērumu dēļ tiks aizskartas tautas un tautības. Es noliecu galvu, Pēter, tavu senču priekšā, tikai vajadzēja teikt citādi. Nevis krievus padzina, bet latvieši, krievu vecticībnieki, poļi un ebreji padzina latviešu boļševikus. Es katru reizi kāpšu augšā, kad tiks aizskarta tautība. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Es atbalstu Tautsaimniecības komisijas lēmumu, bet šeit izvērsās diskusija kaut kur drusku sāņus. Par cik tas ir diezgan principiāls jautājums, es gribēju izteikt savu viedokli. Un es gribētu teikt, ka tomēr visas tās partijas vai valdības, kas bijušas līdz šim, ka nav izstrādājuši pareizu stratēģiju pakāpeniskam zemes tirgus atvērumam, es domāju par lauksaimniecības zemi, mežsaimniecības zemi, kā tas ir noticis šobrīd. Tātad pirmā un lielākā kļūda ir tāda, ka atvērām zemes tirgu, un mūsu zemnieks, lai papildinātu savu fermu ar papildu zemes platībām, viņš ir pavisam citos apstākļos, konkurences apstākļos ar to zemes pircēju, kas nāk no ārvalstīm. Nupat bija unikāli tas, ka Pasaules banka sākumā lauku kredīta līnijas ietvaros nedeva līdzekļus, neatļāva kredītus zemniekiem par zemes piepirkšanu tieši šim nolūkam. Tajā pašā laikā ārzemnieks var saņemt kredītu par pieciem, četriem procentiem un pirkt zem SIA zemes lielās platībās Latvijā. Nu tā ir elementāra stratēģiska kļūda tiem, kas bija pie varas. Atvērt tirgu un nenodrošināt līdzīgus nosacījumus zemes piepirkšanai, kā tas ir ārvalstniekiem. Nav nekādas loģikas! Un šobrīd es lūgtu tiem, kas ir pie varas, noskaidrot faktisko stāvokli, kāds ir zemes īpašnieku sastāvs, struktūra Latvijā. Gan par lauksaimniecības zemēm, gan par mežsaimniecības zemēm. Jo cilvēki, sabiedrība lejā, kas ir pie cilvēkiem, vēlētājiem, prasa, kāds ir stāvoklis šobrīd. Cik ir tādu, kam ir vairāki tūkstoši hektāru zemes iepirkts, to jau mēs vairs neatgriezīsim. Kas ir nopirkts, tas ir nopirkts, un tā tālāk. Mēs varam konstatēt faktu, cik no tiem ir Latvijas pilsoņi, cik no tiem ir ārvalstnieki, kuros apvidos un tā tālāk. Šādas informācijas šobrīd nav. Mēs ļoti karsti runājam, bet jums nav informācijas, kāds šobrīd vispār ir stāvoklis. Un šī stratēģiskā kļūda, kas ir pieļauta, teiksim, piecus, sešus gadus atpakaļ, kad sāka atvērt brīvo zemes tirgu, tas ir viss pareizi, uz to ir jāiet. Bet jābūt vienādiem konkurences apstākļiem. Protams, mēs neesam konkurētspējīgi — zemniekam maksāt 15—20% par aizdevumu, saņemtu uz dažiem gadiem, nevis uz 20 vai 30 gadiem, kā tas bija pirmajā Latvijā. Pirmajā Latvijā bija normāli zemes iegūšanas apstākļi jeb papildināšanas apstākļi. Šobrīd tas tā nav!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Lielais satraukums un sarkanie plankumi uz vaigiem rāda, ka es esmu runājis pilnīgi skaidru patiesību. Par patiesību nav jākaunas, Baldzēna kungs! Jādomā, kā laboties! Un nevajag vilkt te visādus balsojumus, par kuriem nav iespēju šodien izteikties, jo šodien ir jārunā konkrēti par šo priekšlikumu, par kuru jūs, protams, nerunājāt, kā tas bieži gadās. Jūs jau atzināt, ka bieži kļūdāties. Lūk, tātad skaidri jāpasaka — nedot iespējas nepilsoņiem kļūt par zemes īpašuma tiesību subjektiem! Par to ir jārunā! Par vai pret var runāt, tieši par šo jautājumu. Un ne par ko citu. Tā kā jūs parādījāt savu vājumu Rīgā, runājot par Valsts valodas likuma pārkāpumiem, tāpēc es par to arī atgādināju. Tagad tomēr tiem, kas saka, ka jau šodien ļoti brīvi var iepirkt zemi, es gribētu atgādināt, ka nemaz jau tik brīvi jūs šodien nevarat iepirkt, jo, lai jūs dabūtu zemi savā īpašumā, ir jārēķinās ar vietējās pašvaldības lēmumu. Bez vietējās pašvaldības lēmuma jūs nekādu zemi nopirkt nevarat. Ar to varbūt arī ir izskaidrojama šī rīcība, šī briesmīgā cīņa par iekļūšanu šajās pašvaldībās, un tas jau ir pavisam cits jautājums. Jā, tiešām, ja mēs atdosim pašvaldības elementiem, kam ir vienalga, kas te Latvijā notiek, tad gan būs briesmas ar zemi, bet nevis šodien. Un tāpēc, kamēr nav par vēlu, Baldzēna kungs, apdomājiet savas kļūdas. Padomājiet, kā jūs strādāsiet Rīgas domē, netaisiet ziepes, jo tas sastāvs, kas tur bija ieradies uz priekšsēdētāja vēlēšanām, riktīgs interfrontiešu bars tur bija sanācis kopā, pusei no tiem cietumā jāsēž, bet viņi visi aizgāja uz Rīgas domi skatīties, kas tur notiks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Īstenībā laikam gribas pacīnīties un parunāt. Es jau vienreiz teicu, ka nepilsoņi šobrīd ir zemes īpašumu tiesību subjekti Latvijas Republikā, viņiem ir tiesības. Dobeļa kungs pilnīgi pareizi pateica, ka šobrīd ir birokrātiskas barjeras, kas ļauj šo zemi iegūt īpašumā. Ir birokrātiskas barjeras, un es deputātu grupas jeb kreiso frakciju vārdā būtu cīnījies ar šīm barjerām, nevis pilnīgi nevietā un nelaikā ielikuši priekšlikumu, kas izsauc tik kaismīgas debates. Acīmredzot debatēt drusciņ gribējās, jo bieži vien mēs beidzam pusdesmitos vai pusvienpadsmitos Saeimas sēdi, skatītāji neapmierināti, aktieri nav nospēlējuši lomas, un visi ir nelaimīgi, tagad būsim laimīgi.

Otrs. Es gribu šeit oponēt Kalniņa kungam, mēs tomēr esam radījuši priekšnoteikumus tam, lai ārpus konkurences Latvijas zemnieki var iegādāties zemi. Manuprāt, vēl kopā ar jums mēs pieņēmām lēmumu, ka tās zemes, kas vēl nav pakļautas privatizācijai un ir piekritīgas valstij vai pašvaldībai, var par sertifikātiem lauksaimnieki iegūt savā īpašumā. Šīs priekšrocības ir. Ja mēs runājam par zviedriem, kas it kā uzpērk šo zemi, tad es neesmu redzējis vēl nevienu zviedru kuģi, kas šo zemi vestu prom, jo zviedru sociāldemokrāti to vienkārši neatļausies — aizvest Latvijas zemi no Latvijas, atstājot tur caurumus. Šī zeme lielākajā daļā gadījumu laukos tiek apmežota, kurpretī latviešu mežstrādnieki vai latviešu mežīpašnieki vai tie, kas ir ieguvuši uz īsu laiku savā īpašumā vai valdījumā mežus, bieži vien tos izzāģē un tā arī atstāj, un meža dienests ar grūtībām cīnās pret viņiem, jo katra izzāģēšana prasa arī apzaļumošanu. Tā kā zviedri veic ilgtermiņa investīcijas Latvijas zemē, kuras diemžēl mums nav par spēkam, tā kā es neredzu problēmas, vienkārši es deputātu grupas vārdā jau sen būtu atsaucis šo priekšlikumu, kas ir nevietā un nelaikā, cīnīties citās vietās, un, manuprāt, komisija vienreiz ir atbalstījusi jūs kādā citā likumā, kur ir runa par mantiniekiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vispār šis priekšlikums bija labs, tas atvēra mums acis uz to, kas notiek, jo visi bija aizmirsuši, kas ar zemi notiek. Jā, cienījamo Kārli, zemi tik tiešām... tā ir zeme, bet tā ir zeme, pa kuru mēs staigājam. Nu es nezinu, kā to var kuģos vest, lai arī tādi ir notikumi, ka zemi ved kuģos, kam tā ir vajadzīga. Bet nākamais jau ir meži, kur arī jūs neredzat, kas ar tiem notiek un kas notiks. Ar tiem slepenajiem līgumiem, kas tika noslēgti ar zviedriem un ar somiem. Un cik tad tur desmitiem tūkstošu hektāru aizies un kā tad strādās mūsu mazie kokapstrādātāji, ko viņi zāģēs. Bet noklausoties arī muldīgos ierosinājumus, es tomēr ierosinu šinī un citos likumos Latvijas zemi nepārdot ārzemniekiem. (No zāles deputāts Leiškalns: "Tādu priekšlikumu nav!") Būs tādi priekšlikumi — un liegt visus starpnieciskos darbus zemes spekulācijai Latvijā. Tā ir ieviesusies, strādā desmitiem firmu, kuras uzpērk to zemi: vai tie ir purvi vai purvu pļavas, vai laba zeme, un pēc tam viņi gaidīs izdevīgu momentu, kad viņi varēs pārdot un labi nopelnīt uz to, bet mēs nevaram atļaut tādiem elementiem darboties, lai mūsu tēvu zeme tiktu iztirgota. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Mani, protams, mazliet pārsteidz tas, kad mūsu kolēģis Juris Dobelis runāja par to, par ko es godīgi pateicu, ka arī jebkuram normālam cilvēkam var gadīties kļūdas, savas kļūdas viņš neatzina, tas laikam arī liecina, ka viņš ir normāls politiķis. Tajā pašā laikā tad, ja viņš neatzīst šo kļūdu, ko es arī minēju, tādā gadījumā es saprotu, ka ar šo Valsts valodas likumu tā nebija kļūda, tā bija apzināta rīcība. Tas ir viens, ko es gribēju pateikt.

Otrs, kas ir šeit, pavisam godīgi, tas nozīmē to, ka valsts valodai tiek zināmā mērā atstātas tikai tādas tiesības, ka tā šajās izkārtnēs, afišās var būt ne mazāka un ne šaurāka kā svešvalodā, tas nebija pieņemams, un arī tas, ka uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos, citos ziņojumos reāli ieliek saturu svešvalodās un to nosaka Ministru kabinets, kur arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK diemžēl ir mazākums, ir mazākums. Ko es vēl šeit gribētu uzsvērt, kolēģi. Ja mēs uzmanīgi runājam par šo zemes jautājumu, tad man vajadzētu pateikt arī to, ka ir bijis strīds arī starp "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Šķēles kungu, kad viņš bija premjers, kad viņš toreiz teica sekojošo, ka cīnās par ierobežojumiem tirdzniecībā ar zemi vienīgi komunisti savā domāšanā, un tas nu toreiz, manuprāt, nebija arī no Šķēles kunga pareizi, jo šeit mēs varam citēt gan pagaidu valdības 1919.gada 9.septembra, gan Saeimas 1922.gada 5.janvāra, 1927.gada 2.jūlija lēmumus, kur skaidri rakstīts: ārvalstu pilsoņiem aizliegts iegūt uz laukiem zemes īpašumu, pierobežas joslā arī pilsētās un miestos, tā ka nevaram mēs teikt, ka 1919.gadā, 1922.gadā un 1927.gadā Saeimā un pagaidu valdībā būtu bijuši komunisti pie varas. Tāpēc es, kolēģi, uzsveru to, ka šis jautājums ir pietiekami nopietns un to nevajadzētu pārvērst par kaut kādu savstarpēju rēķinu kārtošanu.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs. Otro reizi.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Gribu atgādināt, un īpaši Dobeļa kungam, ka laika posmā, kad vara atrodas pareizo elementu rokās, bija privatizētas divas trešdaļas no visas zemes, un viena piektdaļa pieder tagad ārzemniekiem. Un tagad runāt par visu ierobežojumu saglabāšanu ir tīrā liekulība. Es aicinu atcelt ierobežojumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Runājot šeit debatēs, tieši Dobeļa kungs ļoti labi saprata mūsu priekšlikuma būtību. Būtība ir tāda: dot iespēju mūsu Latvijas subjektiem, tas ir, tiem cilvēkiem, kuri saņēma Latvijas Republikas pasi, (No zāles deputāts Dobelis: "Bet nepilsoņu pasi!"), kaut gan nepilsoņa pasi, bet tā ir Latvijas Republikas pase, un viņi to saņēma, dot viņiem iespēju būt par zemes īpašniekiem. Šajā gadījumā atcelt vēl vienu ierobežojumu viņiem. Un šajā gadījumā, vienalga, kad valdību veidojošās frakcijas sagribēs iet uz Eiropas Savienību, tad, vienalga, viens no nosacījumiem būs dot arī Eiropas Savienības pilsoņiem iespēju šeit Latvijā būt par zemes īpašniekiem. Tad, ja nu mēs, vienalga, kādreiz jūs, kādreiz dosiet iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem būt par zemes īpašniekiem šeit Latvijā, kaut gan arī pašreiz viņi jau pērk un nopirka jau daudz zemes šeit Latvijā, tad kāpēc mūsu Latvijas Republikas nepilsoņiem, kuriem ir Latvijas pase, nedod to pašu iespēju? Lūdzu nobalsot par mūsu priekšlikumu.

A.Seile (TB/LNNK).Godātie deputāti, debates tiešām bija ļoti garas un smagas, bet ne par tematu. Es gribu atgādināt, ka šis 9. pants attiecas uz pilsētu zemes likumu. Te nav runa ne par Daugavpili, ne par Dundagu, kā minēja Baldzēna kungs, tātad tā ir pilsētu zeme. Un šajā pantā tiek runāts par privatizācijas subjektiem, kas piesakās zemes privatizācijas procesa sākumā līdz 1994. gada 20. jūnijam. Un par to visu, ko runāja debatēs šeit lielākā daļa, it sevišķi aizstāvot šīs deputātu grupas iesniegto priekšlikumu, par to būtu jārunā šī likuma 20. pantā. Bet komisija jau rūpīgi izvērtēja esošo redakciju, un tajā ir pateikts, ka īpašuma tiesības var atjaunot. Tātad visas Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Un pilsētās jūs taču būsiet pamanījuši, ka gan poļi, gan vācieši, gan ebreji, gan krievi, kuriem zemes īpašumi piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam, var atjaunot īpašuma tiesības, tās īpašuma tiesības, bet viņi nevar privatizācijas procesā pēkšņi sākt uz kaut ko jaunu pretendēt. Un te tās Mitrofanova prasības par senču tiesībām ir ievērotas, bet ne jau tiem senčiem un viņu mantiniekiem, kuri pēc 1940. gada ienāca Latvijā.

Un vēl ir viena būtiska kļūda, kura varbūt radusies valodas neprecīzas zināšanas dēļ, ir tā, ka likuma pantā ir runāts par zemes īpašuma tiesību subjektiem, bet deputāti ierosina zemes īpašas tiesības... tātad dot nepilsoņiem. Tāds juridisks jēdziens nav. Aicinu komisijas vārdā priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1. — deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Klementjeva, Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 63, atturas — 8. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 2.priekšlikums, ko iesniegusi šī pati deputātu grupa ar Jāni Jurkānu priekšgalā, manuprāt, nav balsojams, jo tas saistījās ar pirmo iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamo priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile, un Anna Seile ir informējusi referenti Annu Seili un pateikusi, ka viņa šo priekšlikumu atsauc. Un kāpēc? Tāpēc, ka likumā par ostām nav nekāds pozitīvs atrisinājums iestrādāts bijušajiem zemes īpašniekiem ostu teritorijā, un tāpēc man tas vienkārši ir jāatsauc no šī likumprojekta teksta, lai saglabājas vismaz tā kārtība, kāda ir bijusi līdz šim, kad ir tiesības saņemt zemi kompensācijas veidā citā vietā.

Sēdes vadītājs. Paldies! 3.priekšlikums atsaukts.

A.Seile. 4.priekšlikums. Iesniedz deputātu grupa Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs un tā tālāk. Un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 58, atturas — 9. Priekšlikums noraidīts.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile. Un šī priekšlikuma būtība ir tāda: ja īpašnieki ir nokavējuši prasības iesniegšanu tiesā, kur bija paredzēts līdzšinējā likumā iesniegt prasību tiesā līdz 1999. gada 1. jūnijam, viņi zaudē visas tiesības uz zemi, un komisija šo priekšlikumu atbalstījusi nav.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es šo priekšlikumu iesniedzu tāpēc, ka Rīgas pilsētas teritorijā vien ir apmēram 30 īpašnieki, kuru iesniegumi atjaunot īpašuma tiesības ir iesniegti Centrālajā zemes komisijā. Un šīs zemes nav atdotas nevienam citam. Tās ir valsts vai pašvaldībai piekrītošs īpašums. Šādos gadījumos, ja zemes nav nodotas kādai privātpersonai, kurai tur ir uzbūvēta māja vai kādas citas ēkas, šādos gadījumos tik tiešām īpašuma tiesības varētu atdot. Vairāk no šiem īpašumiem atrodas, gribētu teikt, ka rajonos, kas ir ļoti tuvu centram, un man ir žēl, ka komisija to priekšlikumu neatbalstīja, jo mans priekšlikums skan un aizstāv cilvēktiesības, jo ja zeme līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim vēl nav reģistrēta zemesgrāmatā uz citas personas vārda, kāpēc lai pilsētas zemes komisija varbūt arī neatbalstītu viņu prasības un tiesa nelemtu, vai ir vai nav pamatota iemesla dēļ nokavēts šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Vēl es cienījamos deputātus lūdzu apdomāt šo manu priekšlikumu un atbalstīt to arī tāpēc, ka, ja uz šīs zemes ir gan namīpašums, gan zeme un cilvēks varbūt slimības dēļ nav iesniedzis… vai paspējis iesniegt savu pieteikumu tiesā līdz 1999. gada 1. jūnijam, šādā gadījumā tiesa neizskata arī namīpašumu atdošanas jautājumus, motivējot ar to, ka pirmais ir jāizlemj zemes jautājums. Un, lūk, mēs esam nogriezuši kā ar nazi, ka šiem cilvēkiem pazūd viņu īpašums — gan nams, gan zeme. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Šis ir priekšlikums, kurā ir vērts ieklausīties, un priekšlikums, kurā patiesībā nevajadzētu kā dogmu ņemt komisijas balsojumu šajā gadījumā. Es pat nezinu, kā aicināt... drusciņ ir neprecizitāte, bet ja mēs atbalstām šādu priekšlikumu otrajā lasījumā konceptuāli, tad mums ir jāpasaka trešajā lasījumā, ka šī persona... ka par šo personu nevar uzskatīt kā valsti, tā pašvaldību, jo līdz ar to, ja šī zeme nav nodota kādā citā privātīpašumā, jo ir problēmas, un mēs saskaramies vēstuļu formā un atklātas diskusijas formā ar cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ nav spējuši pieteikties noteiktajā laikā, vai nu tā ir bijusi slimība, prombūtne vai citas problēmas, laiks gan bija izsludināts diezgan garš, lai pieteiktos, bet es domāju, ka šajā valstī, šajā sabiedrībā ir ikviens svarīgs, un varbūt es pat aicinātu atbalstīt Annu, ņemot vērā, ka mēs uz trešo lasījumu šo priekšlikumu varētu nedaudz modificēti pārstrādāt un piemērot. Jo tās ir ārkārtīgi sarežģītas lietas, un ir ārkārtīgi vienkārši kaut kādu grupu, kas ir mazākumā, vienkārši atmest ar roku.... nu, nepaspēja — nepaspēja, nu ko var darīt... nu, gulēji slimnīcā, pats vainīgs, ka slimo un tamlīdzīgi... Es domāju, ka ar šādām frāzēm mēs... vai ar šādu domāšanu mēs nevaram vērsties pret katru vienu. Tā ka šis ir ārkārtīgi apsverams un ārkārtīgi būtisks priekšlikums. Protams, haoss un darbs pēc šāda priekšlikuma pieņemšanas ierēdniecībai, pašvaldībām, tiesām būs vairāk, bet nu katrs cilvēks ir tā vērts, lai sabiedrība kopumā vai organizācija, ko sauc par valsti, par to parūpētos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Seile. Man nav ko teikt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 3, atturas — 37. Priekšlikums guvis atbalstu.

A.Seile. 6.priekšlikums — iesniedz deputāts Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs, Klementjevs, Bartaševičs. Un šeit ir runa 20. pantā par to, kas var būt darījuma subjekti tad, kad zeme jau ir saprivatizēta, kad īpašnieks grib zemi pārdot. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Egil Baldzēn! Tu te plāties ar vecām izdrukām, bet manās rokās ir svaiga izdruka, šīsdienas balsojums, kuru es tomēr nolasīšu! Par pirmo priekšlikumu, ko jūs tik kvēli it kā atbalstīšot, nebalsoja pieci sociāldemokrāti. Tajā skaitā ar pirmo numuru nebalsotājs bija Egils Baldzēns. Fui, Baldzēn! Tā!

Tagad tālāk par šo te priekšlikumu. Kolēģi, šis arguments par Eiropas Savienību. Atvainojiet, lūdzu nekļūsim akli Eiropas Savienības prasību pildītāji! Man liekas, jums ir visiem skaidrs, ka katrai prasībai ir iespējams izstrādāt atrunas. Atrunas ir iespējams izstrādāt! Tas attiecas arī uz darījumiem ar zemi. Ir vairākas Eiropas valstis, kurās ir atrunas par darījumiem ar zemi. Es domāju, ka to nu gan visiem šeit vajadzētu zināt. Un tāpēc neteikt, ka mums ir obligāti un akli jānobalso par šiem priekšlikumiem, lai mēs tiktu Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienība nav tik vienkāršs mehānisms. Eiropas Savienībā valstis katra cīnās par savām interesēm. Dažādās konvencijās un dažādos līgumos ir iespējamas visvisādas atrunas. Un tāpēc tieši tas ir Latvijas parlamenta uzdevums — kvalitatīvi sagatavoties tālākai virzībai gan uz NATO, gan uz Eiropas Savienību. Kvalitatīvi izstrādāt visus dokumentus un vienmēr ievērot savas valsts tiesības! Lūk, tā! Piebildīšu, arī latviešu valodas tiesības un latviešu tautas tiesības.

Viens vienīgs atgādinājums par valodu. Bija tautas nobalsošana pirms 7.Saeimas vēlēšanām. Vienlaicīgi ar vēlēšanu dienu. Šajā dienā Valsts prezidents Guntis Ulmanis, atrazdamies vēlēšanu iecirknī, publiski aģitēja pret mūsu priekšlikumu. Diemžēl! Un mūsu partija bija vienīgā no lielajām partijām, kas toreiz balsoja par to, lai "logi" netiktu atvērti. Mūs atbalstīja, gods kam gods, daži sociāldemokrāti. Taisnība ir! Partijas lēmums jums toreiz nebija, Baldzēna kungs! Nebija! Lūk, tā!

Šeit tagad mēs esam nonākuši tiešām līdz pamatpantam, kur visai galvenajai diskusijai vajadzēja notikt tieši par šo 20.pantu — par darījumu subjektiem. Un šeit parādās tās bīstamās normas, bīstamās iestrādes, pret kurām mums ir kategoriski šodien jāvēršas. Lai neatkārtotos un lai tomēr saudzētu veselību, tomēr cilvēciskas jūtas man ir, lai dažiem opozicionāriem pasaudzētu veselību, es gari nerunāšu par to tālāk, bet uzskatu, ka argumenti, par kuriem es runāju, izskatot 1.priekšlikumu, paliek tādi paši. Aicinu šo 6.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Juri, saudzēšanas laiks ir beidzies! Pietiek! Es arī šajā Saeimā diezgan reti esmu kāpis tribīnē, bet klusēt vairs nevar! Es nepabeidzu laika trūkuma dēļ savu sakāmo pie 1.priekšlikuma, un tāpēc es turpināšu to. Ja mēs būtu nesaudzīgi bijuši, tad mēs nebūtu nonākuši šajā absurdajā situācijā, ka Saeimā mums jāizskata šādi priekšlikumi. Tas ir absurds! Bet esam nonākuši. Un nonākuši tās politikas dēļ, kura ir turpinājusies visus šos desmit neatkarības gadus. Es turpināšu par to, par šo Pilsonības likumu, kādu mēs izveidojām. Un tagad ir sākusies totāla naturalizācija. Ar 60 vārdiem latviešu valodā var iegūt pilsonību. Protams, pilsonību var iegūt arī absolūti bez latviešu valodas zināšanām. Un tā tagad gadā jau naturalizējas 15 000. Tad parēķiniet! Ļoti elementāra matemātika. Kas notiks pēc pieciem, desmit, piecpadsmit gadiem? Ja šodien jau manis nosaukto sarkano karogu paceļ virs Rīgas? Kas notiks? Kas notiks Saeimā? Kāda būs Saeima? Kāda būs Latvija? Cilvēki mīļie! Tagad pierādās, es jums atkārtoju vēlreiz, ka apvienībai "Tēvzeme un Brīvība"/LNNK bija tūkstošreiz patiesība, taisnība. Kad mēs brīdinājām, mēs cīnījāmies par to, lai nenonāktu līdz tam. Mēs cīnījāmies, veltījām visus spēkus pirms 7.Saeimas vēlēšanām referenduma sakarā. Bet totālas pretpropagandas no citu partiju puses rezultātā latvieši kļūdījās. Kļūdījās tik šausmīgi, ka tagad ir ārprātīgā situācijā, no kuras grūti paredzēt izeju. Nav izejas gandrīz! Šī totālā naturalizācija, kas ir sākusies, tā veļas pāri mums kā buldozers un velsies. Un es jūs brīdinu: atmosties un beigt saudzēšanas laiku, savādāk mēs nonāksim tiktāl, ka latvietim šajā zemē vairs nebūs vietas, nemaz nerunājot par zemi.

Ja runājam par nepilsoņiem, tad zemi nepilsoņi jau sen pērk. Sen pērk! Protams, ar citu personu starpniecību. Pērk Jūrmalā, pērk Rīgā, pērk visur Latvijā. Lūk, tur jau ir tā lieta! Un pērk noziedzīgie grupējumi. Mājas un zemi. Un nekas... Lūk, cik tālu mēs esam nonākuši. Un tagad es atbildēšu dažiem kolēģiem, kas aizskāra mani. Oskar, tu esi viens kārtīgs latviešu puika, bet tu maldies trijās priedēs. (No zāles deputāts Grīgs: "Pēter, beidz!") Tur jau visa tā nelaime. Tu esi kārtīgs zemnieks. Bet, ja maldies trijās priedēs, tad tur jau ir visa bēda.

Un man jāatbild arī Leiškalna kungam par Latvijas zemes apmežošanu. Leiškalna kungs, tas taču ir stulbums! Tas taču ir stulbums 10.pakāpē — apmežot Latvijas zemi! Tēvu tēvi plēsa līdumus, rāva celmus ar rokām, zirgiem un vēršiem. Un tagad jūs gribat apmežot, tāpēc ka valsts ir nonākusi tik tālu, ka vairs zeme nav vajadzīga. Tas ir absurds! Es saprotu, ka ir cilvēki, kas šādā veidā mēģina iestāstīt zemniekam, ka nu, tā sakot, nekas cits vairs neatliek, naudiņas nav, zemi apstrādāt nevar, tehniku nopirkt nevar, vajag to mežu tur stādīt, un tad varbūt paaudžu paaudzēs kaut kur iznāks kaut kas. Nu es atvainojos! Tas taču ir absurds! Tā, lūk! Jādomā globāli par visām šīm lietām, kas notiek Latvijā. Šīs pašvaldību vēlēšanas parādīja, kas ir kas un kas te notiek. Un, ja mēs neapjautīsim...

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Tabūns. … tad beigas būs ļoti, ļoti bēdīgas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man ir patiess prieks dzirdēt paškritiskus vārdus arī no mana kolēģa Jura Dobeļa puses. Un es gribētu uzsvērt, ka viņš arī ir kļūdījies. Mums arī pirms šī pilsoņu likuma, tātad attiecīgā referenduma, partijas centrālā vadība, tas ir, šinī gadījumā, visa reģionālā vadība, es toreiz nerunāju par Bojāra kungu, es runāju par SDSP, pieņēma šādu lēmumu, un to mēs LSDSP deputāti, arī godīgi aizstāvējām un īstenojām. Tā kā teikt, ka nebija sociāldemokrātiem centrālās vadības un visa reģiona centrālās vadības atbalsta šai lietai, būtu maldināt sabiedrību, ka tikai atsevišķi, tātad sociāldemokrātu deputātu, kandidāti par to ir runājuši. Tā kā tas ir izlasāms gan "Dienā", gan "Neatkarīgajā Rīta Avīzē", gan citur presē.

Otrkārt, protams par šo brīdi, kad man neizdevās varbūt pagūt no žurnālistu jautājumiem, teiksim, atgriezties šeit pietiekami laicīgi un es nokavēju tās 2 sekundes, to jau Dobeļa kungs pats visu redzēja, ar smaidu fiksēja un nāca tribīnē. Tā kā paldies! Bet tie atsevišķie balsojumi, kas nav tik svarīgi, īstenībā ir svarīgi, jo tie ir par Valsts valodas likumu, un tie nav ne veci, ne jauni, tie ir mūžīgi balsojumi, Dobeļa kungs, jūs to ļoti labi saprotat.

Un tāpēc es gribētu uzsvērt to, ka arī šinī gadījumā mēs, neapšaubāmi, uzskatām, ka ir jau notikusi, teiksim, zināma atkāpšanās no tās stingrās normas, ka arī fiziskām personām pašreiz valdības partiju piedāvātā redakcija dod iespēju no citām valstīm pirkt zemi, ja ir starptautiskie līgumi. Un nav nekādu konkrētu ierobežojumu par to, kādai tad īstenībā ir jābūt šai lietai. Vai tas būtu, teiksim, varbūt dzīvojamās mājas celtniecībai vai kādam ražojošam objektam. Šeit vienkārši teikts "fiziskām personām no valstīm, ar kurām ir starptautiskie līgumi". Un kur arī Latvijas pilsoņi var to darīt. Tā kā es domāju, ja mēs uzmanīgi paskatāmies kaut vai uz Dundagas pusi, kur ļoti plaši pašreiz iepērk ārzemnieki zemi, tieši fiziskas personas. Tas notiek, un es domāju, ka katrā ziņā arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK par to būtu jādomā nopietnāk šeit analizējot, un arī tad, es domāju, būtu kaut kāds panākums gūstams Saeimā. Bet diemžēl liekas, ka tā valdības koalīcija ir tik stingra un ka tas varbūt arī prasa "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šo to nepamanīt tajos tekstos, kas šeit mums ir likti priekšā. Un tāpēc arī varbūt šī konsekvence nav līdz galam, bet es nu katrā ziņā novēlētu, lai šī konsekvence būtu līdz galam, un arī tajos jautājumos, kur jūs tāpat kā mūs savulaik sauca par komunistiem, tas ir, par zemes pārdošanu lauku apvidū ārzemniekiem. Ka to nevar pieļaut. Tas ir viens.

Kolēģi! Tāpēc es arī gribētu uzsvērt to, ka šis jautājums, 6.priekšlikums, mēs, protams, to arīdzan noraidām, jo tāda ir mūsu partijas programma. Tas ir ierakstīts melns uz balta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es redzu, nomierinieties, jā, un paldies Dobeļa kungam, ka viņš pateica. Tik tiešām visu, ko prasa mums no Eiropas Savienības vai no viņu sabiedrotajiem, mēs akli izpildīt nevaram. Līdz šim mēs to esam darījuši nedomājot. Un, kad dara nedomājot, tad aizmirst par patriotismu. Un tas ir ļoti slikti. Un Eiropas Savienības valstis nevar veikt kādu diktātu Latvijā. Diemžēl tas notiek. Un jebkurš, pat ar zemāko izglītību atbraucis no Eiropas Savienības, var mierīgi izstāstīt mums, kā kas jādara. Un mūsu ierēdņi kā akli kaķēni skrien uz priekšu. Tāpēc mums ir haoss. Haoss ir visdažādākais — medicīnā, pārveidēs, kuras tagad nonāca līdz tam, ka nezina, ko darīt, tas ir lauksaimniecībā, tas ir rūpniecībā. Jūs paskatieties ar Slokas kombinātu, kā visu laiku tur lamāja. Izrādās, ka attīrīšanas iekārtas ir bijušas Eiropas standartu līmenī. A mēs to visu iznīcinājām. Jā, firmām ir jāiznomā zeme. Bet nav jāpārdod viņiem tā zeme, un nav jāiznomā tā, kā Rīgas dome veica. 70, 99 gadi, 50, 45. Vai tā firma būs tik ilgi, vai viņi veic kaut ko, vai viņi aizņem tikai to zemi, lai pēc tam viņi varētu izpārdot. Tā bija ar projektu Zaķusalā, kuru vēl Bērziņa kungs arī atbalstīja, ka vajag atdod kaut kādu atrakciju ierīkošanai, un tai firmai nebija pat naudas, ar ko veikt. Kas notiek ar Jūrmalas zemēm, jūs paskatieties! Tepat Jūrmalā, Kurzemes krastā, mazāk Vidzemes krastā. Tagad līvus atdzen no jūras. Vietējās pašvaldības pieņem lēmumu aplikt ar lielāku nodokli tās mājas, to zemi, kas pieder tam cilvēkam, tad viņam, par cik naudas nav ko samaksāt, tad viņam ir jāpārceļas dzīvot tuvāk mežam. A tā zeme, kas paliks starp ceļu un jūru, to viņi izpārdos. Un tas diemžēl ir plānots, un tas notiek.

Ķemeri un urbumi uz minerālūdeni. Taču vajag būt tik tiešām stulbam cilvēkam, kurš 19 urbumus pārdeva par 30 tūkstošiem. Ka katra urbuma cena ir 100 tūkstoši latu. Kas to ir veicis? Jūs neziniet? Nu tad aizejiet uz Privatizācijas aģentūru un paprasiet. Atbrauca cilvēks, kuram nav ne dzimtenes, ne valsts, kur viņš ir dzīvojis. Un mēs akli aizskrējām viņam priekšā. Un kas tad notiek ar Ķemeriem? Aizbrauciet taču paskatieties! Vai tur ir kāda saimnieciskā darbība? Latvijas laikā, pirmās brīvvalsts laikā uzcēla šo objektu. A ko izdarīja mūsu ierēdņi? Un tad mēs te runājam. Ārlietu ministrijas darbība, kad dāvina 540 kvadrātkilometrus jūras un pasaka — Latvijā jūras ir daudz, mēs jau to varam atdot. Uz kāda pamata? Kas to ir devis? Vai tad mūsu konstitūcijā nav ierakstīts, ka noteicošā tomēr ir Latvijas tauta par savu zemi?

Un tagad runā par aramzemes apmežošanu. Bet tas ir atkal galīgais stulbums. Gāzes un naftas pietiks: apmēram uz 30 gadiem gāzes un 40 gadiem naftas. Un liniem, tiem zilajiem liniem būs vērtība, ja tiem tagad paceļas vērtība. Tad kāpēc mēs neatbalstām mūsu zemniekus, lai viņi audzē linus, no kuriem ir šķiedra, kura ir ļoti pieprasīta Eiropā un pasaulē, un ļoti vērtīga eļļa? Mēs sēžam un gudrojam, un mēģinām atrast, kā izgudrot jaunu riteni.

Man rada vienmēr izbrīnu, ka mūsu Zemkopības ministrija staigā tā kā mazs kaķēns pēc saimnieka, kas iedos Latvijai naudu un kā tad mēs pacelsim savu zemkopību? Ja mēs to paši nepacelsim, neviens to nepalīdzēs pacelt. Jo konkurence ir nežēlīga, un tur, kur notiek konkurence, tur Latvija, protams, vienmēr atradīsies ārpus tās. Un tāpēc mums par Latvijas atdzimšanu, par mūsu zemkopju saglabāšanu pašiem ir jādomā. Un nekādas apmežošanas! Tā ir kārtējā muļķība, lai...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ... lai konkurenti mūs izdzen no sava tirgus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Runāšu par 6.priekšlikumu, jau iepriekš pasakot, ka es to neatbalstu. Un tagad runāšu par Pēteri. Pēter, zini, kāpēc tevi es cienu? Tāpēc, ka tev vienmēr piemīt tas, ko tu man pārmet epizodiski. Un tu esi konsekvents šajā nozīmē, un par to es tevi vienmēr esmu cienījis. Ne jau par to, ka tu nevari atrast, teiksim, starp trijām priedēm savu draugu Oskaru, kas ir krietns zemnieks un tamlīdzīgi. Bet par konsekvenci es cienu jebkuru cilvēku, un, Pēter, šajā ziņā tu esi viens no pirmajiem.

Tagad, ja mēs runājam par to, ko es teicu, runājot iepriekš, bet kas skar šo jautājumu. Par apmežošanu. Es runāju par lauku zemēm. Runa neiet tiešām… Nav runa, Tabūna kungs, to jūs kā radio žurnālists atkal esat…

Jūsu tipa cilvēkiem, ko bērnībā iemāca, tas ir līdz mūža galam. Un šeit es gribētu teikt tā — nav runa par lauku zemēm jūsu izpratnē. Jūs sapratāt, ka es runāju par tīrumiem. Nē, es nerunāju par tīrumiem, es nerunāju par aramzemi, Bojāra kungs, bet es runāju par to mežu zemi, kura atrodas Latvijas Republikas teritorijā, kuru ir izzāģējuši bāliņi ar Dobeļa kunga palīdzību un atstājuši ne zemi, ne nezemi. Ne mežs, ne pļava. Ja jūs gribiet līst līdumus, sāciet darīt to šobrīd. Es jums iedošu tās vietas, kur ar jūsu atbalstu zviedri šobrīd ir ieguvuši savā īpašumā zemes, pamestās meža zemes. Tās apmežojuši. Negaidiet, ka tās priedes izbrauks līdzi. Brauciet jau rīt un ravējiet tās ārā. Un tā jūs būsiet pielīdzināti sentēviem. Tie cīnījās ar pieaugušiem kokiem, jūs cīnīsities ar jaunaudzēm.

Jautājumā par to, vai to drīkst vai nedrīkst. Tā kā sociāldemokrāti 14 cilvēki, parakstot likumprojektu, to iesniedza, es pret šo likumprojektu balsoju apzināti. A jūs, Tabūna kungs, runājiet šodien, un arī tad "pret", bet balsojāt "par". Vot, šajā vietā, es skatos, jums konsekvences sāk pietrūkt. Balsot gribas tā, kā liek atrašanās pīrāga dalīšanas pozīcijas rindās, bet runājiet jūs kā opozīcija. Nu taču dariet vienreiz arī visu pārējo konsekventi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Silva Golde. Nevēlas runāt. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Cienījamie deputāti! Pēc visas runas noklausīšanās man rodas tāds iespaids, ka cienījamā valdošā koalīcija nezina, kas vispār notiek valdībā. Bet valdība, par kuru jūs visi balsojāt, apsolīja, es citēšu: "Ir izstrādāts kalendārs plānotiem pasākumiem zemes tirgū pilnas liberalizācijas jomā, un jaunu likumu par darījumiem ar zemi paredzēts izstrādāt līdz 2001.gadam un pieņemt Saeimā līdz gada beigām." Ja pēc tādas solīšanas valdība, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, pieņemsim, piedāvās valdības atlaišanu, mēs to atbalstīsim, bet, protams, ka citu iemeslu dēļ, nevis tirgus liberalizācijas dēļ. Un Leiškalna kungs aicināja, ieteica mums ķerties pie šīs birokrātiskās procedūras, nevis pie šīs birokrātiskās procedūras, nevis tieši rakstīt likumā, ka mēs atļāvām nepilsoņiem iegādāties zemi. Tieši to mēs arī piedāvājam, bet mazliet zemāk, un nākošos mūsu priekšlikumos mēs piedāvājam atcelt šo birokrātisko procedūru un ļaut pilsoņiem tādā pašā veidā kā nepilsoņiem, tādā pašā veidā kā ārzemniekiem, ar kuriem mums ir noslēgti līgumi, iegādāties zemi. Un es piedāvāju atbalstīt šo priekšlikumu un nākamos priekšlikumus, kas attiecas uz to, kas ir zemāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Man, klausoties šajās debatēs, ir radies tāds iespaids, ka lielākā daļa deputātu, kuri ir iesnieguši šos priekšlikumus, nav lasījuši pašu likumu un nav ņēmuši to par pamatu. Un otra deputātu daļa, kura piedalās debatēs, debatē par visu kaut ko, tikai ne par šī likuma būtību. Es izmantoju savas tiesības uzstāties no Saeimas tribīnes un gribu aicināt sēdes vadītāju ievērot Kārtības ruļļa 70.pantu, kurš skan ļoti vienkārši, ka runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata, un par 74.pantu. Un sāksim beidzot diskusijas pēc būtības, un paldies Dievam, ka mēs vēl neesam sākuši diskutēt ne par kosmosu, ne par ginekoloģiju. Nu, kādas tēmas tad mēs vēl apspriedīsim? Es tomēr aicinātu Saeimas Prezidiju ievērot strikti Kārtības ruļļa normas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Tabūns — otro reizi. (Starpsauciens: "Izprovocēja!")

P.Tabūns (TB/LNNK). Pavisam īsi šoreiz. Leiškalna kungs, paldies par komplimentu, es patiešām esmu konsekvents savos vārdos un rīcībā, bet, redziet, tur jau tā nelaime, ja jūs būtu runājis par izcirsto mežu cirsmu apmežošanu, tad būtu pavisam cita lieta, bet jūs teicāt par zemes apmežošanu. Un ņemot vērā to, ka Latvijā šī propaganda ir izplatīta, stādīt mežus tīrumos, pļavās un tā tālāk, un vārdu sakot, normālās apstrādājamās zemēs, tad, lūk, kāpēc tas man saasināja uzmanību, un es jums aizrādīju. Es domāju, ka jūs paskatīsities stenogrammā, tad jūs būsiet sacījis "zemes apmežošanu" nevis cirsmu. Paga, paga, paga, nemēģini izlīst no maisa ārā tur, kur nevar. Tā kā, lūk, es tikai to gribēju piebilst šajā sakarībā. Bet tas, ka normālas apstrādājamas zemes apmežošana, par ko ir sākusies patiešām plaša aģitācija, un jau ir atsaucīgi cilvēki, kas to dara, ir vienkārši muļķība un noziedzība.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu mēs tik tiešām sākam darīt to, ko mums nav atļauts darīt, un es jums arī nolasīšu Satversmes 2.pantu, kur ir rakstīts: "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai." Par cik zeme ir Latvijas tautas nacionālā bagātība, ar visām tām muļķībām, kuras te ir darītas to desmit gadu laikā, tās ir jāpārtrauc. Un jo agrāk tas būs, jo labāk.

Un kas attiecas vēl uz vienu jautājumu. Mums ir jāpāriet uz Latvijas pašapgādi. Jūs redziet, kas notiek Eiropā ar tiem liellopiem, ar citiem dzīvniekiem, protams, nedod Dievs, ka tā sērga pārmetīsies uz Latviju. Tātad pašapgāde, tā būs mūsu tautas veselība.

Un pēdējais. Nu, cienījamais Leiškalna kungs un Tabūna kungs, jūs taču esiet veci čomi, kāpēc jūs tā lamājaties un strīdaties? Nevajag to darīt!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leišklans. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Es jau sapratu, ja mani nesaprata Tabūna kungs, bet ka Bojārs nesaprot vispār neko, bet runā par visiem, to man ir vēl grūtāk saprast, lai gan arī mēs esam veci čomi, un es neuzskatu šos vārdus par lamāšanos.

Tabūna kungs, mēs nevaram izskatīt likumprojektus, rakstīt likumus, ja mums nepiemīt cilvēkiem tik raksturīgā īpašība, kas ir abstraktā domāšana. Ja es runāju par zemi, tad šajā kontekstā runāju ne par zemeslodi vispār un arī ne tīrumiem, es runāju par zemi, kas stāv šo abu likumu nosaukumos — pilsētu un lauku zeme, un es ar apmežošanu šobrīd sapratu tieši bijušās vai izzāģētās mežu zemes apmežošanu, kuru zviedri labprāt nopērk no bāleliņiem, kas to ir izdarījuši, un saliek tur iekšā priedītes, eglītes, kas nu kuram patīk. Bet, ja mēs runājam par lauku zemi, tad tā tiek apmežota tā sauktajā dabīgajā kārtā, ka jūsu protežē neko uz šīs zemes nedara, un dabai piemīt tāda ielikta tendence jeb instinkts visā dabā vairoties, un tad tas vējš pūš tās sēkliņas, un tad tās mūsu skaistās pļaviņas, kur agrāk ganījās mūsu brūnaļas, kuras tik ļoti iecienījis ir Bojāra kungs, tās vienkārši apaug, sākumā ar krūmiem, vēlāk jau ar veselu mežu. Tad iesim pret to un cīnīsimies. Man ir 90 hektāru piekrītošas zemes, kur es šo kārtību cenšos uzturēt. Pļavas es notīru, neļauju ieaugt tur alkšņiem un mežu tā teikt, sanitāri izzāģē, saņemot par to arī reizēm ne sliktu naudu, pagājušo reizi 5 tūkstoši latu. Te ir tā lieta, Bojāra kungs. Es rīkojos ar zemēm, kas ir reģistrētas uz manas ģimenes vārda, kā saimnieks, un man nav sava zeme jāatdod zviedriem. Zviedri pieņem tikai to zemi, kuru viņiem pārdod latviešu īpašnieks pēc tam, kad viņš ir veicis zināmus, man jāteic šajā gadījumā, postījumus, izzāģējis pilnīgi visu, atstājis pūšanai un smecernieku un dažādu citādu rāpuļu vairošanai. Es visu laiku runāju par sesto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK) . Godātie deputāti! Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, un arī vairums debatētāju acīmredzot priekšlikumus neatbalsta. Bet tā kā jau brāļi Kaudzītes ir teikuši, ka runasvīriem ir spēks rokās, cik tur tā darba, uz nākamo lasījumu iesniedziet priekšlikumus par apmežošanu. Šajā likumā tādu nav, un mēs varam apmežot gan Doma laukumu, gan Ventspili.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 61, atturas — 15. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. 7.priekšlikums. Iesniedz deputāti Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs un Klementjevs. Un šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka nevajag publicēt informāciju par noslēgtajiem darījumiem ar zemēm, tātad par zemes pirkšanu—pārdošanu ārzemju kompānijām un nepilsoņiem. Un es gribu paskaidrot, ka ļoti daudzi šo informāciju pieprasīja, bet šī informācija regulāri tiek publicēta "Latvijas Vēstnesī", kuru katrs var saņemt kā bezmaksas izdevumu šeit Saeimā, un bez tam vēl ļoti rūpīgi šie dokumenti tiek analizēti arī "Latvijas Vēstneša" pielikumā par zemes reformu. Es aicinu neatbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates par šo priekšlikumu uzsāksim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju ne tagad, bet pēc plenārsēdes beigām uzreiz uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Jānis Čevers, Guntars Krasts, Pēteris Apinis, Aleksandrs Kiršteins, Imants Stirāns, Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim sēdi. Atklājam debates par 7. — deputāta Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Klementjeva, Bartaševiča priekšlikumu. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Varētu jau domāt, ka priekšlikumi, kurus iesniedz šādas personas, ir automātiski tādi, kurus varētu vienkārši neatbalstīt un balsot pret. Diemžēl šad un tad mēs esam tā darījuši, neatsedzot šo priekšlikumu būtību vispār. Automātiski nobalsojam, un viss. Un man liekas, ka šis izskaidrošanas darbs ir jāpilnveido, un tagad viņi paši ir devuši mums iespēju parādīt Latvijas Republikas pilsoņiem, kas viņi tādi ir vispārīgi un kāda ir tā politika, kāda viņiem ir vistuvākā, kā arī audzināt mūsu naivos, pasārtos latviešus, lai viņi tomēr saprot, ar ko viņi taisās iet kopā. Redziet, šis te priekšlikums, tam ir pavisam cita atkal piegarša. Ja pirmajos priekšlikumos bija runa par it kā plašāku loku, kam dot šo īpašuma tiesību subjektu lomu, tad šeit atkal ir taisni otrādi, šeit ir runa par to, ka nevajadzētu publicēt informāciju par noslēgtajiem darījumiem. Jā, es ļoti labi saprotu, ka nevajag publicēt informāciju, dažiem tā ir ļoti neveselīga. Ne jau velti Juris Bojārs ar lielu patosu Latvijas televīzijā iesaucās: "Ko jūs domājiet, mēs atteiksimies no viena miljarda? Mēs esam tikuši pie varas!" Lūk! Tātad, ja jau tagad mēs runājam par tik nopietnu lietu kā darījumiem ar zemi, par kuru nopietnību runāja arī kolēģi no sociāldemokrātiem, tā tiešām ir nopietna lieta, tad pasakiet, lūdzu, kur ir loģika — darījumus, kas ir noslēgti, nepublicēt. Kur ir loģika nesniegt par šiem darījumiem informāciju? Tas jau nu ir vairāk nekā acīmredzams. Šī āža kāja ir pavisam spalvaina. Nu, protams, autori... autori ir atbilstošie, tie ir mums visi labi pazīstamie, kas vispār šajā likumprojektā ir strādājuši īpaši cītīgi.

Tā kā neņemiet, lūdzu, ļaunā, varbūt, ka, paldies Dievam, mums pārāk garš laiks debatēm nav dots, bet mēs tomēr pacentīsimies pievērst uzmanību tam dažādajam jautājumu lokam, tiem dažādajiem priekšlikumiem, kas no visām pusēm kaut kādā veidā mēģina vai nu traucēt tālāko notikumu attīstību, kas skar darījumus ar zemi Latvijā, vai arī ieslidināt kaut ko pavisam nelāgu tur iekšā. Un redziet, mums tomēr ir jāprot atrast šis te skaidrais līdzsvars. Neapšaubāmi, Latvijas zeme ir dārga manta, tas ir mūsu mantojums no senčiem, un rīkoties ar to vajag uzmanīgi un godīgi. Nekādā gadījumā nepieļaut kaut kādus lētos darījumus par labu tiem cilvēkiem, kam Latvija kā valsts neko nenozīmē.

Tā kā, protams, es pilnīgi piekrītu komisijas priekšlikumam neatbalstīt šo 7. priekšlikumu, bet tajā pašā laikā ir 8. un 9., un atkal ar citu piegaršu. Diemžēl šodien laiks ir nedaudz vairāk jāpatērē, bet lietas, kas skar zemi gan pilsētā, gan laukos, ir pārāk svarīgas, lai par tām nerunātu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile. Godātie deputāti! Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 52, atturas — 10. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 8. priekšlikums. Iesniedz deputāti Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs, Klementjevs, Bartaševičs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Bet es gribu paskaidrot situāciju. Ja gadījumā priekšlikuma iesniedzēji šo priekšlikumu neatsauc, un tā gadās, ka plenārsēdes vairākums par to nobalso, tad mēs esam izņēmuši no likumprojekta visu kārtību, kādā nepilsoņiem tiek iedoti zemes īpašumi, ja tie ir iegūti mantošanas ceļā. Un tā kārtība ir ļoti vienkārša, ka ir jāiesniedz pieteikums pašvaldībai un pašvaldība par to lemj. Un nelemj pozitīvi tikai tajos gadījumos, ja ir kaut kādas kriminālas darīšanas vai kaut kas tāds. Nu, protams, ka plenārsēdē tas ir jāizlemj, bet ja gadījumā šis priekšlikums tiktu atbalstīts — izslēgt 24. pantu, tad arī tiem nepilsoņiem tās zemes nebūs vairs.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji uztur balsojumu? Neuztur. Paldies!

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 9. priekšlikums. Motivācija līdzīga. Iesniedz deputāti Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs, Klementjevs, Bartaševičs. Arī šeit ir par zemes piešķiršanas kārtību jautājumi. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Vairāk priekšlikumu šajā likumprojektā nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 12, atturas — 7. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15. aprīlis.

Sēdes vadītājs. 15. aprīlis. Paldies!

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījums Komerclikumā" izskatīšanai otrajā lasījumā. Saeimas Prezidijs ierosina izskatīt šo likumprojektu tūlīt. Vai ir iebildumi? Nav.

Izskatām likumprojektu "Grozījums Komerclikumā" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija mūsu noteiktajā laikā saņēma trīs priekšlikumus, kuri ir jūsu tabulās redzami, un tie visi attiecas uz termiņu, kādā stātos spēkā Komerclikums.

Juridiskā komisija izskatīja visus šos priekšlikumus un līdz ar to pieņēma savu lēmumu, un noraidīja, piedāvājot atstāt spēkā tā, kā tas bija pirmajā lasījumā, ka likums stājas spēkā 2001. gada 1. jūlijā.

1. — deputāta Burvja priekšlikums, ka likums stājas spēkā 1. maijā, tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 2. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, ka likums stājas spēkā 2001. gada 1. septembrī, tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 22, atturas — 36. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. 3. — deputāta Šņepsta, Tiesneša un Lejas priekšlikums, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 19, atturas — 31. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. Līdz ar to aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Komerclikumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 2, atturas — 12. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījums Valsts Civildienesta likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Ierosina iekļaut šo likumprojektu darba kārtības beigās. Iebildumu nav.

Tāpat ir saņemti desmit deputātu... divdesmit deputātu iesniegumi "Par deputāta Gundara Bojāra atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas" un "Par deputāta Pētera Salkazanova iekļaušanu Eiropas lietu komisijā" . Ierosinu šos lēmuma projektus iekļaut darba kārtības beigās. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām, " otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2947. Ir saņemts viens priekšlikums par likuma izmaiņu. Un tas pēc būtības atstāj Privatizācijas aģentūru tādā pašā statusā, kā ir līdz šim. Komisija neatbalstīja iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Paldies, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jā, es gribu apgalvot, ka neatbalstu valdības pieņemto lēmumu — likvidēt Privatizācijas aģentūru, jo, pirms šāds lēmums bija pieņemts, Privatizācijas aģentūras likvidācijas sekas netika izanalizētas. Es domāju, ka Latvijas Privatizācijas aģentūra varētu sašaurināt savu darbību, samazināt cilvēku skaitu, jo tas ir nenoliedzami, ka privatizējamo uzņēmumu apjoms samazinās. Taču jāņem vērā, ka vēl joprojām nav privatizētas valsts kapitāla daļas vairāk nekā 100 uzņēmumos. Tāpat rodas arī jaunas valsts kapitāla daļas, kapitalizējot valsts parādus atsevišķos uzņēmumos.

Mani neapmierina arī tas, ka pati valde nodarbosies ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju, jo Valsts kontrole jau izteica šaubas par to, vai būs atbilstoši saglabāti uzņēmuma arhīvi.

Mani uztrauc tas, ka nav skaidrs jautājums par tiesību un saistību pārņemšanu, ja būs likvidēta šī organizācija. Turklāt mani izbrīna valdības nostāja, ka Privatizācijas aģentūras likvidācijai jāparedz 700 tūkstoši latu, jo budžeta problēma, man liekas, jau ir, budžeta problēmas jau ir pietiekami lielas, un nepietiek līdzekļu ne māsiņu algām, ne skolotājiem, ne daudz kam citam. Un papildus tam tiek radīta vēl viena jauna institūcija, kas darīs tieši to pašu darbu, kas būtu jādara Privatizācijas aģentūrai. Es domāju, ka arī šīs institūcijas radīšanai būs nepieciešami līdzekļi, un tāpēc kopējā summa varētu sastādīt apmēram miljonu. Tādēļ ir visi priekšlikumi arī nākamajos likumos, kas saistīti ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju, tātad mani priekšlikumi tieši saistās ar šiem argumentiem, ko es jums pašreiz teicu.

Protams, jūs balsosiet, kā vairākums ir lēmis, kā ir lēmusi Koalīcijas padome, taču es uzskatu, ka tā ir ļoti nepareiza darbība šajā brīdī — likvidēt Privatizācijas aģentūru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Razminovičs. (TP). Jāatzīst, ka tie argumenti, kurus minēja Ūdres kundze, principā to nav lēmusi tikai Koalīcijas padome, bet jūsu priekšlikumu nav atbalstījusi arī visa komisija. Tā kā komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 31, atturas — 26. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Razminovičs. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Razminovičs. 15.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli "", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatot dokumentu nr. 2948, mēs saskaramies ar trijiem finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumiem, un faktiski šie priekšlikumi ir piedāvāti, likumprojektu sakārtojot.

1. priekšlikums ir saistībā ar to, ka, domājot par valsts atbalstu reģionālajai attīstībai , tomēr īpaša uzmanība ir jāveltī lielajām investīcijām, un līdz ar to ir paredzēts ieviest 8. pantam papildu 8. prim pantu. Tautsaimniecības komisija uzskata šo priekšlikumu par atbalstāmu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 2.priekšlikums ir domāts, lai sakārtotu valsts atbalstu atsevišķiem sektoriem. Un tādējādi, neizdalot atsevišķi valsts atbalstu kuģniecībai, līdz ar to piedāvā izslēgt šo 15.pantu, kur šis atbalsts tieši ir domāts. Tautsaimniecības komisija piedāvā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. Un pēdējais — 3. priekšlikums — šo atsevišķo atbalstu sektoriem tautsaimniecībā izdalīt kā atsevišķu nodaļu, un tur jau būs iekļauts gan atbalsts kuģniecībai, gan tērauda rūpniecībai, gan transporta sektoram, un tā tālāk. Un arī Tautsaimniecības komisija uzskata par pareizu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 10. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Lauskis. Mēs piedāvājam priekšlikumus iesniegt jums līdz 15.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu" ", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.2949. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"". Likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti, bet Tautsaimniecības komisija ir izdarījusi nelielu redakcionālu precizējumu 15.panta otrajā daļā un arī to ir pati atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. Aicinu deputātus balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 12. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Sproģis. 15.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 15.aprīlis. Paldies!

Nākamais — l ikumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" ", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Cienījamie kolēģi! Man patiess prieks, ka šis likums izsauc tādu dzīvību zālē uzreiz, jā. Es ļoti daudz dzirdēju, kad bija par pilsētas zemes privatizāciju. Lielākā puse tika veltīta tieši šim likumprojektam, nevis par pilsētas zemes privatizāciju. Tā kā debatēs izteikti ļoti daudzi varianti, varbūt divos teikumos, kur bija debašu kļūda.Pirmā kļūda, cienījamie kolēģi, tas, ka, ņemot vērā zemes privatizāciju Latvijas valstī, ir divas likumu pakāpes — ir speciālie likumi un civilie likumi. Un šie speciālie likumi ir augstāk stāvoši par civilajiem likumiem, ko diemžēl šinī zālē daudzi mani cienījamie kolēģi jauc. Un uz šī fona veidojas nevajadzīgā putrošanās. Tas ir viens.

Otrs jautājums reāli var būt, kolēģiem informācijai, ka uz šo brīdi valstī jautājums ir sakārtots par zemes privatizāciju gan pilsoņu, gan nepilsoņu starpā respektīvi, ja ir laukos noteikta zināma kārtība, kur iegūst zemi pilsoņi, kādā veidā, ir noteikta kārtība, kā iegūst zemi nepilsoņi, šī reforma iet lieliem soļiem uz priekšu, un es domāju, ka ienest kaut kādas korekcijas šinī brīdī vienkārši nebūtu nekādas vajadzības, jo zemes iegāde ir ļoti iespējama visiem. Vēl viens bloks pie šī paša, par ārzemniekiem painformēšu kaut cik, ka, teiksim, ārzemnieki nemaz zemi tā brīvi neiegūst. Zemi var pārpirkt gan no Latvijas pilsoņiem, kas ir reģistrējušies zemesgrāmatā, bet brīvs zemes tirgus — tā nav ārzemniekiem. Ja vienkārši, kā minēja šeit kolēģis Leiškalns, ja kāds latvietis tiešām pārvērš to profesijā un tirgo savu zemi, tas ir cits jautājums, bet likumdošana to neatļauj.

Par priekšlikumiem. 1. ir deputāta Klementjeva, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina priekšlikums tieši par šo nepilsoņu zemi, un komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Man šķita, ka mēs, apskatot likumprojektu par zemes reformu pilsētās, kur komisija bija visus šos interfrontiešu priekšlikumus noraidījusi, es domāju, ka arī deputāti, izņemot šos pieminētos, arī noraidīs, bet izrādījās, ka nē, ka manis teiktais un manu kolēģu teiktais, īpaši Dobeļa kunga, ir ne bez pamata. Lūk, balsojums par zemes reformu pilsētās galīgajā lasījumā tātad. Un šeit, protams, par Rubikiešu–Jurkāniešu balsojumu šaubu nevar būt, bet sociāldemokrātu balsojums, kuriem mēs arī pārmetām par viņu krāsas maiņu, pieci, tiesa, nobalsojuši par šo likumprojektu, bet seši nobalsojuši pret, atturoties, kas ir viens un tas pats. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka seši no sociāldemokrātiem ir piekrituši, ka zeme Latvijā pilsētās ir jāpārdod nepilsoņiem. Lūk, tā ka mūsu sacītais, debates, nav bijušas nejaušas. Un nejaušas nav tādēļ, ka jau tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām prese, kura, nu, nevarētu teikt, ka būtu sevišķi nacionāli noskaņota, ceļ trauksmi un patiesi ceļ trauksmi. 22.martā, kad bija skaidri vēlēšanu rezultāti, tad Krustiņa kungs "Lauku Avīzē" skaidri un gaiši pats savā komentārā raksta ar nosaukumu "Tas ir Maskavas ceļš". Runājot par kādas kundzes no Rēzeknes vēstuli, kura uztraucās, ka "Rēzeknes ceļš" nobalsoja ļoti daudzi par Rubika–Jurkāna partiju, vai būšot arī "Latvijas ceļš". Un arī pats Krustiņa kungs pamatoti uztraucās, viņš saka, viss var būt, tādas nedrošības, vēl vismaz labi, ka galvaspilsētā Maskavas ceļš nav ticis pie teikšanas. Bet redziet, pagāja tikai dažas dienas, un Maskavas ceļš tika pie teikšanas Rīgas domē ar jūsu, sociāldemokrātu, palīdzību, aicinājumu un pierunāšanu. Tā ka šīs nav tikai mūsu, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bažas, trauksmes signāls, kuru mēs šodien skandinām un skandināsim ne tikai šodien, kamēr vien mēs, deputāti, apjautīsim un arī tauta apjautīs, ka mēs ejam Maskavas ceļā. Viss tas, kas notiek, par ko es jau debatēs runāju, liecina, ka mēs ejam diemžēl Maskavas ceļu. Un, lūk, paskatieties, viena cita avīze — "Vakara Ziņas", kura nav nu sevišķi nacionāli noskaņota, lūk, kā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, es tomēr gribētu aicināt runāt konkrētāk par tēmu.

P.Tabūns. Pavisam konkrēti. Es lūdzu neatbalstīt šādus priekšlikumus ne šodien, ne rīt, ne visu atlikušo Saeimas laiku, bet rīkoties skaidri un gaiši, pateikt nē Maskavas ceļam, pateikt nē Jurkānam—Rubikam un viņu sabiedrotajiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Tabūna kungs! Protams, jūs visu skaisti runājiet, bet diemžēl 5., 6.Saeimā sociāldemokrāti nebija Saeimas sastāvā, un Leiškalna kungs jau jums pateica, ka zemes jautājumā iegāde ārzemniekiem jau notika četrus gadus iepriekš. (No zāles deputāts Dobelis: "Pareizi, Leon!") Tā ka nevajag visu vainot, par visu vainot sociāldemokrātus. Un tagad, ja mēs paskatāmies, par cik godājamais Kārlis visu zina, tad es domāju, ka viņš zina arī to, ka ministru prezidents Bērziņa kungs ir akceptējis jaunu likumu par zemi un tās izpārdošanu, un es domāju, ka ātri 81.panta kārtībā Saeimā parādīsies jauns dokuments, uz kura pamata, protams, pozīcija to atbalstīs, varēs nopirkt zemi eskimoss no Grenlandes Latvijā vai kāds čianuks no Andu kalniem, vai etiops no Āfrikas. Mums būs pilnīgi atvērts zemes tirgus, visu varēs pārdot un izpārdot. Un nav jau nekāds brīnums, jūs paskataties, kas notika Rīgā, kas tad pārdeva zemi visām tām naftas uzpildes stacijām, visiem tiem lielveikaliem, visiem tiem, kas maksāja skaistu naudu. Es nezinu, kā tā tika sadalīta, bet, protams, 10% attiecīgi bija iedalīti.

Dobeļa kungs, par cik jūs esat tik tiešām kārtīgs tautietis, tad ir jāieteic ierēdņiem, lai viņi būtu tomēr Latvijas zemi mīloši, un šādu totālu zemes izpārdošanu, kāda notiek, Latvijas vēsture vēl nezina un nezināja. Un arī mūsu priekšteči nebija paredzējuši, kad tas notiks, jo tā ir nodevība. Diemžēl. Visās praktiskās Eiropas valstīs vai pasaules valstīs, kur iedzīvotāji ir savu zemi mīloši, liekā zeme tiek iepirkta, vai nu iepērk valsts vai pašvaldība un pēc tam iznomā, bet ne pārdod. Iznomā, jo valsts gūst no tā vairāk līdzekļu, nekā to pārdodot. Ja ir zeme pārdota, tad tu esi kalps uz tās zemes. Protams, var, cienījamie pozīcijas deputāti, te smaidīt un atmest ar roku, bet pienāks laiks, kad varbūt vajadzēs tikai vienam otram mazgāt tualetes svešzemniekiem. Un mūsu valstī diemžēl viss iet kūleniski. Nav brīnums, ka savā laikā Rīgas domes jokpēteri parakstīja vekseli par 500 miljoniem dolāru, nesen tas bija, kādi gadi četri iepriekš. Un ar to zemīti kas notiek, jūs ziniet, jūs redziet, kā mums tika izcirsti koki 200 metru no šejienes, ko tad jūs negājāt, neteicāt neko. Kādā veidā, kas to dara, kas to ir atļāvis. Izrādās, neviens nav atļāvis, un mierīgi ārzemnieks dara to, kas viņam patīk. Tāpēc, cienījamie kolēģi, tie priekšlikumi, kuri šodien tika noraidīti, ātri no Ministru kabineta atnāks uz Saeimu, un tad es skatīšos, kā jūs balsosiet.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šeit mūsu pirmajā priekšlikumā mēs piedāvājām dot iespēju privatizēt zemi ne tikai pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem. Pirms tam, apspriežot likumprojektu par zemes reformu pilsētās, valdošās koalīcijas pārstāvji apgalvoja, ka nepilsoņiem nav liegta iespēja privatizēt zemi. Tagad Dobeļa kungs apgalvo, ka ir liegta, un mēs piedāvājam dot tādu iespēju mūsu nepilsoņiem, mūsu Latvijas Republikas subjektiem. (No zāles deputāts Dobelis: "Nedabūs. Es nepiekritīšu!")

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Runājot par šiem balsojumiem, saistītiem ar zemi, es domāju, ka nevienam nav šaubu, ka sociāldemokrāti balso atbilstoši programmai, un programmā ir ierakstīts, ka zeme pieder tikai pilsoņiem.

Kas attiecas uz aizrādījumu, ka mūsu atsevišķi deputāti atturējās pie kopējā balsojuma par likumprojektu, es gribu paskaidrot, ka šis likumprojekts ietilpst to likumprojektu paketē, kas attiecas uz Privatizācijas aģentūras likvidāciju, un mums nav viennozīmīga attieksme, ka Privatizācijas aģentūra ir jālikvidē tādā veidā, kādā ir.

Ūdres kundze piedāvāja veidu, kā sakārtot šo privatizācijas procesu. Mēs ļoti uzmanīgi gribam atgriezties vēl pie šī jautājuma. Un līdz ar to tāds ir mūsu balsojums attiecībā par likumprojektu kopumā.

Un pēdējais, ko es gribētu pateikt. Par trauksmes signālu saistībā ar šīm politiskajām kaislībām. Es domāju, ka šīs pašvaldību vēlēšanas pateica, ka cilvēki Rīgā nobalsoja pret korupciju un pret valsts nozagšanu. Ja politiķi šo trauksmes signālu sadzird, tas ir ļoti labi. Man vienīgais ir ļoti žēl, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK partija joprojām paliek tur, kur paliek. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi. Atvainojiet, pirmo reizi. Es vienkārši... man uzrādījās... jūs laikam diezgan bieži šodien runājat, tāpēc...

J.Dobelis (TB/LNNK). Jā, cienītie kolēģi, es cenšos šodien runāt diezgan bieži, jo lietas, par kurām es taisos runāt, ir satraucošas.

Jā, varētu piekrist, ka, runājot par grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", konceptuāli ir tas pats, par ko mēs runājām līdzīgā likumprojektā. Jā, tā ir taisnība. Taču, pirmkārt, ir interesanti, ka nu ir citi autori parādījušies. Nezin kāpēc ir pazudis Jānis Jurkāns, kurš vispār ir pazudis kaut kur šodien. Tad, kad spriež tik svarīgu likumprojektu, kur viņš ir galvenais autors, viņš ir aizšmaucis prom vienkārši. Nu tā ir viņa personīgās sirdsapziņas darīšana. Tas tikai parāda, cik viņam ļoti interesē nepilsoņi. Tad, kad vajag, tad viņš par viņiem runā, un kad nevajag, tad viņš viņus ir aizmirsis.

Taču te uzreiz izskan bažas par Ministru kabineta rīcību, kuri varētu 81. panta kārtībā kaut ko pieņemt. Diemžēl par kaut ko tādu nācās dzirdēt pat piemiņas brīdī Lestenes brāļu kapos, kur tā vietā, lai runātu par latviešu leģionāriem, man nācās dzirdēt par kaut kādu šausmīgu likumprojektu.

Kolēģi, vispirms, man liekas, mums, Saeimas deputātiem, ir jābūt skaidram vienam — šeit ir Saeima. Vienalga, kas nāks no Ministru kabineta 81. panta kārtībā tajā skaitā, spriedīsim šeit Saeimā mēs. Šeit mēs esam kolēģi. Lūdzu to neaizmirst. Es vēlos kaut tos piecus sociāldemokrātus, varbūt vēl kādu redzēt šeit blakus mums tad, kad mēs runājam par latviešu tautai svarīgām lietām, tajā skaitā arī par zemes privatizāciju gan pilsētās, gan laukos. Tā ka lūdzu spriedīsim tālāk, kā un ko darīt. Neapšaubāmi, ievērojot Latvijas īpašo stāvokli, neapšaubāmi, ievērojot mūsu valsts intereses, virzoties uz tām struktūrām, par kurām mēs tomēr domājam, un, protams, šeit praktiski ir apmēram tas pats visos šajos priekšlikumos, un līdz ar to, neapšaubāmi, lai vairs nevajadzētu īpaši kaut ko izcelt, jo te faktiski nav ko izcelt, es aicinu neatbalstīt nevienu šāda tipa priekšlikumu, un jūs, kolēģi, kas tā rūpējās par nepilsoņiem, būtu gan vairāk kauninājuši savus kolēģus pilsoņus, kuri neprot mūsu latviešu valodu. Paldies Dievam, jūs te, kas nākat tribīnē, protat uzstāties, arī Golubova kungs, lai kā jūs man politiski nepatīkat, bet latviski jūs vismaz protat runāt. Bet jūsu kolēģi Rīgas domē gan to neprot, un tas atkal ir jūsu darbs. Tā ka es aicinu neatbalstīt ne pirmo, ne nākamos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP) . Cienījamie kolēģi! Tomēr ienesīšu dažus skaidrojumus. Pirmkārt, nepilsoņi … nē, nē, nu lai cilvēki saprastu... tas ir īsti svarīgs jautājums, nepilsoņi zemi iegūt var, jūsu zināšanai. Viņi iegūst zemi ēku uzturēšanai, ražošanas objektu uzturēšanai. Tālāk, ja zeme ir mantojumā, arī viņi iegūst šo zemi. Tālāk, nepilsoņi zemi var arī pirkt, arī par sertifikātiem, tikai vienīgais, kas nāk, tas ir reāli.. tieši kad nāk lauku zeme ražošanai. Tā kā reāli nevajag te, teiksim, cilvēkus mulsināt. Un komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 62, atturas — 8. Priekšlikums noraidīts.

A.Tiesnesis. 2.priekšlikums — deputāti Klementjevs, Sokolovskis, Golubovs, Rastopirkins arī to pašu variantu — par nepilsoņu zemi un Eiropas pilsoņiem. Nu, tēma ir līdzīga, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 61, atturas — 11. Priekšlikums noraidīts.

A.Tiesnesis. 3. priekšlikums, tie paši mūsu kolēģi — Klementjevs, Sololovskis, Golubovs, Rastopirkins, arī temats līdzīgs — par zemes īpašuma tiesībām, par nepilsoņiem, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Arī pēc šīm debatēm komisija viņus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 64, atturas — 8. Priekšlikums noraidīts.

A.Tiesnesis. 4. priekšlikums. Deputāti Klementjevs, Sokolovskis, Golubovs un Rastopirkins. Arī ideja pat līdzīga — par zemes piešķiršanu pret samaksu. Tas pats priekšlikums arī par nepilsoņiem. Kā jau es pirmīt teicu, reāli šī kārtība valstī pastāv, un tā ir tīri normāli darbojoša, un arī komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 60, atturas — 11. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 5. ir arī šo mūsu pašu kolēģu priekšlikums. Doma tā pati, jo te jau vairāk domāts ir par šo meliorācijas sistēmu nodošanu īpašumā. Ja neesam atbalstījuši jau zemes iegādi, tad arī šis nebūtu jāatbalsta. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 63, atturas — 9. Priekšlikums noraidīts.

A.Tiesnesis. 6. priekšlikums — deputāti Klementjevs, Sokolovskis, Golubovs un Rastopirkins. Tas arī nāk kontekstā ar iepriekš balsoto. Priekšlikuma būtība ir tāda, respektīvi, ka jāpieņem šie dokumenti pašvaldībās pie zemes noformēšanas arī nepilsoņiem, bet tā kā neesam iepriekš atbalstījuši šo zemes iegādi, tas nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Viola Lāzo nevēlas debatēt? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 68, atturas — 7. Priekšlikums noraidīts.

A.Tiesnesis. 7. — man pašam ir ļoti mīļš, tāds īpašs priekšlikums. Arī deputāti Klementjevs, Sokolovskis, Golubovs, Rastopirkins. Lietas būtība ir tāda, ka var piešķirt tikai vienu zemnieku saimniecības zemes gabalu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par— 10, pret — 64, atturas — 9. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 8. arī šo mūsu kolēģu Klementjeva, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina priekšlikums. Tas ir, ko es teicu sākumā par šo divu likumu būtību — par speciāliem un civillikumiem, respektīvi, šeit arī šinī priekšlikumā ir darījumu subjekti uzskaitīti, kur pamatā ir minēts arī šo atkal nepilsoņu variants. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 64, atturas — 8. Priekšlikums noraidīts.

A.Tiesnesis. Arī 9. ir ļoti jauks priekšlikums. Deputāti Klementjevs, Sokolovskis, Golubovs un Rastopirkins ir par to, lai izslēgtu 31.pantu. Tas nozīmē pret šo publicēšanu. Par informāciju presē par šiem darījumiem. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 66, atturas — 6. Priekšlikums noraidīts.

A.Tiesnesis. 10. priekšlikums — deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina — izslēgt 32.pantu, kurā ir runa par īpašuma mantošanas ceļā pārmantošanu. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns. (No zāles deputāts Dobelis: "Kārli, ko tu gribi!")

K.Leiškalns (LC). Es jau saprotu, ka mani var nosaukt tagad sakarā ar "Maskavas ceļu", un zināms pamats tam rodas, bet šajā gadījumā man tomēr ir jāaicina atbalstīt deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikumu, jo es nedomāju, ka pagasts var uzlikt priekšsēdētājam, pagasta padomes priekšsēdētājam, kādas funkcijas. Tās viņam nav piekrītošas! Viņš veic, es nezinu, vai nu Ministru kabineta vai tiesu funkcijas, kādam atļaut saņemt mantojumu vai neatļaut. Ja jūs gribat, tad izslēdziet šīs mantošanas tiesības, bet ne jau nodot padomes priekšsēdētāja subjektīvam vērtējumam. Un šie subjektīvie vērtējumi vienmēr noved pie subjektīvas iedarbes uz objektu, kas pieņem lēmumu.

Tā ka es tomēr aicinātu vai nu pārstrādāt un aizliegt saņemt nepilsoņiem zemi mantojumā, vai izslēgt šādu pantu, kas deleģē pagasta priekšsēdētājam vai pilsētas domes priekšsēdētājam funkcijas, kas tam nav piekrītošas, ņemot vērā lietu tādu, Dobeļa kungs. Es saprotu, ka es esmu ieguvis jūsu neuzticību, bet … vai nostiprinājis šo neuzticību, bet es tomēr gribētu aicināt atbalstīt deputātu racionālus priekšlikumus. Pat ja jums nepatīk šo priekšlikumu iesniedzēji. Nu šis 32.pants, kas ilgi ir spēkā, nu nav loģisks pēc savas uzbūves. Tā nav pagasta priekšsēdētāja darīšana — kādam ļaut mēneša laikā saņemt mantojumu vai neļaut. Nu ticiet man! Vēl jo vairāk, ka mantotājs var būt cilvēks, kas nemaz Latvijā nedzīvo. Un saņemot 3 hektārus, vai, es nezinu, pushektāru, vai desmit sotkas, kā agrāk teica, sešas pēdas. Nu labi, jums deviņas, vairāk, dziļumā (smejas), lai nenāk ārā. Bet es domāju, ka šo deputātu grupas priekšlikumu šeit mums ir jāatbalsta un tas ir tāds labs žests, kur ir loģiski, tur taču mums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ir neliels pārpratums. Šajā likumprojekta spēkā esošajā panta daļā nav runāts par to, ka pašvaldība atjauno īpašuma tiesības. Pašvaldība to nevar izdarīt! To izdara tiesas, kā jau Latvijas Republikas likumos ir noteikts, bet šo zemi saglabāt nepilsonis īpašumā var tikai tad, ja šo lēmumu paraksta pašvaldības priekšsēdētājs. Sagatavojot šo priekšlikumu dažus gadus atpakaļ, šīs pašas debates bija ļoti ilgstošas. Un, ja būtu ierakstīts, ka šādu atļauju dod pašvaldības padome vai pilsētas dome pilsētu gadījumā, tādā gadījumā varbūt arī būtu jāieraksta, jāparakstās visiem deputātiem, kas tur ir, bet priekšsēdētājs ir tā persona, kura izpilda padomes lēmumus. Padome pieņem lēmumus — dot vai nedot, izvērtē visus argumentus, un priekšsēdētājs paraksta. Tāda ir šā priekšlikuma būtība.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Te jau, mīļā Anna, tas suns ir aprakts. Tiesa nospriež, ka Leiškalns, Rastopirkins vai Bojārs ir mantojis zemes gabaliņu, un pagasta priekšsēdētājs atceļ šo tiesas nospriedumu un paziņo, ka šī zeme ir jāatsavina pat tajā gadījumā, ja neviens šo zemes gabaliņu pirkt negrib. Kāpēc mums likumos ir vajadzīgs šāds subjektīvisms attiecībā uz likumīgiem mantiniekiem, kurus mēs nupat kopā divas stundas atpakaļ tik cītīgi aizstāvējām? Kāpēc? Es neredzu iemeslu. Es neredzu nevienu iemeslu. Ja kāds ir mantojis savu zemīti un tieši šīs mantojuma tiesības ir nostiprinājis, kas dod, izņemot šo pantu, pagasta priekšsēdētājam tiesības? Es nepiekrītu tiesai, šim tipam tāpēc, ka, redziet, viņš ir pateicis, ka bijis komjaunatnē no 14 gadu vecuma vai līdz 14 gadu vecumam, es viņam neatjaunošu. Bet tas, kas vakar pie manis atnāca ar sviesta cibiņu, olām un nokautu zosi, tam es apstiprināšu. Labāk nest dzīvu zosi, jo tā vēl dēs olas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — pirmo reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi un Leiškalna kungs. Runājot par olām! Jūs tomēr izlasiet 32.panta saturu. Jūs runājāt, ka, lūk, Leiškalns tur nopircis gabaliņu zemes — 9 pēdas, 9 pēdas mantos, un tad viņam pagasta priekšsēdētājs lems. Jūs izlasiet, lūdzu, kas ir teikts 32.pantā! Šis pants runā par fiziskām personām, kas nav … nav Latvijas Republikas pilsoņi, un tie ir ieguvuši šo zemi, un nevis par jums. Ja jūs vēlaties atteikties no Latvijas Republikas pilsonības, un jūsu uzstāšanās liecina, ka jūs uz to pusi ejat. Ne velti jūs sēdējāt ilgi un dikti pie sociāldemokrātiem. Mēs visi to redzējām. Lūk, un tāpēc šinī sakarībā es jums pasaku: "Leiškalna kungs, lasiet uzmanīgi to tekstu, par kuru jūs nākat runāt!"

Mēs esam kategoriski pret to, ka nepilsoņiem dod tās pašas tiesības rīkoties ar zemi kā pilsoņiem. Un 32.pantā... Uzvedieties, Leiškalna kungs, pieklājīgi zālē! Ir teikts: "par fiziskām personām, kas nav pilsoņi." Tālāk, tālāk jūs runājāt arī par sevi. Tālāk, kā jūs saprotat, ne jau pagasta padomes priekšsēdētājs viens pats pieņem kaut kādus lēmumus, par ko jūs šeit arī dzirdējāt. Tā ka jābūt ir konsekventiem. Ja mēs šajos abos likumos runājam par savu attieksmi, konceptuālu attieksmi pret nepilsoņiem kā tādiem, lūk, un nevajag šo attieksmi mainīt, tad šo attieksmi mēs arī saglabāsim arī šeit.

Ja mēs runājam par kādu juridisku neprecizitāti, tad priekš tā ir citi lasījumi un cits darbs pie šādiem likumprojektiem.

Tāpēc tāpat kā par visiem iepriekšējiem es aicinu neatbalstīt šo 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš … Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Jāievieš tomēr skaidrība. Un lai arī Leiškalna kungs mani sauc par mīļo Annu, es viņam nevaru piekrist, jo visiem, kuriem īpašuma tiesības bija līdz 1940.gada 21.jūlijam, neskatoties, vai viņš ir pilsonis, nepilsonis vai ārvalstnieks, viņam ir tiesības saņemt īpašumā savu zemi un viņa mantiniekiem arīdzan, ja? Bet šajā pantā ir runa par tiem gadījumiem, kad šis nepilsonis ir saņēmis zemi tāpēc, ka vai nu viņam ir bijusi uzbūvēta māja, vai kāds cits objektīvs iemesls, kas likumā ir norādīts. Bet pilsonis uzraksta testamentu kādai citai personai, ja, kura varbūt šeit nemaz nedzīvo, un tādi strīdīgi gadījumi ir ļoti daudzi, ja, kurš varbūt grib pārdot šo zemesgabalu tālāk, un bijušais īpašnieks, kurš arī ir pieteicies uz šo zemi, un pie tam savlaicīgi, nevar šo gabalu atgūt. Lūk, izskatot šādas lietas, ka tikai ir iedotas šīs zemes lietošanas tiesības un tās tiek mantotas, tādā gadījumā, manuprāt, tik tiešām pagasta pašvaldībai ir rūpīgi jāizvērtē, kuram cilvēkam tad par sertifikātiem nopirktā zeme tiks nodota tālāk.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Diemžēl Leiškalns bija patvaļīgi nosēdies sociāldemokrātu rindās un vicināja sarkanu karogu. To mēs viņu nebijām aicinājuši, un tā ir viņa, kā saka, patvaļīga darbība, un mēs, protams, protestējam pret to.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātais priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Ko es gribu teikt? Vispirms es gribu griezties pie Tiesneša kunga. Lūdzu sekojiet, ja jau jūs stādāt šo likumu priekšā, tad sekojiet visam tam, ko jūs stādāt priekšā. Kāpēc? Redziet, šis pants nav balsojams principā, jo tas ir balsojams tikai saistībā ar iepriekšējiem, ja tie būs pieņemti. Un mēs no paša sākuma neuzstājam par šī panta balsošanu. Visi, kas te nāca, plātījās un meloja, tam nav nekāda sakara ar iesniedzēju iniciatīvu. Iniciatīva ir tikai tajā kontekstā, kas sākas ar pirmo iesniegumu. Redziet, ir arī Kārtības rullis, ko jums vajadzētu atcerēties. Kad debates ir uzsākuši, tad jau noteikti balsošana būs. Visdīvainākais var iznākt tā, kolēģi, jūs tā aizrunājaties, ka vienīgie, kas balsos "pret", būsim mēs. Saprotiet!

Bet visbeidzot. Kāpēc jūs te gan šajā likumā, gan arī, runājot par pilsētas zemi, runājat par kaut kādu pirkšanu? Šie likumi ir par privatizāciju. Un nevienā, ne tajā — iepriekšējā, ne arī šajā likumprojektā tiesības nepilsoņiem privatizēt zemi nav. Un par to jau bija tā visa lieta. Nevis par... Jā, bet tā atkal ir cita likuma debatējamā tēma. Tāpēc mēs šoreiz aicinātu jūs sekot līdzi, nu ir jau pieklājības laiks, kā Leiškalns teica, jau ir pustrīs. Pietiekami ilgi strādāts, vajadzētu vairs nesacensties runāšanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai es pareizi sapratu, ka iesniedzēji noņem priekšlikumu? (No zāles deputāts Urbanovičs: "Tieši tā!") Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. Tādā gadījumā, cienījamie kolēģi, arī 11. priekšlikums ir jānoņem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. Citu iebildumu vairāk nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 12, atturas 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Tiesnesis. 10.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 10. vai 15. aprīlis?

A.Tiesnesis. Vienalga.

Sēdes vadītājs. 15.aprīlis. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Man ir prieks, ka šajā dokumentā neviens slēpts nepilsonis nav paslēpies, un mēs strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 2951, "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"", kas atrodas likumprojekta stadijā. Minētajā likumprojektā neviens deputāts nav iesniedzis nevienu priekšlikumu. Komisija nav izdarījusi nevienu redakcionālu labojumu, un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 13. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija iesaka iesniegt priekšlikumus līdz šī gada 15.aprīlim. Paldies!

Sēdes vadītājs. 15.aprīlis? Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2952 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"". Ir divi priekšlikumi.

Tātad 1.priekšlikums no Ingrīdas Ūdres. Ierosina neizdarīt grozījumus 33.panta sestajā daļā. Citiem vārdiem sakot, jautājums ir par Privatizācijas aģentūru, kuru Ingrīda Ūdre jau šodien oponēja, par tās nelikvidāciju šobrīd. Tātad viņas priekšlikums izriet no tā. Komisija neatbalstīja viņas priekšlikumu, Privatizācijas aģentūru aizvietojot ar vārdu "likvidators".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 30, atturas — 23. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Kalniņš. Nākamais Ingrīdas Ūdres priekšlikums 5.lappusē 2. — līdzīga rakstura — neizdarīt grozījumus. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputātes Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 29, atturas — 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kalniņš. Priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsojam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 2, atturas — 13. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kalniņš. Komisija ierosina 15.aprīli.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Tolmačovs.

O.Tolmačovs (PCTVL). Godātie kolēģi! Likumprojektam "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" otrajam lasījumam iesniegts viens priekšlikums. Tas ir deputātes Ūdres priekšlikums — nemainīt 21.panta sesto daļu. Komisija priekšlikumu noraidīja, jo tas ir pretrunā ar grozījumu būtību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 9, atturas — 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Tolmačovs. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 16. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

O.Tolmačovs. 15.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 15.aprīlis. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu "Par likuma "Par zvērinātiem revidentiem" atkārtotu izskatīšanu 2001.gada 26.aprīlī" . Runāt vēlas deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Paldies, priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu lūgt jūs atbalstīt šo lēmuma projektu, un mani lūdza arī runāt mūsu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, jo atbildīgais ziņotājs, kas esmu es, esmu komandējumā šajā datumā — 5.aprīlī, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš paliek 3.aprīlis, un tādēļ lūdzu atbalstīt, ka likums tiek izskatīts 26.aprīlī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par likuma "Par zvērinātiem revidentiem" atkārtotu izskatīšanu 2001.gada 26.aprīlī". Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 35. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija ir atsaukusies uz mežu darbinieku ierosinājumu un arī uz Valsts meža dienesta ģenerāldirektora iesniegto vēstuli komisijai, kurā ir lūgums izmainīt pārejas noteikumus Valsts civildienesta likumā, jo civildienesta likums ir stājies spēkā 2000.gada 1.janvārī, un tagad nu iznāk tā, ka lielai daļai meža darbinieku, it sevišķi mežsargiem, kuriem nav augstākās izglītības, ir šis amats jāatstāj vai arī jāstājas augstākajās mācību iestādēs, neskatoties uz to, ka viņi jau ir ieguvuši savai darbības jomai atbilstošu profesionālo izglītību. Un tāpēc, lai neradītu satraukumu tieši pirms ugunsnedrošā perioda meža darbinieku aprindās, komisija lūdz atbalstīt šī likuma steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Seile. Izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā. Likumprojekta teksts ir ārkārtīgi īss, un tā saturs ir šāds: līdz 2010.gada 1.janvārim Valsts meža dienesta ierēdņa amatu var ieņemt arī persona, kurai ir amata prasībām atbilstoša profesionālā vidējā izglītība. Tas, protams, nenozīmē to, ka, ja gadījumā kāds meža darbinieks ar augstāko izglītību pretendēs uz tādu pašu amatu, ka viņam tiks dots atteikums un tiks saglabāts amatā cilvēks ar zemāku izglītību, bet ir jādod iespēja šiem profesionāļiem, kuri tik tiešām ir labi sagatavoti, un ja Ogres tehnikumu vai, pareizāk sakot, to vietu, kur iegūst profesionālo vidējo izglītību, varētu pārveidot par koledžu, tas būtu visiem labs risinājums, bet diemžēl šie procesi nerisinās tik ātri, un tāpēc es aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Uzreiz es gribu teikt, ka es atbalstu šo grozījumu, bet es gribētu paskaidrot, kāda ir radusies situācija. Tātad pagājušā gadā mēs pieņēmām jauno likumu par valsts civildienestu. Atšķirībā no līdz pagājušam gadam spēkā esošā likuma jaunais likums noteica to, ka visiem civildienesta ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem jābūt ar augstāko izglītību, bet atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izvērtējot šo priekšlikumu, kuru cita starpā iesniedza deputāts Salkazanovs, šaubījās par to, vai īsā laikā šo normu varētu ieviest mūsu valstī. Mēs izprasījām informāciju no visām ministrijām par to, cik daudz civildienesta ierēdņu ir tādu, kuri ir amatos un kuriem nav augstākās izglītības. Un tik tiešām lielākais skaits bija Zemkopības ministrijā un jau pieminētajā šeit meža dienestā. Lai neradītu sarežģījumus šiem cilvēkiem strādāt, saņemt attiecīgo atalgojumu, likuma pārejas noteikumos tika iekļauts īpašs punkts, kurš noteica, ka Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādā attiecībā uz personām, kurām nav augstākā izglītība, ir piemērojama šī norma, kas uzliek par pienākumu šo izglītību iegūt. Zemkopības ministrs Atis Slakteris, kad valdībā izskatīja šos Kabineta noteikumus, ierosināja šeit noteikt citu termiņu attiecībā uz meža dienesta darbiniekiem. Diemžēl valdības vairākums neatbalstīja šo Tautas partijas ministra priekšlikumu, un tādēļ mums, godātie kolēģi, steidzamības kārtā šodien ir jāgroza šis likums, es gribētu teikt, juridiski diezgan nekorektā veidā, jāuzņemas tās funkcijas, kuras bija jāveic tātad Ministru kabinetam, un tādējādi šeit lieki jāgroza likums par civildienestu. Bet, neskatoties uz to, es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, kas labo tātad Ministru kabineta neizdarību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. (No zāles deputāts Dobelis: "Kas tev lika?")

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī jūs aicinātu atbalstīt šo likumprojektu, jo tomēr meža darbinieki nav tipiski ierēdņi, kas sēž kabinetos ar baltām aprocītēm un ar pletkrekliem, tā ir specifiska ierēdņu kategorija, un, ņemot vērā to, ka tiešām gan Aizupes meža tehnikumā, gan arī Ogres meža tehnikumā ir ļoti augsts zināšanu pasniegšanas līmenis, es varu droši apgalvot, ka šie darbinieki ir pietiekami kvalificēti, lai varētu arī turpināt darbu kā ierēdņi atbilstoši viņu kvalifikācijai. Un es pilnībā piekrītu Seiles kundzei, ka acīmredzot Ogres meža tehnikumam ir jākļūst par koledžu, tātad jau par profesionālo augstākās izglītības mācību iestādi. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Seile. Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Tā kā balsojums ir bijis tik vienprātīgs un debates atbalstošs, es aicinu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā lasījumā, ja nevienam nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Gundara Bojāra atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāva" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Pētera Salkazanova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! 26.martā kopīgā Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdē tika nolemts ierosināt Saeimai lemt par to, ka ziemas sesija, šī gada Ziemas sesija tiek slēgta 9.aprīlī un pavasara sesija uzsākta 23.aprīlī. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Atgādinu, kolēģi, ka pulksten 17 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Saeimas sekretārei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Dzintars Kudums vēlas sniegt paziņojumu.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Es ļoti gribētu atgādināt Aizsardzības un iekšlietu komisijai, ka pulksten 15 mums ir tikšanās ar Nīderlandes pārstāvi. Es ļoti lūgtu mūsu komisijas locekļus.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Modris Lujāns, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Miroslavs Mitrofanovs, Gundars Bojārs, Jānis Čevers, Guntars Krasts, Pēteris Apinis, Aleksandrs Kiršteins, Helmuts Čibulis, Imants Stirāns, Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Viss. Paldies! Sēde ir slēgta.