“Islandiešiem ir patiešām liela un pozitīva interese par Latviju”

Olafurs Ragnārs Grimsons, Islandes Republikas prezidents, — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Juris Krūmiņš Islandes prezidents Olafurs Ragnārs Grimsons un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga preses konferencē valsts vizītes laikā Islandē (augšējā attēlā); Olafurs Ragnārs Grimsons intervijas laikā “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondentam Jānim Ūdrim (vidējā attēlā); bijusī Islandes prezidente Vigdisa Finbogadotira

— Prezidenta kungs, kad es jūs pirms trim gadiem intervēju pirmoreiz, mani jūsu rezidencē Besastadirā pārsteidza tas, ka šeit praktiski nebija nekādu drošības pasākumu. Toreiz jūs, atbildot uz manu jautājumu, paskaidrojāt, ka šāda ir jūsu konceptuāla attieksme. Laikā kopš šīs intervijas pasaule ir būtiski mainījusies, jo cilvēku apziņā ienācis 2001. gada 11. septembris. Vai jūs joprojām uzskatāt, ka Islandes prezidenta rezidencē drošības pasākumi nav nepieciešami?

— Jā, es tā joprojām uzskatu, un mēs to Islandē nedomājam mainīt, par spīti tam, kas notiek pasaulē. Mēs joprojām saglabājam to pašu sabiedrības atvērtību, kad prezidents un valdības vadītāji ir brīvi pieejami jebkuram sabiedrības loceklim. Mēs šo principu neesam mainījuši. Pie mums joprojām nav miesassargu. Kā redzat, es joprojām dzīvoju šeit Besastadirā, kas ir atvērta ikvienam, un nejūtu nekādus draudus. Tā ir ļoti būtiska Islandes demokrātijas sastāvdaļa, un ceru, ka mēs arī turpmāk varēsim saglabāt šo principu. Tas ir arī mūsu ļoti nozīmīgs vēstījums pārējai pasaulei. Vēstījums pasaulei, kurā daudzi runā par dažādu ierobežojumu palielināšanu. Tas ir ļoti nozīmīgs Islandes vēstījums, ka arī šajos laikos iespējams saglabāt atvērtu sabiedrību, kurā prezidents ir ikvienam pieejams bez liekām formalitātēm. Protams, šodien, Latvijas Valsts prezidentes sagaidīšanas laikā, jūs ap manu rezidenci varējāt redzēt policistus, taču viņi šeit ieradušies, lai stāvētu godasardzē, jo Islandei, kā zināt, nav savas armijas. Ja jūs pie manis atbrauksiet rīt, tad neredzēsiet vairs nevienu policistu. Tas ir ļoti būtiski mūsdienu pasaulē, kur diemžēl tik daudzi cilvēki uzskata, ka ir gluži neizbēgami būvēt augstus mūrus, lai norobežotos. Un to dara prezidenti, ko ievēlējusi tauta! Mēs Islandē uzskatām, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt tautai brīvu pieeju prezidentam un valdībai, jo mūs ievēlējusi tauta un mūsu uzdevums ir kalpot tautai. Augsti mūri prezidentu norobežotu no tautas. Demokrātijas dziļākā vērtība taču ir atklātība. Protams, pastāv loģisks pretarguments, ka šāds mūsu princips saistīts ar zināmu risku. Taču es jums uz to atbildēšu, ka risks ir arī braukt ar automašīnu, jo var taču notikt avārija. Vai gan tādēļ mēs nebraucam! Jā, demokrātijas ievērošana saistīta ar zināmu risku, tomēr mēs Islandē šo principu ievērosim arī turpmāk.

— Aizvadītie trīs gadi kopš iepriekšējās Latvijas prezidenta valsts vizītes mūsu valstu attiecībās bijuši ļoti intensīvi. Un ļoti būtisks notikums mūsu attiecībās bija jūsu valsts vizīte Latvijā 1998. gadā.

— Jā, 1998. gada jūnijā es biju valsts vizītē Latvijā, un 1999. gada aprīlī jūsu toreizējais prezidents Ulmanis bija valsts vizītē Islandē. Es domāju, ka šīs vizītes konsolidēja mūsu valstu attiecības vairākos aspektos. Vispirms jau, kad biju valsts vizītē Latvijā, es izteicu domu, ka Ziemeļu un Baltijas valstis veido astotnieku, nevis “5+ 3”, kā tika sacīts līdz tam. Daudzi jau toreiz ievēroja, ka es tādējādi pasvītroju Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vienlīdzību, bet ne visi to uzreiz bija gatavi pieņemt. Taču tagad šis princips ir pieņemts. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis tagad cieši sadarbojas kā līdztiesīgu valstu astotnieks.

Otrkārt, es savas vizītes laikā paziņoju, ka Islande atbalsta Latvijas un pārējo Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Tolaik nozīmīgākās NATO valstis šo domu nepieņēma. Tagad šis mans viedoklis ir akceptēts, jo praktiski neviena NATO valsts neiebilst pret NATO paplašināšanu, uzņemot Baltijas valstis. Tas arī apliecina, ka Baltijas valstīm sadarbībā ar Ziemeļvalstīm ir nozīmīga loma pasaulē un ka tās augsti ciena starptautiskā sabiedrība.

Treškārt, šajos gados starp mūsu valstīm notikusi ļoti būtiska sadarbība ekonomikas jomā. Sadarbojas daudzas mūsu valstu firmas, biežas ir darījuma aprindu pārstāvju vizītes starp mūsu valstīm.

Ceturtkārt, es gribētu uzsvērt mūsu nozīmīgo sadarbību kultūras jomā. Bet atļaujiet man īpaši uzsvērt, ka mēs abi ar Latvijas Valsts prezidenti esam nolēmuši sadarboties arī Ziemeļu Pētniecības forumā. Šī organizācija apvieno Ziemeļvalstu un Baltijas valstu, kā arī Krievijas, ASV un Kanādas pūliņus kopīgu problēmu risināšanā. Mēs abi ar jūsu prezidenti darbojamies šīs organizācijas goda valdē un skaidri redzam Ziemeļu Pētniecības foruma augstās potences izvērst savu darbību visu tā dalībvalstu interesēs. Ieskaitot Krieviju. Ir ļoti svarīgi — pozitīvi iesaistīt Krieviju šajā sadarbībā. Iesaistīt dialogā ar citām Ziemeļvalstīm. Tas var pozitīvi konsolidēt arī notikumu attīstību pašā Krievijā. Man palika ļoti labs iespaids par manu valsts vizīti Krievijā pirms trim mēnešiem. Mani iespaidoja Krievijas pozitīvā attieksme pret sadarbību ar Ziemeļvalstīm. Es domāju, Latvija un Islande var dot patiešām būtisku ieguldījumu ziemeļu sadarbības attīstīšanā. Tas ir papildu elements NATO un Eiropas Savienības (ES) darbībai, kurā Ziemeļu un Baltijas valstis var pozitīvi izmantot savas stratēģiskās pozīcijas Ziemeļos. Mēs varam izveidot sadarbību, kas virzīsies no Krievijas caur Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm uz Kanādu un ASV, kā arī veidot tiltu starp ASV un Krieviju, kas balstīts Ziemeļos. Šī forma pavērs iespējas ASV un Krievijai sadarboties tā, kā tās līdz šim vēl nav sadarbojušās. Jāatceras, ka jau pirms tūkstoš gadiem, vikingu laikmetā, Krievijai bija nozīmīga loma mūsu reģiona attīstībā. Es domāju, ka mūsdienās Ziemeļvalstu un Krievijas sadarbība var atstāt pozitīvu iespaidu arī uz Latvijas attiecībām ar Krieviju un arī uz citu valstu sadarbību. Pavērojot šo manu uzskaitījumu, redzams, ka sadarbība starp Islandi un Latviju ir bijusi tiešām aktīva un ka kopīgiem spēkiem mēs varam sasniegt lielus mērķus.

— Pēdējos gados ļoti sekmīgi attīstījusies arī mūsu valstu ekonomiskā sadarbība. Tā pēdējos trīs gados Latvijas un Islandes ekonomisko sakaru kopapjoms divkāršojies. Islande sadarbojas arī ar pārējām divām Baltijas valstīm, taču ar Latviju šī sadarbība ir visaktīvākā. Kāds, jūsuprāt, ir galvenais šī panākumu stāsta noslēpums?

— Es domāju, ka gan mūsu, gan Latvijas uzņēmumi ir ļoti sekmīgi centušies atklāt aizvien jaunas sadarbības iespējas. Tie kļuvuši aizvien spēcīgāki arī starptautiskajā tirgū — viņi domā ne vien par tiešu tirdzniecību starp Islandi un Latviju, bet izmanto arī citas — plašākas sadarbības iespējas, apvienojot abu valstu uzņēmēju centienus kopīgu biznesa iespēju radīšanai globālajā tirgū. Nostiprinot ekonomisko klātbūtni Latvijā, Islandes uzņēmumi redz ne vien iespēju nostiprināt savas pozīcijas Eiropas tirgū, bet arī izvērst caur Latviju sekmīgu darbību Krievijas tirgū. Mēs ticam labas ekonomiskās sadarbības iespējām ar Krieviju šajā gadsimtā. Protams, Krievijas ekonomika attīstīsies daudz tālāk, salīdzinot ar šodienu, un šī valsts var kļūt par patiešām ļoti nozīmīgu tirgu pasaules kontekstā.

— Kopš savas 1998. gada valsts vizītes Latvijā jūs mūsu valstī joprojām esat viens no populārākajiem ārvalstu politiķiem. Ko jūs gribētu ar “Latvijas Vēstneša” starpniecību pavēstīt Latvijas sabiedrībai?

— Vispirms jau, ka mēs turpināsim attīstīt ļoti labo sadarbību, ko tik sekmīgi sākām jau deviņdesmito gadu sākumā. Atcerēsimies, ka pamatu šai sadarbībai Islande lika jau 1991. gada augustā, pati pirmā starp pasaules valstīm atzīstot Latvijas atjaunoto suverenitāti. Šajos vienpadsmit gados mēs esam pārliecinājušies, ka mums ir ļoti daudz kopīga. Tagad mēs redzam, cik svarīgi ir Ziemeļu un Baltijas valstīm izveidot ciešu savienību, lai kopīgi ietu uz priekšu 21. gadsimtā. Tādēļ ir pilnīgi skaidrs, ka arī abām mūsu valstīm ir tik svarīgi aizvien tālāk padziļināt mūsu sadarbību. Es arī esmu dziļi pārliecināts, ka joprojām pastāv daudzas iespējas vēl tālāk izvērst mūsu ekonomisko sadarbību un mūsu kontaktus kultūras jomā, piedaloties kopīgos projektos. Šajā kontekstā Latvijas Valsts prezidentes vizīti Islandē es uzskatu par ļoti nozīmīgu notikumu, lai sekmētu šo attīstību. Man vēl spilgtā atmiņā ir jūsu prezidentes pirmā vizīte Islandē 1999. gadā, kad viņa piedalījās demokrātijas jautājumiem veltītā konferencē. Tādēļ mēs ar patiesu prieku uzņemam Vairu Vīķi–Freibergu Islandē jau kā otro Latvijas Valsts prezidenti mūsu attiecību vēsturē.

Volfs fon Zeifelts, Bijušais rīdzinieks, Islandes pensionārs

— Jūsu vārds liecina, ka esat cēlies no Baltijas vācu muižnieku aprindām.

— Jā, bet, lūdzu, tāpēc neskatīties šķībi uz mani, ka esmu vācu bruņinieku pēctecis. Latvija man ir mīļa. Neatkarīgajā Latvijā es dzīvoju kā vienkāršs cilvēks, un man bija vislabākās attiecības ar latviešiem. Arī manam tēvam ar latviešiem bija vislabākās attiecības, kaut arī muižas zeme viņam tika atsavināta. Es mācījos Vācu klasiskajā ģimnāzijā Rīgā, Skolas ielā. Kad dienēju Vidzemes artilērijas pulkā, tur bija ne vien latvieši. Tur bija arī divi poļi, divi ebreji, taču starp mums nebija ne mazākās nesaprašanās. No Latvijas es aizbraucu 1939. gadā, kad repatriējās baltvācieši. Jā, es esmu vācietis, taču uzskatu sevi arī par latvieti, un Latvija man joprojām ir mīļa, kaut es jau četrdesmit gadus dzīvoju Islandē. Līdz aiziešanai pensijā es šeit biju dārznieks.

— Vai tā nav ļoti grūta profesija Islandes skarbās dabas dēļ?

— Man šis darbs ļoti patika. Jā, patiesi, Islandes ainavu veido lavas akmeņi, taču arī šeit iespējams iekopt zemi. Es ilgus gadus strādāju par dārznieku kapsētā. Jā, gari gadi ir pagājuši, taču Latvija man joprojām ir ļoti mīļā atmiņā. Mana mīļākā grāmata ir Jēkaba Janševska “Dzimtene”. Mana māte taču bija no Nīgrandes.

— Ko jūs jutāt, uzzinot, ka Latvija atkal ir neatkarīga valsts?

— Es jutu lielu prieku. Ziniet, es reiz, laikam 1975. gadā, biju aizbraucis uz Rīgu, bet tad pie jums bija okupācijas vara, un viss bija tāds pelēks. Katram cilvēkam taču var būt tikai viena dzimtene, un man tā ir Latvija. Kaut arī Islandē man klājas ļoti labi.

— Ko jūs izjūtat Latvijas Valsts prezidentes vizītes laikā?

— Es esmu dikti lepns un priecīgs. Es atkal jūtos kā latvietis, kaut pēc dokumentiem esmu vācietis. Es priecājos par Latvijas panākumiem un novēlu savai dzimtenei visu to labāko. Brīnišķīgi, ka Latvijas prezidente ir šeit un ka islandieši viņu tik augstu novērtē. Man arī liekas, ka Latvijai un Islandei ir daudz kopīga. Tā ir tāda garīga kopība. Nododiet Latvijai labas dienas un manus vislabākos novēlējumus!

Latviešu studente Islandē Ilva Pētersone

— Vai Islandē pastāvīgi dzīvo daudz latviešu?

Vizītes laikā: Latvijas Valsts prezidentes adjutants kapteinis Intars Jundze un Valsts prezidentes padomniece ekonomikas jautājumos Zane Zeibote; Islandē dzīvojošā latviete Ilva Pētersone un folkloras grupas “Iļģi” vadītāja Ilga Reizniece Foto: Jānis Ūdris,“LV”

— Kad es pirms septiņiem gadiem atbraucu uz Islandi, es šeit biju vienīgā latviete. Šeit gan jau tad dzīvoja arī Volfs fon Zeifelts. Viņš visiem uzsver, ka ir latvietis, un lepojas ar to. Tagad ar katru gadu Islandē parādās arvien vairāk latviešu. Katru gadu šeit ierodas kāds latviešu students mācīties islandiešu valodu. Islandē arī aizvien vairāk latviešu ierodas strādāt. Šobrīd es šeit pazīstu kādus trīsdesmit latviešus, bet internetā atradu, ka pērn Islandē astoņdesmit cilvēkiem no Latvijas izsniegtas darba atļaujas.

— Kā jūs pati nokļuvāt Islandē?

— Iemesli, kuru dēļ šeit nokļuvu, bija vairāki. Galvenais no tiem — es dabūju stipendiju un sāku Reikjavīkas universitātē mācīties islandiešu valodu. Pabeidzu islandiešu valodas studijas maģistrantūrā. Tagad mācos Tūrisma skolā, paralēli arī strādāju viesnīcā un domāju ko vairāk darīt tūrisma jomā.

— Vai Islandē tagad dzīvojat pastāvīgi?

— Baidos tā apgalvot. Es visu laiku saku “vēl vienu gadu”, bet pašlaik jau apsveru iespēju iegūt Islandes pilsonību.

— Kas jūs Islandē saista?

— Agrāk es ļoti daudz ceļoju. Tas bija saistīts ar manu iepriekšējo darbu Sarkanajā Krustā. Kad atbraucu uz Islandi, man bija sajūta, ka esmu mājās. Man liekas, galvenais pievilkšanas spēks bija Islandes daba, jo es aizraujos ar kalnu tūrismu. Kad dzīvoju Rīgā, man likās, ka es nekad nespētu dzīvot citur kā tikai lielā pilsētā. Bet tagad man šķiet — ja kādreiz atgrieztos Latvijā, tad gribētu dzīvot laukos.

— Kā, no Islandes raugoties, izskatās Latvijas un Islandes attiecības?

— Pēdējos gados izveidojušies daudzi Islandes un Latvijas kopuzņēmumi. Islandes uzņēmumi aicina cilvēkus no Latvijas pie sevis mācīties. Daudzi Islandes uzņēmumi izveido Latvijā savas filiāles, piemēram, “BIKO” ir filiāle Valmierā. Jūtams, ka mūsu ekonomiskie kontakti attīstās ļoti dinamiski.

— Vai islandieši, jūsuprāt, labi pazīst Latviju?

— Viņi uz Baltijas valstīm skatās kā vienu reģionu. Viņi joprojām jauc Latviju ar Lietuvu un Igauniju. Bet Baltiju viņi zina un zina arī, ka Islande bija pirmā valsts, kas atzina Baltijas valstu neatkarību. Daudzi islandieši man pārvaicā, vai es to zinu, un ir priecīgi, kad es to apstiprinu. Taču pēdējā laikā Latvijas vārds Islandes medijos bieži izskan arī citā sakarā. Diemžēl pēdējos gados gan Islandes televīzijā, presē ļoti daudz tiek diskutēts par to, ka meitenes no Baltijas valstīm brauc uz Reikjavīku strādāt par striptīza dejotājām. Tiek diskutēts, vai tā ir prostitūcija vai nav. Un diemžēl, uzzinot, ka esmu no Latvijas, bieži vien pirmais jautājums ir par to.

— Kā jums šķiet, vai Islandes un Latvijas amatpersonu kontakti varētu mainīt šo aplamo priekšstatu par Baltijas valstīm?

— Es ceru, ka jā. Jo mūsu prezidentes vizīte Islandes presē ir ļoti labi un plaši atspoguļota. Mūsu prezidentes stāja, intelekts un valoda taču ir tik ļoti piemēroti, lai padarītu mūsu valsti patiešām labi pazīstamu Islandē. Vizītes dienās Islandes lielākajās avīzēs bija plašas intervijas ar mūsu prezidenti un apraksti par viņu. Redzams, ka islandiešiem ir patiešām liela un pozitīva interese par Latviju.

— Ko pati izjūtat šīs vizītes dienās?

— Es jūtu, cik patiesībā ļoti tuvas ir Latvija un Islande. Taisnību sakot, šobrīd šeit, pilsētas teātrī, man ir pat grūti saprast, kur atrodos — Islandē vai Latvijā. Visapkārt skan latviešu valoda.

— Kā jūs redzat Latvijas un Islandes attiecību nākotni?

— Tā kā pati esmu pievērsusies tūrismam, tad man ļoti gribētos, lai kontakti attīstītos tieši šajā jomā. Lai iespējami vairāk latviešu iepazītos ar Islandi.

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītē Islandē