Par mūsu kopējo attīstību

No 26.augusta līdz 4.septembrim Dienvidāfrikas Republikā, Johannesburgā, pulcējas Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules sammits par ilgtspējīgu attīstību

Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts ANO Pasaules vides un attīstības komisijas ziņojumā “Mūsu kopējā nākotne” (1987) un starptautiski plaši tiek izmantots kopš ANO pasaules valstu vadītāju 1992.gada konferences Riodežaneiro “Vide un attīstība”. Tā tiek definēta kā “attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai”. Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā, sociālā. Ilgtspējīga attīstība nozīmē, ka stingras vides aizsardzības prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek nodrošināta augsta dzīves kvalitāte.

Arī Eiropas Komisijas atzinumā par Latvijas pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā teikts, ka “no Eiropas Savienības līguma izrietošā vides politika ir vērsta uz ilgtspējību, kas balstīta uz vides aizsardzības prasību ietveršanu Eiropas Savienības nozaru politikās,” un ka “ Eiropas līgums prasa, lai Latvija veidotu un īstenotu tādu attīstības politiku, kurā valda ilgtspējīgas attīstības principi un kurā visā pilnībā iestrādāti vides apsvērumi” (3.6.nodaļa “Dzīves kvalitāte un vide”). Jautājums par ilgtspējīgas attīstības principu integrāciju bija ietverts arī Eiropas Komisijas Asociācijas komitejas sarunās ar Latviju (Rīga, 2001.gada jūlijs).

Johannesburgas sammita mērķis, kuru savā 2000.gada 20.decembra rezolūcijā definējusi ANO Ģenerālā asambleja, ir pārskatīt progresu, kāds panākts, īstenojot 1992.gadā Riodežaneiro panāktās vienošanās. 1992.gadā ANO konferencē par vidi un attīstību tika akceptēts Rīcības plāns 21.gadsimtam (Agenda 21), parakstītas ANO Vispārējās konvencijas “Par bioloģisko daudzveidību”, “Par klimata pārmaiņām”, akceptēti ANO “Mežu izmantošanas principi” un parakstīta Riodežaneiro deklarācija “Par vidi un attīstību”, kuru Latvijas vārdā parakstīja Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs A. Gorbunovs. Johannesburgā tiks izvērtēta Riodežaneiro deklarāciju izpilde un noteikti mērķi turpmākajam periodam. Turklāt plānots, ka valstu vadītāji parakstīs sagatavoto gala dokumentu — politisku deklarāciju — un pieņems ieviešanas plānu, kas izstrādāts Pasaules sammita sagatavošanās sanāksmēs. Ieviešanas plāna projekts tika izskatīts arī Eiropas integrācijas padomē.

Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstības programmas un stratēģijas izstrādātas, ņemot vērā 1992. gada ANO konferences atziņas un integrējot vides aizsardzības prasības. Par atskaites punktu Latvijas mērķtiecīgam iesaistīšanās procesam ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā jāuzskata 1995. gads, kad tika apstiprināts “Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai”, Saeima ratificēja konvenciju “Par bioloģisko daudzveidību” un “ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām” un tika noslēgts līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, un Latvijas Republiku. Noslēdzot Asociācijas līgumu, Latvija aktīvi sāka likumdošanas saskaņošanu ar ES direktīvām, nostiprinot likumdošanā vides aizsardzības prasības. Līdz ar citām Baltijas jūras valstīm Latvija 1996. gadā aktīvi iesaistījās “Baltijas Rīcības programmas 21. gadsimtam” izstrādē.

Šogad, 29. jūlijā, premjera A.Bērziņa vadībā notika pirmā Ilgtspējīgas attīstības padomes sēde, kurā tika izskatīts Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādņu un Latvijas Nacionālā ziņojuma “Rio + 10” ANO Vides un attīstības konferencei Johannesburgā projekts. Ministru kabinets 13. augustā akceptēja abus minētos dokumentus.

Johannesburgas sammitā plānojuši piedalīties 150 valstu un valdību vadītāji, 6000 valdības pārstāvju, plaši tiks pārstāvētas nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, uzņēmēji, jaunieši, zinātnieki, žurnālisti.

Latvijas valdību pasaules galotņu tikšanās par vidi un attīstību laikā pārstāvēs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs, kā arī VARAM valsts sekretāra vietnieks Zigfrīds Brūvers, Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa un Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Daiga Vilkaste.

Evita Reinberga, VARAM preses sekretāre