Par bezdarba līmeni jūlijā
Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka līdz 2002. gada 1. augustam valstī reģistrēti 94,6 tūkst. aktīvu darba meklētāju — bezdarbnieki, strādājošie un nestrādājošie darba meklētāji (2002.g. 1. jūlijā — 95,2 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 94,5 tūkst. cilvēku jeb 8,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (2002.g. 1. jūlijā — attiecīgi 93,5 tūkst. un 7,9%).
2001. gada 1. augustā valstī bija reģistrēti 94,6 tūkst. aktīvo darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 92,5 tūkst.
Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (59%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevar atrast 24 tūkst. cilvēku (2001. gada 1. augustā — 25,5 tūkst.).
2002. gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11,3 tūkst. cilvēku, februārī — 9,7 tūkst., martā — 9,1 tūkst., aprīlī — 8,6 tūkst., maijā — 8,2 tūkst., jūnijā — 7,9 tūkst., jūlijā — 10,4 tūkst.
Bezdarbnieka statusu jūlijā zaudējuši 9,4 tūkst. cilvēku, no tiem 31% atradis darbu, 65% nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus, bet 4% to zaudējuši citu iemeslu dēļ (sasnieguši pensijas vecumu, izbraukuši no valsts u.c.).
Visaugstākais bezdarba līmenis 2002. gada 1. augustā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 27,4%, Balvu — 22,4%, Ludzas — 21,8%, Krāslavas — 20,7%, Preiļu — 20,2%, Daugavpils — 17,6%.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija liecina, ka 2002. gada jūlijā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 42 tūkst. cilvēku jeb 45% no bezdarbnieku kopskaita. 2002. gada jūlijā bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopumā par 1,735 milj. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 41,33.
Centrālās statistikas pārvaldes Darba statistikas daļa