Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 29.marta sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Ir pulksten 17, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Kā pirmo uzklausīsim Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbildi uz deputātu Burvja, Lauska, Salkazanova, Baldzēna, Kalniņa jautājumu "Par valsts īpašuma izpārdošanu Rīgas brīvostā" . Deputāti ir saņēmuši rakstisku atbildi, mutisku atbildi Ministru prezidenta vārdā sniegs satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs). Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītie deputāti! Jautājuma būtība bija tāda, vai ir ievērotas Korupcijas novēršanas likuma prasības, un līdz ar to vajadzēja izvērtēt, vai Rīgas brīvostas valdes locekļa Edmunda Krastiņa rīcība atbilst Korupcijas novēršanas likuma prasībām. Un otrs — cik lēti vai dārgi ir pārdoti šajā ostā krāni.

Par pirmo jautājumu šeit rakstiski mēs esam snieguši atbildi. Es diemžēl varu pateikt tikai to, ka izvērtēt Edmunda Krastiņa rīcības atbilstību Korupcijas novēršanas likuma prasībām satiksmes ministrs nevar, jo saskaņā ar tiesību aktiem šo kontroli veic Valsts ieņēmumu dienests, tas ir interešu konflikts, kontroli veic Valsts ieņēmumu dienests. Es tikai varu informēt, ka saskaņā ar Rīgas ostas pārvaldnieka sniegto informāciju Rīgas ostas, brīvostas valdes sēdē jautājumā par ostas tehnikas pārdošanu Edmunds Krastiņš balsojumā nepiedalījās, un par to ir izdarīts attiecīgs ieraksts.

Par otru jautājumu, par šo ostas krānu pārdošanu jāsaka, ka, mūsuprāt, pārdošanas procedūra bija organizēta atbilstoši tiesību aktu prasībām un saskaņā ar likumu "Par ostām". Pirms lēmuma pieņemšanas Rīgas brīvostas valdē bija iesūtīti divu dažādu auditorfirmu pārdodamās tehnikas novērtējumi, un ostas valde izvēlējās augstāko cenu, kuru bija noteikušas auditorfirmas, un par šo cenu arī ir pārdevušas. Te jāsaka par Satiksmes ministrijas pārraudzību, ka saskaņā ar likuma "Par ostām" ostas pārvalde ir iestāde, kuru izveido attiecīgā pilsētas dome vai pagasta padome, kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir arī Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Taču šajā pašā likumā Satiksmes ministrija likuma "Par ostām" ietvaros var pārraudzīt ostas pārvaldes funkcijas, kuras tā veic kā publisko tiesības subjekts, likuma "Par ostām" 7. panta otrā daļa. Ostas pārvaldes funkcijas, kuras tā veic kā privāto tiesību subjekts, likuma "Par ostām" 7. panta trešā daļa, pārraudzīt var tikai iestādes izveidotājs, tātad Rīgas dome. Tātad, ja mēs gribam turpināt izskatīt šo jautājumu no šī viedokļa, tad, manuprāt, tālāk šī pārraudzība vai izvērtēšana būtu jāveic Rīgas domei. Bet ja ļoti konkrēti atbildēt — dārgi vai lēti ir pārdoti, varbūt tīri no tāda viedokļa vērojot ostas darbību pēdējā laikā vai pēdējā gadā un tagad, tad jāsaka sekojoši: ja ostā neatjaunosies rosība ar konteineru pārvadājumiem vai konteineru pārkraušanu, tad, protams, šie krāni ir pārdoti pat ļoti dārgi, bet, ja ostā atjaunosies rosība ar konteineriem, un kādos apjomos, man grūti paredzēt, tad, protams, var vērtēt arī citādāk. Bet tā problēma ir tāda, ka īsti var izvērtēt tikai tirgus, tas ir pārdodot izsolēs šādas vai citas mantas vai iekārtas, un tikai tirgus var īsto tirgus cenu noteikt. Tā kā šos krānus nekur citur aizvest nevar, tos var izmantot tikai šajā terminālā, tad, protams, pārdod ostas pārvalde un pērk termināls. Un citas iespējas, kā aicināt auditorfirmas, kuras nosaka šo cenu, praktiski nav. Un tāpēc vienai auditorfirmai ir viens izvērtējums, citai ir cits, bet to attiecināt, ka tā ir tirgus cena, ir visai grūti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds papildjautājumam, pirmajam papildjautājumam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Man ir jautājums, kāpēc tos krānus pirka Latvijas Republikas finansu ministrs un kāpēc tiek grauts Rīgas ostas prestižs ar tādu darbību, kas tur notiek, un ar visiem tiem krāniem samazinās konteineru pārvadāšana caur Rīgas ostu.

Sēdes vadīājs. Lūdzu, ministra kungs.

A.Gorbunovs. Es nesapratu, kādā veidā finansu ministrs pirka?

(No zāles deputāts L. Bojārs: "Krastiņa kungs taču bija finansu ministrs…")

A.Gorbunovs. Šos krānus pirka SIA "Baltik" konteineru termināls, un tos nepirka finansu ministrs. Tātad katrā firmā ir izpilddirektors, kurš nodarbojas ar šīm lietām. Ja attiecīgi Edmunds Krastiņš ir amatpersona padomē vai citur, tad viņš pārrauga, es tā sapratu, to pirkšanas pārdošanas procesu, bet otru daļu es precīzi nesapratu, ja jūs atkārtotu man.

(No zāles deputāts L. Bojārs: "Kāpēc tiek grauts Rīgas ostas prestižs?")

A.Gorbunovs. Par prestižu runājot, nu, man kā ministram pirmais varbūt prestiža rādītājs ir ostas darbība, nu, pārkrauto kopējo kravu apjoms, viens no prestiža rādītājiem. Šis apjoms Rīgas ostā ir pieaudzis, brīvostā tagad.

Nākamais jautājums varbūt ir jautājums, saistīts ar investīcijām, ar attīstības projektiem, arī tādi Rīgas brīvostā ir. Es domāju tas, ka Saeima ir pieņēmusi likumus attiecībā uz, piemēram, vienoto teritoriju un vienotiem noteikumiem visā Rīgas brīvostā, tas nekādā veidā prestižu negrauj, bet tikai palielina, un, būdams tagad Maskavā attiecīgā konferencē, es to zināmā mērā varēju arī just. Man ir grūti komentēt, teiksim, jūsu apsvērumus, arī tiem droši vien ir pamats.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otrajam papildjautājumam vārds deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamais ministra kungs! Neviena likuma pildīšana nav kā pašmērķis. Šajā gadījumā Korupcijas novēršanas likums un arī normatīvi, kuri regulē valsts mantas pārdošanu, ir arī priekš tam, lai valsts gūtu maksimālu labumu, maksimālu iespējamo labumu, kurš var būt, protams, gan reālajā naudā pārdošanas brīdī, gan arī tālākā šīs pārdotās mantas izmantošanas variantā. Piemēru ir daudz, teiksim, "Latvijas kuģniecība" stāv priekšā, bet šeit būtībā jautājums tieši par ostas aprīkojumu. Vai ministrija bija spējusi izvērtēt tieši šos aspektus, lai noteiktu, vai patiešām šis bija šobrīd maksimāli iespējamais labums, ko valsts varēja iegūt no šīs operācijas? Paldies!

A.Gorbunovs. Tātad vispirms saskaņā ar Saeimas pieņemto likumu bija jāreorganizē Rīgas tirdzniecības osta, un tur bija noteikti uzdevumi. Ministru kabinets to arī izdarīja, un, tā īsi runājot, kapitāldaļas jeb Rīgas tirdzniecības ostas kapitāla daļu turētājs, manuprāt, jau no novembra ir Rīgas brīvostas pārvalde un Rīgas brīvostas valde, kuru vada Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs. Tātad Rīgas brīvostas pārvalde bija... es pārteicos laikam. Rīgas brīvostas pārvalde bija ieinteresēta, manuprāt, loģiski, bija ieinteresēta gūt pēc iespējas lielākus ienākumus. Un to viņi, manuprāt, iespēju robežās arī darīja. Tika noteiktas divas auditorfirmas, un divi atšķirīgi, teiksim, vērtējumi bija, un par augstāko cenu tika pārdots. Šī nauda, iegūtā nauda, tā jau neaiziet valsts budžetā, tā aiziet Rīgas brīvostā un tālāk tiek izmantota brīvostas attīstībai. Tā ka manā izpratnē gan Rīgas domes priekšsēdētājam kā valdes priekšsēdētājam, gan Rīgas brīvostas pārvaldes vadītājam, gan valdes locekļiem, es domāju, ir vienas intereses — iegūt lielāku summu un šo summu tālāk ieguldīt Rīgas brīvostas attīstībā gan kuģu ceļu kanāla padziļināšanā, gan citās lietās, lai kravu pārkrautie apjomi Rīgas brīvostā pieaugtu. Es tā saprotu lietu loģiku.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Kā nākamo uzklausīsim iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbildi uz deputātu grupas jautājumu "Par noziedzības līmenī Latvijas valstī pēdējo divu gadu laikā" . Deputāti ir saņēmuši izsmeļošu rakstisku atbildi. Jūsu rīcībā divas minūtes mutiskai atbildei.

M.Segliņš (iekšlietu ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputātu kungi! Esmu saņēmis deputātu, desmit deputātu jautājumu, jautājumi ir deviņi, īsi uz visiem sniegšu atbildes divu minūšu laikā.

Kāpēc noziedzības līmenis Latvijas valstī pēdējo divu gadu laikā ir audzis? Noziedzības līmeņa augšanai ir trīs iemesli, manuprāt. Pirmām kārtām, tas ir iedzīvotāju ekonomiskais stāvoklis, jo mēs redzam, ka auguši ir divi noziegumu veidi. Tās ir zādzības un laupīšanas. Un visvairāk šie noziegumu veidi ir auguši Latgalē, kur bezdarba līmenis ir 26%. Mēs redzam, ka šo noziegumu veids Kurzemē nav audzis praktiski nemaz.

Vēl, analizējot noziedznieku sastāvu, mēs redzam, ka 65% no pieaugušajiem ir zem atzīmes "nestrādā, nemācās" un no nepilngadīgajiem 75% ir zem atzīmes "nestrādā, nemācās". Tātad pilnīgi var vilkt paralēles ar to, ja cilvēks nestrādā, nemācās, viņš izvēlas iet noziedzīgu ceļu.

Otrām kārtām, Latvija nav atrauta valsts, Latvija ir blakus Igaunijai un Lietuvai, tāpat arī blakus Krievijai, un, analizējot situāciju Igaunijā un Lietuvā, mēs redzam, ka tur situācija ir sliktāka, un Igaunijā to varētu saukt pat par kritisku. Ja mēs salīdzinām, tad uz 10 000 iedzīvotāju Latvijā ir 211 noziegumi, bet Igaunijā — 419. Tātad gandrīz divas reizes vairāk. Ar to es gribu teikt, ka Latvija nav atrauta valsts, robežas mums ir vaļā, un visā šajā reģionā tik tiešām noziedzība ir pieaugusi.

Un trešais iemesls ir likumdošanas maiņas, kas notika 1999. gada 1. aprīlī, kad tika pieņemts jaunais Latvijas Krimināllikums, ar Latvijas Krimināllikumu tika aizstāts Kriminālkodekss, un juristi visi zina, ka mainījās kvalifikācija. Mainījās kvalifikācija tieši attiecībā uz zādzībām un attiecībā uz laupīšanām. Līdz ar to no 1. aprīļa ir jāreģistrē par noziegumiem arī tie noziedzīgie nodarījumi, kurus varēja nereģistrēt nozieguma mazsvarīguma dēļ.

Sēdes vadītājs. Paldies!

M.Segliņš. Tas ir pirmais.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds papildjautājumam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Kāpēc par noziedzīgo nodarījumu atklāšanas procentiem Baltijas valstīs Latvijā datu nav no 1998. gada? Igaunijā un Lietuvā ir. Un šinī 6. lapā, tur arī ir atklāto noziegumu procents, arī dati Lietuvai, Igaunijai ir, mums no 1998. gada nav. Vai jums datoru nav, vai kas tur par nelaimi, ka nevar trīs gadus saskaitīt.

M.Segliņš. Augsti godātais Leon Bojāra kungs! Acīmredzot jūs neprecīzi esat iepazinies ar datiem, jo Latvijā un Lietuvā joprojām tiek fiksēts atklāto noziegumu skaits. Tas ir arī tajos dokumentos, kas jums ir priekšā. Nefiksē no 1998. gada atklāto noziegumu skaitu un procentus Igaunijā. Latvijā nekas nav mainījies. Joprojām mēs fiksējam, un saskaņā ar datiem Latvijā arī atklāšanas procents ir augstākais.

Sēdes vadītājs. Paldies!

L.Bojārs. Un otrs. Sakiet, kā jums ir ar to degvielas apgādi? Vai tas jautājums ir atrisināts vai turpmāk atkal būs tādi pat lēcieni, ka nebūs mašīnas, nebūs degvielas, ar ko izbraukt uz izsaukuma vietām.

M.Segliņš. Augsti godājamais deputāta kungs! Jāsaka, ka man kā iekšlietu ministram bija tik tiešām jāpieliek ļoti lielas pūles, lai atrisinātu šo jautājumu, un šobrīd tas ir atrisināts. Bet benzīnam nauda ir tieši tik daudz, cik deputāti 2001. gada budžetā tam ir apstiprinājuši. Naudu Iekšlietu ministrija cītīgi meklēja, un divu nedēļu laikā šobrīd ir atrisināta šī problēma, bet jāatzīst, ka, ja Saeimā netika iebalsots vairāk naudas benzīnam, tad šī problēma atkārtosies ministrijai atkal un atkal, jo kopā naudas nav tik daudz, cik tā būtu nepieciešama. Nauda ir gandrīz tikpat, cik tā bija 1998. gadā, un mēs visi zinām, kādas cenas benzīnam bija 1998. gadā un kādas tās ir 2001. gadā. Visas frakcijas praktiski ir izpratušas šo situāciju, un man ir tāda pilnīga pārliecība, ka šis ir pēdējais grūtais gads policijai un ka, sākot ar nākamo gadu, policijai būs labāka situācija, jo man visas frakcijas ir izrādījušas izpratni par šo situāciju, tāpat komisiju priekšsēdētāji, un es tā sapratu, ka nākamā gada budžetā naudas būs vairāk un nebūs vairs jāatgriežas pie šīs problēmas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta. Sēde ir slēgta.