Kad Maskavas varastrīce atbalsojās Latvijā

Par PSRS valsts apvērsumu pirms 11 gadiem

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” Nr.117, 16.08.2002.

Latvijas Republikas konstitucionālais likums

par Latvijas Republikas valstisko statusu

Apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, 1991.gada 3.marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991.gada 19.augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 9.punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā,

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Noteikt, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme.

2. Atzīt par spēku zaudējušu 1990.gada 4.maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 5.punktu, kas noteica pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai de facto.

3. Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizēt Latvijas Republikas Augstākā Padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi.

4. Konstitucionālais likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.Gorbunovs

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.Daudišs

Rīgā 1991.gada 21.augustā

LVA, 290.f., 14.apr., 25.l., 58.lp. Oriģināls

 

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums

par Vienoto valsts pašaizsardzības komisiju

Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums

Par grozījumiem Vienotās valsts pašaizsardzības komisijas sastāvā

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Iekļaut Vienotās valsts pašaizsardzības komisijas sastāvā Daini Īvānu un Andri Teikmani, izslēdzot no tās sastāva Andreju Inkuli.

2. Izdarīt Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 18. janvāra lēmumā “Par Vienotās valsts pašaizsardzības komisijas izveidošanu” šādus grozījumus:

izteikt lēmuma 1. punktu šādā redakcijā:

“Izveidot Vienoto valsts pašaizsardzības komisiju šādā sastāvā:

Anatolijs Gorbunovs,

Ivars Godmanis,

Dainis Īvāns,

Jānis Dinevičs,

Romualds Ražuks,

Andris Teikmanis.”

3. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.Gorbunovs

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.Daudišs

Rīgā 1991.gada 21.augustā

LVA, 290.f., 14.apr. 25.l., 89.lpp. Oriģināls

 

 

Izvilkums no Latvijas Republikas Likuma

par grozījumiem un papildinājumiem

kriminālkodeksā un kriminālprocesa kodeksā

Latvijas Republikas likums

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR kriminālkodeksā

un Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

I. Izdarīt Latvijas PSR kriminālkodeksā šādus grozījumus un papildinājumus:

1. Izteikt Sevišķās daļas pirmās nodaļas pirmo sadaļu šādā redakcijā:

“I Noziegumi pret republiku

59. pants. Darbība, kas vērsta uz valsts varas gāšanu

Par darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, vai par citu vardarbīgu nodarījumu, kas kaitē Latvijas Republikas suverenitātei, drošībai vai aizsardzības spējām, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

(..)

65. pants. Aicinājumi vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu

Par publiskiem aicinājumiem vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas konstitucionāli nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādus aicinājumus saturošu materiālu izplatīšanu šādā nolūkā — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar labošanas darbiem uz laiku līdz diviem gadiem, vai ar naudas sodu līdz diviem tūkstošiem rubļu.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas organizētā grupā vai atkārtoti, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(..)

IV Šis likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.Gorbunovs

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.Daudišs

Rīgā 1991. gada 22. augustā”

LVA, 290.f., 14.apr., 25.l., 98., 99.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums

par parlamentārās komisijas izveidošanu

valsts apvērsuma mēģinājuma izmeklēšanai

Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums

Par parlamentārās komisijas izveidošanu pretlikumīgā

valsts apvērsuma mēģinājuma izmeklēšanai

Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

Izveidot parlamentāro komisiju Latvijā 1991. gada augustā izdarītā pretlikumīgā valsts apvērsuma mēģinājuma izmeklēšanai šādā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs — Andris Līgotnis

Komisijas locekļi — Romāns Apsītis

Dzintars Ābiķis

Valdis Birkavs

Ints Cālītis

Ruta Marjaša

Viktors Skudra

Mihails Stepičevs

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.Gorbunovs

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.Daudišs

Rīgā 1991. gada 22. augustā

LVA, 290.f., 14.apr., 25.l., 104.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes lēmums

atbalstīt Konstitucionālo likumu par Latvijas valstisko statusu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Valdes lēmums Nr.31–1

1991. gada 26. augustā

Rīgā

 

Par atbalstu Latvijas Republikas

Augstākās Padomes Konstitucionālajam likumam

par Latvijas Republikas valstisko statusu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valde nolemj:

1. Atbalstīt Latvijas Republikas Augstākās Padomes Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu.

2. Griezties pie visiem republikas arodbiedrību biedriem un organizācijām ar aicinājumu praktiskā darbā īstenot Latvijas tautas centienus dzīvot un strādāt brīvības un neatkarības apstākļos.

Priekšsēdētājs A.Siliņš

LVA, 290.f., 14.apr., 241.l., 110.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes lēmums

izvērtēt arodkomiteju rīcību valsts apvērsuma laikā

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Valdes lēmums Nr.31–2

1991. gada 26. augustā

Rīgā

 

Par arodkomiteju rīcības izvērtēšanu

valsts militārā apvērsuma organizēšanas laikā

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valde nolemj:

1. Aicināt visus arodbiedrību biedrus un organizācijas novērtēt arodbiedrību komiteju un to vadītāju rīcību valsts militārā apvērsuma un vispārējā streika organizēšanas apstākļos.

2. Uzskatīt, ka tie cilvēki un arodkomitejas, kuri atbalstīja valsts apvērsuma organizatorus, nedrīkst turpmāk vadīt un pārstāvēt Latvijas Republikas arodbiedrību organizācijas.

3. Arodbiedrību organizācijām nekavējoties izteikt viedokli par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadošo darbinieku rīcību ekstremālos apstākļos.

Priekšsēdētājs A.Siliņš

LVA, 290.f., 14.apr., 241.l., 111.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma projekts

par PSRS kara komisariātu darbības apturēšanu

Projekts

Latvijas Republikas

Augstākās Padomes Lēmums

 

Latvijas Republikas Aizsardzības padomes rīcībā ir dokumenti, kas liecina par to, ka PSRS kara komisariāti Latvijas teritorijā aktīvi piedalījušies valsts apvērsuma organizēšanā. Šo komisariātu darbība ir pretrunā ar Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas statusu un joprojām rada draudus Latvijas valsts suverenitātei, neizslēdzot atkārtota apvērsuma iespēju.

Ņemot vērā augšminēto, Latvijas Republikas Aizsardzības padome nolemj:

1. Līdz PSRS kara komisariātu pārņemšanas jautājuma saskaņošanai ar PSRS Aizsardzības ministriju to darbību Latvijas teritorijā apturēt.

2. Vietējām pašvaldībām aizzīmogot kara komisariātu telpas savās teritorijās, nepieļaut kara komisariātu arhīvu un materiālo vērtību izvešanu vai iznīcināšanu.

3. Ar šo lēmumu iepazīstināt Baltijas kara apgabala vadību un uzsākt sarunas par PSRS kara komisariātu materiālo vērtību nodošanu pašvaldībām.

4. Sarunām ar Baltijas kara apgabala virspavēlniecību pilnvarot Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku D.Īvānu un Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju J.Škaparu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs

LVA, 290.f., 14.apr., 241.l., 113.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija

lēmuma projekts par dokumentu saglabāšanu,

kas var saturēt datus par puču

Projekts

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmums

par pasākumiem dienesta dokumentācijas, kas var saturēt datus

par puču, saglabāšanai

Atbalstot sabiedrisko organizāciju iniciatīvu nodrošināt dokumentu, kuri varētu saturēt norādes uz puču, saglabāšanu, Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

1. Uzdot vietējām deputātu padomēm izveidot komisijas, iesaistot deputātus un sabiedrības pārstāvjus, dokumentu un ESM datu pārņemšanai uzņēmumu, organizāciju kara uzskaites daļās, kadru daļās (1.un 2.specdaļā), likvidēto partijas un komjaunatnes birojos (grupās) un partijas vai komjaunatnes dibinātajās uzņēmējsabiedrībās.

Komisiju darbu koordinēt ar darbu, kas jāveic saskaņā ar Ministru Padomes rīkojumu Nr.330r no 29.08.91.

2. Sabiedrisko organizāciju koordinācijas padomes izveidotajai darba grupai piešķirt tiesības iepazīties ar šā darba gaitu visos līmeņos.

3. Dokumentu pārņemšanu komisiju glabāšanā veikt līdz 7.septembrim jautājumu neatliekamības dēļ Latvijas drošības interesēs.

4. Lēmuma kontroli uzdot Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu pastāvīgajai komisijai.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs

LVA, 290.f., 14.apr., 241.l., 127.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu grupas

lēmuma projekts par Dokumentācijas centra

izveidošanu kompartijas darbības izvērtēšanai

Saskaņā ar 13.06.91. Zinātniskās konferences rezolūciju “Apsūdzība PSKP un tās filiālei Latvijā — Latvijas Komunistiskajai partijai par izdarītiem noziegumiem pret cilvēci, Latvijas tautu un zemi” un pamatojoties uz LR AP 23.08.91.lēmumu “Par LKP konstitucionālo darbību Latvijas Republikā”, LR Augstākā Padome nolemj:

1. Izveidot pie Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta valsts finansētu Dokumentācijas centru ar ekspertu kolēģiju komunistiskā totalitārisma kaitīgo seku apzināšanai un pierādījumu dokumentēšanai.

2. Ekspertu kolēģijas personālsastāvu pēc Vēstures institūta ieteikuma apstiprināt LR Augstākajā Padomē.

24.08.91.

1. Pēteris Lazda, 189.v.apg. [vēlēšanu apgabals]

2. Agris Jaunkļaviņš, 190.v.apg.

3. Vilis Seleckis, 188.v.apg.

4. Juris Celmiņš, 187.v.apg.

5. Māris Budovskis, 67.v.apg.

6. Kārlis Liepiņš, 156.v.apg.

7. Ivars Caune, 106.v.apg.

8. Romāns Apsītis, 27.v.apg.

9. Gunārs Preinbergs, 79.v.apg.

10. Arvīds Ulme, 179.v.apg.

11. Juris Cibulis, 109.v.apg.

LVA, 290.f., 14.apr., 241.l., 112.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāta J.Bojāra

iesniegtais lēmuma projekts par frakcijas “Līdztiesība” un

“Interfronte” līdera A.Aleksejeva darbības izmeklēšanu

Ņemot vērā frakcijas “Līdztiesība” un “Interfronte” līdera A.Aleksejeva darbību šā gada janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma un augusta valsts apvērsuma laikā, Latvijas Republikas Augstākā Padome uzdod Latvijas Republikas prokuratūrai izmeklēt frakcijas “Līdztiesība” locekļu, kā arī “Interfrontes” līdera A.Aleksejeva darbību, lai noskaidrotu, vai tā nesatur kriminālnozieguma sastāvu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs

LVA, 290.f., 14.apr., 241.l., 139.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāta I.Geidāna

sagatavotais Augstākās Padomes lēmuma projekts

par sabiedriski politisku organizāciju un amatpersonu

pretvalstiskas darbības pārtraukšanu

Ņemot vērā vairāku Latvijas Republikas teritorijā darbojošos sabiedriski politisku organizāciju un to veidojumu ilgstošu un nepārtrauktu rīcību ar nolūku iznīcināt Latvijas Republiku,

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Atzīt, ka PSKP un tās filiāles — Latvijas Komunistiskās partijas — darbība Latvijas Republikas teritorijā ir noziedzīga.

2. Uzdot Latvijas Republikas prokuratūrai noskaidrot un saukt pie Latvijas Republikas likumos paredzētās atbildības PSRS valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas pārstāvjus Latvijā, kā arī visas tās valsts un sabiedrisko organizāciju amatpersonas Latvijā, kuras ar savu rīcību atbalstījušas vai veicinājušas PSRS VĀSK darbību Latvijas Republikas teritorijā. Uzdot noskaidrot Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu iespējamo līdzdalību PSRS VĀSK noziedzīgajā darbībā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs

Iesniedz 82.v.a.d. (vēlēšanu apgabala deputāts)

Imants Geidāns 21.08.90.

LVA, 290.f., 14.apr., 241.l., 150.lp. Oriģināls.

 

Turpmāk — vēl