Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Gorbunovs

Uz jaut. Nr.113 - dok. Nr.3006

Par valsts īpašuma izpārdošanu Rīgas brīvostā

 

Saskaņā ar Ministru prezidenta šā gada 23. marta rezolūciju Nr.45/1284-k Satiksmes ministrijas kompetences ietvaros sniedzu atbildi uz Saeimas deputātu jautājumiem.

1. Rīgas Brīvostas pārvalde saskaņā ar "Likuma par ostām" 7. pantu ir pašvaldības iestāde, līdz ar ko tās lēmējinstitūcijas jeb valdes locekļi, pamatojoties uz "Korupcijas novēršanas likuma" 5. panta otrās daļas nosacījumiem, ir valsts amatpersonas. Uz tām attiecas visi ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi. "Korupcijas novēršanas likuma" 31. un 32. pants nosaka, ka ar interešu konfliktu saistīto ierobežojumu ievērošanas kontroli veic Valsts ieņēmumu dienests. Līdz ar to Satiksmes ministrijai nav tiesību izvērtēt Rīgas brīvostas valdes locekļa E.Krastiņa rīcības atbilstību "Korupcijas novēršanas likuma" prasībām. Papildus tam informēju, ka saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldnieka sniegto informāciju 2000. gada 22. decembra Rīgas brīvostas valdes sēdē jautājumā par ostas tehnikas pārdošanu E.Krastiņš balsojumā nepiedalījās, par ko ir izdarīts attiecīgs ieraksts valdes sēdes protokolā.

2. Rīgas brīvostas ostas tehnikas pārdošanas procedūra bija organizēta atbilstoši tiesību aktu prasībām, un to saskaņā ar "Likuma par ostām" 7. panta trešās daļas 8. punktu veica Rīgas Brīvostas pārvalde. Pirms lēmuma pieņemšanas Rīgas brīvostas valdē bija pasūtīti divu dažādu auditorfirmu pārdodamās tehnikas novērtējumi. Šos novērtējumus veica Igaunijas auditorfirma "Seahawk Ltd." un Latvijas auditorfirma "Invest Rīga". Rīgas brīvostas valdes 2000. gada 22. decembra lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz šo abu auditorfirmu īpašumu novērtējumu un izvēloties Igaunijas auditorfirmas "Seahawk Ltd." novērtējumu, kura bija noteikusi augstāku cenu. Satiksmes ministrija ostas pārvaldes pārraudzību var veikt tikai "Likuma par ostām" noteiktajā apjomā, un tajā nav paredzētas ministrijas tiesības jebkādā veidā iejaukties ostas pārvaldes darbībā, ko tā veic kā privāto tiesību subjekts.

				Ar cieņu -
2001. gada 29. martā	satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

 

 

Ministrs

M.Segliņš

Uz jaut. Nr. 114 - dok. Nr. 2940

Par noziedzības līmeni Latvijā pēdējo divu gadu laikā

Sakarā ar Saeimas Pieprasījumu komisijas 2001. gada 14. marta atzinumu Nr. 9/11-7-2 iesniedzu atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem

1. Kāpēc noziedzības līmenis Latvijas valstī pēdējo divu gadu laikā, kad jūs ieņemat iekšlietu ministra amatu,

- kopumā pieaudzis par 14,2%, salīdzinot 2000. gadā valstī reģistrētos noziegumus ar 1999. gadā valstī reģistrētiem noziegumiem;

- smago noziegumu skaits pieaudzis par 1,9% valstī;

- tai skaitā pieaudzis noziegumu pret īpašumu skaits, noziegumu, kas izdarīti sabiedriskās vietās;

- mēnesī reģistrēto noziegumu skaits salīdzinoši ir pieaudzis par 519 noziegumiem mēnesī.

Noziedzības stāvokli valstī nosaka ne tikai ekonomiskie, sociālie un tiesiskie procesi, kas norisinās tās iekšienē, bet to ietekmē arī Baltijas reģiona, īpaši Lietuvas, Igaunijas un Krievijas, noziedzības tendences.

Noziedzības stāvokli valstī vistiešāk ietekmē visi augstākminētie procesi. Noziedzības līmenis strauji pieauga 90. gadu sākumā. Sasniedzot visaugstāko līmeni 1992. gadā (61 871 reģistrēts noziegums), turpmākajos gados noziedzības līmenis pakāpeniski samazinājās.

Pēdējo gadu laikā noziedzība ir kļuvusi par aktuālu valsts iekšējās politikas problēmu. Tāpēc cīņai pret noziedzību jābūt par vienu no svarīgākajiem valsts uzdevumiem, kura sekmīga izpilde pozitīvi ietekmēs valsts attīstību kopumā. Šajā jomā, pat vairāk nekā citās, mums jāturpina un jānostiprina sadarbība ar Baltijas reģiona valstīm, gan ar citām valstīm. Pašreiz daudzi kopēji pasākumi cīņā pret noziedzību tiek realizēti tiešā sadarbībā ar kaimiņvalstu - Igaunijas un Lietuvas - tiesībsargājošām institūcijām.

Tiek veicināta arī sadarbība noziedzības novēršanā ar citām valstiskajām un nevalstiskajām iestādēm un organizācijām (ministrijām, pašvaldībām u.c.).

Sabiedriskās drošības un kriminālo apdraudējumu novēršana pamatojas tikai uz pašu noziedzīgo nodarījumu, respektīvi, nelabvēlīgo seku apzināšanu un to iestāšanās novēršanu. Taču vēl būtiskāks virziens noziedzīgo nodarījumu novēršanā ir noteikt cēloņus un veicinošos apstākļus, kas izraisa sabiedriskās drošības un kriminālos apdraudējumus (bezdarbs, iedzīvotāju sociālā nodrošinājuma līmenis u.c.).

Neapšaubāmi, kriminogēno situāciju valstī tieši ietekmē tās likumdošana un likumu realizēšana. Pēdējos gados izstrādātas noziedzības novēršanas valsts programmas, pieņemti attiecīgie likumi un normatīvie akti. Taču jāatzīst, ka vairākiem no tiem nav finansiāla seguma, kas būtiski traucē Iekšlietu ministrijai noteikto uzdevumu izpildi.

2000. gadā Latvijā reģistrēti 50 199 noziedzīgi nodarījumi, tas ir par 6230 jeb 14,2% vairāk nekā 1999. gada attiecīgajā periodā.

Visu reģistrēto noziegumu skaits Latvijā

Ņemot vērā Baltijas valstu līdzīgo sociāli ekonomisko un ģeogrāfisko stāvokli, statistikas dati Latvijā tiek salīdzināti ar Lietuvu un Igauniju. 2000. gadā visvairāk noziedzīgo nodarījumu ir reģistrēts:

Noziedzības līmenis Latvijā (uz 10 tūkst. iedzīvotāju) ir 211,3 noziegumi, tas ir viszemākais Baltijas valstīs (Igaunijā - 419,8, Lietuvā - 222,5).

2000. gadā Latvijas Valsts policija atklāja 21 541 noziedzīgo nodarījumu jeb 42,9% (-4,1%), tas ir par 875 vairāk nekā 1999. gadā.

1999. gada 1. aprīlī ar jaunā Krimināllikuma stāšanos spēkā daļēji izmainījās noziedzīgo nodarījumu klasifikācija, proti, pēc Krimināllikuma 7. panta noziedzīgie nodarījumi iedalāmi kriminālpārkāpumos un noziegumos, savukārt noziegumi iedalāmi mazāk smagos un sevišķi smagos noziegumos. Tas kopumā ļoti spēcīgi ietekmēja noziedzības līmeņa pieaugumu statistiskajos rādītājos.

2000. gadā, pielietojot šaujamieročus, izdarīts par 41 noziedzīgo nodarījumu mazāk nekā 1999. gadā. No tiem: slepkavības - 10; laupīšanas - 43.

2000. gadā ierosinātas 43 956 (+6174) krimināllietas. Prokuratūrai nodotas 23 770 krimināllietas, bet lēmums pieņemts 23 214 lietās.

2000. gadā samazinājies noziedzīgo nodarījumu skaits, kas izdarīti dzēruma stāvoklī - 7052 (-456). Palielinājies noziedzīgo nodarījumu skaits, kurus izdarījušas personas, kas nestrādā un nemācās, un to noziedzīgo nodarījumu skaits, kas izdarīti grupā.

	grupā	dzēruma	narkotiku	nestrādā,	agrāk
		stāvoklī	ietekmē	nemācās	izdarījušie
Visas personas	6531	7061	461	10 983	6728
Nepilngadīgie	2020	699	58	1992	1239

 

2. Kāpēc reālais finansējums Valsts policijai konsekventi samazinās pēdējo gadu laikā, kāpēc Valsts policijai pēdējo divu gadu laikā netiek investīcijās iedalīti nekādi līdzekļi?

1998. gadā Valsts policijai tika apstiprināti izdevumi 32 124 447 lati. Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam" Valsts policijai papildus tika piešķirti finansu līdzekļi šādu pasākumu realizācijai:

• atalgojuma paaugstināšanai -	Ls 2 226 365
• operatīvo izdevumu nodrošināšanai -	69 280
• sakaru pakalpojumu sadārdzinājuma segšanai -	33 028
• sakaru līdzekļu uzturēšanai -	152 275
Kopā	2 480 948
1999. gadā Valsts policijai tika piešķirti papildu finansu līdzekļi šādu pasākumu veikšanai:
• minimālās algas paaugstināšanai -	Ls 43 235
• atalgojuma paaugstināšanai -	2 174 934
• patruļdienesta profesionalizācijai -	153 654
• ēkas Gaujas ielā 15 kapitālajam remontam
un ekspluatācijas izdevumu segšanai -	214 872
• lidostas "Rīga" patvēruma meklētāju intervēšanas nodaļas izveidei -	97 160
• Investīcijām -	97 000
Kopā	2 780 855
Veidojot 2000. gada Valsts policijas budžetu, tika samazināti šādi izdevumi:
• 1% valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas
(Ministru kabineta lēmums) -	Ls 151 434
• 8 automašīnu uzturēšanas izdevumi (Ministru kabineta lēmums) -	15 170
• 2% uzturēšanas izdevumu samazinājums (Ministru kabineta lēmums)	50 000
• investīciju samazinājums -	298 000
Papildus tika piešķirti tikai:
• tuberkulozes slimnīcas apsardzei -	Ls 10 000
• apmācību izdevumu segšanai -	20 000
• alkohola pārbaužu veikšanai -	80 000

Bez tam Valsts policija iekasēto soda naudu, sākot ar 2000. gadu, iemaksā valsts budžetā, un līdz ar to Valsts policijas budžetā tika palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem par Ls 3 260 000.

 

Turklāt Valsts policijas darbības nodrošināšanai Iekšlietu ministrija no citām programmām pārdalīja šādus līdzekļus:

• Tikumības policijas materiāltehniskajam nodrošinājumam -	Ls 20 715
• Kriminālpolicijas struktūru stiprināšanai -	19 400
• Nelegālo imigrantu izraidīšanas izdevumu segšanai -	12 600
• Policijas atašeja darbības uzsākšanai Maskavā -	12 500

 

2001. gadā Valsts policijas budžetā tika samazināti šādi izdevumi:

• 1% valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas

(Ministru kabineta lēmums) -	Ls 151 386
• kapitālo izdevumu samazinājums (Ministru kabineta lēmums) -	4880
Papildus tika piešķirti finansu līdzekļi šādu pasākumu realizācijai:
• minimālās algas paaugstināšanai -	Ls 226 213
• degvielas iegādei -	241 624
• Tikumības policijas stiprināšanai -	150 000
• policijas atašeja darbības Maskavā nodrošināšanai -	21 900
• policijas atašeja darbības uzsākšanai Hāgā -	3093
• alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaužu
veikšanai -	156 005
• investīcijām papildus -	13 000
1999. gadā Valsts policijai Valsts investīciju programmas ietvaros tika ieplānoti 535 000 latu, tajā skaitā:
IA-07 "Limbažu rajona policijas nodaļas ēkas būvniecība"	Ls 315 000
IA-13 "Madonas RPN ēkas būvniecība"	Ls 173 000
IA-21 "Valsts Ceļu policijas datu reģistrs"	Ls 47 000
2000. gadā Valsts policijai Valsts investīciju programmas ietvaros tika ieplānoti 237 000 latu, tajā skaitā:
IA-07 "Limbažu rajona policijas nodaļas ēkas būvniecība"	Ls 147 000;
IA-21 "Valsts Ceļu policijas datu reģistrs"	Ls 50 000;
un uzsākts jauns Valsts investīciju programmas projekts
IA-32 "Speciālās tehnikas iegāde Kriminālpolicijai"	Ls 40 000

2001. gadā saskaņā ar likuma "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000. gadam"" 13. pielikumu "Ministriju un centrālo valsts iestāžu ilgtermiņa valsts saistību limiti 2001., 2002. gadam un turpmākiem gadiem valsts pamatbudžetā un valsts speciālajā budžetā" Valsts policijai Valsts investīciju programmas ietvaros tika ieplānoti 250 000 latu, tajā skaitā:

IA-21 "Valsts Ceļu policijas datu reģistrs" -	Ls 30 000;
IA-25 "Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes administratīvā kompleksa būvniecība" - Ls 50 000;
IA-32 "Speciālās tehnikas iegāde Kriminālpolicijai" -	Ls 170 000.
Budžetu apstiprina Saeima, un šajā sakarā jāatzīmē, ka iekšējās drošības, t.sk. Valsts policijas iestāžu, vajadzības pēdējo triju valdību laikā nav bijušas galveno prioritāšu sarakstā.
3. Pagājušajā gadā jūs kā iekšlietu ministrs, uzstājoties Saeimas sēdē, apsolījāt atrast līdzekļus no iekšlietu struktūru iekšējām rezervēm Tikumības policijas darbības atjaunošanai. Kāpēc reāli nav notikusi Tikumības policijas nodaļas atjaunošana un nav uzsākta efektīva nodaļas darbība?
Tikumības policijas darbības nodrošināšanai nepieciešami 299 979 lati, tajā skaitā:
- kārtējie izdevumi	Ls 214 441
- vienreizējie izdevumi	85 538

2000. gadā Valsts policijai no 03.00.00 "Iekšlietu ministrijas materiāltehniskā apgāde" tika pārdalīti Ls 20 715 (2 automašīnu, 6 datoru, 2 mobilo telefonu, 3 diktofonu un 2 ciparu fotoaparātu iegādei).

Tikumības policijas formas tērpu iegāde Ls 8988 tika nodrošināta 03.00.00 "Iekšlietu ministrijas materiāltehniskā apgāde" programmas ietvaros.

2001. gada budžetā tika piešķirti Ls 150 000 Tikumības policijas stiprināšanai.

Pašreiz Tikumības policijas nodaļā ir 18 štata vietas. Tā ietilpst Galvenās kriminālpolicijas Narkotiku apkarošanas birojā un nodarbojas ar pašiem smagākajiem sabiedrībai sociāli kaitīgiem sutenerisma gadījumiem pēc reģionālā principa.

 

4. Kāpēc nav atrasti līdzekļi, lai nodrošinātu Dobeles īslaicīgās aizturēšanas izolatora darbību?

1997. gada maijā Dobeles rajona policijas pārvalde pārcēlās uz jauno administratīvo ēku, taču ierobežotā finansējuma dēļ netika pabeigta īslaicīgās aizturēšanas izolatora būvniecība. Tikai daļēji tika uzceltas izolatora ārsienas un pārsegums (bez jumta). Lai izolatoru pabeigtu, ir nepieciešams finansējums Ls 273 000 apmērā.

Dobeles rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolators joprojām atrodas vecajās telpās Muldavas ielā 5, Dobelē. Telpas tiek īrētas no privātīpašnieka, un tās atrodas avārijas stāvoklī un neatbilst sanitārajām prasībām. Dobeles rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatora pašreizējās telpas remontēt nav lietderīgi.

Arī citi izolatori ir līdzīgā stāvoklī. Valsts policijai nav iespējams bez papildu finansu līdzekļu piešķiršanas tos uzlabot un iekārtot atbilstoši mūsdienu prasībām.

Izprotot kritisko situāciju Dobeles īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un ņemot vērā Dobeles rajona prokuratūras virsprokurora A.Grišāna iesniegumu par Dobeles RPP īslaicīgā aizturēšanas izolatora slēgšanu, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē kā Ministru kabineta lietu jautājumu par situāciju Dobeles rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, kā risinājumu piedāvājot izdarīt grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2001. gadam", kas paredz:

• palielinājumu par Ls 273 000 budžeta apakšprogrammā 06.01.00. "Valsts policijas pārvaldes", novirzot šo summu Valsts investīciju programmas projekta IA-31 "Dobeles rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatora un garāžu būvniecība" finansēšanai;

• nosakot, ka šo izdevumu finansēšanas avots ir budžeta programmā 24.00.00 "Valsts robežas izbūve" Valsts investīciju programmas projektam IA-22 "Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide" 2001. gadam piešķirto līdzekļu samazinājums par Ls 273 000.

Iekšlietu ministrija jau 1999. un 2000. gadā, gatavojot investīciju projektus, prasīja līdzekļus Dobeles īslaicīgās aizturēšanas izolatoram, bet diemžēl tie netika piešķirti.

Uzskatām, ka pareizākais risinājums būtu piešķirt finansu līdzekļus no valsts budžeta, jo, pārdalot investīciju programmās paredzētos līdzekļus, netiks nodrošinātas citu Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo iestāžu vajadzības.

Jautājums par situāciju Dobeles rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā izskatīts Ministru kabineta 2001. gada 13. marta sēdē (prot. Nr. 11, 35.§) un pieņemts zināšanai. Iekšlietu ministrija marta mēnesī iesniegs priekšlikumus likumprojektā "Par grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2001. gadam"" izskatīšanai Ministru kabinetā.

5. Kāpēc un kādā veidā ir pieļauta masu saziņas līdzekļos publiskā diskusija par tā saucamajiem melnajiem sarakstiem un S.Mihailova iebraukšanas Latvijā iespējamību?

Ne Iekšlietu ministrija kopumā, ne atsevišķas tās struktūrvienības nevar ietekmēt diskusijas uzsākšanu vai izbeigšanu masu informācijas līdzekļos, ja tās iniciatori bijuši preses pārstāvji, kā tas bija gadījumā ar tā dēvēto melno sarakstu un S.Mihailovu. Publiska diskusija masu informācijas līdzekļos par to vai citu jautājumu ir žurnālistu un visas sabiedrības vārda un uzskatu brīvības izpausme, kas ir viena no demokrātiskas valsts pamatvērtībām.

Pirmā diskusija par S.Mihailova iekļaušanu sarakstā parādījās š.g. 25. janvārī LETA portālā, un to ierosināja Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāts Andrejs Panteļējevs.

Nevienā no Latvijas Republikas likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē personu ieceļošanu Latvijā, nav sastopams apzīmējums "melnais saraksts". Ir Ministru kabineta 1999. gada 6. aprīļa noteikumi Nr. 131 "Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība", saskaņā ar kuriem tiek regulēta un noteikta kārtība, kādā personas iekļaujamas sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

 

6. Vai Solnceva noziedzīgais grupējums, tā pārstāvji realizē īpašuma iegādi Latvijā?

Drošības policija un Valsts policijas Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs pārbauda visu informāciju par Solnceva grupējuma dalībnieku iespējamām aktivitātēm nekustamo īpašumu iegādē Latvijā.

Pagaidām oficiāla (dokumentāla) apstiprinājuma šim faktam nav.

 

7. Nekavējoši izskaidrot un pamatot situāciju, kāda bija 2001.gada pirmajos divos mēnešos, kad Valsts policijai pietrūka līdzekļu, lai nodrošinātu policijas transportu ar degvielu.

Valsts policijas funkciju izpildei izmantotā transporta uzturēšanai izdevumi paredzēti divās Iekšlietu ministrijas budžeta programmās:

- 05.00.00 "Autotransporta uzturēšana" (Autotransporta centrālā bāze, kura atbild par Valsts policijas Rīgas pilsētas struktūrvienību izmantotā autotransporta uzturēšanu);

- 06.00.00 "Valsts policija" (Valsts policijas teritoriālās iestādes, Valsts apsardzes dienests).

2001. gada budžeta sagatavošanas procesā minētās programmas tika sagatavotas kā pārskatāmās programmas, un jautājums par nepieciešamajiem finansu resursiem šajās programmās paredzēto funkciju izpildei tika izskatīts Ministru kabineta sēdē. Sniegtā informācija tika pieņemta zināšanai, un tālākā budžeta projekta izskatīšanas gaitā papildu līdzekļi degvielas problēmu risināšanai netika rasti.

 

1. Situācija Valsts policijas teritoriālajās struktūrvienībās

Lai nodrošinātu Valsts policijai uzlikto funkciju izpildi, ņemot vērā prognozēto degvielas cenu kāpumu un optimālās nobraukuma normas, Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību vajadzībām 2001. gadam tika pieprasīti kopsummā Ls 1 684 121, tai skaitā papildus - Ls 899 423. Aprēķini veikti, pamatojoties uz šādiem normatīvajiem rādītājiem: vidējais degvielas patēriņš uz 100 km - 11,8 l, optimālā nobraukuma norma uz 1 transportlīdzekli gadā (dienā) - 43 928 km (120 km), vidējā degvielas cena - Ls 0,38, vidējais plānotais transportlīdzekļu skaits gadā - 855.

Ministrijai apstiprināto izdevumu "mērķa griestu" ietvaros tika rasta iespēja pārdalīt papildus degvielas iegādei 2001. gadam Ls 241 624. Līdz ar to "deficīts" sastāda Ls 657 799.

Valsts teritoriālo struktūrvienību autotransporta faktiskais nobraukums 1999.gadā bija 25,4 milj.km; 2000. gadā - 21,4 milj.km.

Kopš 1998.gadā sākās sraujš degvielas cenu kāpums (1998. XII - 1999.g. I - par 13,8%; 1999.g. I-XII - par 9,3%; 1999.g. XII-2000.g. I par 7,6%; 2000.g. I -XII par 3,5%), Valsts policijas teritoriālajām iestādēm ar Ministru kabineta lēmumu papildu līdzekļi degvielas iegādei nav piešķirti, izņemot 2000. gadu, kad Ls 2432 tika piešķirti no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem konkrētiem mērķiem.

Situāciju raksturo šādi rādītāji: 1998.g. faktiskie izdevumi - Ls 1 088 519; 1999.g. faktiskie izdevumi - Ls 916 164; 2000.g. faktiskie izdevumi - Ls 937 243 ("bāze" - Ls 784 698), 2001.g. plāns - Ls 1 026 322 ("bāze" - Ls 784 698). Tā kā līdzekļi papildus netika piešķirti, degvielas izdevumu segšanai tika piesaistīti citiem izdevumiem plānotie līdzekļi, galvenokārt ēku un transportlīdzekļu uzturēšanai un iekārtu apkopei sākotnēji "bāzē" paredzētie līdzekļi. Valsts policijai, krasi samazinot nobraukumu, kreditoru parādi par degvielu uz 01.01.2001. sastādīja Ls 13 476.

 

2. Situācija Valsts policijas Rīgas pilsētas struktūrvienībās

Autotransporta centrālajai bāzei (ACB) regulāri ik gadus kopš cenu kāpuma veidojas kreditoru parādi piegādātājiem: par 1997.g. - Ls 30 412, par 1998.g. - Ls 58 528, par 1999.g. - Ls 79 962, par 2000.g. - Ls 127 328. No šiem rādītājiem var secināt, ka parāds aug proporcionāli degvielas cenu kāpumam.

Kopš 1998. gada, kad sākās "degvielas krīze" Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, papildus ir piešķirti šādi līdzekļi: 1998.g. no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem - Ls 36 000; 1999.g., samazinot finansējumu centralizētai kapitālieguldījumu programmai - Ls 43 000 un Ls 5000 - pārdalot līdzekļus no citām Iekšlietu ministrijas programmām; 2000.g. - no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem - Ls 798 sakarā ar skolēnu Dziesmu svētkiem (piezīme: samazināti izdevumi Ls 18 334 apmērā, tajā skaitā arī degvielas iegādei sakarā ar Ministru kabineta lēmumu - samazināt centrālā aparāta izdevumus 8 transportlīdzekļiem); no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem papildus piešķirti parāda apmaksai - Ls 16 311, samazinot centrālā aparāta izdevumus un citu Iekšlietu ministrijas programmu izdevumus, papildus pārdalīti vēl Ls 56 334; 2001.g. ministrijai piešķirto "mērķa griestu" ietvaros tika rasta iespēja pārdalīt papildus degvielas iegādei tikai Ls 62 618.

2001. gada izdevumu pieprasījums degvielas iegādei bija Ls 770 101, bet budžetā paredzēti tikai Ls 447 429. Sedzot pilnībā parādu, gada izdevumu finansēšanai atlikums ir Ls 320 101.

Sekas šādam finansējumam var raksturot ar šādiem rādītājiem:

- Ceļu policijas transporta nobraukums jāsamazina līdz 53% no normas, kas ietekmētu ceļu satiksmes drošības kontroli un radītu problēmas ar izbraukumiem uz ceļu satiksmes negadījumu vietām; sekas varētu būt arī ceļu satiksmes drošības pasliktināšanās un ieņēmumu no soda naudām samazināšanās valsts budžetā;

- Patruļpolicijas transporta nobraukums jāsamazina līdz 48% no normas, kas ievērojami ietekmētu sabiedrības drošību;

- Dežūrdaļas transporta nobraukums jāsamazina līdz 88% no normas, kas ietekmētu izbraukumus uz notikumu vietām;

- Kriminālpolicijas un pārējo Valsts policijas struktūrvienību transporta nobraukums nedrīkstētu pārsniegt 5,6% no normas vai vidēji 8,2 km dienā.

Lai nodrošinātu transportlīdzekļu nobraukumu, kāds tas bija 1999. gadā (salīdzinoši: 1999.g. - 11,5 milj. km; 2000.gadā - 8,9 milj. km) un dzēstu parādus, Autotransporta centrālajai bāzei 2001. gadā papildus nepieciešami vēl vismaz Ls 180 000.

 

3. Iekšlietu ministrija piedāvāja Ministru kabinetam šādu problēmas risinājumu

1. Izdarot grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam", palielināt izdevumus degvielas iegādei budžeta programmā 05.00.00 "Autotransporta uzturēšana" kopsummā par 227,3 tūkst.latu, nosakot šādus šo izdevumu finansēšanas avotus:

1.1. degvielas parāda segšanai (127,3 tūkst. latu), pārdalot līdzekļus no budžeta programmām 15.00.00 "Pirmsskolas bērnu iestādes" (līdzekļu pārdale iespējama sakarā ar bērnudārzu nodošanu Rīgas pašvaldībai), 23.00.00 "Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs" (līdzekļu pārdale iespējama sakarā ar patvēruma meklētāju skaita ievērojamu samazināšanos), kā arī no citām Iekšlietu ministrijas budžeta programmām, ņemot vērā to izpildi;

1.2. papildu degvielas iegādei, lai nodrošinātu normālu Valsts policijas Rīgas pilsētas struktūrvienību darbu (180 tūkst. latu) - nosakot, ka valsts uzņēmums "Materiālās rezerves" pārskaita valsts budžeta nenodokļu ieņēmumos līdzekļus, kas gūti, realizējot valsts rezervēs esošās materiālās vērtības un attiecīgi palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem Iekšlietu ministrijai.

Lai jau šobrīd nebūtu krasi jāierobežo Valsts policijas izbraukumi Rīgas pilsētā, Iekšlietu ministrija ir lūgusi Finansu ministriju atļaut izdarīt grozījumus finansēšanas plānā, paredzot papildu asignējumus parāda nomaksai marta mēnesī un attiecīgi samazinot asignējumus sepembra-decembra mēnešos, ko Finansu ministrija ir atbalstījusi. Līdz ar to grozīti finansu plāni, paredzot marta mēnesī papildus finansējumu degvielas izdevumu segšanai Ls 127 328.

Jautājums par situāciju Valsts policijas autotransporta līdzekļu apgādē ar degvielu izskatīts Ministru kabineta 2001.gada 13.marta sēdē (prot. Nr.12, 34.§). Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus:

1. Paredzēt parāda par degvielu 127 300 latu apmērā segšanu Iekšlietu ministrijas 2001.gadam apstiprināto budžeta līdzekļu ietvaros no programmām 15.00.00 "Pirmsskolas bērnu iestādes" un 23.00.00 "Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs";

2. Paredzēt, ka valsts uzņēmums "Materiālās rezerves" pārskaita valsts budžeta nenodokļu ieņēmumos 180 000 latu no ieņēmumiem, kas iegūti, realizējot valsts rezervēs esošās materiālās vērtības, un paredzēt izdevumu palielinājumu par šo summu budžeta programmā 05.00.00 "Autotransporta uzturēšana" papildu degvielas iegādei.

3. Finansu ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju iekļaut šos priekšlikumus likumprojektā "Par grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"".

4. Iekšlietu ministrijai jautājumu par papildu finansējuma avotiem degvielas iegādei 2002. gadam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā, kad tiks skatīts 2002. gada valsts budžeta projekta prioritāšu saraksts.

 

 

 

8. Kāpēc jūs izplatījāt informāciju par to, ka Saeimas deputāti traucē Kriminālpolicijas darbību, tai skaitā iespējamās reformas, kuru rezultātā tiktu izveidota pasūtījumu slepkavību izmeklēšanas nodaļa, ja pēc tam pats noliedzāt šo informāciju?

Šā gada 17. janvārī Saeimas Nacionālās drošības komisijā tika atzīts, ka masu medijos izskanējusī informācija par deputātu iejaukšanos izmeklējamās krimināllietās ir pārpratums. To pēc komisijas sēdes masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem atzina arī komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs.

Lai turpmāk izvairītos no līdzīgiem pārpratumiem, komisija ar amatpersonām vienojās, ka deputāti par saviem kontaktiem ar policiju informēs komisiju, savukārt policisti par kontaktiem ar deputātiem informēs savu vadību.

 

9. Kāpēc jūs sniedzāt pagājušā gada beigās informāciju, ka Peimaņa slepkavība ir atklāta, ja nevienam no nozieguma izdarītājiem nav uzrādīta apsūdzība?

Krimināllieta Nr.1380050900 ierosināta 2000. gada 15. decembrī pēc Krimināllikuma 116. panta par Daiņa Peimaņa slepkavību 2000. gada 15. decembrī Talsu raj. Strazdes pagastā pie autoceļa Rīga–Talsi, pagrieziens uz Strazdi, ar četriem šāvieniem galvā automašīnā Audi A6, v/n EM 66.

Pirms slepkavības D.Peimaņa automašīnai pa priekšu braukusi automašīna Audi 100 ar v/n 2710, 2701, 8710, 8701, pelēkā krāsā, kura pirms autoceļa Rīga–Talsi uz ceļa, kas ved uz Strazdi, apstājusies, un apstāties bijis spiests arī D.Peimanis. Šajā brīdī no ceļa kreisās puses parādījies cilvēks maskā un izdarījis šāvienus uz D. Peimaņa automašīnu.

Tika pārbaudītas visas pelēkas krāsas automašīnas "Audi", kurām numura zīmē ir cipari 2710, 2701, 8710, 8701, apstiprinājās fakts, ka noziegumā izmantots tieši "Audi — 100", v/n DK 2710. Tika pārbaudīta informācija no Liepājas policijas pārvaldes, ka 2000. gada 15. decembra rītā Grobiņā redzēta braucot Liepājas virzienā lielā ātrumā automašīna "Audi — 100", v/n CL 8701, īpašnieks Ēriks Spaliņš, kurš savās liecībās apgalvo, ka pēdējo reizi automašīnu izmantojis 12.12.2000. un kopš tā laika automašīna atrodoties garāžā. Savu automašīnu viņš nevienam nav devis un ārpus Rīgas nav braucis.

Veikta degvielas uzpildes staciju pārbaude virzienā Rīga–Talsi, Kuldīga, Saldus, Liepāja. Stacijās, kur ir video novērošana, izņemtas videokasetes ar ierakstiem. Ieraksti tiek analizēti, ar ierakstu palīdzību tika aizturēts automašīnas pircējs P. Līcītis.

Pieprasīta visa informācija no LMT un Baltcom GSM par tiem telefona aparātiem, kuri strādāja 2000. gada 15.decembrī Virbes un Strazdes pagastos, informācija apstrādāta, sagatavotas zvanu analīzes par savstarpējiem aizdomās turēto sakariem.

Veikta iedzīvotāju aptauja un nopratināšana, kas ir saistīta ar slepkavības vietu. Tika izgatavoti fotoroboti, darbs turpinās, tiek veikta personu uzrādīšana atpazīšanai.

Veicot pirmstiesas izziņas darbu krimināllietā, aizturētas šādas personas.

Automašīnas "Audi–100", v/n DK 2710, īpašnieks Ikers Arions aizturēts. Latvijas KPK 120.p. kārtībā 21.12.2000., Latvijas KPK 70.p. kārtībā 22.12.2000, kurš bez pārreģistrācijas pārdeva minēto automašīnu, par slepkavību neko nezinot, no apcietinājuma atbrīvots, drošības līdzeklis — paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu. Liecībās norāda, ka 2000. gada 1. decembrī viņam piederošo automašīnu "Audi–100" , v/n DK 2710, pārdevis viņam nezināmai personai, nenoņemot automašīnu no uzskaites, pārreģistrēt automašīnu pircējs solījies vēlāk. Par D.Peimaņa slepkavību neko nezina. Kratīšanas laikā nekas nav atrasts.

Persona, kura iegādājās noziegumā izmantoto automašīnu "Audi–100" , v/n DK 2710, Pēteris Līcītis, aizturēts Latvijas KPK 120.p. kārtībā 27.12.2000., Latvijas KPK 70.p. kārtībā 28.decembrī, atrodas apcietinājumā. Liecībās norāda, ka pēc R. Bukša un N. Rīkura lūguma iegādājās minēto automašīnu no nezināmas personas 2000. gada 1.decembrī un nodeva R.Bukša un N. Rīkura rīcībā, par izdarīto pirkumu no N.Rīkura saņēmis 100 USD, vēlāk sazinājies ar N. Rīkuri un N. Bukšu, kuri pateikuši, lai policijā viņus neizdod, ka noziegumā esot iesaistītas augstas amatpersonas, no apcietinājuma viņu atbrīvošot, bijis zināms, ka automašīna izmantota D. Peimaņa slepkavībā, bet pats slepkavībā nav piedalījies. Kratīšanas laikā konstatēts, ka Zemessardzes dienesta ieroci neglabā saskaņā ar glabāšanas noteikumiem, atrastas bez atļaujas glabātas 3 patronas bez lodēm (trokšņa patronas), divi sprādziena imitatori. Uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 117.p. 10.p.

Persona, kura piedalījās D.Peimaņa slepkavībā, — Rinalds Bukšs aizturēts Latvijas KPK 120.p. kārtībā 28.12.2000., Latvijas KPK 70.p. kārtībā 29.12.2000.g., atrodas apcietinājumā. Savās liecībās norāda, ka piedalījies D.Peimaņa slepkavībā, pēc N. Rīkura lūguma divas reizes braucis uz Talsu raj. Strazdes un Virbu pagastiem, braukuši pa ceļu, kuru izmantojot braukšanai uz Rīgu D. Peimanis. Vienā no braucieniem uz tikšanos uzaicinājuši D. Politiko, kurš parādījis atkārtoti māju un ceļu, pa kuru brauc D. Peimanis. Pēc N. Rīkura lūguma 2000. gada 15. decembrī aizbraucis kopā ar N. Rīkuru uz Talsu raj. Strazdi, kur N. Rīkurs pateicis, lai brauc uz stāvlaukumu un, kad brauks automašīna ar zilas krāsas lukturiem, lai brauc pa aleju līdz krustojumam un pie ceļazīmes "Dodiet ceļu" apstājas. Izpildījis N. Rīkura norādījumus, un, kad apstājies pie ceļazīmes "Dodiet ceļu", aizmugurē apstājusies automašīna ar zilās krāsas lukturiem, šajā brīdī izdzirdējis divus trīs šāvienus, automašīnā uz aizmugures sēdekļa apsēdies N. Rīkurs un pateicis, lai brauc, aizbraukuši Rīgas virzienā, pa ceļam samainījušies vietām, tā aizbraukuši līdz Olainei, kur R. Bukšs pārsēdies savā automašīnā un aizbraucis uz darbu. N.Rīkurs aizbraucis ar noziegumā izmantoto automašīnu. Pēc nozieguma izdarīšanas vairākas reizes saticies ar N. Rīkuru un D. Politiko. Kratīšanas laikā konstatēts, ka Zemessardzes dienesta ieroci neglabā pēc adreses un neatbilstoši glabāšanas noteikumiem, izņemtas nelikumīgi glabātas salūtpatronas, 64. gab. Veicot R. Bukša automašīnas apskati, bagāžas nodalījumā atrasta pistoles TT aptvere ar 5 patronām, cilindriskas formas metāla priekšmets ar vītni, lai to varētu uzskrūvēt uz automāta, triecienšautenes aptvere bez patronām. Uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 117.p. 10.p.

Normunds Rīkurs, persona, kura izdarīja D.Peimaņa slepkavību, brīdī, kad priekšā braucoša automašīna "Audi–100", v/n DK 2710 (vadītājs R. Bukšs), nobremzēja D. Peimaņa automašīnu, pienāca pie automašīnas un izdarīja četrus šāvienus caur automašīnas logu D. Peimaņa galvas rajonā, kā rezultātā D. Peimanis notikuma vietā mira. Dotajā brīdī noslepkavots, ierosināta krimināllieta.

Persona, kura sniedza informāciju un parādīja vietas, kur var izdarīt D. Peimaņa slepkavību, zināja, ka divas reizes slepkavība neizdevās no uzbrucējiem neatkarīgu apstākļu dēļ, visu laiku uzturēja sakarus ar N. Rīkuru un R. Bukšu, Dainis Politiko aizturēts Latvijas KPK 120.p. kārtībā 2000.gada 30. decembrī, Latvijas KPK 70.p. kārtībā 2001.gada 2. janvārī, atrodas apcietinājumā. Kratīšanas laikā nekas nav atrasts. Uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 117.p. 10.p.

Persona, kas saistīta ar D. Peimaņa slepkavību, iespējams, slēpj noziegumā izmantoto automašīnu "Audi–100", v/n DK 2710, ieročus, masku, Arvīds Svarinskis, aizturēta Latvijas KPK 120.p. kārtībā 2001. gada 1. janvārī, Latvijas KPK 70.p. kārtībā 2001. gada 4. janvārī. Savās liecībās apstiprina, ka pazīst N. Rīkuru un N. Bukšu, bet par D. Peimaņa slepkavību neko nezinot. Kratīšanas laikā nekas nav atrasts. No apcietinājuma atbrīvots, jo trūkst pierādījumu saistībai ar D. Peimaņa slepkavību.

Persona, pie kuras pirms nozieguma izdarīšanas tika glabāti ieroči, Sergejs Davidovičs aizturēts Latvijas KPK 120.p. kārtībā 2001. gada 4. janvārī, Latvijas KPK 70.p. kārtībā 2001. gada 6. janvārī, atrodas apcietinājumā.

Savās liecībās paskaidro, ka pēc Genādija Urbāna lūguma sava drauga J. Lemeša garāžā nolicis sešus maisus ar ieročiem un munīciju, vēlāk munīciju un ieročus G. Urbāns aizvedis. Iespējams, slēpj noziegumā izmantoto ieroci. Kratīšanas laikā izņemtas neaizpildītas Krievijas Federācijas transporta līdzekļa reģistrācijas apliecības, 23 gab., Krievijas Federācijas alkohola markas, 453 gab., plastmasas caurspīdīgi vāciņi ar Krievijas Federācijas zīmēm transporta līdzekļu reģistrācijai, 11 gab. Atbrīvota no apcietinājuma krimināllietā par D. Peimaņa slepkavību, trūkst pierādījumu, bet apcietināta citā krimināllietā.

Persona, kuras garāžā tika glabāti ieroči, kurus atveda S. Davidovičs un G.Urbāns, Juris Lemesis aizturēts Latvijas KPK 120.p. kārtībā 2001. gada 8. janvārī , Latvijas KPK 70.p. kārtībā 2001. gada 10. janvārī, saistīts ar citu noziegumu izdarīšanu. Savās liecībās atzīst, ka viņam piederošajā garāžā glabāti ieroči, par slepkavību neko nezinot. Atbrīvota no apcietinājuma, jo trūkst pierādījumu, ka būtu saistība ar D. Peimaņa slepkavību.

Genādijs Urbāns tiek meklēts.

Krimināllieta nosūtīta kriminālvajāšanas uzsākšanai uz Organizētās noziedzības un citu nozaru specializēto prokuratūru 2001. gada 16. janvārī.

Ar visām aizturētajām personām tiek veikts izziņas un operatīvais darbs saskaņā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras sastādīto plānu krimināllietas izmeklēšanā.

Pie šādiem lietas apstākļiem Valsts policijas vadība uzskata, ka D. Peimaņa slepkavība ir faktiski atklāta.

2001.gada 21.martā Iekšlietu ministrs M.Segliņš